Ministru kabineta noteikumi Nr.879

Rīgā 2011.gada 15.novembrī (prot. Nr.67 7.§)

Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi

Izdoti saskaņā ar Ģeotelpiskās informācijas likuma
11.panta trešo daļu un 12.panta ceturto daļu

I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka:

1.1. ģeodēziskās atskaites sistēmas izveides, izmantošanas un uzturēšanas kārtību;

1.2. Latvijas 1992.gada ģeodēzisko koordinātu sistēmas (turpmāk −  LKS-92) parametrus un piemērošanas kārtību;

1.3. Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas (turpmāk − BAS-77) piemērošanas kārtību;

1.4. 1993.gada topogrāfisko karšu sistēmas (turpmāk − TKS-93) parametrus un piemērošanas kārtību.

2. LKS-92 un BAS-77 veido ģeodēziskās atskaites sistēmu. Ģeodēziskās atskaites sistēmas modeļa realizāciju apvidū nodrošina valsts ģeodēziskais tīkls, ieskaitot pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju sistēmu "Latvijas Pozicionēšanas sistēma" (turpmāk − LatPos).

3. Ģeodēzisko tīklu iedala tīkla veidos atbilstoši ģeodēziskā tīkla raksturlielumiem un klasēs atbilstoši ģeodēziskā tīkla raksturlielumu precizitātei.

4. Vietējo ģeodēzisko tīklu veido, pamatojoties uz valsts ģeodēzisko tīklu.

II. LKS-92 parametri un piemērošanas kārtība

5. LKS-92 ir veidota, pamatojoties uz pasaules 1984.gada ģeodēzisko sistēmu (World Geodetic System 1984) ar starptautiskās ģeodēziskās atskaites sistēmas 1980.gada Zemes rotācijas elipsoīdu (Geodetic Reference System 1980) (turpmāk – GRS80), kas pieņemts Starptautiskās Ģeodēzijas un kartogrāfijas apvienības XVII Ģenerālajā asamblejā (XVII General Assembly of the International Union of Geodesy and Geophysics) ar šādiem parametriem:

5.1. lielā pusass a = 6 378 137 m;

5.2. Zemes ģeocentriskā gravitācijas konstante (iekļaujot atmosfēru) GM = 3 986 005 x 10⁸m³s^-2;

5.3. Zemes dinamiskais formas faktors (neņemot vērā pastāvīgās plūdmaiņas radītās deformācijas) J₂ = 108 263 x 10^-8;

5.4. Zemes rotācijas leņķiskais ātrums ω = 7 292 115 x 10^-11 rad s^-1;

5.5. elipsoidālais saplakums f = 1/298.257222101.

6. LKS-92 piesaisti Eiropas Zemes atskaites sistēmai (The European Terrestrial Reference System 1989) (turpmāk – ETRS89) nodrošina globālās pozicionēšanas tīkla 0.klases punkti Rīga, Kangari, Indra un Arājs, kuru koordinātas noteiktas ETRS89 koordinātu sistēmā ar realizāciju EUREF89 epohā 1992.75.

7. LKS-92 realizē globālās pozicionēšanas tīkla 0., 1. un 2.klases punkti un LatPos.

8. LKS-92 koordinātas nosaka:

8.1. telpiskajās taisnleņķu koordinātās, ko apzīmē ar LKS-92 XYZ, kur:

8.1.1. abscisu ass atrodas ekvatora plaknē un vidējā Griničas meridiāna plaknē, apzīmē ar X;

8.1.2. ordinātu ass atrodas ekvatora plaknē 90° leņķī austrumu virzienā no Griničas meridiāna plaknes, apzīmē ar Y;

8.1.3. aplikātu ass vērsta Ziemeļu pola virzienā, apzīmē ar Z;

8.1.4. abscisu, ordinātu un aplikātu izsaka metros;

8.2. ģeodēziskajās koordinātās uz rotācijas elipsoīda, ko apzīmē LKS-92 BLh, kur:

8.2.1.  ziemeļu platumu apzīmē ar B;

8.2.2.  austrumu garumu apzīmē ar L;

8.2.3. ģeodēzisko (elipsoidālo) augstumu apzīmē ar h;

8.2.4. ziemeļu platumu un austrumu garumu izsaka grādos (°), minūtēs (’) un sekundēs (");

8.2.5. augstumu izsaka metros;

8.3. Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātās, ko apzīmē  LKS-92 TM, kur:

8.3.1. koordinātas plaknē aprēķina, izmantojot Merkatora transversālās projicēšanas likumu;

8.3.2. abscisu ass vērsta ziemeļu virzienā, apzīmē ar x;

8.3.3. ordinātu ass vērsta austrumu virzienā, apzīmē ar y;

8.3.4. abscisu un ordinātu izsaka metros.

