BALTIJAS MINISTRU PADOMES NOLIKUMS

Pielikumā pie Latvijas Republikas Ministru kabineta
lēmuma nr.70,1994. gada 7. jūnijā

1. Baltijas Ministru Padome ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas valdību sadarbības institūts.

2. Baltijas Ministru Padome ir atbildīga par sadarbību starp Baltijas valstu valdībām kā ari starp tām un Baltijas Asambleju.

Baltijas Ministru Padome ir tiesīga :

— pieņemt lēmumus, kas attiecas uz Baltijas Asamblejas ieteikumiem, rekomendācijām;

— pildīt Baltijas Ministru Padomei dotos uzdevumus saskaņā ar noslēgtajām vienošanām starp Baltijas valstīm;

— risināt būtiskus jautājumus Baltijas sadarbības kontekstā gadījumos, kad Baltijas Ministru Padomei jāveic projektu izstrādāšana un jāvada to ieviešana, lai attīstītu plašu un ievērojamu Baltijas valstu sadarbību.

3. Baltijas Ministru Padomes sastāvā ir Valdību vadītāji vai katras Baltijas valsts viens vai vairāki valdības locekļi, kuri ir atbildīgi par kopīgu jautājumu saskaņošanu attiecībā uz Baltijas sadarbību.

Baltijas Ministru Padomes sastāvā var būt ministri, kuri ir atbildīgi par atsevišķu politikas jomu vai ari vairākām no tām.

4. Baltijas Ministru Padomes augstākā sadarbības forma ir Valdību vadītāju tikšanās, kas notiek ne retāk kā divas reizes gadā.

Sadarbības Ministri un Baltijas Sadarbības komitejas dalībnieki piedalās Sajās tikšanās reizēs.

Tikšanās notiek, ja viens no Valdību vadītājiem pieprasa sasaukt šādu tikšanos.

5. Ārlietu ministri pilda Baltijas Sadarbības ministru funkcijas. Katra valdība var nozīmēt ari citu Sadarbības ministru.

Ministri veic sekojošus uzdevumus :

— saskaņo Baltijas sadarbību savas valsts ietvaros;

— palīdz Valdību vadītājiem noteikt vispārīgos virzienus Baltijas sadarbības ietvaros;

— koordinē sadarbības pasākumus, kas ietverti dažādās politikas jomās;

— pieņem lēmumus par īpašas politikas jomām, vai Baltijas Sadarbības Komitejas jautājumos, kas ir Sadarbības ministru kompetencē.

6. Baltijas Ministru Padome /nozaru līmenī/ nodarbojas ar starpvalstu sadarbības jautājumiem attiecīgās kompetences līmenī.

Šīs tikšanās notiek pēc nozaru ministru kopējas iniciatīvas un lajā tiek uzaicināta piedalīties Baltijas Sadarbības komiteja.

Baltijas Ministru Padome (nozaru līmenī):

— uzsāk un paplašina sadarbību tās kompetences līmenī;

— paraksta vienošanās starp ministrijām;

— darbojas saskaņā ar kopējām vadlīnijām, kuras izstrādājusi Valdību vadītāji un Sadarbības ministri.

7. Prezidējošā valsts, kura pārstāv Baltijas Ministru Padomi tikšanās reizēs, mainās katru gadu.

Prezidējošā valsts aktīvi piedalās veicamā darba vadīšanā dažādās sadarbības jomās.

Baltijas Ministru Padomes tikšanās tiek sasaukta pamatojoties uz kādas no Baltijas Ministru Padomes dalībvalstu priekšlikuma.

Baltijas Ministru Padomes tikšanās laikā kā dalībnieki var piedalīties ierēdņi un citi eksperti.

8. Prezidējošā valsts (Valdības vadītāji vai Sadarbības ministri) pārstāv Baltijas Ministru Padomi (ja Baltijas Ministru Padome neizlemj citādāk) tikšanās reizēs ar citu valstu vai organizāciju pārstāvjiem.

9. Valdību vadītājiem un Sadarbības ministriem Baltijas Ministru Padomes darbībā palīdz Baltijas Sadarbības komiteja.

Baltijas Sadarbības komiteja koordinē Baltijas Ministru Padomes darbību Valdības vadītāju un Sadarbības ministru tikšanās starplaikos.

Baltijas Sadarbības komiteja sastāv no trim locekļiem (augsta līmeņa ierēdņiem), pa vienam no katras Baltijas valsts. Dalībnieku tikšanās reizēs var piedalīties eksperti.

Baltijas Sadarbības komitejas priekšsēdētājs ir tās valsts pārstāvis, kura ir prezidējoša Baltijas Ministru Padomē.

Prezidējošā valsts ir atbildīga par Sekretariāta funkciju izpildi, Baltijas Sadarbības komitejas vajadzībām.

10. Baltijas Sadarbības komiteja:

— rīkojas atbilstoši galvenajām vadlīnijām, kuras noteikuši Valdību vadītāji un Sadarbības ministri, un uztur pastāvīgus sakarus ar ministriem, kuri ir atbildīgi par specifiskām politikas jomām;

— rīkojas atbilstoši prezidējošās valsts iniciatīvām un ieplāno jautājumus, kas attiecas uz Baltijas valstu sadarbību un tiek izskatīti Valdības vadītāju un Sadarbības ministru tikšanās reizēs;

— pieņem lēmumus visos jautājumos, kur var tikt panākta vienošanās, un attiecībā uz kuriem ministri nav rezervējusi sev tiesības pieņemt lēmumus;

— apspriež Baltijas Ministru Padomes gada darbības pārskatu, kuru iesniedz Vecāko amatpersonu komiteja, un iesniedz ziņojumu Valdību vadītāju un Sadarbības ministru sapulcei vai sanāksmei;

— izlemj par Baltijas Ministru Padomes nākamā gada darbības plānu, kuru iesniegusi izskatīšanai Vecāko amatpersonu komiteja, un sniedz ziņojumu Valdību vadītāju un Sadarbības ministru sanāksmei;

— koordinē Baltijas Asamblejas lēmumu un ieteikumu realizāciju.

11. Baltijas Ministru Padomes sēdē nozaru līmenī piedalās Vecāko amatpersonu komitejas, kuras saskaņā ar Sadarbības ministru pieņemtajiem norādījumiem vai ar Valdības vadītāju pieņemto rezolūciju ir pilnvarotas nodarboties ar īpašiem jautājumiem.

12. Vecāko amatpersonu komitejas nozaru līmenī ir Baltijas Ministru Padomes pastāvīgi strādājoša institūcija.

Vecāko amatpersonu komiteju sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras Baltijas valsts, ja ministri nenolemj citādāk.

Sanāksmju laikā var piedalīties ari eksperti.

Prezidējošās valsts Baltijas Ministru Padomes pārstāvis veic šo komiteju uzraudzību.

Sadarbības ministri var pieņemt instrukcijas Vecāko amatpersonu komitejām.

Baltijas Sadarbības komitejas locekļi var piedalīties Vecāko amatpersonu komitejās.

13. Baltijas Ministru Padomei ir lēmējtiesības gadījumā, ja visu Baltijas valstu pārstāvji ir ieradušies ar attiecīgām pilnvarām.

Baltijas Ministru Padomes lēmumi tiks pieņemti, balstoties uz "consensus" principu.

Baltijas Ministru Padomes lēmumi ir saistoši Baltijas valstīm atbilstoši šo valstu likumdošanas aktiem.

Lai ieviestu Baltijas Ministru Padomes lēmumus, saskaņā ar Baltijas valstu iekšējiem likumdošanas aktiem, ja nepieciešams, tiek izdoti īpaši likumdošanas akti.

Ja saskaņā ar vienas vai vairāku Baltijas valstu likumdošanas aktiem, lēmuma pieņemšanai nepieciešams parlamenta apstiprinājums, tad lēmums stājas spēkā pēc apstiprinājuma attiecīgajā parlamentā. Ja Šāds apstiprinājums ir nepieciešams, Baltijas Ministru Padome tiek par to informēta pirms lēmuma pieņemšanas.

14. Baltijas Asambleja un Baltijas Ministru Padome sadarbojas:

— Baltijas Padomes sesiju laikā;

— Baltijas Asamblejas Prezidiju un Valdību vadītāju sanāksmēs;

— Baltijas Asamblejas nacionālo sekretariātu un Baltijas Ministru Padomes sekretariātu līmenī.

15. Katra valsts sedz dalībmaksas Baltijas Ministru Padomē.

Baltijas Ministru Padome izlemj, kā tiks sadalīti kopīgie izdevumi starp valstīm.

16. Baltijas Ministru Padomes sanāksmēs noslēguma rezolūcijas par sadarbības jautājumiem tiek ietvertas Rezolūciju reģistrā.

Sanāksmju protokols ari var tikt ietverts Rezolūciju reģistrā, un Baltijas Ministru Padomei tas jāapstiprina iespējami īsā laikā.

17. Labojumus šai nolikumā var izdarīt saskaņā ar Valdību vadītāju vai Sadarbības ministru kopīgu piekrišanu.

Igaunijas Republikas Premjerministrs M.Lārs

Latvijas Republikas Ministru Prezidents V.Birkavs

Lietuvas Republikas Premjerministrs  A.Sļetivičs