Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Šonedēļ žurnālā "Jurista Vārds". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.11.2011., Nr. 183 (4581) https://vestnesis.lv/ta/id/239794

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ekonomikas ministrija: Par samazinātas degšanas cigarešu tirdzniecību

Vēl šajā numurā

22.11.2011., Nr. 183 (4581)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

Ilma Čepāne. Tiesību uz īpašumu un labvēlīgu vidi līdzsvara meklējumi Satversmes tiesas praksē

Gan tiesības uz īpašumu (Satversmes 105.pants), gan arī tiesības uz labvēlīgu vidi (Satversmes 115.pants) ir konstitucionāli aizsargājamas vērtības. Izvērtējot šīs vērtības no valsts ilgtspējīgas attīstības principa viedokļa, Satversmes tiesai ir jāatrod līdzsvars starp šīm abām pamattiesībām. Satversmes 115.pants kalpo kā atsvars Satversmes 105.pantam. Analizējot gan Satversmes 105.panta, gan 115.panta saturu, Latvijai kā ES dalībvalstij jāņem vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības principa savstarpējā saistība. Sākotnēji ilgtspējīgas attīstības izpratne ietvēra tikai ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības mijiedarbību, bet šodien klāt ir nācis sociālais un kultūras aspekts. Turklāt visi iepriekšminētie ilgtspējīgas attīstības aspekti jāievēro vienlaikus un vienlīdz lielā mērā. Eiropas Savienības komisārs vides lietās Janežs Potočniks nesen ir teicis, ka pašreizējās ekonomiskās krīzes apstākļos visai drosmīgs ir apgalvojums, ka visi pūliņi nav jāvelta tikai ekonomikas kopprodukta izaugsmei, bet jādomā ilgtermiņā, jo tā ir atbildība nākamo paaudžu priekšā. J.Potočniks pamatoti uzsver, ka valdībām, kuru darbību nosaka vēlēšanu cikls, var rasties kārdinājums meklēt īstermiņa risinājumus ekonomiskās situācijas uzlabošanai: “Tā ir atbildība nākamo paaudžu priekšā. Mūsu ekonomika ir ne vien jāuzlabo, bet arī būtiski jāpārveido.”

Numura tēma. Dalībnieku un akcionāru reģistra vešana: problēmas un risinājumi

Tā kā prakse dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas jomā atklāj daudz dažādu problēmu, šajā numurā “Jurista Vārds” sadarbībā ar nozares ekspertiem īpaši aktualizē jautājumu par to, vai pašreizējā dalībnieku un akcionāru reģistra vešanas kārtība ir pietiekami laba un vai būtu jāpilnveido tās tiesiskais regulējums. Speciālistu viedokļi, kurus šīs numura tēmas ietvaros žurnālā varat lasīt vairākos materiālos, atspoguļo uzskatu daudzveidību ne vien par problēmu būtību, bet arī to risinājumiem. Tātad par šiem jautājumiem savu viedokli pauž: Dr.iur. Jānis Kārkliņš, zvērināts advokāts; LU Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents; Dr.iur. Lauris Leja, zvērināts advokāts, docents, Tieslietu ministrijas darba grupas Komerclikuma grozījumu izstrādei dalībnieks; Dr.iur. Lauris Rasnačs, zvērināts advokāts; Dr.iur. Aivars Lošmanis, LU Juridiskās fakultātes docents, zvērināts advokāts; Viktors Šadinovs, Tieslietu ministrijas pastāvīgās darba grupas Komerclikuma grozījumu projekta izstrādei loceklis, Komerclikuma izstrādes vadības grupas loceklis; Aigars Strupišs, LU Juridiskās fakultātes lektors; Mg.iur. Aivars Paegle, Uzņēmumu reģistra Juridiskās nodaļas vadītājs.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!