9. LKS-92 sistēmas Merkatora transversālās projekcijas plaknes parametri ir noteikti šādi:

9.1. plakne ar vienu ass meridiānu 24^oa.g. (austrumu garums);

9.2. projekcijas mēroga koeficients 0,9996 uz ass meridiāna;

9.3. abscisu ass vērsta ziemeļu virzienā, un abscisas vērtība samazināta par 6 000 000 m;

9.4. ordinātu ass vērsta austrumu virzienā, un ordinātas vērtība palielināta par 500 000 m.

10. Projekcijas mēroga koeficienta aprēķināšanai LKS-92 TM izmanto šādu formulu:

m = 0,9996 +	0,9996 × y02	, kur
	2 R 2

 

R − rotācijas elipsoīda virsmas liekuma rādiuss (Latvijas teritorijai R = 6386,8 km);

y₀ − vidējā nepārveidotā ordināta (y₀ = y_km – 500, kur y_km – kilometros izteikta atrašanās vietas ordināta).

III. BAS-77 piemērošanas kārtība

11. Augstumus Latvijas Republikas teritorijā nosaka normālo augstumu sistēmā.

12. Ģeodēziskās atskaites sistēmas modeli realizē nivelēšanas tīkla 1. un 2.klases punkti.

13. Punktu normālos augstumus nosaka metros un apzīmē ar H.

14. Normālo augstumu aprēķinos izmanto normālo smaguma spēka lauka vērtību uz rotācijas elipsoīda GRS80.

15. Latvijas Republikas teritorijā gravimetriskos mērījumus reducē uz Starptautisko smaguma spēka standartizēšanas tīklu 1971 (The International Gravity Standardization Net 1971) (turpmāk − IGSN71).

16. IGSN71 Latvijas Republikā realizē gravimetriskā tīkla 1. un 2.klases punkti.

17. Nosakot augstumu BAS-77 ar globālo pozicionēšanu, izmanto kvaziģeoīda augstuma modeli LV'98, kura precizitāte pret valsts ģeodēziskā tīkla globālās pozicionēšanas tīkla 2.klasi un nivelēšanas tīkla 1.klasi ir līdz astoņiem centimetriem, vai citu kvaziģeoīda augstuma modeli, kura precizitāte ir augstāka par LV'98 kvaziģeoīda modeli.

18. Ja, ģeodēzisko darbu rezultātā iegūstot ģeotelpiskos pamatdatus valsts vai pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei, izmanto citu kvaziģeoīda augstuma modeli, tā precizitāti validē valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" (turpmāk − aģentūra). Kvaziģeoīda augstuma modeļa validācijā, veicot kontrolmērījumus un kamerāli, nosaka modeļa precizitātes novērtējumu. Kvaziģeoīda augstuma modeli validē pret valsts ģeodēzisko tīklu.

19. Kvaziģeoīda augstuma modeļa validāciju aģentūra veic saskaņā ar rakstisku pieprasījumu, kurā norādīti aprēķinos izmantotie ģeodēziskie dati un modeļa precizitātes novērtējums.

20. Aģentūra validācijas veikšanai uz noteiktu laiku saņem piekļuvi šo noteikumu 19.punktā minētajam kvaziģeoīda augstuma modelim.

21. Šo noteikumu 18.punktā minētajā validācijā iegūtos rezultātus un modeļa precizitātes novērtējumu publicē aģentūras mājaslapā internetā.

