Par ārlietu ministra darba vizīti Briselē

15.novembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs piedalījās Eiropas Savienības Vispārējo lietu padomes sanāksmē Briselē.

Viens no galvenajiem jautājumiem Vispārējo lietu padomē bija ES daudzgadu budžets 2014.–2020.gadam, par kuru sarunas sāksies pēc sagatavošanas fāzes noslēguma šā gada beigās. Kā galvenās diskusiju tēmas Polijas prezidentūra bija izvirzījusi: kohēzijas politiku, infrastruktūras attīstības instrumentu “Savienojot Eiropu”, kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku. Uzrunājot kolēģus, E.Rinkēvičs norādīja uz vairākiem trūkumiem komisijas sagatavotajā priekšlikumā. Ministrs iebilda pret komisijas ierosinājumu ierobežot dalībvalstīm pieejamos kohēzijas līdzekļus 2,5% apmērā no IKP. Latvija uzskata, ka šāds ierosinājums nedrīkst tikt attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, kurām nav problēmu ar kohēzijas līdzekļu absorbcijas kapacitāti. Ministrs atgādināja par Komisijas prezidenta Žozē Manuela Barrozu atbildi uz Baltijas valstu un Ungārijas premjera vēstuli, kurā tika solīta individuāla pieeja risinājuma meklējumos, kas atbilstu valstu īpašajai situācijai. Tāpat E.Rinkēvičs norādīja, ka Latvijai nav pieņemams Komisijas priekšlikums kopējai lauksaimniecības politikai, jo ierosinātais tiekšmaksājumu izlīdzinājums nenodrošinās godīgus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū. Novērtējot Komisijas priekšlikumu izveidot jaunu infrastruktūras attīstīšanas instrumentu “Savienojot Eiropu”, ministrs iestājās pret Kohēzijas fonda līdzekļu novirzīšanu šā instrumenta projektu īstenošanai.

Tāpat tika apspriesti oktobra Eiropadomju un eirozonas valstu sanāksmēs panāktā vienošanās stiprināt ekonomikas politiku koordināciju un uzraudzību eirozonā un nepieciešamajiem grozījumiem Lisabonas līgumā. Ministri apsprieda arī 9.decembra Eiropadomes darba kārtību, kura paredz, ka valstīm, kas pievienojās “Eiro plus” paktam, jāinformē par pakta ietvaros uzņemto saistību īstenošanu, lai sekmētu nodarbinātību un izaugsmi.

Tāpat ministri apsprieda ES stratēģiju Baltijas jūras reģionam, kura virzīta uz reģiona valstu konkurētspējas sekmēšanu. Diskusijas ietvaros Latvijas ārlietu ministrs norādīja, ka stratēģijas īstenošana veicinās ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanos starp Baltijas jūras rietumu un austrumu krastiem. Latvija to redz kā vienu no stratēģijas īstenošanas prioritātēm.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa