Ministru kabineta noteikumi Nr.148

Rīgā 1999.gada 27.aprīlī (prot. Nr. 23, 1.§)

 

Dzelzceļa tehniskās ekspluatācijas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Dzelzceļa likuma 1.panta 10.punktu

1. Vispārīgie jautājumi

1. Šie noteikumi nosaka dzelzceļa infrastruktūras tehniskā aprīkojuma, ritošā sastāva un tā funkcionēšanai nepieciešamo ēku un būvju, kā arī vilcienu kustības organizācijas tehniskās ekspluatācijas pamatprasības.

2. Dzelzceļa infrastruktūra (sliežu ceļš) un ritošais sastāvs aprīkojams ar vilcienu kustības organizācijai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu atbilstoši tehnisko noteikumu un obligāti piemērojamo standartu prasībām.

3. Dzelzceļa infrastruktūras un ritošā sastāva funkcionēšanai nepieciešamo objektu projektēšanā, būvēšanā un rekonstruēšanā jāievēro šo noteikumu un būvniecību reglamentējošo normatīvo aktu prasības.

4. Satiksmes ministrs apstiprina instrukcijas, kuras reglamentē:

4.1. vilcienu kustības un manevru darbu organizāciju, vilcienu kustības kārtību iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko un pusautomātisko bloķēšanu, dispečercentralizāciju un citiem sakaru līdzekļiem, un vilcienu kustības kārtību, ja pārtraukta visu veidu signalizācijas darbība un sakari, tiek veikti būvju un iekārtu remontdarbi, atjaunošanas un palīdzības darbi, tiek pieņemti un nosūtīti vilcieni un veikti manevri;

4.2. dzelzceļa signalizācijas sistēmu, signālu un signālierīču veidus, signālu nozīmi un to lietošanu.

5. Dzelzceļa speciālists:

5.1. savu darba pienākumu ietvaros ir personīgi atbildīgs par šo noteikumu izpildi un vilcienu kustības drošību;

5.2. ievēro drošības tehnikas, ugunsdrošības un sanitāro normu prasības;

5.3. dara visu iespējamo vilciena vai manevrējošā sastāva apturēšanai vai draudu novēršanai, ja tiek apdraudēta vilcienu kustības drošība vai cilvēku dzīvība un veselība.

6. Ar vilcienu kustību tieši saistītos amatus (profesijas) var ieņemt personas, kas sasniegušas 18 gadu vecumu.

7. Katram dzelzceļa darbiniekam — dzelzceļa speciālistam vai citai personai, kuras darbs saistīts ar dzelzceļa ekspluatāciju, — pildot darba pienākumus, jānodrošina pasažieru un kravu pārvadājumu savlaicīga un kvalitatīva izpilde un vilcienu kustības un manevru darbu drošība saskaņā ar šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasībām dzelzceļa ekspluatācijas jomā.

8. Uzturēties vilces līdzekļu vadības kabīnēs, atrasties pie ierīcēm, kas nodrošina kustības drošību, kā arī ieiet telpās, no kurām darbina šīs ierīces, drīkst tikai dzelzceļa speciālists, kuram ir šādas tiesības. Vadīt vilces līdzekļus un darbināt ierīces, kas nodrošina kustības drošību, atļauts tikai šīm darbībām norīkotajam dzelzceļa speciālistam darba pienākumu izpildes laikā, kā arī personai, kas stažējas minētā darbinieka uzraudzībā.

2. Dzelzceļa infrastruktūras tehniskais aprīkojums

2.1. Vispārīgās prasības

9. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja pienākums ir nodrošināt būvju un iekārtu pastāvīgu uzturēšanu kārtībā un novērst bojājumu rašanos.

10. Dzelzceļa būvēm un iekārtām jāatbilst prasībām, kas nodrošina drošu vilcienu kustību un dzelzceļa ekspluatāciju.

11. Grozījumi būvju un iekārtu konstrukcijā pieļaujami tikai ar to personu atļauju, kurām ir tiesības apstiprināt attiecīgo būvju un iekārtu projektu dokumentāciju. Dzelzceļa infrastruktūras būvobjektu rekonstrukcija un renovācija (kapitālais remonts) jāveic atbilstoši dzelzceļa būvnoteikumiem un šiem noteikumiem.

12. Galveno būvju un iekārtu periodisko remontu veidus, termiņus un uzturēšanas normas nosaka satiksmes ministrs.

13. Dzelzceļa būvēm un ierīcēm jāatbilst būvju tuvinājuma gabarītam — vismazāko līdz ceļa asij pieļaujamo attālumu kontūrai, par kuru tuvāk nedrīkst atrasties nekādas būvju un ierīču daļas, izņemot ierīces, kas paredzētas tiešai mijiedarbībai ar ritošo sastāvu. Veicot jebkurus būvdarbus, remontdarbus un citus darbus, aizliegts pārsniegt būvju tuvinājuma gabarītu.

14. Izkrautās vai iekraušanai sagatavotās kravas sliežu ceļu tuvumā novieto un nostiprina tā, lai nepārsniegtu būvju tuvinājuma gabarītu. Ja kravas (izņemot balastu, ko izkrauj ceļa darbiem) augstums ir līdz 1200 milimetriem, tā drīkst atrasties ne tuvāk par 2000 milimetriem no malējās sliedes galviņas ārējās šķautnes, bet, ja kravas augstums ir lielāks, — ne tuvāk par 2500 milimetriem.

15. Divceļu līnijās attālums starp sliežu ceļu asīm ceļa taisnēs nedrīkst būt mazāks par 4100 milimetriem.

16. Stacijās attālums starp blakus ceļu asīm ceļa taisnēs nedrīkst būt mazāks par 4800 milimetriem, mazāksvarīgos ceļos un kravas pagalmu ceļos — ne mazāks par 4500 milimetriem. Ja galvenie ceļi stacijās ir malējie, tad attālums starp tiem var būt 4100 milimetru. Attālums starp to sliežu ceļu asīm, kas paredzēti kravas tiešai pārkraušanai no vagona vagonā, var būt 3600 milimetru.

17. Līmeniskos attālumus līknēs starp blakus ceļu asīm un starp ceļa asi un būvju tuvinājuma gabarītu posmos un stacijās nosaka atbilstoši standartiem un tehniskajiem noteikumiem.

18. Vaļējā ritošajā sastāvā iekrautā krava (kopā ar iesaiņojumu un nostiprinājumu) izvietojama noteiktā iekraušanas gabarīta robežās — ņemot vērā galējo, ceļa asij perpendikulāro šķērskontūru, ārpus kuras nedrīkst atrasties krava (kopā ar iepakojumu un nostiprinājumu) vaļējā ritošajā sastāvā, kas atrodas uz taisna horizontāla sliežu ceļa. Kravas, kuras uz vaļējā ritošā sastāva nevar novietot iekraušanas gabarīta robežās, pārvadājamas tikai ar attiecīgu dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju.

19. Lai pārbaudītu kravas izvietojuma pareizību (atbilstoši šo noteikumu 18.punktā minētajam iekraušanas gabarītam), kravas masveida iekraušanas vietā uzstādāmi gabarīta vārti.

2.2. Sliežu ceļu saimniecība

20. Sliežu ceļa izturībai, stabilitātei un stāvoklim jābūt tādam, lai nodrošinātu neapdraudētu un drošu vilcienu kustību ar ātrumu, kāds noteikts attiecīgās kategorijas sliežu ceļam.

21. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam jānodrošina sliežu ceļu būvju un iekārtu nepieciešamās apkopes un remontdarbi saskaņā ar attiecīgo būvju un iekārtu uzturēšanas un ekspluatācijas tehnisko noteikumu prasībām.

22. Sliežu ceļam jāatbilst iecirkņa līnijas plāna un profila shēmām.

23. Sliežu ceļa instrumentālā pārbaude veicama ne retāk kā reizi 20 gados, bet šķirošanas, uzkalna un izvilkšanas sliežu ceļu instrumentālā pārbaude — ne retāk kā reizi trijos gados.

24. Stacijās, kurās lokomotīves tiek atkabinātas no vagoniem un tiek veikti manevri, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļš ir ar pretslīpumu virzienā uz šo ceļu norobežojošām pārmijām. Ja nepieciešams, jāierīko aizsargstrupceļi, aizsargpārmijas, nosviedējkurpes vai nosviedējpārmijas.

25. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina šādas dokumentācijas kārtošanu un glabāšanu:

25.1. dzelzceļa zemes nodalījuma joslas plāni;

25.2. ceļa saimniecības būvju un iekārtu rasējumi un apraksti;

25.3. apkalpojamo būvju un iekārtu normatīvtehniskie dokumenti;

25.4. stacijas mēroga un shematiskie plāni;

25.5. galveno ceļu, stacijas sliežu ceļu un šķirošanas uzkalnu plānu un profilu shēmas.

26. Iecirkni, kurā notiek sliežu ceļa rekonstrukcija vai tiek veikti citi darbi, kas izraisa izmaiņas plānā un profilā, pēc darbu pabeigšanas pārbauda dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja komisija kopīgi ar darbu izpildītāju. Darbu izpildītājs pēc darbu pieņemšanas šo noteikumu 25.punktā minēto dokumentāciju nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam, bet pēc darbu pieņemšanas stacijā — arī stacijas priekšniekam.

27. Ja stacijas teritorijā būvē jaunu objektu, paplašina vai pārceļ uz citu vietu jau esošu objektu, tad darbu izpildītājs pēc darbu pabeigšanas nodod dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājam dokumentāciju, kurā noteikta attiecīgā objekta piesaiste esošajiem stacijas objektiem.

28. Zemes klātnes augšdaļas platumam ceļa taisnē jāatbilst sliežu ceļa virsbūvei un jābūt ne mazākam par 5,5 metriem vienceļa līnijā un ne mazākam par 9,6 metriem — divceļu līnijā, bet, būvējot vai rekonstruējot I un II kategorijas vienceļa sliežu ceļu, — ne mazākam par 6,6 metriem. Minimālais zemes klātnes augšmalas platums ir 0,4 metri no katras sliežu ceļa puses. Ceļa līknēs, kur rādiuss ir mazāks par 2000 metriem, zemes klātne paplašināma atbilstoši normatīvtehnisko dokumentu prasībām.

29. Sliežu ceļa platums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ceļa taisnēs, mērot 13 milimetrus zemāk par sliedes galviņas virsmu, ir 1520 milimetru, bet iecirkņos, kuros nav veikta rekonstrukcija, sliežu ceļa platums ceļa taisnēs var būt 1524 milimetri.

30. Aizliegts ekspluatēt sliežu ceļus, kas ir platāki par 1548 milimetriem un šaurāki par 1512 milimetriem, bet sliežu ceļus ar dzelzsbetona gulšņiem, kas izgatavoti līdz 1996.gadam, — šaurākus par 1509 milimetriem.

31. Ceļa taisnēs sliežu galviņu virsmas abām sliedēm jāuztur vienā līmenī. Sliežu ceļa taisnēs visā to garumā vienu sliedi nedrīkst uzturēt vairāk kā 6 milimetrus augstāk par otru. Ārējās sliedes paaugstinājumu sliežu ceļa līknēs nosaka atkarībā no līknes rādiusa un kustības ātrumiem līknē, un paaugstinājums nedrīkst pārsniegt 150 milimetru.

32. Tilti norobežojami ar gabarīta kontroles ietaisēm, kā arī aprīkojami ar vēstījuma signalizāciju un aizsprostluksoforiem.

33. Galveno ceļu un stacijas ceļu sliežu un pārmiju smaguma tipam un stāvoklim jāatbilst ekspluatācijas apstākļiem — kravas pārvadājumu intensitātei, asu slodzēm un vilcienu kustības ātrumam.

34. Pārmijām ir šādu marku krusteņi:

34.1. galvenajos ceļos un pasažieru vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos — ne stāvāki par 1/11, bet krustpārmijām un atsevišķām pārmijām, kas ir krustpārmiju turpinājums, — ne stāvāki par 1/9. Pārmijām, kurām pasažieru vilcieni brauc pāri tikai taisnajā pārmijas virzienā, var būt 1/9 markas krusteņi. Pasažieru vilcieniem atļauts novirzīties uz sānu ceļa pa pārmiju ar 1/9 markas krusteņiem, ja šo pārmiju nomaiņa ar pārmijām, kurām ir 1/11 markas krusteņi, rada nepieciešamību pārbūvēt visu pārmiju sakopojumu, bet pārbūve pašlaik nav iespējama;

34.2. kravas vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos — ne stāvāki par 1/9, bet simetriskajām pārmijām — ne stāvāki par 1/6;

34.3. pārējos ceļos — ne stāvāki par 1/8, bet simetriskajām pārmijām — ne stāvāki par 1/4,5.

35. Uz galvenajiem ceļiem pirms pretasmens kustības pārmiju asmeņiem novietojamas atsitējbrusas.

36. No jauna ielikt pārmiju galveno ceļu līknēs nav atļauts. Izņēmuma gadījumos pārmiju ielikšana pieļaujama ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju.

37. Centralizētās pārmijas — pārmijas, kuras pārliek ar speciālajām ierīcēm no viena vadības punkta, — aprīkojamas ar mehanizētās tīrīšanas vai sniega kausēšanas ietaisēm.

38. Aizliegts ekspluatēt pārmijas un ceļu krustojumus, kuriem ir kaut viens no šādiem bojājumiem:

38.1. atvienoti pārmiju asmeņi un krusteņu kustīgās serdes vilktņi;

38.2. asmens nepieguļ rāmjsliedei vai krusteņa kustīgā serde nepieguļ spārnsliedei 4 milimetrus un vairāk. Asmens un serdes nepiegulšana mērāma: asmenim un strupa krusteņa serdei — pretim pirmajam vilktnim, smaila krusteņa serdei — krusteņa smailē;

38.3. asmens vai kustīgās serdes izdrupums, kas var izraisīt riteņa uzmalas uzbraukšanu sliedei, un visos gadījumos, kad izdrupuma garums ir:

38.3.1. galvenajos ceļos — 200 milimetru un vairāk;

38.3.2. pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos — 300 milimetru un vairāk;

38.3.3. pārējos stacijas ceļos — 400 milimetru un vairāk;

38.4. asmens pazeminājums pret rāmjsliedi vai kustīgās serdes pazeminājums pret spārnsliedi ir 2 milimetri un vairāk, mērot griezumā, kur asmens galviņas vai kustīgās serdes virsmas platums ir 50 milimetru un vairāk;

38.5. ja attālums starp krusteņa serdes darba šķautni un pretsliedes galviņas darba šķautni ir mazāks par 1472 milimetriem;

38.6. ja attālums starp pretsliedes un spārnsliedes galviņu darba šķautnēm ir lielāks par 1435 milimetriem;

38.7. asmens vai rāmjsliedes lūzums un krusteņa (serdes, spārnsliedes vai pretsliedes) lūzums;

38.8. pārrauta pretsliedes bultskrūve (vienbultas ieliktnī) vai abas bultskrūves (divbultu ieliktnī).

39. Ja rāmjsliežu, asmeņu, krusteņu, spārnsliežu un serdes vertikālā izdiluma normas ir pārsniegtas, tad par to turpmākās ekspluatācijas drošību ir atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

40. Stacijā pārmiju un sliežu ceļu krustojumu likšanas un noņemšanas darbi uzsākami pēc saskaņošanas ar pārvadātāju.

41. No jauna ieliktie ceļu krustojumi stacijās un pārmijas stacijās un posmos parasti tiek ieslēgtas savstarpējā atkarībā. Savstarpējā atkarībā neieslēgtās pārmijas var pieņemt ekspluatācijā, nosakot kārtību, kādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apskata un pārbauda šīs pārmijas un nostiprina pārmiju asmeņus.

42. Centralizētās pārmijas, kurām ir lokanie asmeņi un krusteņi, ne stāvāki par 1/11, un kuras atrodas galvenajos ceļos un pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos, kur vilcienu ātrums ir 100 kilometru stundā un vairāk, aprīkojamas ar asmeņu stāvokļa kontrolierīcēm.

43. Ar pārmiju kontrolslēdzenēm aprīkojamas necentralizētās pārmijas, kuras:

43.1. atrodas galvenajos, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļos, kā arī aizsargpārmijas;

43.2. ved uz sliežu ceļiem, kuri paredzēti ar sprāgstvielām piekrautu vagonu stāvēšanai;

43.3. ved uz ceļiem, kuri paredzēti palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu, kā arī defektoskopijas vagonu, ceļa mērvagonu un ceļa mašīnu stāvēšanai;

43.4. ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem.

44. Pārmijas un krusteņu kustīgās serdes (izņemot tās, kas atrodas uzkalna un šķirošanas ceļos), arī centralizētās un tās, kuras ir aprīkotas ar kontrolslēdzenēm, aprīkojamas ar ierīcēm to noslēgšanai ar piekaramām slēdzenēm. Šīm ierīcēm jānodrošina asmens cieša piegulšana rāmjsliedei un krusteņa kustīgās serdes piegulšana spārnsliedei.

45. Necentralizētās pārmijas — pārmijas, kuras pārliek ar roku, — aprīkojamas ar apgaismotiem vai neapgaismotiem pārmiju rādītājiem atbilstoši stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajām prasībām. Elektriskajā centralizācijā ieslēgtās pārmijas ar pārmiju rādītājiem nav jāaprīko.

46. Ja sliežu ceļi ar autoceļiem vai pilsētu ielām krustojas vienā līmenī, krustošanās vietās ierīkojamas pārbrauktuves.

47. Elektropārvades un sakaru līniju, naftas un gāzes vadu, ūdensvadu un citu virszemes un pazemes ietaišu krustojumi ar dzelzceļa infrastruktūru pieļaujami tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju. Šādos krustojumos jāparedz speciālas drošības ierīces vai pasākumi, kas nodrošina netraucētu un drošu dzelzceļa ekspluatāciju.

48. Pagaidu pārmijas uzlikt un noņemt posmos sakarā ar otra sliežu ceļa būvi, būvju un ierīču rekonstrukciju vai kapitālremonta darbiem, kā arī būvējot jaunus sadales punktus u.tml., katrā atsevišķā gadījumā var tikai pēc saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

49. Sliežu ceļu krustojumi vienā līmenī, sliežu ceļu un savienotājceļu pievienojumi galvenajiem ceļiem posmos un stacijās aprīkojami ar aizsargstrupceļiem vai aizsargpārmijām.

50. Lai novērstu ritošā sastāva pašizbraukšanu uz stacijas sliežu ceļiem vai posmiem, privātās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras sliežu ceļi un savienotājceļu pievienojums stacijas sliežu ceļiem aprīkojams ar aizsargstrupceļiem, aizsargpārmijām, nosviedējkurpēm vai nosviedējpārmijām. Aizsargstrupceļu garums ir vismaz 50 metru.

51. Divceļu sliežu ceļu posmos pārmijas liekamas tā, lai vilcieni, kas brauc pa pareizo ceļu (vienu no divceļu iecirkņa ceļiem, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens atbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam), brauktu tām pāri paasmens virzienā.

52. Pie galvenajiem ceļiem uzstādāmas ceļazīmes — dzelzceļa līniju garuma (kilometri, piketi) pastāvīgie rādītāji. Lai norādītu dzelzceļa zemes nodalījuma robežas un lai virs zemes apzīmētu apslēptās zemes klātnes būves, uzstādāmas speciālas zīmes.

53. Ceļazīmes uzstādāmas vilcienu kustības virziena labajā pusē kilometru skaita pieauguma virzienā ne tuvāk par 3100 milimetriem no malējā sliežu ceļa ass. Ieraktnēs un izejās no tām (100 metru garumā) ceļazīmes uzstādāmas ne tuvāk par 5700 milimetriem no malējā sliežu ceļa ass. Elektrificētos iecirkņos ceļazīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem (izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi).

2.3. Stacija

54. Staciju aprīkojumam un sliežu ceļu izvietojumam jānodrošina vilcienu kustība, kravas un pasažieru apkalpošanas operāciju veikšana, kustības drošība, efektīva tehnisko līdzekļu izmantošana un droši darba apstākļi.

55. Ēkām, platformām un citām pasažieru apkalpošanai paredzētajām būvēm un iekārtām jānodrošina ātra un droša ar pasažieru pārvadāšanu saistīto operāciju izpilde.

56. Izejās uz pasažieru platformām ierīkojamas gājēju pārejas, tuneļi vai tilti. Pārejas, kas ir vienā līmenī ar stacijas sliežu ceļiem, aprīkojamas ar segumu, rādītājiem un brīdinājuma uzrakstiem, kā arī, ja nepieciešams, — ar automātisko signalizāciju.

57. Pasažieru stacijas aprīkojamas ar nepieciešamajām vietu rezervēšanas un biļešu pārdošanas ierīcēm, bagāžas glabātavām un pasažieru informēšanas sistēmām.

58. Pasažieru vilcienu pieturas punktos ierīkojamas pasažieru platformas ar nojumēm vai paviljoni un — atkarībā no apkalpojamo pasažieru skaita — biļešu kases.

59. Pasažieru platformai taisnē ir šādi izmēri:

59.1. no sliežu galviņas līmeņa līdz platformas virsmai — 200 milimetru;

59.2. no sliežu ceļa ass līdz platformas malai — 1745 milimetri.

60. Kravas iekārtām jānodrošina kravu saglabātība, kā arī ātra un ērta kravu operāciju izpilde.

61. Vilcienu nodošanas un pieņemšanas stacija aprīkojama ar iekārtām vilcienu, vagonu un kravu tehniskās un komercapskates organizēšanai un veikšanai, kravu pārkraušanai vai virsgabarīta novēršanai (kravām, kuru pārvietošana pa sliežu ceļu apdraud kustības drošību), muitai un robežkontrolei.

62. Stacijas dežuranta darba (dienesta) telpām jābūt izolētām, un tajās izvietojamas tikai vadības un kontroles ierīces.

63. Staciju posteņi, no kuriem tieši pārliek pārmijas un darbina signālus, izvietojami vietās, no kurienes attiecīgās pārmijas un sliežu ceļi labi pārredzami. Izņēmumi pieļaujami tikai elektriskās centralizācijas posteņiem (izņemot uzkalnu posteņus).

64. Staciju centralizācijas posteņu un pārmiju posteņu telpas aprīkojamas ar nepieciešamajām signālierīcēm, inventāru, darbarīkiem un materiāliem. Pārmiju posteņos papildus ierīkojamas telefona sakaru ārējās izsaukšanas ierīces.

65. Šķirošanas uzkalnus aprīko ar:

65.1. luksoforu signalizāciju, radiosakariem un divpusējām parka skaļruņu iekārtām (sarunām un norādījumiem uzkalna lokomotīvju mašīnistiem, sastādītāju brigādēm un citiem dzelzceļa darbiniekiem);

65.2. mehanizācijas un automatizācijas iekārtām vagonu nolaišanai no uzkalna, uzkalna pārmiju elektrisko centralizāciju, uzkalna automātisko lokomotīvju signalizāciju un ar ierīcēm dokumentu pārsūtīšanai;

65.3. mehanizētām sniega tīrīšanas vai kausēšanas ierīcēm (ja pārmijas iekļautas uzkalnu centralizācijā).

66. Stacijās, kurās ir mehanizētie vai automatizētie šķirošanas uzkalni, jābūt darbnīcām un mehanizētiem laukumiem uzkalnu iekārtu tehniskajai apkopei un remontam.

67. Visas šķirošanas, pasažieru, iecirkņa un kravas stacijas aprīkojamas ar stacijas dispečera iekšējo sakaru ierīcēm, manevru un citiem stacijas radiosakaru veidiem, divpusējām parka skaļruņu iekārtām (norādījumiem par manevru kārtību, kā arī saziņai starp stacijā strādājošajiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja un pārvadātāja darbiniekiem). Manevri ir ritošā sastāva pārvietošanās no vienas vietas (ceļa) uz citu vietu (ceļu), parasti stacijas robežās.

68. Šķirošanas un kravas stacijas atbilstoši tajās veicamā darba apjomam aprīkojamas ar:

68.1. automatizētām vadības sistēmām;

68.2. sakaru ierīcēm ar informatīvās skaitļošanas tīklu;

68.3. pārvadājumu dokumentu pieņemšanas un pārsūtīšanas ierīcēm;

68.4. centralizētām norobežošanas ierīcēm apskatāmo un remontējamo vagonu norobežošanai.

69. Stacijā jāapgaismo:

69.1. iekārtas pasažieru apkalpošanai;

69.2. vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas, iekraušanas un izkraušanas, manevru, ekipēšanas, ritošā sastāva tehniskās apkopes un remonta sliežu ceļi un parki;

69.3. kravas pagalmi un konteineru laukumi;

69.4. šķirošanas platformas;

69.5. vagonu svari;

69.6. vieta, kur sagaida vilcienus;

69.7. pārmiju ielas un pārmijkopas;

69.8. pārbrauktuves.

70. Pasažieru vilcienu pieturas punktos apgaismojamas pasažieru iekāpšanas un izkāpšanas vietas un pasažieru apkalpošanas telpas.

71. Apgaismojums šo noteikumu 69. un 70.punktā minētajās vietās nodrošina vilcienu kustības un manevru neapdraudētu norisi, pasažieru drošību, iekāpjot vagonos un izkāpjot no tiem, apkalpes personāla un kravu apsardzes netraucētu un drošu darbu. Starpstacijas atbilstoši veicamo kravas darbu apjomam aprīkojamas ar ierīcēm, kas ļauj atslēgt atsevišķas iekraušanas un izkraušanas ceļu, kā arī pārējo stacijas sliežu ceļu ārējā apgaismojuma sekcijas, ja uz sliežu ceļiem nenotiek kraušanas darbi un manevri.

72. Stacijā ārējais apgaismojums nedrīkst traucēt signāluguņu skaidru redzamību.

2.4. Signalizācija, sakari un informatīvās sistēmas

73. Signāls ir saistošs dzelzceļa darbiniekam. Signālu uzdevums ir nodrošināt vilcienu kustības drošību, kā arī vilcienu kustības un manevru precīzu organizāciju.

74. Signalizācijā lietojamas šādas signālu pamatkrāsas:

74.1. zaļā, kas atļauj kustību ar noteikto ātrumu;

74.2. dzeltenā, kas atļauj kustību, bet jābūt gatavam apstāties;

74.3. sarkanā, kas pavēl apstāties;

74.4. mēnessbaltā, kas atļauj veikt manevrus;

74.5. zilā, kas aizliedz veikt manevrus.

75. Ja signālugunis luksoforos ir nodzisušas vai nesaprotamas (izņemot brīdinājuma luksoforus iecirkņos, kas nav aprīkoti ar automātisko bloķēšanu, aizsprostluksoforus un atkārtotājluksoforus) vai ja tiek doti nesaprotami signāli, vilcienu vai manevru sastāvu nekavējoties apstādina.

76. Dzelzceļa infrastruktūras tuvumā aizliegts novietot priekšmetus, kas var būt saprasti kā signāli vai var traucēt signālu pareizu uztveri.

77. Ieejas, brīdinājuma un garāmejas luksoforu, aizsprostluksoforu un aizsegluksoforu sarkanajai, dzeltenajai un zaļajai signālugunij ceļa taisnajos iecirkņos dienā un naktī no tuvojošās vilciena lokomotīves vadības kabīnes jābūt skaidri atšķiramai vismaz 1000 metru attālumā.

78. Ceļa līknēs nodrošināma šo noteikumu 77.punktā minēto luksoforu signāluguņu, kā arī luksoforu signālsvītru skaidra redzamība ne mazāk kā 400 metru attālumā. Stipri šķēršļotā apvidū (dziļas ieraktnes) pieļaujams, ka minētie signāli redzami attālumā, kas nav mazāks par 200 metriem.

79. Galveno ceļu izejas un maršruta luksoforu signāluguņu skaidra redzamība nodrošināma ne mazāk kā 400 metru attālumā, bet sānceļu izejas un maršruta luksoforu, kā arī aicinājuma signālu un manevru luksoforu uguņu skaidra redzamība — ne mazāk kā 200 metru attālumā. Maršruts ir pārmiju stāvoklis vilcienu pieņemšanai vai nosūtīšanai, vai manevru veikšanai.

80. Visu ieejas un garāmejas luksoforu un aizsegluksoforu priekšā uzstādāmi brīdinājuma luksofori. Iecirkņos ar automātisko bloķēšanu katrs garāmejas luksofors ir brīdinājuma luksofors attiecībā pret nākamo luksoforu.

81. Līnijās, kur automātiskā bloķēšana aprīkota ar trīszīmju signalizāciju, attālums starp blakus esošajiem luksoforiem ir ne mazāks par attiecīgajai vietai noteikto attālumu, lietojot pilno dienesta bremzēšanu ar vilciena maksimāli iespējamo ātrumu (bet ne vairāk par 120 kilometriem stundā pasažieru vilcieniem un 80 kilometriem stundā kravas vilcieniem), un ne mazāks par pēkšņās (autostopa) bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā ceļu, ko vilciens nobrauc laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu. Iecirknī, kur signālu redzamības attālums ir mazāks par 400 metriem, kā arī līnijās, kas no jauna tiek aprīkotas ar automātisko bloķēšanu, minētais attālums ir ne mazāks par 1000 metriem.

82. Līnijā, kur automātiskā bloķēšana aprīkota ar trīszīmju signalizāciju, atsevišķus luksoforus ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju var atstāt attālumā, kas ir mazāks par nepieciešamo bremzēšanas ceļa garumu. Uz šo luksoforu, kā arī uz tā priekšā novietotā brīdinājuma luksofora uzstādāmi speciāli gaismas rādītāji. Stacijā šos speciālos gaismas rādītājus lieto, ja attālums starp galvenā ceļa blakus esošajiem luksoforiem (ieejas, maršruta, izejas) ir mazāks par bremzēšanas ceļa garumu.

83. Līnijās ar sevišķi intensīvu piepilsētas vilcienu kustību, kur nepieciešami blokposmi, kas ir īsāki par trīszīmju signalizācijai noteikto minimālo garumu, kā arī līnijās, kur ir paredzēta pasažieru vilcienu kustība ar ātrumu virs 120 kilometriem stundā, bet kravas vilcienu kustība — ar ātrumu virs 80 kilometriem stundā, ierīkojama automātiskā bloķēšana ar četrzīmju signalizāciju. Sevišķi intensīvu vilcienu kustību raksturo pasažieru un kravas vilcienu skaits (kopumā), kas pēc grafika divceļu iecirkņos pārsniedz 70 vilcienpārus diennaktī un vienceļa iecirkņos — 33 vilcienpārus diennaktī.

84. Līnijās, kur automātiskā bloķēšana aprīkota ar trīszīmju signalizāciju un kur pasažieru vilcieni brauc ar ātrumu virs 120 kilometriem stundā vai kravas vilcieni — ar ātrumu virs 80 kilometriem stundā, šo vilcienu kustība ar noteikto maksimālo ātrumu atļauta, lokomotīvju luksoforā degot zaļajai signālugunij, ja ir nodrošināta vilciena apstāšanās ceļā luksofora priekšā, kurā deg aizliedzoša signāluguns, lietojot dienesta bremzēšanu pēc lokomotīves luksofora zaļās signāluguns nomaiņas uz dzelteno.

85. Iecirknī ar pusautomātisko bloķēšanu attālumi starp ieejas, maršruta, izejas luksoforiem ir ne mazāki par attiecīgajai vietai noteikto attālumu, lietojot pilno dienesta bremzēšanu ar vilciena maksimāli iespējamo ātrumu. Ja iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, attālums ir ne mazāks par pēkšņās (autostopa) bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā ceļa garumu, ko nobrauc vilciens laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu.

86. Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātisko bloķēšanu, brīdinājuma luksofori uzstādāmi tādā attālumā no pamatluksoforiem, kas nav mazāks par attiecīgajai vietai noteikto bremzēšanas ceļa garumu, pielietojot pēkšņo bremzēšanu ar vilciena maksimāli iespējamo ātrumu, bet, ja tuvošanās iecirknis ir aprīkots ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, — attālumā, kas nav mazāks par pēkšņās (autostopa) bremzēšanas ceļa garumu, ņemot vērā ceļa garumu, ko nobrauc vilciens laikā, kāds nepieciešams, lai automātiskās lokomotīvju signalizācijas un autostopa ierīces iedarbotos uz vilciena bremzēšanas sistēmu ar maksimāli iespējamo ātrumu.

87. Luksofori uzstādāmi sliežu ceļa labajā pusē vilcienu kustības virzienā vai virs ceļa ass, kuru šie signāli norobežo. Aizsprostluksoforus un to brīdinājuma luksoforus, kurus uzstāda ceļa posmos pirms pārbrauktuvēm vilcieniem, kuri brauc pa nepareizo ceļu (vienu no divceļu iecirkņa ceļiem, kuram nosūtāmā vilciena kustības virziens neatbilst šim ceļam normāli noteiktajam kustības virzienam), var izvietot arī vilcienu kustības virziena kreisajā pusē. Luksoforus uzstāda tā, lai no vilciena to signālugunis nevarētu uztvert kā signālugunis, kuras attiecas uz blakus ceļiem.

88. Ja būvju tuvinājuma gabarīts nepieļauj uzstādīt luksoforu kustības virziena labajā pusē, ieejas luksoforus vilcieniem, kuri brauc pa nepareizo ceļu, novieto kustības virziena kreisajā pusē.

89. Luksoforiem ir pastāvīgi degošas signālugunis. Iecirkņos ar automātisko bloķēšanu garāmejas luksoforos atļauts lietot signālugunis, kas iedegas luksoforā tikai tad, kad vilciens iebrauc pirms šī luksofora esošajā blokposmā.

90. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās laikā, kad netiek veikti manevri, atļauts lietot pastāvīgi neieslēgtus manevru signālus, kuri ieslēdzami, veicot manevrus, vai kuri iedegas automātiski, ieslēdzot aizsprostsignalizāciju uz apsargājamas pārbrauktuves.

91. Ja ir bojāta vadības sistēma, luksoforiem automātiski jāpārslēdzas uz aizliedzošu signāluguni, bet brīdinājuma luksoforiem — uz tādu signāluguni, kas atbilst pamatluksofora aizliedzošajam signālam.

92. Iecirkņos ar automātisko bloķēšanu garāmejas luksoforu pastāvīgā signāluguns atļauj braukt, bet ieejas, maršrutu un izejas luksoforos — aizliedz.

93. Iecirknī, kur ieejas, maršrutu un izejas luksoforus var pārslēgt automātiskajā darbībā vilcienu izbraukšanai caur staciju pa galvenajiem ceļiem, pastāvīgā signāluguns ir atļaujoša, ja šie luksofori pārslēgti automātiskajā darbībā.

94. Iecirknī, kas nav aprīkots ar automātisko bloķēšanu, ieejas, izejas un maršruta luksoforu pastāvīgā signāluguns ir aizliedzoša.

95. Ieejas luksofors uzstādāms ne tuvāk par 50 metriem no pirmās pārmijas, nosakot šo attālumu no pārmijas asmens, ja ir pretasmens pārmija, vai no kontrolstabiņa, ja ir paasmens pārmija. Elektrificētajos iecirkņos ieejas luksofori un signālzīmes "Stacijas robeža" uzstādāmas pirms gaisa atstarpēm (no posma puses), kas atdala posma kontakttīklu no stacijas kontakttīkla.

96. Izejas luksoforu uzstāda pie katra nosūtīšanas ceļa nosūtāmā vilciena lokomotīves stāvēšanai noteiktās vietas priekšā.

97. Atļauts uzstādīt grupas izejas un maršruta luksoforus ceļu grupai, izņemot ceļus, pa kuriem vilcieni cauri stacijai brauc bez apstāšanās. Grupas izejas un maršruta luksofori papildināmi ar maršruta rādītājiem, kas norāda ceļa numuru, no kura vilcienam atļauts atiet.

98. Stacijā, kur nosūtīšanas ceļa garums nav nepietiekams (vilciena galva atrodas aiz izejas luksofora), atļauts luksofora pretējā pusē novietot papildu atkārtotājgalviņu, lai atkārtotu izejas signālu.

99. Automātiskās bloķēšanas garāmejas luksofori uzstādāmi uz robežas starp blokposmiem. Divceļu posmos, ja vilcienu pagaidu kustība pa nepareizo ceļu ir organizēta pēc lokomotīves luksofora signālugunīm, blokposma robeža ir automātiskās bloķēšanas luksofors, kas uzstādīts vilcienu kustībai pa pareizo ceļu.

100. Stacijas pārmijas, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, kā arī to aizsargpārmijas saistāmas savstarpējā atkarībā ar ieejas, izejas un maršruta luksoforiem.

101. Galvenā ceļa atzarojuma pārmija, kas atrodas ar ceļa bloķēšanas vai elektrozižļu sistēmas ierīcēm aprīkotā posmā, saistāma ar šīm ierīcēm tā, lai atvērt izejas luksoforu uz šo posmu (atvērt garāmejas luksoforu, kas norobežo šo blokposmu) vai izņemt zizli būtu iespējams tikai tad, ja pārmija atrodas galvenā ceļa virzienā.

102. Sliežu ceļu krustojumi vienā līmenī norobežojami ar aizsegluksoforiem, kas novietoti abās pusēs ne tuvāk par 50 metriem no kontrolstabiņiem. Šie aizsegluksofori savstarpēji saistāmi tā, lai vienu no tiem varētu atvērt tikai tad, ja naidīgo maršrutu (naidīgi maršruti ir maršruti, kuri kustības drošības apsvērumu dēļ nevar būt sastādīti vienlaikus) luksoforiem ir aizliedzošs signālrādījums.

103. Stacijās, kas atrodas iecirkņos ar automātisko vai pusautomātisko bloķēšanu un kurās vilcienu kustība pa galvenajiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem paredzēta bez apstāšanās, ieejas un maršruta luksoforos lieto bezapstājas caurbraukšanas signalizāciju pa šiem ceļiem.

104. Pastāvīgo signālu izvietošanas shēmas, kā arī staciju pārmiju, signālu un maršrutu savstarpējās atkarības tabulas izstrādā dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

105. Pie galvenajiem ceļiem uzstādāmas signālzīmes. Signālzīmes uzstāda vilcienu kustības virziena labajā pusē ne tuvāk par 3100 milimetriem no malējā ceļa ass saskaņā ar šo noteikumu 4.2.apakšpunktā minēto instrukciju. Ieraktnēs un izejās no tām (100 metru garumā) signālzīmes uzstāda ne tuvāk par 5700 milimetriem no malējā ceļa ass. Elektrificētos iecirkņos signālzīmes var novietot uz kontakttīkla balstiem (izņemot balstus, uz kuriem uzstādītas luksoforu galviņas, komplektās transformatoru apakšstacijas, kontakttīkla atvienotāji un izlādņi).

106. Vietā, kur attālums starp kopā saejošo ceļu asīm ir 4100 milimetru, uzstāda kontrolstabiņu.

107. Automātiskās un pusautomātiskās bloķēšanas ierīces nedrīkst pieļaut atvērt izejas vai garāmejas luksoforu, ja ritošais sastāvs nav atbrīvojis šī signāla norobežoto blokposmu (starpstaciju posmu), kā arī nedrīkst ļaut pašaizvērties luksoforam, ja tā elektroapgāde tiek pārslēgta no pamatsistēmas uz rezerves sistēmu vai otrādi.

108. Ar automātisko un pusautomātisko bloķēšanu aprīkotajos vienceļa posmos pēc tam, kad stacijā atvērts izejas luksofors, nav pieļaujama iespēja blakus stacijai atvērt izejas luksoforus pretējā virziena vilcienu nosūtīšanai šajā pašā posmā. Šāda savstarpējā signālu atkarība nodrošināma arī divceļu posmos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanu abpusējai vilcienu kustībai pa katru ceļu.

109. Ar automātisko bloķēšanu aprīkotajiem luksoforiem automātiski jāaizveras, vilcienam iebraucot šo signālu norobežotajos blokposmos, kā arī pārtrūkstot šo blokposmu sliežu ķēdēm.

110. Stacijās, kas atrodas iecirkņos ar ceļa bloķēšanu, bloķēšanas ierīces aprīkojamas ar atslēgzižļiem saimniecības vilcieniem.

111. Vienceļa līnijās ar automātisko bloķēšanu, divceļu posmos ar divpusēju automātisko bloķēšanu pa katru ceļu un stacijās, kur notiek manevri ar manevrējošā sastāva izbraukšanu aiz stacijas robežām, automātiskās bloķēšanas ierīces papildināmas ar manevru luksoforiem, kas saistīti ar šīm ierīcēm.

112. Stacijas, kas atrodas līnijās ar automātisko un pusautomātisko bloķēšanu, aprīkojamas ar ierīcēm, kas:

112.1. novērš iespēju atvērt ieejas luksoforu, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa;

112.2. nodrošina ceļu un pārmiju aizņemtības kontroli (ar vadības aparāta palīdzību).

113. Automātiskā bloķēšana papildināma ar automātisko lokomotīvju signalizāciju un dispečerkontroles ierīcēm.

114. Ierīcēm vilcienu kustības dispečerkontrolei iecirkņos ar automātisko bloķēšanu jānodrošina:

114.1. noteiktā kustības virziena (vienceļa posmos) un blokposmu aizņemtības kontrole;

114.2. galveno, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļu aizņemtības kontrole starpstacijās;

114.3. ieejas un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošanās.

115. Elektriskās centralizācijas ierīcēm jānodrošina:

115.1. pārmiju un luksoforu savstarpējā noslēgšanās;

115.2. pārmiju uzgriešanas kontrole (luksoforiem, kas norobežo konkrēto maršrutu, vienlaikus jāpārslēdzas uz aizliedzošām signālugunīm);

115.3. iespēja ar vadības aparāta palīdzību kontrolēt pārmiju stāvokli, ceļu un pārmiju sekciju aizņemtību;

115.4. iespēja darbināt pārmijas un signālus, lietojot organizēto maršrutu vadību vai dalīto vadību, kā arī iespēja veikt manevrus pēc manevru luksoforu signālrādījumiem;

115.5. pārmiju vadīšanas nodošana vietējai vadībai.