22. Aģentūra nodrošina Latvijas kvaziģeoīda modeļa LV'98 datu publisku pieejamību un aktualizēšanu.

IV. TKS-93 parametri un piemērošanas kārtība

23. TKS-93 karšu lapas veido LKS-92 TM taisnleņķa koordinātu tīkls.

24. TKS-93 karšu lapas veido, ievērojot šādus nosacījumus:

24.1. karšu lapu dalījums ietver teritoriju, kuras kreisā apakšējā stūra abscisa (x) ir 100 kilometru un ordināta (y) − 300 kilometri un kuras labā augšējā stūra abscisa (x) ir 500 kilometru un ordināta (y) − 800 kilometru (2.pielikums);

24.2. TKS-93 pamatu veido karšu lapa mērogā 1:200 000 ar 100 x 100 km garām malām un nomenklatūras apzīmējumu, kas sastāv no diviem cipariem − rindas un ailes apzīmējuma; 

24.3. visu pārējo mērogu karšu iedalījumu lapās veido, sīkāk sadalot karšu lapu mērogā 1:200 000, atbilstoši šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā attēlotajām shēmām;

24.4. TKS-93 standarta mērogu rinda ir mērogi 1:200 000, 1:100 000, 1:50 000, 1:25 000, 1:10 000, 1:5000, 1:2000, 1:1000 un 1:500;

24.5. ja mērogs ir lielāks nekā 1:500, karšu lapu iedalījumu veido, ievērojot šo noteikumu 1., 2. un 3.pielikumā noteiktos principus.

V. Valsts ģeodēziskā tīkla izveide

25. Valsts ģeodēziskā tīkla iedalījums veidos un klasēs atbilstoši tā raksturlielumiem un precizitātei ir šāds:

25.1. globālās pozicionēšanas tīkla 0.klase (G0) ar pieņemtu standartnovirzi 0 mm;

25.2. globālās pozicionēšanas tīkla 1.klase (G1) ar standartnovirzi 20 mm pret G0 klases tīklu;

25.3. globālās pozicionēšanas tīkla 2.klase (G2) ar standartnovirzi 25 mm pret G1 klases tīklu;

25.4. nivelēšanas tīkla 1.klase (N1) ar standartnovirzi 1,0 mm/km;

25.5. nivelēšanas tīkla 2.klase (N2) ar standartnovirzi 2,0 mm/km;

25.6. gravimetriskā tīkla 1.klase (Gr1) ar standartnovirzi 10 µGal;

25.7. gravimetriskā tīkla 2.klase (Gr2) ar standartnovirzi 25 µGal pret Gr1 klases tīklu;

25.8. ģeomagnētiskā tīkla 1.klase (Mg1) ar deklināciju 0,5-1', inklināciju 0,5-1' un kopējā lauka intensitāti 0,5-1nT;

25.9. LatPos bāzes stacijas ar koordinātu standartnovirzi 20 mm pret G0 klases tīklu.

26. Ģeomagnētiskā tīkla 1.klases punkti nodrošina Latvijas Republikas teritorijas sasaisti ar globālo ģeomagnētisko modeli.

27. Aģentūra nodrošina valsts ģeodēziskā tīkla izveidi, tajā skaitā valsts ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, atbilstoši šo noteikumu 25.punktā noteiktajam valsts ģeodēziskā tīkla iedalījumam un precizitātes prasībām.

28. Valsts ģeodēziskā tīkla punktus apvidū nostiprina ar ģeodēzisko zīmi, kurai ir apakšzemes (izņemot sienas zīmi un globālās pozicionēšanas bāzes stacijas) un virszemes daļa. Apakšzemes daļa ir ģeodēziskā zīme ar centru. Virszemes daļa var būt sienas zīme ar centru, kupica, norādītājstabs, ģeodēziskais signāls, nožogojums.

29. Aģentūra nodrošina ģeodēzisko zīmju albuma publisku pieejamību Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmā.

30. Aģentūra izdod iekšējo normatīvo aktu par valsts ģeodēziskā tīkla punktu projektēšanas, ierīkošanas un uzmērīšanas kārtību.

VI. LatPos sistēmas izveide un izmantošana

31. Aģentūra LatPos darbību apvidū nodrošina ar pastāvīgi uzstādītām globālās pozicionēšanas bāzes stacijām visā Latvijas Republikas teritorijā.

32. LatPos ģenerē un pārraida reālā laika datu korekciju un uzkrāj pēcapstrādes datus ģeodēzisko mērījumu veikšanai ar globālās pozicionēšanas instrumentiem Latvijas Republikas teritorijā.

33. LatPos reālā laika datu korekciju publiskas personas un privātpersonas saņem par maksu pēc pieprasījuma, noslēdzot ar aģentūru līgumu par LatPos reālā laika globālās pozicionēšanas sistēmas datu korekcijas abonēšanu.

34. Aģentūra nodrošina LatPos pēcapstrādes datu ar ieraksta intervālu viena sekunde glabāšanu divus mēnešus un datu ar ieraksta intervālu 30 sekundes pastāvīgu glabāšanu.