116. Elektriskās centralizācijas ierīces nedrīkst pieļaut:

116.1. ieejas luksofora atvēršanos, ja maršruts sagatavots uz aizņemta ceļa;

116.2. pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs;

116.3. konkrētam maršrutam atbilstošo luksoforu atvēršanu, ja pārmijas nav pārliktas vajadzīgajā stāvoklī vai naidīgo maršrutu luksofori nav slēgti;

116.4. maršrutā ietilpstošo pārmiju, kā arī aizsargpārmiju pārlikšanu vai naidīga maršruta luksoforu atvēršanu, ja ir atvērts luksofors, kas norobežo sagatavoto maršrutu.

117. Centralizēto pārmiju pievadiem un noslēdzējiem:

117.1. jānodrošina piespiestā asmens cieša piegulšana rāmjsliedei, pārmijai atrodoties galējos stāvokļos, un krusteņa kustīgās serdes cieša piegulšana pie spārnsliedes;

117.2. jānovērš pārmijas asmeņu vai krusteņa kustīgās serdes noslēgšana, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi vai starp kustīgo serdi un spārnsliedi neatbilst šo noteikumu 38.2.apakšpunktā noteiktajam attālumam;

117.3. jānodrošina, lai otrā asmens atgājiens no rāmjsliedes nav mazāks par 125 milimetriem.

118. Dispečercentralizācijas iekārtām jānodrošina:

118.1. iespēja no viena vadības punkta darbināt pārmijas un signālus vairākās stacijās un posmos;

118.2. iespēja kontrolēt uz vadības pults pārmiju stāvokli un aizņemtību, posmu, stacijas ceļu un tiem piekļaujošos blokposmu aizņemtību, kā arī ieejas, maršrutu un izejas luksoforu signālrādījumu atkārtošana;

118.3. iespēja stacijas pārslēgt uz pārmiju un signālu rezerves vadību, pieņemot un nosūtot vilcienus, kā arī veicot manevrus, vai pārslēgt pārmijas uz vietējo vadību manevru izpildei;

118.4. elektriskajai centralizācijai un automātiskajai bloķēšanai noteikto prasību izpilde.

119. No jauna ieviešamās dispečercentralizācijas sistēmas nodrošina iespēju vilcienu dispečeram mainīt vilcienu kustības virzienu, ja ir maldīga blokposma aizņemtība, kā arī nodrošina automātisku izpildītā vilcienu kustības grafika pierakstīšanu.

120. Ar automātisko bloķēšanu un automātisko lokomotīvju signalizāciju aprīkotajos iecirkņos lokomotīvju luksoforu signālugunīm jāatbilst ceļa luksoforu signālrādījumiem.

121. Lokomotīvju luksoforus uzstāda vilces līdzekļa vadības kabīnē, un to rādījumiem jābūt redzamiem vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un viņa palīgam.

122. Automātiskā lokomotīvju signalizācija kopīgi ar autostopa ierīcēm nodrošina vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības kontroli un automātiski aptur vilcienu, ja vadītājs ir zaudējis spēju to vadīt vai vilciens pārsniedzis noteikto kustības ātrumu.

123. Stacijā visi galvenie ceļi aprīkojami ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm. Ar šīm ierīcēm aprīkojami arī stacijas ceļi, pa kuriem paredzēta vilcienu braukšana bez apstāšanās, kā arī pasažieru vilcienu pieņemšana un nosūtīšana.

124. Ar automātisko bloķēšanu un automātisko lokomotīvju signalizāciju aprīkotajos iecirkņos autostopa ierīces automātiski aptur vilcienu, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) neievēro ātrumu, kāds noteikts, tuvojoties vai braucot garām luksoforam ar aizliedzošām rādījumu signālugunīm.

125. Atslēgatkarības ierīces ar kontrolslēdzeņu palīdzību nodrošina pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.

126. Pārmiju kontrolslēdzenes:

126.1. ļauj izņemt atslēgu tikai tad, ja pārmija ir noslēgta;

126.2. noslēdz pārmiju tikai tajā stāvoklī, kāds uzrādīts no slēdzenes izņemtajā atslēgā, un tikai tad, ja asmens cieši pieguļ rāmjsliedei;

126.3. novērš iespēju noslēgt pārmiju, ja atstarpe starp piespiesto asmeni un rāmjsliedi neatbilst šo noteikumu 38.2.apakšpunktā noteiktajam attālumam.

127. Aizliegts lietot vienas un tās pašas sērijas pārmiju kontrolslēdzenes vienas stacijas robežās, bet stacijās ar lielu darba apjomu — viena pārmiju rajona un tam blakus esošo citu rajonu pārmiju posteņu robežās.

128. Bloķēšanas ierīces stacijā nodrošina:

128.1. iespēju stacijas dežurantam kontrolēt, vai posteņi ir pareizi sagatavojuši pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus, kā arī maršrutus kustībai stacijas robežās;

128.2. no dažādiem posteņiem vadāmo pārmiju un signālu savstarpēju noslēgšanos.

129. Automātiskajai pārbrauktuvju signalizācijai jāieslēdz apstāšanās signāli autoceļa virzienā, bet automātiskajām barjerām jāieņem slēgts stāvoklis tik ilgu laikposmu pirms vilciena pienākšanas, lai transportlīdzekļi varētu laikus atbrīvot pārbrauktuvi. Automātiskajai pārbrauktuvju signalizācijai jāturpina darboties, bet automātiskajām barjerām jāpaliek slēgtā stāvoklī, līdz vilciens ir pilnīgi atbrīvojis pārbrauktuvi.

130. Posmus ar automātisko bloķēšanu un stacijas ar pārmiju elektrisko centralizāciju atļauts aprīkot ar automātisko vēstījuma sistēmu, kas brīdina uz sliežu ceļiem strādājošos par vilciena tuvošanos.

131. Automātiskajām garāmejošo vilcienu sakarsušo bukšu atklāšanas ierīcēm jānodrošina:

131.1. lokomotīves mašīnista un nākamās stacijas informēšana par vilcienā esošo sakarsušo buksi;

131.2. nodotās informācijas reģistrēšana.

132. Šķirošanas uzkalnu mehanizācijas un automatizācijas iekārtām jānodrošina nepārtraukta un droša sastāvu izformēšana un formēšana, nolaižot vagonus no uzkalna noteiktajā ātrumā.

133. Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtām jānodrošina:

133.1. individuāla pārmiju vadība;

133.2. iespēja ar vadības aparāta palīdzību kontrolēt pārmiju stāvokli, kā arī ceļu un pārmiju sekciju aizņemtību.

134. Šķirošanas uzkalnu pārmiju centralizācijas iekārtas nedrīkst pieļaut pārmijas pārlikšanu, ja uz tās atrodas ritošais sastāvs.

135. Šķirošanas uzkalnu pārmiju automātiskās centralizācijas iekārtām papildus šo noteikumu 133. un 134.punktā noteiktajām prasībām jānodrošina:

135.1. automātiska pārmiju vadība uzkalna sadales zonā vagonu nolaišanas procesa programmētā vai maršrutizētā darba režīmā;

135.2. ja pārmijas pārlikšanas procesā rodas traucēklis starp pārmijas asmeni un rāmjsliedi, automātiska pārmiju atlikšana atpakaļ kontrolējamā stāvoklī, līdz vagonu grupa būs iegājusi izolētajā pārmiju sekcijā.

136. Ceļa aizsprostierīcēm (nosviedējkurpēm vai nosviedējpārmijām), atrodoties aizsprostojošā stāvoklī, jānovērš iespēja ritošajam sastāvam izbraukt no ceļiem, uz kuriem šīs ierīces ir uzstādītas. Ceļa aizsprostierīces jāaprīko ar ceļa aizsprostojuma rādītājiem.

137. Visi iecirkņi aprīkojami ar vilcienu dispečera sakariem, starpstaciju sakariem un staciju savstarpējiem sakariem, kā arī līnijas ceļu dienesta sakariem. Iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanu un dispečercentralizāciju, un visos elektrificētajos iecirkņos jānodrošina energodispečera sakari. Iecirkņi, kas aprīkoti ar kabeļlīniju un radioreleju līniju sakariem, aprīkojami ar posmu telefonsakariem, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru elektromehāniķu dienesta sakariem.

138. Līnijas darba vadīšanas nodrošināšanai papildus šo noteikumu 137.punktā noteiktajiem sakariem ierīkojami:

138.1. maģistrālie sakari;

138.2. dzelzceļa vispārējie sakari;

138.3. dzelzceļa rīcības sakari;

138.4. pārmiju posteņu un vietējie sakari;

138.5. informācijas sakari dzelzceļa informatīvo sistēmu darbības nodrošināšanai;

138.6. citu veidu sakari un datu pārraides veidi vilcienu kustības vadīšanai un komercdarbībai.

139. Visi iecirkņi aprīkojami ar vilcienu kustības vadības radiosakariem īsviļņu diapazonā, bet iecirkņi ar intensīvu vilcienu kustību — arī ultraīsviļņu diapazonā. Intensīvu vilcienu kustību raksturo pasažieru un kravas vilcienu skaits (kopumā), kas pēc grafika divceļu iecirkņos pārsniedz 35 vilcienpārus diennaktī un vienceļa iecirkņos — 16 vilcienpārus diennaktī.

140. Vilcienu radiosakaru ierīcēm īsviļņu diapazonā jānodrošina nepārtraukti un droši divpusēji vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) sakari ar vilcienu dispečeriem (dispečeriecirkņa robežās), ar staciju dežurantiem (piegulošo posmu robežās), ar citu vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kas atrodas vienā posmā, un ar pārbrauktuvju dežurantiem.

141. Radiostacijām ultraīsviļņu diapazonā jānodrošina vilces līdzekļu vadītāju (mašīnistu) sakari ar:

141.1. pārbrauktuvju dežurantiem;

141.2. remontdarbu vadītājiem un signālistiem;

141.3. apsardzes darbiniekiem vilcienos;

141.4. depo dežurantiem;

141.5. staciju dežurantiem;

141.6. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgu, kad tas atstājis vadības kabīni, vai personu, kas pilda viņa pienākumus;

141.7. pasažieru vilciena priekšnieku (vecāko pavadoni, konduktoru kontrolieri).

142. Atkarībā no tehnoloģiskajām vajadzībām stacijās ierīkojami:

142.1. stacijas radiosakari;

142.2. divpusējie parka skaļruņu sakari.

143. Stacijas radiosakaru ierīcēm jānodrošina divpusēji radiosakari manevru un uzkalnu, tehnisko kantoru, vagonu apskates punktu, apsardzes vienību, konteineru laukumu, tehnisko līdzekļu apkopes un remonta brigāžu (signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru, ceļa, kontakttīkla u.c.) sakaru tīklos.

144. Divpusējā parka skaļruņu iekārta pastāvīgi ir ieslēgtā stāvoklī, un tajā jābūt ieslēgtā stāvokļa kontrolei.

145. Vilcienu un staciju radiosakaru ierīces dispečeriecirkņos un dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās aprīkojamas ar sarunu automātiskās reģistrēšanas sistēmu.

146. Pasažieru vilcienā ierīko translāciju pasažieru informēšanai.

147. Aizliegts lietot vilcienu dispečera un pārmiju posteņu sakarus sarunām, kas nav saistītas ar vilcienu kustību.

148. Aizliegts ieslēgt pārmiju posteņu sakaru tīklā citus telefonus (izņemot centralizācijas izpildposteņu, pārmiju posteņu un stacijas dežuranta telefonus).

149. Vilcienu dispečera sakaru lokālajā tīklā atļauts ieslēgt tikai staciju dežurantu, manevru dispečeru, operatoru, lokomotīvju depo dežurantu, brigāžu maiņas punktu dežurantu, energodispečeru un lokomotīvju dispečeru, signalizācijas un sakaru distances dežurējošo inženieru telefonus. Iecirkņos ar dispečercentralizāciju vilcienu dispečera sakaru lokālajā tīklā ieslēdzami pārbrauktuvju dežurantu telefoni.

150. Vilcienu dispečera sakaru lokālajam tīklam atļauts pievienot telefonus, kas uzstādīti stacijas priekšnieku, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas elektromehāniķu (elektromontieru) dzīvokļos un kurus vilcienu dispečers pieslēdz tikai uz sarunas laiku.

151. Vilcienu dispečera sakariem posmos atļauts uz laiku pieslēgt drezīnu vadītāju (piespiedu apstāšanās gadījumā), palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu priekšnieku, signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas elektromehāniķu, kā arī darbu vadītāju pārnēsājamos telefonus.

152. Vilcienu starpstaciju sakariem atļauts pieslēgt tikai stacijas dežurantu telefonus, bet iecirkņos ar automātisko bloķēšanu — arī posma sakaru un pārbrauktuvju dežurantu telefonus.

153. Ciparu sakaru sistēmas, izmantojot kabeļu vai radioreleju līnijas, var lietot jebkuras informācijas pārraidei un jebkura esošā sakaru veida nomaiņai, ja tās nodrošina šiem sakaru veidiem noteiktās prasības.

154. Mobilie sakari lietojami vilcienu radiosakaros, posmu telefonsakaros, sakaros ar darbu veikšanas vietu un citos sakaros, nodrošinot attiecīgajiem sakaru veidiem noteiktās prasības.

155. Dzelzceļa informatīvās sistēmas uzturamas aktīvā darba kārtībā, nodrošinot informācijas drošumu un ticamību.

156. Informatīvo sistēmu lietotājs un uzturētājs:

156.1. nodrošina savlaicīgu un precīzu informācijas ievadīšanu, pārraidi, apstrādi, saglabāšanu un rezultātu izdošanu;

156.2. ievēro datortehnikas tehniskās ekspluatācijas noteikumus un instrukcijas;

156.3. ievēro programmnodrošinājuma uzturēšanas un ekspluatācijas instrukcijas;

156.4. nepieļauj nesankcionētu piekļūšanu informācijai un informācijas noplūdi;

156.5. nav tiesīgs veikt nesankcionētu informācijas korekciju;

156.6. nav tiesīgs patvarīgi nodot programmnodrošinājumu trešajām personām;

156.7. nepieļauj patvarīgu izmaiņu veikšanu informatīvo sistēmu tehniskajā nodrošinājumā un programmnodrošinājumā.

157. Attālumam no signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz zemei (ja ir maksimālā vadu nokare) jābūt ne mazākam par:

157.1. 2,5 metriem — posmos;

157.2. 3 metriem — stacijās;

157.3. 5 metriem — krustojumos ar autoceļiem (esošajās līnijās līdz to pārbūvei atļauts saglabāt 4,5 metru attālumu).

158. Piekarot optiskās šķiedras kabeli uz kontakttīkla un elektropārvades balstiem, attālumam no kabeļa zemākā punkta (ja ir maksimālā kabeļa nokare) jābūt:

158.1. līdz zemes virsmai — ne mazākam par:

158.1.1. 6 metriem — apdzīvotā vietā;

158.1.2. 5 metriem — neapdzīvotā vietā;

158.1.3. 4 metriem — kabeļa enkurošanas vietā;

158.2. līdz autoceļu klātnei uz pārbrauktuves — ne mazākam par 6 metriem;

158.3. līdz pasažieru platformas virsmai — ne mazākam par 4,5 metriem.

159. Vietās, kur gaisa sakaru līnijas vadi šķērso sliežu ceļus, attālumam no gaisa sakaru līniju vadiem un piekārtā optiskās šķiedras kabeļa zemākā punkta līdz sliedes galviņas virsmas līmenim jābūt ne mazākam par 7,5 metriem. Elektrificētajās līnijās atkarībā no sprieguma lieluma un kontakttīkla vadu piekares augstuma šo attālumu nosaka atbilstoši tehniskajiem noteikumiem.

160. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līniju bojājumu gadījumā sakarus atjauno, ievērojot šādu secību:

160.1. vilcienu dispečera sakari;

160.2. ceļa bloķēšanas, vilcienu starpstaciju, energodispečera sakari un pārmiju posteņu sakari;

160.3. elektroapgādes ierīču tālvadība;

160.4. maģistrālie sakari;

160.5. pārējie signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru līniju veidi.

161. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru būves un ierīces aizsargājamas no vilces strāvas, elektropārvades līniju un negaisa traucējošās un bīstamās ietekmes.

162. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas aparāti, ar kuru palīdzību realizē dažādu veidu atkarības, kā arī vilcienu un staciju radiosakaru aparāti noslēdzami un plombējami.

163. Par signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas aparātu un radiosakaru ierīču plombu neskartību ir atbildīgi dežurējošie dzelzceļa darbinieki, kas lieto šos aparātus (staciju dežuranti, centralizācijas posteņu operatori, pārmijnieki, vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) u.c.).

164. Signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas aparātus un radiosakaru ierīces atvērt drīkst tikai attiecīgi pilnvaroti dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieki, pirms aparāta atvēršanas obligāti izdarot ierakstu ceļu, pārmiju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču un kontakttīkla apskates žurnālā (turpmāk — apskates žurnāls) (1.pielikums).

165. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja rīcībā ir lietojamo signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru, kā arī citu apkalpojamo ierīču normatīvtehniskie dokumenti. Visi grozījumi šajos dokumentos izdarāmi laikus.

166. Plānotie signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču pārbūves, pārvietošanas, remonta, pārbaudes, nomaiņas un citi darbi, kas rada traucējumus noteiktajā atkarībā vai izraisa šo ierīču darbības pagaidu pārtraukumu, veicami iespējami īsākā laikā.

167. Stacijās aizliegts veikt šo noteikumu 166.punktā minētos darbus, ja nav stacijas dežuranta atļaujas un apskates žurnālā nav darbu vadītāja iepriekšēja ieraksta par darbu veikšanu. Iecirkņos ar dispečercentralizāciju minētie darbi veicami tikai ar vilcienu dispečera atļauju.

168. Ja ierīces izvietotas lielā attālumā no stacijas dežuranta telpām, ieraksti par šo ierīču nodošanu ekspluatācijā, kā arī ieraksti par šo ierīču pagaidu izslēgšanu neparedzētu darbu veikšanai, lai novērstu bojājumus, aizstājami ar apskates žurnālā reģistrētu stacijas dežurantam pārraidīto telefonogrammu un darbu vadītāja parakstu minētajā žurnālā.

169. Nomainīt un atvienot atsevišķus signalizācijas, centralizācijas vai bloķēšanas aparātus un ierīces, ja noteiktās atkarības netiek traucētas, pieļaujams ar stacijas dežuranta (iecirkņos ar dispečercentralizāciju — vilcienu dispečera) atļauju, neizdarot ierakstu apskates žurnālā.

170. Darbojošās signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīces pārbauda tikai pēc stacijas dežuranta atļaujas saņemšanas un viņa uzraudzībā, bet iecirkņos ar dispečercentralizāciju — pēc vilcienu dispečera atļaujas saņemšanas.

171. Signālierīču (arī pārmiju rādītāju) apgaismojumam jānodrošina signālrādījumu skaidra redzamība. Par savlaicīgu un nepārtrauktu signāla apgaismošanu ir atbildīgs dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs vai pārvadātājs, kura pārziņā ir attiecīgā signālierīce.

172. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nodrošina luksoforu un maršrutrādītāju signālu pastāvīgu un normālu redzamību.

173. Automātiskās lokomotīvju signalizācijas, vilcienu radiosakaru un automātisko garāmbraucošo vilcienu sakarsušo bukšu atklāšanas ierīču darbības pārbaudes kārtību un termiņus kopīgi nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs.

174. Ceļa, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un elektroapgādes ierīces, kā arī ritošais sastāvs nodrošina sliežu elektrisko ķēžu pastāvīgu un netraucētu darbību.

2.5. Elektroapgāde

175. Elektroapgādes iekārtas nodrošina:

175.1. elektriskā ritošā sastāva elektroapgādi tādā apjomā, kas nepieciešams nepārtrauktai vilcienu kustībai;

175.2. signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas, sakaru un skaitļošanas tehnikas ierīču — I kategorijas strāvas saņēmēju — drošu elektroapgādi. Iecirkņos, kas neatbilst I kategorijas prasībām, līdz to pārkārtošanai pieļaujama elektroapgāde, kāda noteikta II kategorijas strāvas saņēmējiem;

175.3. pārējo elektroenerģijas patērētāju elektroapgādi saskaņā ar normatīvtehniskajos dokumentos noteikto kategoriju.

176. Ja automātiskajām un pusautomātiskajām bloķēšanas iekārtām rezerves elektroapgādes avots ir akumulatoru baterija, tai jāatrodas pastāvīgā darbderīgā stāvoklī, nodrošinot signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un pārbrauktuvju signalizācijas ierīču nepārtrauktu darbību ne mazāk kā 8 stundas (ar nosacījumu, ka elektroapgāde nav pārtraukta iepriekšējo 36 stundu laikā).

177. Pārejas laiks no bloķēšanas elektroapgādes iekārtu pamatsistēmas uz rezerves sistēmu un otrādi nav lielāks par 1,3 sekundēm.

178. Elektriskajam ritošajam sastāvam pievadāmā sprieguma līmenim jābūt ne mazākam par 2,7 kV un ne lielākam par 4 kV.

179. Atsevišķos iecirkņos pieļaujams sprieguma līmenis, kas nav mazāks par 2,4 kV.

180. Nominālais maiņstrāvas spriegums signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīcēs ir 115, 230 vai 380 V. Novirzes no noteiktajām sprieguma normām pazemināšanās virzienā pieļaujamas ne vairāk kā par 10 %, bet palielināšanās virzienā — ne vairāk kā par 5 %.

181. Elektroapgādes iekārtas nodrošināmas pret īsslēguma strāvām, pārspriegumiem un pārslodzēm virs noteiktajām normām.

182. Apakšzemes metāla ietaises (cauruļvadi, kabeļi u.tml.), kā arī metāla un dzelzsbetona tilti, viadukti, kontakttīkla balsti, luksofori, hidrokolonnas u.c., kas atrodas elektrificēto līniju rajonā, aizsargājamas pret elektrisko koroziju.

183. Elektrificēto līniju vilces apakšstacijas, kā arī elektriskais ritošais sastāvs aizsargājams pret strāvas iekļūšanu kontakttīklā, kas var traucēt signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču normālu darbību.

184. Kontaktvadu piekares augstumam virs sliedes galviņas virsmas līmeņa posmos un stacijās jābūt ne mazākam par 5750 milimetriem, bet uz pārbrauktuvēm — ne mazākam par 6000 milimetriem. Izņēmuma gadījumos līnijās inženierbūvju robežās, kuras atrodas uz staciju ceļiem un kur nav paredzēta ritošā sastāva stāvēšana, kā arī posmos ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju kontaktvadu piekares augstumu drīkst samazināt līdz 5550 milimetriem. Kontaktvadu piekare nedrīkst būt augstāka par 6800 milimetriem.

185. Līdzstrāvas kontakttīklā inženierbūvju robežās attālums no strāvas noņēmēja strāvu vadošajiem elementiem un kontakttīkla daļām, kurās ir spriegums, līdz būvju un ritošā sastāva iezemētajām daļām nedrīkst būt mazāks par 200 milimetriem. Izņēmuma gadījumos inženierbūvēs ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju šis attālums var būt samazināts līdz 150 milimetriem.

186. Attālumam no malējā ceļa ass līdz kontakttīkla balstu iekšējai šķautnei posmos un stacijās jābūt ne mazākam par 3100 milimetriem. Ieraktnēs balsti uzstādāmi ārpus ceļa grāvju robežām. Sevišķi stipri ar sniegu aizputināmās ieraktnēs un izejās no tām (100 metru garumā) attālumam no malējā ceļa ass līdz kontakttīkla balstu iekšējai šķautnei jābūt ne mazākam par 5700 milimetriem.

187. Esošajās elektrificētajās līnijās, kā arī no jauna elektrificētajās līnijās attālums no ceļa ass līdz balstu iekšējai šķautnei pieļaujams: stacijās — ne mazāks par 2450 milimetriem, posmos — ne mazāks par 2750 milimetriem.

188. Visi šo noteikumu 186. un 187.punktā minētie attālumi attiecināmi uz taisniem ceļa gabaliem. Līknēs šie attālumi palielināmi atbilstoši kontakttīkla balstiem noteiktajām gabarīta paplašinājuma normām.

189. Signālzīmes, kontakttīkla un gaisa līniju balsti un luksofori savstarpēji novietojami tā, lai nodrošinātu signālu un signālzīmju labu redzamību.

190. Visas metāla būves (tilti, viadukti), uz kurām tiek piestiprināti kontakttīkla elementi, piestiprinājuma detaļas uz dzelzsbetona balstiem, dzelzsbetona un nemetāla inženierbūvēm, kā arī atsevišķi izvietotas metālkonstrukcijas (hidrokolonnas, luksofori, tiltu un viaduktu elementi u.c.), kas atrodas tuvāk par 5 metriem no tām kontakttīkla daļām, kurās ir spriegums, iezemējamas vai aprīkojamas ar aizsargatvienošanas ierīcēm, kuras iedarbojas, ja minētajās būvēs un konstrukcijās rodas augstspriegums.

191. Uz viaduktiem un gājēju tiltiem virs elektrificētajiem ceļiem cilvēku pārvietošanās vietās uzstādāmi aizsargvairogi un iekārtojams vienlaidu klājums, lai norobežotu tās kontakttīkla daļas, kurās ir spriegums.

192. Kontakttīkls, automātiskās bloķēšanas līnijas un elektroapgādes garenlīnijas ar spriegumu virs 1000 V ar gaisa starpņiem (izolējošajiem salaidumiem), sekciju un iemontētajiem izolatoriem un atvienotājiem sadalāmas atsevišķos iecirkņos (sekcijās).

193. Kontakttīkla balstiem vai vairogiem, kas novietoti uz atklāto gaisa starpņu robežām, ir pazīšanas krāsojums — pārmaiņus četras melnas un trīs baltas horizontālas svītras, bet pirmais balsts kustības virzienā papildus apzīmējams ar melnu vertikālu svītru. Elektriskajam ritošajam sastāvam ar paceltu strāvas noņēmēju aizliegts apstāties starp šādi apzīmētiem balstiem vai vairogiem.

194. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs apstiprina kontakttīkla, automātiskās bloķēšanas līniju un elektroapgādes garenlīniju strāvas piegādes un sekcionēšanas shēmas un šo shēmu kopijas pievieno stacijas tehniskajam rīcības aktam.

195. Lokomotīvju depo izdara elektrodepo iekārtu un ekipēšanas iekārtu, kā arī to ceļu kontakttīkla atvienotāju pārslēgšanu, kur apskata elektriskā ritošā sastāva jumta iekārtu. Pārējo sekciju atvienotāju pārslēgšanu izdara attiecīgi apmācīti dzelzceļa speciālisti (tikai pēc energodispečera rīkojuma saņemšanas).

196. Sekciju atvienotāju rokas pievadi noslēdzami ar atslēgām.

197. Attālumam no elektropārvades gaisa līnijas ar spriegumu virs 1000 V vadu zemākā punkta līdz zemei (ja ir maksimālā vadu nokare) jābūt ne mazākam par:

197.1. 6 metriem — posmos;

197.2. 5 metriem — posmu grūti pieejamās vietās;

197.3. 7 metriem — krustojumos ar autoceļiem, stacijās un apdzīvotās vietās.

198. Vietās, kur sliežu ceļus šķērso gaisa vadu līnijas, attālumam no elektropārvades gaisa līniju vadu zemākā punkta līdz neelektrificēto ceļu sliedes galviņas virsmas līmenim jābūt ne mazākam par 7,5 metriem. Elektrificētajās līnijās šis attālums līdz kontakttīkla vadiem nosakāms saskaņā ar elektroiekārtu ierīkošanas tehniskajām prasībām.

2.6. Tehniskā aprīkojuma uzturēšana

199. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs veic būvju, iekārtu, dienesta un tehnisko ēku apskati. Pārmijas uz galvenajiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem apskata ne retāk kā reizi mēnesī. Apskates rezultātus un atklāto defektu novēršanai nepieciešamos pasākumus ieraksta atsevišķā apskates žurnālā, norādot defektu novēršanas un nepieciešamo pasākumu veikšanas termiņus.

200. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs un pārvadātājs katru gadu otrajā ceturksnī veic būvju, iekārtu, dienesta ēku un tehnisko ēku apskati un pārbauda darbu tehnoloģijas izpildi, kā arī kustības drošības un disciplīnas ievērošanu.

201. Ceļa, inženierbūvju, kontakttīkla un signalizācijas, centralizācijas un bloķēšanas ierīču kārtējo uzturēšanas darbu izpildei piešķir vilcienu kustības grafikā paredzētos tehnoloģiskos pārtraukumus (logus) uz laiku no vienas līdz divām stundām, bet, ja šos darbus veic, izmantojot mašīnu kompleksus, specializētās brigādes un mehanizētās kolonnas, — uz laiku no trim līdz četrām stundām. Ja darbu izpilde izraisa vilcienu kustības pārtraukumu, nosakāms precīzs darbu sākšanas un beigšanas laiks un vilcienu kustības grafikā paredzams tehnoloģiskais pārtraukums (logs).

202. Tehnoloģiskais pārtraukums (logs) ir laiks, kurā tiek pārtraukta vilcienu kustība posmā, atsevišķos posma vai stacijas ceļos, lai veiktu remonta, montāžas vai būvniecības darbus.

203. Tādu darbu izpildes laikā, kas izraisa vilcienu kustības pārtraukumu, kā arī to darbu veikšanas laikā, kuriem vilcienu kustības grafikā ir paredzēti tehnoloģiskie pārtraukumi (logi), darba vadītājs nodibina pastāvīgus sakarus (pa telefonu vai radio) ar vilcienu dispečeru.

204. Ja tehnoloģiskais pārtraukums (logs) tiek piešķirts diennakts tumšajā laikā, nodrošināms darbu izpildes vietas apgaismojums.

205. Šķirošanas uzkalnu mehanizācijas un automatizācijas ierīču, kā arī ceļu un citu uzkalnu būvju un iekārtu tehniskajai apkopei un remontam paredz vienu līdz divas stundas ilgu tehnoloģisko pārtraukumu (logu).

206. Katrs šķērslis kustībai (vieta, kur jāapstājas) posmā un stacijā, kā arī darbu izpildes vieta, kas ir bīstama kustībai (jāapstājas vai jāsamazina ātrums), jānorobežo ar signāliem no abām pusēm neatkarīgi no tā, vai vilciens (manevru sastāvs) ir gaidāms vai nav.

207. Aizliegts:

207.1. sākt darbu, kamēr šķērslis vai darbu izpildes vieta, kas ir bīstama kustībai, nav norobežota ar signāliem;

207.2. noņemt signālus, kas norobežo šķērsli vai darbu izpildes vietu, kamēr nav likvidēts šķērslis, nav pilnīgi pabeigts darbs, nav pārbaudīts ceļa un kontakttīkla stāvoklis un nav nodrošināts būvju tuvinājuma gabarīts.

208. Ceļa darbu izpildes vietu norobežojošo pārnēsājamo signālu uzstādīšanai un apsargāšanai darbu vadītājs norīko dzelzceļa darbiniekus (signālistus). Signālisti un darbu vadītāji nodrošināmi ar nepieciešamajiem sakaru līdzekļiem.

209. Ja nav stacijas dežuranta piekrišanas un darba vadītāja iepriekšēja ieraksta apskates žurnālā, aizliegts veikt darbus, kam nepieciešama norobežošana ar apstāšanās vai ātruma samazināšanas signāliem. Iecirkņos, kas aprīkoti ar dispečercentralizāciju, šie darbi veicami tikai ar vilcienu dispečera atļauju. Ja darbus veic kontakttīklā, noņemot spriegumu un neskarot sliežu ceļu un inženierbūves, kā arī ja veic darbus pēkšņi radušos bojājumu novēršanai, tad ierakstu par darbu sākumu un beigām apskates žurnālā var aizvietot, reģistrējot telefonogrammu, kuru darbu vadītājs pārraida stacijas dežurantam (iecirkņos ar dispečercentralizāciju — vilcienu dispečeram).

210. Pēc darbu pabeigšanas ierīces pārbaudāmas un nododamas ekspluatācijā, pamatojoties uz darbu vadītāja ierakstu apskates žurnālā, ko apstiprina stacijas dežurants ar parakstu vai apskates žurnālā reģistrētā telefonogramma, kura pārraidīta stacijas dežurantam un ko darbu vadītājs pēc darba beigām personīgi paraksta.

211. Posmus (posma ceļus) darbu veikšanai slēdz saskaņā ar kārtību, kas noteikta šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā. Posmu (posma ceļu) ar vilcienu dispečera rīkojumu slēdz pirms darbu sākšanas un atver pēc to pabeigšanas.

212. Aizliegts uzsākt darbus, ja darbu vadītājs nav saņēmis vilcienu dispečera rīkojumu (rakstisks paziņojums, telefonogramma vai telegramma) par posma (posma ceļa) slēgšanu un ja darba vieta nav norobežota ar attiecīgajiem signāliem.

213. Pēc darbu veikšanas posmu (posma ceļu) atver tikai pēc tam, kad saņemts dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja darbinieka (kuram ir vismaz ceļa meistara kvalifikācija) rakstisks paziņojums, telefonogramma vai telegramma par to, ka ceļa darbi vai darbi inženierbūvēs pabeigti un ka nav šķēršļu netraucētai un drošai vilcienu kustībai.

214. Signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru ierīču vai elektroapgādes ietaišu darbības atjaunošana pieļaujama tikai pēc vecākā signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un sakaru elektromehāniķa vai energodispečera paziņojuma saņemšanas.

3. Ritošais sastāvs un tā funkcionēšanai nepieciešamās ēkas un būves

3.1. Vispārīgās prasības

215. Ritošajam sastāvam laikus veicami plānotie dažādu veidu remonti un tehniskā apkope. Ekspluatējamais ritošais sastāvs uzturams tādā kārtībā, kas nodrošina tā nepārtrauktu darbu, kustības drošību un drošības tehnikas ievērošanu.

216. Ekipēšanas ietaišu un citu lokomotīvju saimniecības būvju un ierīču izvietojumam, tehniskajai iekārtai un ekipēšanas ietaisēm lokomotīvju un vagonu depo, lokomotīvju un vagonu tehniskās apkopes punktos, darbnīcās un vagonu sagatavošanas punktos pārvadājumiem jānodrošina vilcienu kustība noteiktajā apjomā, efektīva vilces līdzekļu izmantošana, to tehniskā apkope, remonts un droši darba apstākļi.

217. Ritošajam sastāvam jāatbilst ritošā sastāva gabarīta prasībām — galējai, ceļa asij perpendikulārai šķērskontūrai, ārpus kuras nedrīkst izvirzīties ne piekrauts, ne tukšs ritošais sastāvs, kas novietots uz horizontāla taisna sliežu ceļa.

218. Aizliegts nodot ekspluatācijā jaunbūvēto ritošo sastāvu vai ritošo sastāvu pēc remonta, ja nav pārbaudīta tā atbilstība normatīvtehnisko dokumentu un šo noteikumu prasībām.

219. Uz ritošā sastāva vienībām norādāmas šādas skaidri salasāmas atšķirības zīmes un uzraksti:

219.1. pārvadātāja vai ritošā sastāva īpašnieka (valdītāja) firmas zīme;

219.2. numurs;

219.3. izgatavotājrūpnīcas firmas zīme ar būves vietas nosaukumu un datumu;

219.4. remonta veids, tā izpildes datums un vieta;

219.5. pašmasa (izņemot lokomotīvi). Uz kravas vagona norādama celtspēja.

220. Uz vilces līdzekļa norādāma šāda informācija:

220.1. konstruktīvais ātrums;

220.2. sērija;

220.3. pieraksta depo nosaukums;

220.4. rezervuāru, kontrolaparātu un katlu pārbaudes datums;

220.5. pasažieru vietu skaits (motorvagona vilcieniem);

220.6. sērija un numurs (uz tendera).

221. Katrai ritošā sastāva vienībai ir tehniskā pase, kurā norādīti svarīgākie tehniskie un ekspluatācijas raksturojumi.

222. Vilces līdzekļus aprīko ar:

222.1. radiostacijām;

222.2. ātrumu reģistrējošiem ātrummērītājiem;

222.3. vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) modrības pārbaudes ierīcēm un automātisko lokomotīvju signalizāciju;

222.4. ierīcēm, kas signalizē par bremžu maģistrāles pārtrūkšanu (aprīko kravas vilcienu lokomotīves).

223. Lokomotīvju un motorvagonu vilcienu vadības kabīnes, kas paredzētas darbam vienai personai (bez vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīga), aprīko ar vilciena automātiskās apturēšanas ierīcēm (gadījumam, ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēkšņi zaudē spēju vadīt vilcienu).

224. Manevru lokomotīves aprīko ar ierīcēm vagonu atkabināšanai no lokomotīves vadītāja (mašīnista) kabīnes, bet manevru lokomotīves, kuras vada viena persona, — arī ar otru vadības pulti.

225. Visiem vagonu elementiem jānodrošina droša vilcienu kustība ar noteikto maksimālo ātrumu. Kravas vagonus, kuriem nav bremzes laukumu, aprīko ar kāpšļiem un rokturiem.

3.2. Riteņpāri

226. Katram riteņpārim jāatbilst ritošā sastāva riteņpāru formēšanas, apskates, remonta un uzturēšanas tehniskajām normām. Uz riteņpāra ass ar skaidri iespiestām zīmēm norāda riteņpāra formēšanas un pilnīgās pārbaudes datumu un vietu.

227. Attālums starp nenoslogota riteņpāra riteņu iekšējām šķautnēm ir 1440 milimetri. Ar ātrumu no 120 līdz 140 kilometriem stundā braucoša ritošā sastāva riteņpārim šī attāluma atkāpe nedrīkst pārsniegt uz palielinājuma pusi 3 milimetrus, uz samazinājuma pusi 1 milimetru, bet, ja ātrums nepārsniedz 120 kilometru stundā, — uz palielinājuma un samazinājuma pusi 3 milimetrus.

228. Aizliegts ekspluatēt un pieļaut ekspluatēt vilcienos ritošo sastāvu, ja riteņpārim ir plaisa jebkurā ass daļā, riteņa lokā, diskā vai rumbā, ja ir riteņa uzmalas asšķautņainais uzvelmējums, kā arī ja riteņpārim ir šādi nodilumi un bojājumi, kas traucē ceļa un ritošā sastāva normālu mijiedarbību:

228.1. ja kustības ātrums ir no 120 līdz 140 kilometriem stundā:

228.1.1. nodilums velšanās lokā lielāks par 5 milimetriem lokomotīvēm, motorvagonu ritošajam sastāvam un pasažieru vagoniem;

228.1.2. uzmalas biezums lielāks par 33 milimetriem vai mazāks par 28 milimetriem lokomotīvēm ar uzmalas augstumu 30 milimetru, mērot 20 milimetru attālumā no uzmalas virsējās šķautnes, bet ritošajam sastāvam ar uzmalas augstumu 28 milimetri, mērot 18 milimetru attālumā no uzmalas virsējās šķautnes;

228.2. ja kustības ātrums nepārsniedz 120 kilometru stundā:

228.2.1. nodilums velšanās lokā lokomotīvēm, kā arī motorvagonu ritošajam sastāvam un pasažieru vagoniem tālsatiksmes vilcienos — lielāks par 7 milimetriem, motorvagonu ritošajam sastāvam un pasažieru vagoniem vietējās un piepilsētas satiksmes vilcienos — lielāks par 8 milimetriem, refrižeratorvagoniem un kravas vagoniem — lielāks par 9 milimetriem;

228.2.2. uzmalas biezums lielāks par 33 milimetriem vai mazāks par 25 milimetriem lokomotīvēm ar uzmalas augstumu 30 milimetru, mērot 20 milimetru attālumā no uzmalas virsējās šķautnes, bet ritošajam sastāvam ar uzmalas augstumu 28 milimetri, mērot 18 milimetru attālumā no uzmalas virsējās šķautnes;

228.3. uzmalas vertikālā nogriezuma augstums pārsniedz 18 milimetrus, mērot ar speciālu šablonu;

228.4. izrāvums velšanās loka virsmā lokomotīvēm, motorvagoniem, kā arī tenderiem un vagoniem ar bukšu rullīšu gultņiem lielāks par 1 milimetru, bet tenderiem un vagoniem ar slīdgultņiem — lielāks par 2 milimetriem.

229. Ja ceļā vagonam (izņemot motorvagonu vai tenderi ar rullīšu gultņiem) tiek konstatēts izrāvums, kas dziļāks par 1 milimetru, bet nepārsniedz 2 milimetrus, atļauts vagonu aizvest (pasažieru vagonu — ar ātrumu, kas nepārsniedz 100 kilometru stundā, kravas vagonu — ar ātrumu, kas nepārsniedz 70 kilometru stundā) līdz tuvākajam tehniskās apkopes punktam, kur ir ierīces riteņpāra nomaiņai. Ja vagoniem (izņemot motorvagonus) ir izrāvums no 2 līdz 6 milimetriem, bet lokomotīvēm un motorvagoniem — no 1 līdz 2 milimetriem, vilcienam atļauts braukt ar ātrumu 15 kilometru stundā līdz tuvākajai stacijai, kur bojāto riteņpāri nomaina, bet, ja izrāvuma dziļums ir attiecīgi no 6 līdz 12 milimetriem un no 2 līdz 4 milimetriem, — ar ātrumu 10 kilometru stundā. Ja izrāvums vagonam un tenderim ir lielāks par 12 milimetriem, bet lokomotīvei un motorvagonam lielāks par 4 milimetriem, atļauts turpināt kustību ar nosacījumu, ka bojātais riteņpāris ir pakarināts vai izslēgta riteņpāra griešanās iespēja. Šajā gadījumā lokomotīve atkabināma no vilciena, bet bojātā riteņpāra bremžu cilindri un vilces elektrodzinējs (elektrodzinēju grupa) — atvienojami.

230. Ja kravas vagonus iekļauj pasažieru vilciena sastāvā, to riteņpāriem jāatbilst normām, kādas noteiktas pasažieru vagonu riteņpāriem.