35. Lai iegūtu ģeotelpiskos pamatdatus valsts vai pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei, var izmantot LatPos vai citas pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai to sistēmas, ja pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes staciju koordinātu noteikšanas kļūdu standartnovirze nepārsniedz 20 mm pret valsts ģeodēzisko tīklu.

36. Ja, ģeodēzisko darbu rezultātā iegūstot ģeotelpiskos pamatdatus valsts vai pašvaldību funkciju un uzdevumu izpildei, izmanto citas pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas vai to sistēmas, tās validē aģentūra.

37. Pastāvīgo globālās pozicionēšanas bāzes staciju vai to sistēmu validāciju aģentūra veic saskaņā ar rakstisku pieprasījumu, kurā norādītas pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijas, to LKS-92 XYZ koordinātas, koordinātu noteikšanas kļūdu standartnovirzes pret valsts ģeodēzisko tīklu, aprēķinos izmantotie ģeodēziskie dati un mērījumu standartnovirzes sistēmas izmantošanai paredzētajā teritorijā.

38. Aģentūra validācijas veikšanai uz noteiktu laiku saņem piekļuvi šo noteikumu 37.punktā minētajām pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes stacijām vai to sistēmai. Pastāvīgās globālās pozicionēšanas bāzes staciju vai to sistēmas validācijā, veicot kontrolmērījumus un kamerāli, nosaka faktisko to koordinātu noteikšanas kļūdas standartnovirzi pret valsts ģeodēzisko tīklu un faktiskās mērījumu standartnovirzes sistēmas izmantošanai paredzētajā teritorijā.

39. Šo noteikumu 38.punktā minētajā validācijā iegūtos rezultātus un to standartnovirzes publicē aģentūras mājaslapā internetā.

VII. Ģeodēziskās atskaites sistēmas izmantošana

40. Ģeodēzisko atskaites sistēmu izmanto, nosakot punktu raksturlielumus vienotā koordinātu, augstumu, gravimetriskajā un ģeomagnētiskajā sistēmā.

41. Informāciju par ģeodēziskajiem tīkliem uzkrāj Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēmā.

42. Valsts ģeodēziskā tīkla informācijas sistēma sastāv no Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes un Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzes.

43. Informāciju par valsts ģeodēzisko tīklu Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē uzkrāj un aktualizē aģentūra.

44. Aģentūra nodrošina Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzes datu publisku pieejamību un aktualizēšanu.

VIII. Ģeodēziskās atskaites sistēmas uzturēšana

45. Ģeodēziskās atskaites sistēmas uzturēšana ietver:

45.1. ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu un sakārtošanu;

45.2. ģeodēziskā tīkla uzmērīšanu;

45.3. sistēmas modeļa uzturēšanu un aktualizēšanu;

45.4. informācijas uzkrāšanu par ģeodēzisko tīklu.

46. Aģentūra atbilstoši piešķirtajam valsts budžeta finansējumam nodrošina valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanu, sakārtošanu, uzmērīšanu un ģeodēziskās atskaites sistēmas modeļa uzturēšanu.

47. Ja ģeodēzisko punktu ierīko vai atjauno, ģeodēziskā punkta atrašanās vietu saskaņo ar nekustamā īpašuma īpašniekiem vai tiesiskajiem valdītājiem un vietējo pašvaldību.

48. Valsts ģeodēzisko tīklu atkārtoti uzmēra, lai uzturētu aktuālas tā raksturlielumu vērtības atbilstoši šo noteikumu 25.punktā noteiktajiem kritērijiem.

49. Valsts ģeodēziskā tīkla atkārtotas uzmērīšanas biežumu nosaka aģentūra, ievērojot šādus faktorus:

49.1. izmaiņas, ko rada zemes garozas horizontālās un vertikālās deformācijas un to izmaiņu ātrums;

49.2. starptautiskā līmenī veiktas ģeodēzisko mērījumu kampaņas;

49.3. tautsaimniecības aktivitātes noteiktā valsts vai pašvaldības teritorijā.

50. Veidojot valsts augstumu sistēmu, tās sākuma punkts ir gadsimta grunts repers "fr 002" Slokā.

51. Pēc valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanas, sakārtošanas vai uzmērīšanas aktualizē informāciju Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē.

52. Aģentūra izdod iekšējo normatīvo aktu par valsts ģeodēziskā tīkla punktu apsekošanas, sakārtošanas, uzmērīšanas un valsts ģeodēziskā tīkla informācijas uzkrāšanas kārtību Valsts ģeodēziskā tīkla datubāzē.

53. Ja plānotā saimnieciskā darbība vai būvniecība var ietekmēt valsts ģeodēziskā tīkla punkta izmantošanu, ilgstošu saglabāšanu, stabilitāti vai tā konstrukcijas nemainību, darbības veicējam vai pasūtītājam plānotās darbības iepriekš jāsaskaņo ar aģentūru. Lai saskaņotu plānoto saimniecisko vai būvniecības darbību, to veicējs vai pasūtītājs iesniedz aģentūrā situācijas un plānoto darbību aprakstu. Pēc aģentūras pieprasījuma plānoto saimniecisko vai būvniecības darbību veicējam vai pasūtītājam ir pienākums iesniegt papildu informāciju situācijas izvērtēšanai, kā arī informēt par plānoto darbību pabeigšanu.

54. Ja ir nepieciešama valsts ģeodēziskā tīkla punkta pārvietošana, plānotās saimnieciskās darbības vai būvniecības veicējs vai pasūtītājs sedz valsts ģeodēziskā tīkla punkta pārvietošanas un uzmērīšanas darbu izdevumus, slēdzot līgumu ar aģentūru par valsts ģeodēziskā tīkla punkta pārvietošanu.

IX. Noslēguma jautājumi

55. Aģentūra informāciju par triangulācijas tīkla 1.−4.klases, nivelēšanas tīkla 3.klases un globālās pozicionēšanas 3.klases punktiem ievieto Vietējā ģeodēziskā tīkla datubāzē sešu mēnešu laikā pēc šo noteikumu spēkā stāšanās dienas.

56. Aģentūra tās rīcībā esošo informāciju par triangulācijas tīkla 1.−4.klases, nivelēšanas tīkla 3.klases, globālās pozicionēšanas 3.klases un poligonometrijas tīkla punktiem nodod digitālā veidā vietējām pašvaldībām līdz 2011.gada 31.decembrim.

57. Vietējā ģeodēziskā tīkla izveidē izmanto esošos triangulācijas tīkla 1.−4.klases, nivelēšanas tīkla 3.klases, globālās pozicionēšanas 3.klases un poligonometrijas tīkla punktus saskaņā ar normatīvajiem aktiem par vietējā ģeodēziskā tīkla punktu ierīkošanu, uzturēšanu, kā arī informācijas sniegšanas kārtību.

58. Maksu par šo noteikumu 18. un 36.punktā minēto validāciju nosaka atbilstoši aģentūras maksas pakalpojumu cenrādim.

59. Šo noteikumu 9.punktā minētās prasības sāk piemērot ne vēlāk kā 2014.gada 1.janvārī.

60. Informācijas sistēmās, kas izveidotas un darbojas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un ir saistītas ar ģeotelpiskās informācijas apriti starptautiskā mērogā, pēc šo noteikumu 59.punktā minētā termiņa datu apstrādei var izmantot citu kartogrāfisko projekciju, ja tiek nodrošināta koordinātu transformācija Merkatora transversālās projekcijas plaknē saskaņā ar šo noteikumu 9.punktu.

61. Normatīvo aktu normas, kas stājušās spēkā līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un nosaka LKS-92 koordinātu apzīmējumus, piemēro, interpretējot atbilstoši šo noteikumu 8.punktā minētajām prasībām.

Ministru prezidents V.Dombrovskis

Aizsardzības ministra vietā –
tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

1.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 15.novembra
noteikumiem Nr.879

TKS-93 karšu lapu teritorija un karšu lapu nomenklatūras dalījums

Aizsardzības ministra vietā –
tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

 

2.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 15.novembra
noteikumiem Nr.879

TKS-93 karšu lapu iedalījums kartēm mērogā 1:200 000, 1:100 000 un 1:50 000

Aizsardzības ministra vietā –
tieslietu ministrs G.Bērziņš

 

3.pielikums
Ministru kabineta
2011.gada 15.novembra
noteikumiem Nr.879

TKS-93 karšu lapu iedalījums kartēm mērogā 1:25 000, 1:10 000, 1:5000, 1:2000, 1:1000 un 1:500

Aizsardzības ministra vietā –
tieslietu ministrs G.Bērziņš