3.3. Bremžu iekārtas un automātiskās sakabes ierīces

231. Ritošais sastāvs aprīkojams ar automātiskajām bremzēm, bet pasažieru vilcienu ritošais sastāvs — arī ar elektropneimatiskajām bremzēm.

232. Ritošā sastāva bremzes uzturamas atbilstoši tehniskajām normām, nodrošinot drošu ekspluatāciju un vienmērīgu bremzējumu (automātiskajām bremzēm jānodrošina arī vilciena apturēšana, ja bremzes gaisa maģistrālē ir atvienojums vai pārrāvums vai ja ir atvērts stopkrāns (pēkšņās bremzēšanas krāns)).

233. Automātiskās bremzes nodrošina bremzēšanas spiedspēku, kas pēkšņās bremzēšanas gadījumā garantē vilciena apstāšanos, nepārsniedzot dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja apstiprinātos bremzēšanas ceļus.

234. Ritošā sastāva automātiskajām bremzēm jānodrošina iespēja lietot dažādus bremzēšanas režīmus atkarībā no ceļa profila, kravas svara vagonā un sastāva garuma.

235. Pasažieru vagonu un motorvagonu ritošā sastāva tamburos un salonos izvietojami noplombēti stopkrāni.

236. Vilces līdzekļi un pasažieru vagoni aprīkojami ar rokas bremzēm.

237. Visas bremžu sviru pārvada daļas, kas atvienošanas vai lūzuma dēļ var izvirzīties ārpus gabarīta vai nokrist uz sliežu ceļa, nodrošina ar aizsargierīcēm.

238. Ritošais sastāvs aprīkojams ar automātisko sakabi.

239. Nodrošināms šāds automātiskās sakabes ass augstums virs sliežu galviņas virsmas līmeņa:

239.1. lokomotīvēm un tukšiem pasažieru un kravas vagoniem — ne lielāks par 1080 milimetriem;

239.2. lokomotīvēm un pasažieru vagoniem ar cilvēkiem — ne mazāks par 980 milimetriem;

239.3. piekrautiem kravas vagoniem — ne mazāks par 950 milimetriem.

240. Pēc remonta ritošā sastāva un automātiskās sakabes ass augstumu virs sliežu galviņu virsmas līmeņa nosaka ritošā sastāva īpašnieks (valdītājs), nodrošinot šo noteikumu 239.punktā minēto normu ievērošanu ekspluatācijā (ar maksimālajiem nodilumiem un noslogojumiem).

241. Augstuma starpība starp automātisko sakabju gareniskajām asīm nedrīkst pārsniegt:

241.1. kravas vilcienā — 100 milimetru;

241.2. starp lokomotīvi un pirmo piekrauto vagonu kravas vilcienā — 110 milimetru;

241.3. pasažieru vilcienā, kas kursē ar ātrumu līdz 120 kilometriem stundā, — 70 milimetru;

241.4. pasažieru vilcienā, kas kursē ar ātrumu no 120 līdz 140 kilometriem stundā, — 50 milimetru;

241.5. starp lokomotīvi un pirmo vagonu pasažieru vilcienā — 100 milimetru.

242. Pasažieru vagonu automātiskā sakabe aprīkojama ar vertikālās pārvietošanās ierobežotājiem.

243. Par vagonu pareizu sakabināšanu un automātiskās sakabes ierīču tehnisko stāvokli vilciena sastāvā ir atbildīgs vagonu apskatītājs, kas veic sastāva tehnisko apkopi pirms vilciena nosūtīšanas. Piekabinot vilcienam vagonus stacijās, kur nav vagonu apskatītāja, kā arī veicot manevrus, par vagonu pareizu sakabināšanu ir atbildīgs manevru vadītājs.

244. Par lokomotīves un vilciena pirmā vagona sakabināšanas pareizību ir atbildīgs lokomotīves mašīnists. Vilciena lokomotīvi atkabina no sastāva un piekabina sastāvam tikai šim darbam norīkots pārvadātāja darbinieks.

3.4. Ritošā sastāva tehniskā apkope un remonts

245. Veicot ritošā sastāva tehnisko apkopi, pārbauda:

245.1. mezglu un detaļu stāvokli, to nodilumu un atbilstību noteiktajiem izmēriem;

245.2. bremžu iekārtu, automātiskās sakabes ierīču, kontrolaparātu, mēraparātu, signālpiederumu, elektrisko ķēžu un drošības ierīču normālo darbību.

246. Aizliegts izlaist no depo vilces līdzekļus, kuriem ir bojājumi, kas negarantē kustības drošību un drošības tehnikas ievērošanu.

247. Aizliegts ekspluatēt un iekļaut vilciena sastāvā ritošo sastāvu, kuram ir bojājumi, kas var apdraudēt kustības drošību, kā arī iekļaut vilciena sastāvā kravas vagonus, kuru darbderīgums nenodrošina pārvadājamo kravu saglabātību.

248. Aizliegts iekļaut vilciena sastāvā pasažieru vagonus, kuriem ir apkures, elektrisko iekārtu, elektropneimatisko bremžu un ventilācijas bojājumi.

249. Kontrolpunktā periodiski apskata un pārbauda lokomotīvju drošības ierīču, autostopa ierīču, automātiskās lokomotīvju signalizācijas un vilcienu radiosakaru ierīces, kā arī, ja nepieciešams, regulē tās. Kontrolpunkti ir visos pamatdepo, bet, ja nepieciešams, arī tehniskās apkopes punktos un lokomotīvju apgrozības depo.

250. Vilces līdzekļos uzstādītie manometri, drošības vārsti un elektroenerģijas vai degvielas patēriņu reģistrējošie aparāti un ierīces noplombējamas, bet tvaika lokomotīvju katlu drošības tapas apzīmogojamas.

251. Elektriskās aizsardzības ierīces, ugunsdrošības līdzekļus, ugunsgrēka signalizācijas un automātikas ierīces, manometrus, drošības vārstus, gaisa rezervuārus vilces līdzekļos, kā arī tvaika katlus tvaika lokomotīvēs pārbauda tehniskajos noteikumos paredzētajos termiņos.

252. Katru ar cieto kurināmo darbināmo tvaika lokomotīvi nodrošina ar darbderīgām dzirksteļu uztvērējierīcēm un dzēsējierīcēm.

253. Vagonu tehnisko apkopi un remontu veic punktos, kur vagonus sagatavo pārvadājumiem, kā arī tehniskās apkopes punktos, vagonu depo un rūpnīcās.

254. Aizliegts padot vagonus kravas iekraušanai un cilvēku iekāpšanai, ja vagoniem nav veikta tehniskā apkope un nav ieraksta pārvadātāja apstiprinātajā vagonu apskates žurnālā, ka vagoni atzīti par darbderīgiem.

255. Katram vilciena vagonam veicama tehniskā apkope. Ja nepieciešams, formēšanas vai izformēšanas stacijā vagonus remontē. Vilcienam atrodoties ceļā, vagonus remontē stacijās, kas vilcienu kustības grafikā noteiktas vagonu tehniskajai apkopei.

256. Stacijā, kur nav punkta vagonu sagatavošanai pārvadājumiem vai tehniskās apkopes punkta, katrs vagons pirms iekļaušanas vilciena sastāvā apskatāms un sagatavojams braukšanai līdz tuvākajai stacijai, kur ir tehniskās apkopes punkts.

257. Vagonu sagatavošanas un tehniskās apkopes punktā vagonu tehnisko apkopi un remontu veic saskaņā ar tehnoloģisko procesu un vilcienu kustības grafiku.

4. Vilcienu kustības organizācija

4.1. Vilcienu kustības grafiks

258. Vilcienu kustības organizācijas pamats ir vilcienu kustības grafiks, ko sastāda un apstiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs. Vilcienu kustības grafiks ir saistošs visām dzelzceļa ekspluatācijā iesaistītajām personām.

259. Sastādot vilcienu kustības grafiku, nodrošināma:

259.1. pieprasīto pasažieru pārvadājumu un kravu pārvadājumu izpilde;

259.2. vilcienu kustības drošība;

259.3. visefektīvākā iecirkņu caurlaides un caurvedes spēju, kā arī staciju pārstrādes spēju izmantošana;

259.4. ritošā sastāva racionāla izmantošana;

259.5. lokomotīvju brigādēm noteiktā nepārtrauktā darba ilguma ievērošana;

259.6. iespēja veikt darbus, kas saistīti ar ceļa, būvju, signalizācijas, centralizācijas, bloķēšanas un elektroapgādes ierīču kārtējo apkopi un remontu.

260. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs norīko un atceļ vilcienus saskaņā ar pārvadātāja pieprasījumu.

261. Palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus, sniegtīrus, lokomotīves bez vagoniem, automotrises un nenoceļamā tipa drezīnas, saimniecības un citus vilcienus, kas nav paredzēti vilcienu kustības grafikā, norīko un atceļ vilcienu dispečers. Katru vilcienu kustības grafikā neparedzēto kravas vilciena norīkošanu noformē ar vilcienu dispečera rīkojumu, norādot vilciena kustības kārtību.

262. Katram vilcienam piešķirams vilcienu kustības grafikā noteiktais numurs. Vilcienam, kas nav paredzēts vilcienu kustības grafikā, numuru piešķir, to norīkojot. Stacijā, kurā vilcienam maina numuru, pēc tā pienākšanas vecais vilciena numurs zaudē spēku. Viena virziena vilcieniem piešķir pāra numurus, bet pretējā virziena vilcieniem — nepāra numurus. Kravas vilcieniem to formēšanas stacijā tiek piešķirts indekss (10 ciparu kods), kas nemainās līdz vilciena izformēšanas stacijai.

263. Vilcienus nosūtot un caurlaižot pēc priekšrocības, ievērojama šāda secība:

263.1. ārpuskārtas vilcieni — palīdzības un ugunsdzēsības vilcieni, sniegtīri, lokomotīves bez vagoniem, automotrises un nenoceļamā tipa drezīnas, kuras norīko kustības atjaunošanai, ja ir pieprasīta palīdzība;

263.2. kārtējie vilcieni:

263.2.1. pasažieru ātrvilcieni;

263.2.2. pārējie pasažieru vilcieni;

263.2.3. pasta–bagāžas, kravas–pasažieru un paātrinātie kravas vilcieni;

263.2.4. kravas vilcieni;

263.2.5. pārējie vilcieni;

263.3. vilcieni, kurus norīko pēc īpaša pieprasījuma un kuru priekšrocību nosaka, tos norīkojot.

264. Vilcienu kustība notiek pēc Latvijas laika.

4.2. Sadales punkti

265. Kustībā vilcienus savstarpēji norobežo ar sadales punktiem. Sadales punkti ir:

265.1. stacijas;

265.2. ceļa posteņi;

265.3. automātiskās bloķēšanas garāmejas luksofori.

266. Stacijas robežas ir:

266.1. vienceļa iecirkņos — ieejas luksofori;

266.2. divceļu iecirkņos katram galvenajam ceļam atsevišķi: no vienas puses — ieejas luksofors, no otras puses — signālzīme "Stacijas robeža", kas uzstādāma ne tuvāk par 50 metriem aiz pēdējās izejas pārmijas. Ar divvirzienu automātisko bloķēšanu iekārtotajos divceļu iecirkņos stacijas robeža katram galvenajam ceļam atsevišķi ir ieejas luksofori.

267. Katram sadales punktam un pasažieru vilcienu pieturas punktam piešķirams nosaukums.

268. Stacijā katram ceļam, katrai pārmijai, kā arī stacijas centralizācijas postenim un pārmiju postenim, bet posmā katram galvenajam ceļam piešķir numuru (nosaukumu). Aizliegts piešķirt vienādus numurus ceļiem, pārmijām un posteņiem vienas stacijas robežās. Stacijā, kur ir vairāki atsevišķi parki, nevar piešķirt vienādus numurus ceļiem viena parka robežās.

4.3. Stacijas tehniskā darba organizācija

269. Stacijas tehnisko iekārtu izmantošanas kārtību nosaka stacijas tehniskās rīcības aktā — dokumentā, kurā noteikta droša vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas, caurlaišanas un manevru veikšanas kārtība stacijā un drošības tehnikas ievērošanas prasības un kas ir saistošs visiem ar dzelzceļa satiksmi saistītajiem darbiniekiem.

270. Tehniskās rīcības aktam pievieno stacijas shematisko plānu un nepieciešamās instrukcijas. Izraksti no tehniskās rīcības akta glabājas pie stacijas dežuranta, manevru dispečera, parku un šķirošanas uzkalnu dežurantiem, centralizācijas izpildposteņu, pārmiju posteņu, lokomotīvju depo dežurantiem un vagonu apskatītājiem.

271. Uz galvenajiem, pieņemšanas un nosūtīšanas ceļiem esošo necentralizēto pārmiju, kā arī aizsargpārmiju normālais stāvoklis ir šāds:

271.1. vienceļa līniju staciju galveno ceļu ieejas pārmijām — virzienā uz dažādiem ceļiem no katra stacijas gala;

271.2. divceļu līniju staciju galveno ceļu ieejas pārmijām — virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem;

271.3. pārējām galveno ceļu pārmijām posmos un stacijās (izņemot pārmijas, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem) — virzienā pa attiecīgajiem galvenajiem ceļiem;

271.4. pārmijām, kas ved uz aizsargstrupceļiem un uztvērējstrupceļiem, — virzienā uz šiem strupceļiem;

271.5. mazdarbīgo iecirkņu stacijās, kurās pasažieru vilcienu un kravas vilcienu skaits kopumā pēc grafika nepārsniedz 8 pārus diennaktī, vienceļa līniju galvenajos ceļos ieejas pārmijām normālais stāvoklis var būt uz vienu un to pašu ceļu.

272. Pastāvīgais pārmiju stāvoklis maršrutu pārmiju un signālu savstarpējās atkarības tabulās norādāms ar plusa zīmi. Stacijā, kur ir necentralizētās pārmijas, to pastāvīgo stāvokli norāda arī tehniskās rīcības aktā un izrakstos no tā. Pārmiju pastāvīgo stāvokli norāda uz pārmiju statnēm vai uz elektriskās centralizācijas pārmiju piedziņas apvalka.

273. Stacijas priekšnieks nosaka pastāvīgo stāvokli necentralizētajām pārmijām, kas nav ieslēgtas savstarpējā atkarībā ar signāliem un maršrutiem un ved uz stacijas ceļiem, kur novietoti palīdzības un ugunsdzēsības vilcieni, kā arī vagoni, kas piekrauti ar sprāgstvielu materiāliem, ar sašķidrinātu gāzi u.tml.

274. Pārmijas pārlikt citā stāvoklī atļauts šādos gadījumos:

274.1. sagatavojot vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutus;

274.2. veicot manevrus;

274.3. ja ceļu aizņem ritošais sastāvs;

274.4. ja uz stacijas ceļiem nepieciešams norobežot šķērsli vai darbu veikšanas vietu;

274.5. tīrot, pārbaudot un remontējot pārmijas.

275. Stacijās, kur ir elektriskā centralizācija, pārmiju pārlikšana normālā stāvoklī nav obligāta (izņemot pārmijas uz aizsargstrupceļu, uztvērējstrupceļu un nosviedējpārmijām).

276. Posmā ielikta pārmija pierakstāma kādā no blakus stacijām vai arī atzarošanās vietā ierīkojams ceļa postenis — sadales punkts dzelzceļa līnijās, kam nav ceļa izvērses. Šīs pārmijas apgaismo, apsargā un nodrošina to tehnisko apkopi un pārmiju atslēgu glabāšanu.

277. Atļauts vienam pārmijniekam apkalpot divus pārmiju posteņus, bet atsevišķas pārmijas — tieši stacijas dežurantam.

278. Pārmijnieku darba kontrolei atļauts iecelt vecāko pārmijnieku. Vecāko pārmijnieku norīko tieši pārmiju posteņa apkalpošanai vai arī vienlaikus posteņa apkalpošanai un pārmijnieku darba kontrolei citos šī pārmiju rajona posteņos.

279. Pirms vilciena pieņemšanas un nosūtīšanas noslēdz pārmijas, kas ietilpst pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutā, kā arī aizsargpārmijas.

280. Atslēgas no atslēgatkarībā neietvertajām noslēgtajām necentralizētajām pārmijām, kas ietilpst vilcienu pieņemšanas un nosūtīšanas maršrutos, glabājas pie stacijas dežuranta vai pie vecākā pārmijnieka, bet atslēgas no atslēgatkarībā ietvertajām pārmijām — pārmiju posteņa izpildaparātā vai stacijas dežuranta vadības aparātā. Pie stacijas dežuranta glabājas arī atslēgatkarībā neietverto noslēgto pārmiju atslēgas, ja šīs pārmijas atrodas posmos. Citu svarīgāko pārmiju (pārmiju, kas ved uz ceļu, kur stāv vagoni, kas piekrauti ar sprāgstvielu materiāliem vai sašķidrinātu gāzi, uz palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu stāvēšanai paredzētajiem ceļiem u.tml.) atslēgu glabāšanas kārtību un šo pārmiju sarakstu katrai stacijai nosaka stacijas tehniskās rīcības aktā.

281. Veicot manevrus, pārmijas pārliek stacijas dežurants, uzkalna dežurants (operators), centralizācijas posteņa dežurants (operators) vai pārmijnieks saskaņā ar manevru vadītāja rīkojumu.

282. Pārmiju pārlikšanas kārtību, ja pārmiju centralizēto vadību pārslēdz uz vietējo vadību un ja izdara manevrus uz necentralizētām pārmijām, kuras neapkalpo pārmijnieki, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā. Aktā norāda šādu pārmiju numurus un dzelzceļa darbiniekus, kam, veicot manevrus, atļauts pārlikt šīs pārmijas.

283. Centralizācijas posteņa dežurants (operators) vai pārmijnieks drīkst atļaut remontēt pārmiju tikai ar attiecīgu stacijas dežuranta atļauju. Pēc remonta pabeigšanas minētie darbinieki pārliecinās, ka pārmijas stāvoklis nodrošina kustības drošību, un ziņo par to stacijas dežurantam.

284. Pārmijas stacijas ceļos (arī privātās lietošanas infrastruktūras pievienojuma pārmijas stacijas ceļiem) ir stacijas priekšnieka rīcībā.

285. Manevrus stacijas ceļos vada tikai pēc viena dzelzceļa darbinieka — stacijas dežuranta, manevru dispečera, šķirošanas uzkalna vai parka dežuranta rīkojuma, bet ar dispečercentralizāciju aprīkotajos iecirkņos — pēc vilcienu dispečera rīkojuma. Pienākumu sadali manevru vadīšanā starp minētajiem dzelzceļa darbiniekiem norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

286. Galvenais sakaru līdzeklis rīkojumu pārraidei manevru darbos ir radiosakari, un, ja nepieciešams, divpusējās parka skaļruņu iekārtas. Vadot manevrus, atļauts signalizēt ar rokas signāliem.

287. Manevrējošās lokomotīves kustību rīko tikai viens darbinieks — manevru vadītājs (vilcienu sastādītājs, vilciena konduktors) —, kurš ir atbildīgs par manevru pareizu izpildi.

288. Lokomotīves mašīnistam, kas izpilda manevrus, aizliegts uzsākt lokomotīves kustību, ja nav saņemts attiecīgs manevru vadītāja rīkojums vai signāls. Pirms izbraukšanas uz centralizētajām manevru maršrutu pārmijām lokomotīves mašīnists pēc manevru vadītāja rīkojuma vai signāla saņemšanas pārliecinās, vai manevru luksoforā ir atļaujošs signālrādījums. Pirms izbraukšanas uz necentralizētajām pārmijām lokomotīves mašīnists pēc pārmijnieka signāla vai paziņojuma saņemšanas pārliecinās, ka pārmijas sagatavotas manevru kustībai.

289. Stacijās ar pārmiju un signālu elektrisko centralizāciju, ja pārmiju centralizēto vadību pārslēdz uz vietējo vadību, izbraukt uz pārmijām var tikai pēc attiecīga signāla vai rīkojuma saņemšanas no tā dzelzceļa darbinieka, kas pārliek šīs pārmijas.

290. Manevru vadītājs:

290.1. formē vilcienus saskaņā ar šiem noteikumiem un vilcienu formēšanas plānu;

290.2. organizē manevrus tā, lai būtu nodrošināta kustības drošība, manevros strādājošo darbinieku personīgā drošība, kā arī ritošā sastāva un kravas saglabāšana. Manevrējot ar vagoniem, kuros ir cilvēki, virsgabarīta krava vai bīstama krava, jāievēro īpaša piesardzība.

291. Stacijas ceļus var iedalīt manevru rajonos.

292. Manevrus starpstacijā veic vilciena konduktora vadībā vai tā dzelzceļa darbinieka vadībā, kurš izpilda vilciena konduktora pienākumus.

293. Manevru lokomotīvi, kuru neapkalpo sastādītāju brigāde vai vilciena konduktors, vada dzelzceļa darbinieks, kuram ir tiesības rīkot manevrus šajā rajonā, vai — pēc viņa norādījuma — centralizācijas posteņa dežurants (operators) vai pārmijnieks.

294. Izpildot manevrus, lokomotīves brigādes pienākums ir:

294.1. precīzi un laikus izpildīt manevru darbu uzdevumus;

294.2. uzmanīgi vērot signālus, precīzi un laikus izpildīt signālu prasības un norādījumus par pārvietošanos;

294.3. uzmanīgi novērot cilvēkus, kas atrodas uz sliežu ceļiem, kā arī pārmiju stāvokli un ritošā sastāva novietojumu.

295. Lokomotīvju brigādes, kas strādā ar savācējvilcieniem, izvedvilcieniem un nodošanas vilcieniem, kā arī manevru darbos norīkotie konduktori un sastādītāju brigādes ievēro stacijas tehniskās rīcības aktā norādīto manevru kārtību.

296. Izpildot manevrus, aizliegts pārsniegt šādu ātrumu:

296.1. lokomotīvei, kura velk vagonus pa brīviem ceļiem ar ieslēgtām un pārbaudītām automātiskajām bremzēm, kā arī lokomotīvei bez vagoniem — 60 kilometru stundā;

296.2. lokomotīvei, kura velk vagonus pa brīviem ceļiem, — 40 kilometru stundā;

296.3. lokomotīvei, kura stumj vagonus pa brīviem ceļiem, kā arī palīdzības un ugunsdzēsības vilcieniem — 25 kilometrus stundā;

296.4. manevrējot ar vagoniem, kuros ir cilvēki, un vagoniem, kas piekrauti ar 4., 5. un 6.pakāpes sānu vai apakšējā virsgabarīta kravām, — 15 kilometrus stundā;

296.5. lokomotīvei (ar vai bez vagoniem), kura tuvojas vagoniem, — 3 kilometrus stundā.

297. Ātrumu, ar kādu ritošais sastāvs brauc pāri vagonu svariem, nosaka stacijas tehniskās rīcības aktā, un tas ir atkarīgs no vagonu svaru konstrukcijas.

298. Vagonu atkabju ātrums, saskaroties ar citiem vagoniem šķirošanas parkā un manevrējot grūdieniem, nedrīkst pārsniegt 5 kilometrus stundā, bet, saskaroties vagoniem ar kravām, kuras pārvadājot jāievēro īpaša piesardzība, — 3 kilometrus stundā.

299. Veikt manevrus uz galvenajiem ceļiem, kā arī manevru gaitā šķērsot galvenos ceļus un izbraukt aiz ieejas pārmijām drīkst tikai ar stacijas dežuranta atļauju (par katru atsevišķu gadījumu) un tikai tad, ja iedegti signāli, kas ar aizliedzošiem rādījumiem norobežo ceļus un pārmijas, kur notiek manevri.

300. Manevrējošajam sastāvam aizliegts izbraukt aiz stacijas robežas posmā uz vienceļa iecirkņiem un pa nepareizo ceļu uz divceļu iecirkņiem bez vilcienu dispečera un blakus stacijas dežuranta piekrišanas, ja lokomotīves mašīnistam nav izdota atļauja aizņemt posmu. Manevrējošais sastāvs var izbraukt aiz stacijas robežas pa pareizo ceļu divceļu līnijās ar vilcienu dispečera piekrišanu un pēc stacijas dežuranta mutiskas atļaujas saņemšanas.

301. Stacijās, kur uz ieejas luksofora mastā ir novietots speciāls manevru luksofors, kas signalizē stacijas ass virzienā, manevrējošajam sastāvam atļauts izbraukt aiz stacijas robežas, ja šī luksofora signāls atļauj manevru kustību.

302. Aizliegts veikt manevrus uz stacijas ceļiem slīpumos, kur rodas draudi ritošā sastāva pašaizripošanai. Manevrus uz šādiem ceļiem var veikt, tikai novietojot lokomotīvi krituma pusē un, ja nepieciešams, ieslēdzot un pārbaudot vagonu automātiskās bremzes. Manevru veikšanas kārtību, kura nodrošina kustības drošību stacijās ar šādiem ceļiem, norāda stacijas tehniskās rīcības aktā.

303. Aizliegts veikt manevrus grūdieniem un nolaist no šķirošanas uzkalna:

303.1. vagonus, kuros ir cilvēki (izņemot vagonus ar pavadoņiem (komandām), kas pavada kravu);

303.2. vagonus ar sprāgstvielām, saspiestām vai sašķidrinātām gāzēm un citām bīstamām kravām, kuras pārvadājot jāievēro īpaša piesardzība;

303.3. platformas un pusvagonus, kas piekrauti ar 4., 5. un 6.pakāpes sāniskā un apakšējā vai 3.pakāpes augšējā virsgabarīta kravām, kā arī piekrautus transportierus;

303.4. vilces līdzekļus nestrādes stāvoklī, motorvagonus, pasažieru vagonus, refrižeratoru vilcienu sastāvus un dzelzceļceltņus;

303.5. vagonus un speciālo ritošo sastāvu, kam ir trafaretuzraksts "No uzkalna nenolaist".

304. Šo noteikumu 303.punktā minēto ritošo sastāvu drīkst pārvietot pāri šķirošanas uzkalnam tikai ar manevru lokomotīvi.

305. Pāri šķirošanas uzkalniem aizliegts pārvietot:

305.1. piekrautus un tukšus transportierus, kuriem ir 12 un vairāk asu;

305.2. sakabinātā tipa piekrautus transportierus ar celtspēju 120 tonnu, ja šajā sakabē ir viena vai divas starpplatformas;

305.3. ritošo sastāvu ar speciālajām zīmēm un uzrakstiem.

306. Ritošo sastāvu stacijas ceļos novieto kontrolstabiņu norādītajās robežās.

307. Stacijās stāvošie vilcieni bez lokomotīves, vagoni un speciālais ritošais sastāvs droši nostiprināms pret aizripošanu ar šim nolūkam paredzētajiem līdzekļiem. Vagonu un sastāvu nostiprināšanas kārtību nosaka stacijas tehniskās rīcības aktā. Ja stacijā stāvošie vagoni nav aizņemti kravas operācijās, tos netīra, nedezinficē vai neremontē, vagonu durvīm jābūt aizvērtām.

308. Vagonus, kas piekrauti ar sprāgstvielu materiālu (pirmās klases kravām), kuru pārvadājot jāievēro īpaša piesardzība, manevru laikā no tvaika lokomotīves, kas darbojas ar cieto kurināmo, atdala vismaz ar vienu vagonu, kurā ir krava, kas nav bīstama un viegli neaizdegas, vai ar tukšu vagonu.

309. Vagonus ar sprāgstvielu materiālu kravām (pirmās klases kravām) un cisternas ar sašķidrinātu gāzi, kuras stāv stacijās ārpus vilcieniem (izņemot vagonus, kurus uzkrāj uz šķirošanas parku ceļiem), novieto uz atsevišķiem ceļiem. Šādi vagoni sakabināmi, droši nostiprināmi ar bremzes kurpēm un norobežojami ar pārnēsājamiem apstāšanās signāliem. Pārmijas, kas ved uz šādu vagonu stāvēšanas ceļu, pārliekamas stāvoklī, kas novērš iespēju iebraukt šajā ceļā.

310. Vilcienu formē, ievērojot šos noteikumus, kā arī vilcienu kustības grafika un vilcienu formēšanas plāna normatīvus. Kravas vilcienu svara un garuma normas virzieniem un katram iecirknim nosaka vilcienu kustības grafika un vilcienu formēšanas plāna normatīvos.

311. Tālsatiksmes un vietējās satiksmes pasažieru vilcienu svara un garuma normas, kā arī vilcienu formēšanas shēmu (kārtību, kādā izvietojami vagoni šajos vilcienos) norāda pasažieru vilcienu saraksta grāmatiņās. Kārtību, kādā pasažieru vilcieniem piekabina vagonus virs pasažieru vilcienu formēšanas shēmā noteiktajām normām, kā arī garsastāva pasažieru vilcienu caurlaidi nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātājiem.

312. Formējot vilciena sastāvu, kā arī piekabinot vai atkabinot ritošo sastāvu, vilciena garumu un svaru nosaka, pamatojoties uz vilcienu kustības grafika normatīviem — nosacītā ritošā sastāva garuma un pašsvara tabulām.

313. Vilciena sastāvā aizliegts iekļaut:

313.1. vagonus, kas nav pārbaudīti vai ir tehniskajā ziņā bojāti, vai apdraud kustības drošību un kuru stāvoklis negarantē pārvadājamās kravas saglabātību;

313.2. vagonus, kuros iekrauts vairāk par to celtspēju;

313.3. platformas un pusvagonus, kurus iekraujot pārkāpti tehniskie noteikumi kravu iekraušanai un nostiprināšanai vaļējā ritošajā sastāvā;

313.4. vagonus, kuriem ir nosēdušās atsperes, kas izraisa vagona virsbūves nošķiebšanos vai rāmja un virsbūves pieskaršanos gaitas daļām, kā arī vagonus ar bojātu jumtu, kas rada jumta lokšņu atraušanās iespējas;

313.5. vagonus, kas bija nogājuši no sliedēm vai atradušies avāriju cietuša vilciena sastāvā, kamēr tie nav apskatīti un atzīti par derīgiem kustībai;

313.6. vagonus bez trafaretuzrakstiem par veikto kārtējo remontu (izņemot vagonus, kurus nosūta kā kravu uz savām asīm);

313.7. platformas, transportierus un pusvagonus ar virsgabarīta kravām, ja nav īpašu norādījumu par šo vagonu kustību;

313.8. platformas ar neaizvērtiem bortiem (izņemot gadījumus, kad iekrautās kravas dēļ nav iespējams aizvērt bortus);

313.9. bunkurvagonus ar nenostiprinātiem bunkuriem, cisternas, graudu un cementa hopervagonus un tamlīdzīgu ritošo sastāvu, kuram ir atvērtas augšējo un apakšējo kraušanas ierīču lūkas un ierīces;

313.10. pusvagonus ar atvērtām durvīm un lūkām vai ar lūkām, kas aiztaisītas tikai ar vienu slēdzamā mehānisma aizliktni;

313.11. tukšus segtos vagonus, kam ir atvērtas vai ar durvju aizliktni nenostiprinātas durvis, vagonus ar aprūsējušām riteņpāru velšanās loka virsmām, kā arī vagonus šķidrā bituma pārvadāšanai ar riteņpāru velšanās loka virsmām, kas nav attīrītas no bituma.

314. Visos pasažieru vilcienos pirmā un pēdējā vagona tambura gala durvis aizslēdzamas, bet pārejas tiltiņi nostiprināmi paceltā stāvoklī.

315. Pasažieru vilciena un pasta–bagāžas vilciena sastāvā aizliegts iekļaut:

315.1. vagonus ar sprāgstvielu kravām, saspiestām vai sašķidrinātām gāzēm un citām bīstamām, viegli uzliesmojošām un smirdošām (smakojošām) kravām, kā arī tukšas cisternas, kurās pārvadātas sašķidrinātas vai saspiestas gāzes;

315.2. vagonus, kam nokavēts kārtējā remonta vai vienotās tehniskās revīzijas termiņš, ja tas nav attiecīgi pagarināts;

315.3. kravas vagonus. Izņēmuma gadījumos pasažieru vilciena (izņemot ātrvilcienus) vai pasta–bagāžas vilciena sastāvā iekļaujami segtie četrasu kravas vagoni, cisternas piena pārvadāšanai, autonomie refrižeratorvagoni un vagoni dzīvu zivju pārvadāšanai. Šajos gadījumos tālsatiksmes pasažieru vilcienam piekabina ne vairāk kā vienu kravas vagonu vai divvagonu sekciju dzīvu zivju pārvadāšanai, vietējās un piepilsētas satiksmes vilcienam — ne vairāk kā trīs vagonus, bet pasta–bagāžas vilcienam — ne vairāk kā sešus vagonus. Piekabināmo kravas vagonu konstrukcijai un tehniskajam stāvoklim jāatbilst attiecīgi pasažieru vilciena vai pasta–bagāžas vilciena kustības drošības prasībām un noteiktajam ātrumam.

316. Pasta–bagāžas vilcienos vagoni izvietojami tādā kārtībā, kāda noteikta pasažieru vilcieniem, bet kravas–pasažieru vilcienos — kārtībā, kāda noteikta kravas vilcieniem.

317. Kravas–pasažieru vilciena sastāvā aizliegts iekļaut vagonus ar sprāgstvielām, saspiestām vai sašķidrinātām gāzēm un citām bīstamām, viegli uzliesmojošām un smirdošām (smakojošām) kravām, kā arī tukšas cisternas, kurās pārvadātas saspiestas vai sašķidrinātas gāzes.

318. Kravas vilcienus sastāda, neņemot vērā asu skaitu un svaru. Savācējvilcienos vagonus iekļauj grupās pēc to galastacijām. Motorvagonu ritošo sastāvu, kas brauc uz remontu vai no remonta, pievieno kravas vilciena sastāva beigās vienā grupā.

319. Pasažieru vagonus un kravas vagonus ar cilvēkiem (izņemot dienesta vagonus un vagonus ar pavadoņiem (komandām), kas pavada kravas) kravas vilcienos iekļauj vienā grupā. Šos vagonus no lokomotīves, no vaļējā ritošā sastāva, kas piekrauts ar sliedēm, sijām, baļķiem un citām līdzīgām kravām, kuras var izkustēties no spējiem grūdieniem vai vilciena straujas apturēšanas, kā arī no pēdējā vagona atdala vismaz ar vienu aizsegvagonu.

320. Vagonu ar virsgabarīta kravu un speciālā ritošā sastāva iekļaušanu vilciena sastāvā nosaka pārvadātājs pēc saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju.

4.4. Bremžu izvietošanas kārtība vilcienos

321. Atkarībā no ritošā sastāva tehniskā aprīkojuma ar bremzēšanas līdzekļiem dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātāju nosaka:

321.1. vienotu minimālo bremzēšanas spiedspēku uz katrām 100 svara tonnām (kravas un pasažieru vilcieniem) un maksimālo noteicošo kritumu, kurā atļauta vilcienu kustība ar noteikto maksimālo ātrumu;

321.2. atkarību starp kustības ātrumu, krituma lielumu, bremzēšanas spiedspēku un bremzēšanas ceļu;

321.3. bremžu kluču spiedspēka uz ritošā sastāva asīm aprēķinu normas, normas vilcienu nodrošināšanai ar rokas bremzēm un citus datus, kas nepieciešami bremžu aprēķiniem.

322. Noteicošos kritumus un grafikā noteiktos vilcienu kustības ātrumus atsevišķiem iecirkņiem apstiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

323. Pasažieru vilcienu automātisko bremžu tīklā ieslēdzami visi vagoni ar pasažieru tipa automātiskajām bremzēm, bet kravas vilcienu automātisko bremžu tīklā — visi vagoni ar kravas tipa automātiskajām bremzēm. Pasažieru vilcienos lietojamas elektropneimatiskās bremzes.

324. Visos vilcienos visu lokomotīvju un tenderu (izņemot tenderus, kurus nosūta nestrādājošus un kuriem nav tukšā bremzēšanas režīma) automātiskās bremzes ieslēdzamas automātisko bremžu tīklā.

325. Kravas vilcienā atļauts iekļaut tādu ritošo sastāvu bez bremzēm vai ar atslēgtām bremzēm, kuram ir maģistrālais gaisa vads, bet ne vairāk kā 8 asis vienā grupā (vilciena sastāva beigās pirms pēdējiem diviem vagoniem – ne vairāk kā 4 asis). Pēdējiem diviem vagoniem ieslēdzamas automātiskās bremzes.

326. Pārvadātājs nodrošina bremžu darbības pilnīgās vai vienkāršotās pārbaudes.

327. Bremžu darbības pilnīgās pārbaudes gaitā pārbauda bremžu maģistrāles blīvumu un visu vagonu bremžu darbību. Bremžu darbības pilnīgo pārbaudi veic:

327.1. vilcienu formēšanas stacijā pirms vilciena nosūtīšanas;

327.2. pēc lokomotīves nomaiņas pret citu. Kravas vilcieniem — vienā no stacijām, kur mainās lokomotīvju brigādes un ir vagonu tehniskās apkopes punkts. Šādu staciju sarakstu nosaka pārvadātājs pēc saskaņošanas ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāju;

327.3. pirms motorvagonu vilciena izlaišanas no depo vai pēc stāvēšanas apgriešanās stacijā bez lokomotīves brigādes.

328. Elektropneimatisko bremžu pilnīgo pārbaudi veic pasažieru vilcienu formēšanas un apgriešanās stacijās no stacionārām kompresoriekārtām vai lokomotīves.

329. Bremžu darbības vienkāršotās pārbaudes gaitā bremžu maģistrāles stāvokli pārbauda pēc bremžu darbības divos pēdējos vagonos (motorvagonu ritošajam sastāvam — pēdējā vagonā (pēc esošajām kontrolierīcēm)). Bremžu darbības vienkāršoto pārbaudi veic:

329.1. pēc vilciena lokomotīves piekabināšanas sastāvam, ja pirms tam stacijā veikta automātisko bremžu pilnīgā pārbaude no kompresoriekārtām vai lokomotīves;

329.2. pēc motorvagonu vilciena vadības kabīnes nomainīšanas un pēc lokomotīvju brigāžu maiņas;

329.3. pēc bremzes šļūteņu atvienošanas vilciena sastāvā, to savienošanas pēc ritošā sastāva piekabināšanas, kā arī pēc galakrāna noslēgšanas sastāvā.

330. Elektropneimatisko bremžu vienkāršoto pārbaudi veic pēc lokomotīves nomainīšanas pret citu un pēc vagonu piekabināšanas. Pārbaudāma katra piekabinātā vagona bremžu darbība.

331. Automātisko bremžu darbību vilciena gaitā pārbauda pēc automātisko un elektropneimatisko bremžu pilnīgās vai vienkāršotās pārbaudes veikšanas.

332. Pēc vilcienā veiktas automātisko bremžu pilnīgās pārbaudes vagonu apskatītājs nodod vedējlokomotīves vadītājam (mašīnistam) izziņu par vilciena nodrošinājumu ar bremzēm un par to normālu darbību. Izziņā norāda pēdējā vagona numuru.

333. Par automātisko bremžu pilnīgo pārbaudi motorvagonu vilcienos izdara atzīmi pārvadātāja apstiprinātajā bremžu pārbaudes žurnālā.

334. Ja vilciena sastāvā izdarītas izmaiņas, vagonu apskatītājs (stacijās, kur šis amats nav paredzēts, — stacijas dežurants, vilciena konduktors vai vilcienu sastādītājs) ieraksta lokomotīves mašīnista izziņā atzīmi par sastāva izmaiņu un par automātisko bremžu vienkāršoto pārbaudi. Pārējos gadījumos atzīme par automātisko bremžu vienkāršoto pārbaudi izziņā nav jāieraksta. Ja vienkāršotās pārbaudes laikā divos pēdējos vagonos bremzes nav iedarbojušās, darbinieks, kurš pārbauda automātiskās bremzes, nedrīkst atļaut nosūtīt vilcienu. Stacijās, kur nav paredzēti vagonu apskatītāju amati, automātisko bremžu vienkāršotās pārbaudes kārtību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātāju.

4.5. Vilcienu ekipēšana un apkalpošana

335. Pasažieru, pasta–bagāžas un kravas–pasažieru vilcieni apgādājami ar ugunsdzēsības līdzekļiem, kā arī ar līdzekļiem pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanai.

336. Vilces līdzekļi apgādājami ar divām pārnēsājamām ultraīsviļņu radiostacijām, ugunsdzēsības līdzekļiem, nepieciešamajiem signālpiederumiem, instrumentiem un citu inventāru saskaņā ar pārvadātāja noteiktajām normām. Ja vilces līdzeklis apgādāts ar divdiapazonu radiostaciju, tad var būt tikai viena pārnēsājama ultraīsviļņu radiostacija.

337. Lai nostiprinātu vilcienu posmā, vilces līdzekļi apgādājami ar četrām, bet motorvagonu ritošais sastāvs — ar divām bremzes kurpēm. Iecirkņos ar kritumiem, kas stāvāki par 12 Ē, kārtību, kādā nostiprināmi kravas un kravas–pasažieru vilcienu sastāvi posmā, ja bojātas automātiskās bremzes, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

338. Vilcienu apkalpo lokomotīves brigāde, bet pasažieru vilcienu — arī vilciena brigāde (vagonu pavadoņi, elektromehāniķis u.c.).

339. Elektriskajā vilcienā un dīzeļvilcienā viena lokomotīves brigāde drīkst apkalpot vairākas no vienas kabīnes vadāmas lokomotīves vai pastāvīgi savienotas sekcijas.

340. Ja ir attiecīga dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauja, elektrolokomotīves, dīzeļlokomotīves un motorvagonu vilcienus drīkst apkalpot viens mašīnists.

341. Vilcienos, ar kuriem izdara manevrus starpstacijās, manevru vadīšanai norīkojams vilcienu konduktors (vilcienu sastādītājs) vai konduktoru (sastādītāju) brigāde. Saimniecības vilcienu kustību posmā vada darbu vadītājs vai viņa norīkots dzelzceļa darbinieks.

342. Lokomotīvju brigāžu un konduktoru atpūtai apgriešanās punktos ierīkojamas speciālas telpas.

343. Aizliegts uz depo ceļiem atstāt vilces līdzekli darba stāvoklī bez tā apkalpošanu pārzinoša darbinieka uzraudzības, bet uz staciju ceļiem — bez vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) vai viņa palīga uzraudzības.

4.6. Lokomotīvju vieta vilciena sastāvā

344. Darbojošās lokomotīves liek vilciena sastāva priekšā, un mašīnists tās vada no priekšējās kabīnes. Lokomotīves ar vienu vadības kabīni liek vilciena sastāva priekšā gaitā uz priekšu.

345. Vilcienu sastāviem, kurus ved divas vai trīs darbojošās lokomotīves pa visu braukšanas iecirkni, vilciena sastāva priekšā liek lokomotīvi ar lielākas jaudas kompresoriem (tvaika piedziņas gaisa sūkņiem). Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātāju nosaka kārtību, kādā vilcienu sastāviem piekabināmas darbojošās lokomotīves, kas brauc pa iecirkņa daļu, un šo lokomotīvju braukšanas noteikumus, lai tiktu ievērota kustības drošība.

346. Manevrējot lokomotīvi atļauts vadīt no jebkuras kabīnes, ja pārvadātājs nav noteicis citādi.

347. Ja lokomotīvei ir viena vadības kabīne, lokomotīves kustība atpakaļgaitā pieļaujama tikai:

347.1. saimniecības, palīdzības, ugunsdzēsības un nodošanas vilcienos, kā arī izvedvilcienos;

347.2. kustībā pa pievedceļiem un savienotājceļiem;

347.3. manevrējot;

347.4. divjūga otrajai lokomotīvei;

347.5. nosūtot vilcienu no stacijām, kurās nav lokomotīvju apgriešanas ierīču;

347.6. izvedot no posma vilcienu ar palīdzības lokomotīvi;

347.7. lokomotīvēm bez vagoniem.

348. Nestrādājošas lokomotīves nosūta, tās iekļaujot vilciena sastāvā aiz vedējlokomotīves.

4.7. Vilcienu kustības vispārīgās prasības

349. Vilcienu kustību iecirknī vada tikai viens darbinieks — vilcienu dispečers. Vilcienu dispečera rīkojumu bez ierunām izpilda dzelzceļa darbinieki, kas ir tieši saistīti ar vilcienu kustības nodrošināšanu attiecīgajā iecirknī. Aizliegts dot rīkojumus par vilcienu kustību iecirknī bez vilcienu dispečera ziņas.

350. Vadot vilcienu kustību, ikviens vilciens, stacija un stacijas parks vienlaikus atrodas tikai viena dzelzceļa darbinieka rīcībā:

350.1. stacija — stacijas dežuranta rīcībā. Katra stacijas, stacijas posteņa vai parka dežuranta rīcības rajons un pienākumu apjoms, kas saistīts ar vilcienu kustību, norādāms stacijas tehniskās rīcības aktā;

350.2. dispečercentralizācijas iecirknis — vilcienu dispečera rīcībā;

350.3. vilces līdzeklis — priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) rīcībā.

351. Stacijās priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) un visi pārējie vilcienu apkalpojošie darbinieki izpilda stacijas dežuranta rīkojumus, bet ar dispečercentralizāciju aprīkoto iecirkņu stacijās — vilcienu dispečera rīkojumus.

352. Ikviens pasažieru, pasta–bagāžas un kravas–pasažieru vilciens pieņemams uz stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktā ceļa, bet kravas vilciens — uz noteiktajām ceļu grupām.

353. Vilciens, kurš stacijā neapstājas, jālaiž pa galvenajiem ceļiem vai šim nolūkam paredzētajiem sānu ceļiem. Ceļu izmantošanas kārtība vilcienu kustībai norādāma stacijas tehniskās rīcības aktā.

354. Stacijas dežurants nodrošina brīvu ceļu vilciena savlaicīgai pieņemšanai. Stacijas dežurants ir atbildīgs par ikvienu nepamatotu vilciena aizturēšanu pie aizliedzoša ieejas (maršruta) signāla.

355. Stacijā aizliegts aizņemt pieņemšanas un nosūtīšanas ceļus ar atsevišķiem vagoniem vai vagonu grupām, kas atkabinātas no garāmejošiem vilcieniem.

356. Starpstacijās drīkst īslaicīgi aizņemt pieņemšanas un nosūtīšanas ceļus ar atsevišķiem vagoniem vai vagonu grupām tikai ar attiecīgu rakstisku vilcienu dispečera rīkojumu.

357. Aizliegts aizņemt uztvērējstrupceļus ar jebkuru ritošo sastāvu, bet aizsargstrupceļus — ar vagoniem, kuros ir cilvēki vai bīstamās kravas.

358. Vilcienu pieņemšanas, nosūtīšanas un manevru operācijas stacijās, kurās nav ekspluatācijas personāla, pārvadātājs veic dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajā kārtībā.

4.8. Vilcienu pieņemšana un nosūtīšana

359. Vilcienus stacijā parasti pieņem, degot atļaujošam ieejas signālam, uz brīviem ceļiem, kuri šim nolūkam paredzēti stacijas tehniskās rīcības aktā. Ja ieejas luksoforā deg aizliedzošs signāls vai ja ieejas luksofora pamatugunis ir nodzisušas vai nesaprotamas, vilcienu drīkst pieņemt stacijā tikai izņēmuma gadījumos un saskaņā ar kārtību, kāda noteikta šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā. Ja vilcienu stacijā pieņem, degot aizliedzošam ieejas luksofora signālam, tā ātrums nedrīkst pārsniegt 20 kilometru stundā, bet vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jābūt sevišķi uzmanīgam un gatavam nekavējoties apturēt vilcienu, ja radīsies šķēršļi tālākai kustībai.

360. Pasažieru vilcienus pieņem uz ceļiem, kuri aprīkoti ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, bet, ja tas nav iespējams, — uz ceļiem, kuri nav aprīkoti ar automātiskās lokomotīvju signalizācijas ceļa ierīcēm, ja tiek nodrošināta kustības drošība.

361. Ja lokomotīve brauc no (uz) depo pie kravas vilciena sastāva, kurš atrodas blakus stacijā, ierādāms noteikts ceļa iecirknis šīs lokomotīves pieņemšanai. Staciju sarakstu un pieņemšanas kārtību, kas nodrošina kustības drošību, nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātāju.

362. Ja nepieciešams, stacijas ceļu brīvajos iecirkņos atļauts pieņemt palīdzības un ugunsdzēsības vilcienus, palīdzības lokomotīves, lokomotīves bez vagoniem, sniegtīrus, nenoceļamā tipa drezīnas, kā arī saimniecības vilcienus un ceļa mašīnas (ja uz darbu izpildes laiku posms slēgts), nodrošinot minēto vilcienu drošu pieņemšanu.

363. Pirms ieejas (maršruta) signāla vilciena pieņemšanai ieslēgšanas stacijas dežurants (iecirkņos ar dispečercentralizāciju — vilcienu dispečers):

363.1. pārbauda, vai vilcienu pieņemšanas ceļš un maršruts ir brīvs;

363.2. pārtrauc manevrus ar izbraukšanu uz vilciena pieņemšanas ceļa un maršruta;

363.3. sagatavo maršrutu vilciena pieņemšanai.

364. Ieejas (maršruta) signālam automātiski jāpārslēdzas uz aizliedzošu signāluguni pēc tam, kad tam garām ir aizbraucis pirmais vilciena riteņpāris.

365. Divceļu iecirkņu starpstacijās aizliegts vienlaikus pieņemt vilcienus, ja pieņemšanas maršruta turpinājums no tās puses, kur kritums bremzēšanas ceļa garumā ir stāvāks par 6 (, šķērso pasažieru, pasta–bagāžas un kravas–pasažieru vilcienu pieņemšanas maršrutu.

366. Ja stacijai, kurā aizliegts vienlaikus pieņemt vilcienus, vienā un tajā pašā laikā tuvojas divi vilcieni, tad pirmo pieņem vilcienu, kam pie aizliedzošā signāla grūtāk apstāties vai uzsākt kustību.

367. Vilciens, kas pienāk stacijā, apstādināms starp izejas signālu un pieņemšanas ceļa kontrolstabiņu, bet tur, kur nav izejas signāla, — starp kontrolstabiņiem.

368. Ja vilciena pēdējie vagoni paliek aiz kontrolstabiņa, centralizācijas posteņa dežurants (operators) vai pārmijnieks nekavējoties ziņo par to stacijas dežurantam, kurš veic pasākumus kustības drošības nodrošināšanai.

369. Stacijas dežurants, sagaidot katru pienākošo vilcienu, kontrolē, lai vilciens ir kārtībā, lai tam ir signāli un lai tā signālrādījumi ir pareizi. Stacijās, kur vilcienu pieņemšanas ceļi ir tālu vai kur stacijas dežurants nevar sagaidīt vilcienu, to sagaida centralizācijas posteņa dežurants (operators) vai pārmijnieks.

370. Par vilciena pienākšanu pilnā sastāvā stacijas dežurants pārliecinās pēc ieejas pārmiju posteņa pārmijnieka, centralizācijas posteņa dežuranta (operatora) ziņojuma vai arī personīgi, bet stacijās ar pārmiju centralizāciju (iecirkņos, kas nav aprīkoti ar automātisko bloķēšanu) — pēc citu šim darbam norīkotu dzelzceļa darbinieku ziņojumiem.

371. Iecirkņos ar dispečercentralizāciju, kur nav stacijas dežurantu, un stacijās, kas atrodas iecirkņos ar automātisko bloķēšanu un kur stacijas dežurants nevar sagaidīt vilcienu un nav citu dzelzceļa darbinieku, vilcienu pienākšanu kontrolē pēc vadības aparātu rādījumiem. Vilcienu pienākšanu stacijā pilnā sastāvā kontrolē arī vilciena lokomotīves mašīnists pēc aparātu rādījumiem, kas norāda vilciena bremžu maģistrāles veselumu.

372. To staciju sarakstu, kur staciju dežurantiem atļauts nesagaidīt vilcienus, un kustības drošības noteikumus minētajās stacijās, pieņemot vilcienus, apstiprina dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs.

373. Stacijas dežurants katra vilciena faktisko pienākšanas vai garāmbraukšanas laiku un vilciena numuru reģistrē vilcienu kustības žurnālā un nekavējoties ziņo par to nosūtīšanas stacijas dežurantam un vilcienu dispečeram. Stacijas dežurants nodrošina, lai attiecīgā informācija par vilcienu tiktu nodota automatizētajai vadības sistēmai. Iecirkņos ar intensīvu vilcienu kustību dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs var noteikt citu kārtību ziņu sniegšanai par vilcienu pienākšanu un atiešanu.

374. Vienceļa iecirknī un pa nepareizo ceļu divceļu iecirknī stacijas dežurants vilcienu nedrīkst nosūtīt, ja nav saņemta atļauja no tās stacijas dežuranta, uz kuru nosūtāms vilciens.

375. Divceļu iecirkņos pa pareizo ceļu vilcieni nosūtāmi ar tās stacijas dežuranta rīkojumu, no kuras vilcieni aizbrauc pēc paziņojuma saņemšanas par agrāk nosūtītā vilciena pienākšanu.

376. Vienceļa iecirkņos vai pa pareizo ceļu divceļu iecirkņos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanu, vilcieni nosūtāmi, pamatojoties uz vilcienu dispečera rīkojumu, bez blakus stacijas dežuranta iepriekšējās atļaujas pēc pirmā blokposma atbrīvošanas.

377. Pirms vilciena nosūtīšanas stacijas dežurants (iecirkņos, kas aprīkoti ar dispečercentralizāciju, — vilcienu dispečers):

377.1. pārliecinās, ka posms ir brīvs (ja ir automātiskā bloķēšana, — ka pirmais blokposms ir brīvs);

377.2. pārtrauc manevrus ar izbraukšanu uz vilciena nosūtīšanas maršrutu;

377.3. sagatavo maršrutu vilciena nosūtīšanai;

377.4. ieslēdz atļaujošu izejas signālu vai dod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) citu atļauju aizņemt posmu.

378. Aizliegts nosūtīt vilcienu posmā bez stacijas dežuranta atļaujas.

379. Atļauja vilciena vadītājam (mašīnistam) aizņemt posmu ir izejas luksofora atļaujošs signāls. Ja izejas luksofors ir bojāts vai vilciens tiek nosūtīts no ceļa, kur nav izejas luksofora, — atļauju vilciena vadītājam (mašīnistam) aizņemt posmu dod kārtībā, kāda noteikta šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā.

380. Pasažieru, pasta–bagāžas un kravas–pasažieru vilciena lokomotīves vadītājam (mašīnistam) aizliegts aizbraukt no stacijas ātrāk par laiku, kāds noteikts vilcienu kustības sarakstā, kā arī braukt cauri stacijai bez apstāšanās, ja vilciena kustības sarakstā ir paredzēta apstāšanās pasažieru iekāpšanai un izkāpšanai.

381. Stacijās, kur pasažieru, pasta–bagāžas vai kravas–pasažieru vilciena apstāšanās saistīta ar tehnoloģisko operāciju veikšanu (krustošanās, apdzīšana) un kur nav paredzēta pasažieru iekāpšana un izkāpšana vai bagāžas un pasta iekraušana un izkraušana, pēc vilcienu dispečera rīkojuma, kuru nodod vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) un stacijas dežurantam, stāvēšanas laiku var saīsināt vai apstāšanos — atcelt.

382. Stacijas dežurantam (iecirkņos, kas aprīkoti ar dispečercentralizāciju, — vilcienu dispečeram) aizliegts ieslēgt atļaujošu izejas signālu vai dot citu atļauju aizņemt posmu, līdz viņš nav pārliecinājies par sastāva tehniskās apkopes un komercapskates pabeigšanu. Ja vilcienu nosūta no formēšanas stacijas, kurā tam piekabināja vagonus, vai no stacijas, kur nomainīja signālus, ar kuriem aprīkots vilciens, stacijas dežurants pirms atļaujoša izejas signāla ieslēgšanas vai pirms atļaujas aizņemt posmu nodošanas vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) pārliecinās, vai uz pēdējā vagona ir signāli.

383. Aizliegts nosūtīt vilcienu aiz pasažieru, pasta–bagāžas un kravas–pasažieru vilciena, ja brīvs ir tikai viens blokposms un lokomotīves vadītājs (mašīnists) nav brīdināts par to.

384. Izejas luksoforam automātiski jāpārslēdzas uz aizliedzošu signālu pēc tam, kad garām aizbraucis vilciena pirmais riteņpāris.

385. Atļauju aizņemt posmu tur, kur nav izejas signālu vai izejas signāls ir aizliedzošs, priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) nodod stacijas tehniskās rīcības aktā noteiktajā kārtībā. Vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pārliecinās, ka saņemtā atļauja aizņemt posmu ir pareiza, izlasot to (ja atļauja saņemta rakstiski) vai atkārtojot radiosakaros (ja atļauja saņemta mutiski).

386. Nosūtot vilcienu no stacijas ceļiem, kad izejas luksoforā ir aizliedzošs signāls, kā arī no ceļiem, kuriem nav izejas luksoforu, priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists), kaut arī viņam ir atļauja aizņemt posmu, nedrīkst uzsākt vilciena kustību bez stacijas dežuranta rīkojuma, kas pārraidīts, izmantojot radiosakarus, vai bez aizbraukšanas signāla. Aizbraukšanas signāla došanas kārtību nosaka stacijas tehniskās rīcības aktā.

387. Stacijas dežurants pavada katru nosūtāmo vai bez apstājas garāmbraucošo vilcienu un seko, vai tas ir tehniskā kārtībā, vai tam ir attiecīgie signāli un vai tā signālrādījumi ir pareizi.

388. Par vilciena aizbraukšanu pilnā sastāvā stacijas dežurants pārliecinās personīgi vai saņemot pārmijnieka vai centralizācijas posteņa dežuranta (operatora) ziņojumu.

389. Stacijās, kur vilcienu nosūtīšanas ceļi ir tālu vai kur stacijas dežurants nepavada vilcienu, to pavada pārmijnieks vai centralizācijas posteņa dežurants (operators).

390. Iecirkņos ar dispečercentralizāciju, kur nav stacijas dežuranta, un stacijās ar ceļu un pārmiju elektrisko izolāciju, kur stacijas dežurants nepavada vilcienus un nav citu dzelzceļa darbinieku, vilcienu nosūtīšanu kontrolē pēc vadības aparātu rādījumiem.

391. Par vilciena formēšanas pareizību ir atbildīgi stacijas darbinieki.

392. Stacijas un pārvadātāja darbinieki pirms vilciena nosūtīšanas saskaņā ar stacijas darba tehnoloģisko procesu, tehniskās rīcības aktu, kustības grafiku un vilcienu formēšanas plānu pārbauda vilciena formēšanas pareizību, kravas nostiprināšanas pareizību, drošumu un izturīgumu vaļējā ritošā sastāvā, kravas saglabāšanas nodrošinājumu, kā arī vilciena aprīkojumu ar noteiktajiem signāliem.

393. Vilcienu signālierīces apkalpo pārvadātājs.

394. Vilciena pārbaudes kārtību un attiecīgo stacijas darbinieku atbildību nosaka dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs pēc saskaņošanas ar pārvadātāju.

395. Vilcienu formēšanas stacijās par visiem kravas un kravas–pasažieru vilcieniem pirms vilciena nosūtīšanas vedējlokomotīves mašīnistam izsniedz aizzīmogotus pārvadājuma dokumentus un natūrlapu (2.pielikums) vai izrakstu no natūrlapas. Ja vilcienā ir vilciena konduktors (vilcienu sastādītājs), natūrlapu un pārvadājuma dokumentus izsniedz vilciena konduktoram (vilcienu sastādītājam), kurš pēc natūrlapas iepazīstina lokomotīves vadītāju (mašīnistu) ar nosūtāmā vilciena sastāvu.

396. Ja ceļā piekabina vai atkabina vagonus, stacijas darbinieks natūrlapā izdara attiecīgus grozījumus.

397. Pasažieru vilciena (izņemot motorvagonu vilcienus) un pasta–bagāžas vilciena natūrlapu izsniedz pasažieru vilciena priekšniekam (vecākajam vagonu pavadonim) un vedējlokomotīves mašīnistam.

398. Katra vilciena faktisko aizbraukšanas vai garāmbraukšanas laiku, tā numuru un, ja nepieciešams, arī citas ziņas, kas raksturo vilciena sastāvu, stacijas dežurants atzīmē vilcienu kustības žurnālā un nekavējoties paziņo tās blakus stacijas dežurantam, uz kuru vilciens nosūtīts, kā arī vilcienu dispečeram. Stacijas dežurants nodrošina, lai attiecīgā informācija par vilcienu tiktu nodota iekļaušanai automatizētajā vadības sistēmā.

4.9. Signalizācijas un sakaru līdzekļi vilcienu kustībā

399. Signalizācijas un sakaru pamatlīdzekļi vilcienu kustībā ir automātiskā un pusautomātiskā bloķēšana. Mazdarbīgos iecirkņos ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju par sakaru līdzekļiem vilcienu kustībā lieto elektrozižļu sistēmu un telefona sakaru līdzekļus.

400. Remonta, būvniecības un atjaunošanas darbu laikā, lietojot pagaidu ierīces, atļauts organizēt vilcienu kustību, ievērojot lokomotīvju luksoforu signālrādījumus pa divceļu iecirkņa nepareizo ceļu, kas aprīkots ar vienvirziena automātisko bloķēšanu.

401. Katrā starpstaciju posmā vienlaikus var darboties tikai viens signalizācijas un sakaru līdzeklis.

402. Ar automātisko bloķēšanu aprīkotajos posmos vilciens drīkst aizņemt blokposmu, ja izejas vai garāmejas luksoforā ir atļaujošs signāls.

403. Ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju uz atsevišķiem garāmejas luksoforiem, pie kuriem kravas vilciena iekustināšana pēc apstāšanās ir apgrūtināta (izņemot luksoforus, kas atrodas pirms ieejas luksofora), var uzstādīt nosacītās atļaujas signālu — plāksni ar atstarojošu zīmi T burta veidā. Šāds signāls atļauj kravas vilcieniem bez apstāšanās braukt garām luksofora sarkanajai signālugunij. Šajā gadījumā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) jāvada vilciens tā, lai pabrauktu garām luksoforam ar sarkanu signāluguni ar ātrumu, kas nepārsniedz 20 kilometru stundā, un jābūt sevišķi uzmanīgam un gatavam nekavējoties apstāties, ja rastos šķērslis tālākai kustībai.

404. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) pēc vilciena apstāšanās pirms garāmejas luksofora ar aizliedzošām, nesaprotamām vai nodzisušām signālugunīm redz vai zina, ka priekšā esošo blokposmu aizņem vilciens, viņš nedrīkst turpināt kustību tik ilgi, kamēr blokposms nav atbrīvojies. Ja vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nezina, vai priekšā esošajā blokposmā atrodas vilciens, viņam pēc apstāšanās jāatlaiž automātiskās bremzes un, ja pa šo laiku luksoforā nav parādījies atļaujošs signāls, jābrauc līdz nākamajam luksoforam ar ātrumu, kas nepārsniedz 20 kilometru stundā, un jābūt sevišķi uzmanīgam un gatavam nekavējoties apstāties, ja rastos šķērslis tālākai kustībai. Ja nākamais garāmejas luksofors ir tādā pašā stāvoklī, tad vilciena kustība pēc apstāšanās jāturpina tādā pašā kārtībā.

405. Ja, noteiktajā kārtībā braucot garām garāmejas luksoforam ar aizliedzošu signālu, lokomotīves luksoforā parādās atļaujošs signāls, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst braukt līdz nākamajam luksoforam ar ātrumu, kas nepārsniedz 40 kilometru stundā.

406. Ja lokomotīves luksoforā ir atļaujošs signāls, garāmejas luksoforiem ar nodzisušām signālugunīm brauc garām, ievērojot lokomotīves luksofora signālugunis.

407. Ar pusautomātisko bloķēšanu aprīkotajos posmos vilciens drīkst aizņemt posmu, ja izejas luksoforā ir atļaujošs signāls. Vienceļa iecirkņos atļaujoša izejas signāla ieslēgšanai iepriekš jāsaņem piekrišanas bloksignāls no tās blakus stacijas dežuranta, uz kuru nosūtāms vilciens.

408. Atsevišķos mazdarbīgos iecirkņos vilcienu kustību var organizēt, izmantojot:

408.1. vilcienu radiosakarus vilciena dispečera rīkojuma nodošanai priekšējā vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam);

408.2. vienu zizli;

408.3. atslēgzizli;

408.4. vienu lokomotīvi.

409. Ja pārtraukta visu noteikto signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, vilcienu kustību vienceļa iecirkņos organizē, lietojot rakstiskus paziņojumus, bet divceļu iecirkņos norobežo vilcienus vienu no otra ar tādu laikposmu, kāds noteikts vilciena braukšanai pa posmu starp stacijām.

4.10. Vilcienu kustības kārtība

410. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs nosaka maksimālo pieļaujamo vilcienu kustības ātrumu pa posmu, staciju ceļiem un staciju pārmijkopām atkarībā no sliežu ceļu un pārmiju konstrukcijas un ritošā sastāva tipa. Šo ātrumu ņem vērā, sastādot vilcienu kustības grafiku.

411. Kustības ātrums, novirzoties uz sānceļiem pa pārmijām ar 1/11 markas krusteni un stāvāku, nedrīkst pārsniegt 40 kilometru stundā, pa pārmijām ar 1/9 markas krusteni — pasažieru vilcieniem nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā, pa pārmijām no R-65 tipa sliedēm ar 1/11 markas krusteni — nedrīkst pārsniegt 50 kilometru stundā, pa simetriskajām pārmijām ar 1/11 markas krusteni — nedrīkst pārsniegt 70 kilometru stundā, pa pārmijām ar 1/18 markas krusteni — nedrīkst pārsniegt 80 kilometru stundā.

412. Luksoforam ar vienu dzeltenu (nemirgojošu) signāluguni drīkst braukt garām ar ātrumu, kas nepārsniedz 60 kilometru stundā (pasažieru vilcieni) vai 50 kilometru stundā (kravas vilcieni). Ar automātisko bloķēšanu aprīkotajos iecirkņos luksoforam ar vienu dzeltenu (nemirgojošu) signāluguni, kas atrodas tādā attālumā no nākamā luksofora, kas ir mazāks par bremzēšanas ceļu (iecirkņos, kas nav aprīkoti ar automātisko bloķēšanu, — tādā attālumā no pamatsignāla, kas ir mazāks par bremzēšanas ceļu), lietojot pilno dienesta bremzēšanu, drīkst braukt garām, nepārsniedzot noteikto ātrumu.

413. Vilcienu kustības ātrums, braucot ar vagoniem pa priekšu, nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā, bet saimniecības vilcienu ātrums, ja lokomotīve aprīkota ar radiosakariem, kā arī ceļa remonta mašīnas (atkarībā no tās konstrukcijas), palīdzības un ugunsdzēsības vilcienu ātrums — 40 kilometru stundā.

414. Pieņemot vilcienu uz stacijas strupceļiem, tā ātrums pieņemšanas ceļa sākumā nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā.

415. Kustības ātrumam bīstamajās vietās jāatbilst brīdinājumā norādītajam ātrumam vai dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajam ātrumam, bet, ja šādu norādījumu nav, ātrums nedrīkst pārsniegt 25 kilometrus stundā.

416. Lai vilciena kustības gaitā nodrošinātu lokomotīves brigādes īpašu uzmanību un brīdinātu to, ka uz sliežu ceļiem notiek darbi, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) izsniedz rakstisku brīdinājumu. Brīdinājumu izsniedz šādos gadījumos:

416.1. ja sliežu ceļš, kontakttīkla iekārtas, pārbrauktuvju signalizācija, inženierbūves un citas iekārtas ir bojātas vai ja veic tādus būvniecības un remontdarbus, kuru dēļ nepieciešams samazināt ātrumu vai apturēt vilcienu ceļā;

416.2. ja ievieš jauna veida signalizācijas un sakaru līdzekļus vai ja ieslēdz jaunus, pārvieto vai likvidē esošos luksoforus (ja luksofors ir bojāts un to nevar pārslēgt aizliedzošā stāvoklī);

416.3. ja ir bojātas automātiskās lokomotīves signalizācijas ceļa ierīces;

416.4. ja nosūta vilcienu ar kravām, kuras pārsniedz iekraušanas gabarītu, un šī vilciena kustības gaitā jāsamazina ātrums vai nepieciešama sevišķa uzmanība;

416.5. ja divceļu iecirknī strādā speciālais ritošais sastāvs;

416.6. ja vilcienā iekļauj ritošo sastāvu, kas nevar braukt ar attiecīgajam iecirknim noteikto ātrumu;

416.7. ja noceļamais ritošais sastāvs strādā sliktas redzamības apstākļos vai arī uz truļiem pārvadā smagas kravas;

416.8. visos citos gadījumos, kad jāsamazina vilciena ātrums vai vilciens jāaptur ceļā, vai jābrīdina lokomotīvju brigādes par īpašiem apstākļiem, kas var ietekmēt vilcienu kustību.

417. Divceļu posmos katrs galvenais ceļš paredzēts vilcienu kustībai vienā virzienā.

418. Lai regulētu vilcienu kustību, ar vilcienu dispečera rīkojumu var laist vilcienus pa nepareizo ceļu. Nosūtīt pasažieru vilcienu pa nepareizo ceļu atļauts tikai izņēmuma kārtā un tikai ar dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja atļauju (katrā atsevišķā gadījumā).

419. Vilcienu kustība ar vagoniem pa priekšu pieļaujama saimniecības, palīdzības un ugunsdzēsības vilcieniem. Tāda vilciena priekšā jāliek vagons ar bremzes laukumu kustības virzienā, uz kura atrodas dzelzceļa darbinieks, kas vēro, vai ceļš ir brīvs, un, ja tiek apdraudēta kustības drošība vai cilvēku dzīvība, veic pasākumus vilciena tūlītējai apturēšanai.

4.11. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākumi un vilcienu vadīšanas kārtība

420. Vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākumi ir:

420.1. labi zināt vilces līdzekļa konstrukciju, sava iecirkņa profilu un pastāvīgo signālu novietojumu iecirknī;

420.2. pieņemt vilces līdzekli;

420.3. pēc vilces līdzekļa pieņemšanas ieslēgt tajā esošās drošības un radiosakaru ierīces;

420.4. nodrošināt neapdraudētu vilciena kustību saskaņā ar kustības sarakstu un precīzi to izpildīt.

421. Pēc lokomotīves piekabināšanas vilciena sastāvam vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākumi ir:

421.1. pārliecināties, ka lokomotīve pareizi sakabināta ar sastāva pirmo vagonu, gaisa šļūtenes pareizi savienotas un gala krāni starp tām attaisīti;

421.2. piepildīt bremžu maģistrāli ar saspiestu gaisu, pārliecināties, ka gaisa spiediena pazemināšanās nepārsniedz pārvadātāja noteiktās normas, un izmēģināt automātiskās bremzes;

421.3. saņemt izziņu par vilciena nodrošinātību ar bremzēm, pārliecināties, ka sakrīt bremžu izziņā un natūrlapā (vai izrakstā no tās) norādītais pēdējā vagona numurs un vilciena bremžu kluču kopējais spiedspēks atbilst normām;

421.4. pēc natūrlapas (vai izraksta no tās) iepazīties ar vilciena sastāvu, pievēršot uzmanību vagoniem, kuriem nepieciešama īpaša piesardzība;

421.5. ja vilces līdzeklis ir aprīkots ar radiostaciju ar individuālo izsaukumu, ievadīt vilcienam piešķirto numuru, nospiežot attiecīgos tastatūras taustiņus uz radiostacijas vadības pults.

422. Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) un viņa palīga pienākums ir:

422.1. vērot, vai ceļš ir brīvs;

422.2. vērot signālus un izpildīt to prasības;

422.3. savstarpēji atkārtot visus luksofora signālrādījumus (izņemot zaļos garāmejas luksoforu signālus) un no ceļa vai vilciena padodamos apstāšanās un ātruma samazināšanas signālus;

422.4. sekot vilciena stāvoklim un veselumam, bet elektrificētajos iecirkņos — arī kontakttīkla stāvoklim;

422.5. sekot lokomotīves darba kontroles aparātu rādījumiem;

422.6. iebraucot stacijā un braucot pa stacijas ceļiem:

422.6.1. dot noteiktos signālus;

422.6.2. vērot, vai ceļš ir brīvs;

422.6.3. vērot padodamos signālus;

422.6.4. sekot vilcienu kustībai un manevriem pa blakus ceļiem;

422.6.5. nekavējoties apturēt vilcienu, ja tiek apdraudēta kustības drošība.

423. Ja pēc vilciena apstāšanās vilcienā konstatē bojājumu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) nekavējoties ziņo par to stacijas dežurantam, bet, ja ir dispečercentralizācija, — vilcienu dispečeram.

424. Ja nepieciešams apstāties stacijā, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) apstādina vilcienu, nepabraucot garām pieņemšanas ceļa izejas (maršruta) signālam (ja tāda nav, — kontrolstabiņam). Kravas vilciena lokomotīve apstādināma pie izejas (maršruta) signāla (ja tāda nav, — pie kontrolstabiņa). Atsevišķos gadījumos vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) drīkst apstādināt vilcienu, neaizbraucot līdz izejas (maršruta) signālam vai kontrolstabiņam, bet tikai tad, ja ir pārliecinājies, ka viss sastāvs ir iekļāvies pieņemšanas ceļa derīgā garuma robežās.

425. Ja braucienā konstatē luksoforu, ceļa, kontakttīkla vai citu būvju un ierīču bojājumus vai bojājumu vilcienā, kas brauc pa blakus ceļu, vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists) ziņo par to tuvākās stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram un, ja nepieciešams, arī pretimbraucošo un aizmugurē braucošo vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem).

426. Vadot vilcienu, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

426.1. turēt bremzēšanas ierīces pastāvīgā darba gatavībā, nepieļaut, lai gaisa spiediens galvenajā rezervuārā un maģistrālē būtu zemāks par pārvadātāja apstiprinātajām normām, pārbaudīt bremzēšanas ierīču darbību;

426.2. ja signāls ir aizliedzošs, apstādināt vilcienu ar dienesta bremzēšanu, nepabraucot garām šim signālam;

426.3. ja signāls brīdina par ātruma samazināšanu, samazināt vilciena ātrumu tā, lai pabrauktu garām signālam, nepārsniedzot noteikto ātrumu;

426.4. ja pēkšņi tiek dots apstāšanās signāls vai ja pēkšņi rodas šķēršļi kustībai, nekavējoties nodrošināt vilciena apstāšanos, lietojot pēkšņās bremzēšanas līdzekļus;

426.5. nelabvēlīgos laikapstākļos, kas samazina signālu redzamību, vadīt vilcienu sevišķi uzmanīgi un, ja nepieciešams, samazināt ātrumu tā, lai būtu nodrošināta kustības drošība.

427. Atrodoties ceļā, vilces līdzekļa vadītājam (mašīnistam) aizliegts:

427.1. pārsniegt šajos noteikumos noteiktos ātrumus, dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktos ātrumus, kā arī izsniegtajos brīdinājumos norādītos ātrumus un signālu noteiktos ātrumus;

427.2. novērst uzmanību no signālu un ceļa novērošanas, lokomotīves vadīšanas un tās apkalpošanas;

427.3. izslēgt normāli darbojošās drošības un radiosakaru ierīces.

428. Vilciena kustību vada priekšējā vilces līdzekļa vadītājs (mašīnists). Citu vilcienā esošo vilces līdzekļu vadītāji (mašīnisti) atkārto visus priekšējā vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) signālus un norādījumus un izpilda to prasības.

429. Darbinieks, kas nav lokomotīves brigādes sastāvā, drīkst braukt vilces līdzekļa vadības kabīnē tikai ar pārvadātāja atļauju.

4.12. Rīcība, vilcienam posmā apstājoties piespiedu kārtā

430. Ja vilciens ir spiests posmā apstāties, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) pienākums ir:

430.1. ja iespējams, apstādināt vilcienu līdzenumā un taisnā ceļa iecirknī (ja nav nepieciešama pēkšņa apstāšanās);

430.2. iedarbināt vilciena automātiskās bremzes un lokomotīves palīgbremzi;

430.3. izmantojot radiosakarus (ja radiosakari ir bojāti, izmantojot visus iespējamos sakaru līdzekļus), par apstāšanos nekavējoties paziņot pa attiecīgo posmu braucošo vilces līdzekļu vadītājiem (mašīnistiem), kā arī posmu norobežojošo staciju dežurantiem (iecirkņos ar dispečercentralizāciju — vilcienu dispečeram), kuri par to nekavējoties ziņo vilcienu dispečeram;

430.4. ja apstāšanās nav saistīta ar vilciena apturēšanu pie aizliedzoša signāla, noskaidrot apstāšanās iemeslus un tālākās braukšanas iespēju;

430.5. ja nevar atjaunot kustību 20 un vairāk minūšu laikā un nav iespējams noturēt uz vietas vilcienu ar automātiskajām bremzēm, iedarbināt lokomotīves rokas bremzi un dot signālu pasažieru vagonu pavadoņiem, vilciena konduktoriem, darbu vadītājam saimniecības vilcienā iedarbināt sastāvā esošās rokas bremzes. Vilcienos, kur šādu darbinieku nav, vilces līdzekļa vadītāja (mašīnista) palīgs (vai dzelzceļa darbinieks, kurš daļēji pilda viņa pienākumus) paliek zem vagonu riteņpāriem uz lokomotīves esošās bremzes kurpes, bet, ja tādu ir mazāk, nekā nepieciešams, iedarbina arī vagonu rokas bremzes saskaņā ar pārvadātāja noteikto skaitu un kārtību;

430.6. paziņot stacijas dežurantam vai vilcienu dispečeram apstāšanās iemeslus un veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu kustību traucējošos šķēršļus;

430.7. kopīgi ar visiem vilcienu apkalpojošiem dzelzceļa darbiniekiem novērst kustību traucējošos šķēršļus un, ja nepieciešams, norobežot vilcienu un blakus ceļus.

431. Ja pasažieru vilciens (izņemot motorvagonu vilcienu) apstājies posmā pēkšņās bremzēšanas (stopkrāna lietošanas) vai pašbremzēšanas dēļ, pavadoņi apskata viņu apkalpojamos vagonus un, ja nepieciešams, nekavējoties dod apstāšanās signālu lokomotīves virzienā. Ja posmā apstājies motorvagonu vilciens, vilciena mašīnista palīgs noskaidro apstāšanās cēloni un ziņo par to vilciena mašīnistam. Pārējos vilcienos, ja ir šāda apstāšanās, lokomotīves mašīnista palīgs apskata vilcienu, pēc pēdējā vagona numura noskaidro, vai vilciens ir pilnā sastāvā, kā arī pārbauda, vai ir signāls uz pēdējā vagona.

432. Pasažieru vilcienu kustība atjaunojama pēc tam, kad apstāšanās signālus noņēmuši vagonu pavadoņi, bet pārējos vilcienos — pēc lokomotīves mašīnista palīga ziņojuma.

433. Citos apstāšanās gadījumos, kas nav paredzēti vilcienu kustības grafikā (cilvēku iekāpšanai un izkāpšanai, kravu iekraušanai un izkraušanai), vilciens uzsāk kustību posmā saskaņā ar kārtību, kāda noteikta šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā.

434. Vilciens, kas apstājies posmā, norobežojams:

434.1. pasažieru vilciens — nekavējoties pēc palīdzības vilciena, ugunsdzēsības vilciena vai palīglokomotīves izsaukšanas;

434.2. ja vilciens nosūtīts, kad bija pārtraukta visu noteikto signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība, — nekavējoties pēc vilciena apstāšanās.

435. Visos gadījumos nekavējoties jānorobežo šķērslis vilciena kustībai pa blakus ceļu divceļu posmā (vispirms no sagaidāmā vilciena puses).

436. Ja vilciens apstājies kāpumā, lokomotīves mašīnists drīkst atstumt vilcienu uz līdzenāku profilu tajā pašā posmā. Šajā gadījumā atstumjamā vilciena priekšā (kustības virzienā) atrodas lokomotīves brigādes darbinieks, vilciena konduktors vai saimniecības vilciena darbu vadītājs. Vilciena atstumšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 5 kilometrus stundā.

437. Nav pieļaujams atstumt:

437.1. pasažieru vilcienus;

437.2. vilcienus posmos, kas aprīkoti ar automātisko bloķēšanu;

437.3. nelabvēlīgos laikapstākļos, kad signāli grūti atšķirami;

437.4. ja vilciens, kas apstājies, bija nosūtīts brīdī, kad bija pārtraukta visu noteikto signalizācijas un sakaru līdzekļu darbība.

438. Ja kāpumā apstājies vilciens, kura masa pārsniedz šajā kāpumā gaitas atjaunošanai noteikto masas normu un kura atstumšana nav pieļaujama, lokomotīves mašīnists nekavējoties pieprasa palīglokomotīvi.

439. Ar automātisko bloķēšanu un vilcienu radiosakariem aprīkotajos iecirkņos palīdzības sniegšanai vilcienam, kas apstājies posmā, var izmantot aiz tā braucošā kravas vilciena lokomotīvi.

440. Ja posmā piespiedu kārtā apstājies motorvagonu vilciens un tas nespēj patstāvīgi braukt tālāk, atļauts tam piekabināt aiz tā braucošo motorvagonu vilcienu aizvešanai uz tuvāko staciju apvienotā sastāvā.

441. Ja pieprasīts palīdzības vilciens, ugunsdzēsības vilciens vai palīglokomotīve, tad vilciens, kas apstājies, nedrīkst uzsākt kustību, kamēr nav pienākusi pieprasītā palīdzība vai nav saņemta atļauja kustībai.

442. Vilciens drīkst atgriezties no posma atpakaļ stacijā saskaņā ar šo noteikumu 4.1.apakšpunktā minētajā instrukcijā noteikto kārtību un tikai ar attiecīgās stacijas dežuranta (iecirkņos ar dispečercentralizāciju — ar vilcienu dispečera) atļauju.

4.13. Noceļamā ritošā sastāva kustība, atjaunošanas un palīdzības līdzekļi

443. Noceļamā ritošā sastāva kustībai nav jāizsniedz vilcienu dokumenti par tiesībām aizņemt posmu.

444. Dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja noteiktajās stacijās pastāvīgā gatavībā uzturami:

444.1. palīdzības vilcieni normālas kustības atjaunošanai un ritošā sastāva sadursmju un noiešanas no sliedēm seku likvidēšanai, automotrises, drezīnas un automobiļi sliežu ceļa un elektroapgādes ierīču atjaunošanai, sakaru ierīču remonta automašīnas, lauku avārijas komandas;

444.2. ugunsdzēsības vilcieni un ugunsdzēsēju komandas ugunsgrēku novēršanai un dzēšanai.

445. Aizliegts aizņemt ar citu ritošo sastāvu ceļus, kur paredzēts pastāvīgi stāvēt palīdzības un ugunsdzēsības vilcieniem, kā arī automotrisēm un drezīnām, kas paredzētas atjaunošanas darbiem.

5. Atbildība par šo noteikumu neievērošanu

446. Par šo noteikumu neievērošanu personas saucamas pie normatīvajos aktos noteiktās atbildības.

447. Personas saukšana pie disciplinārās atbildības, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības neatbrīvo no pienākuma atlīdzināt zaudējumus, kas nodarīti šo noteikumu neievērošanas dēļ.

6. Noslēguma jautājums

448. Līdz šo noteikumu 4.punktā minēto instrukciju izdošanai piemērojamas Satiksmes ministrijas Dzelzceļa departamenta instrukcijas — 1994.gada 26.jūlijā apstiprinātā Latvijas Republikas dzelzceļu signalizācijas instrukcija un 1995.gada 28.jūlijā apstiprinātā Latvijas Republikas dzelzceļu vilcienu kustības un manevru darbu instrukcija —, ciktāl tās nav pretrunā šo noteikumu prasībām.

Ministru prezidents V.Krištopans

Satiksmes ministra vietā — ekonomikas ministrs A.Šlesers