Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.11.2011., Nr. 183 (4581) https://vestnesis.lv/ta/id/239815

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Amatu konkursi

Vēl šajā numurā

22.11.2011., Nr. 183 (4581)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Pasniedzot valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni, Viestura ordeni un Atzinības krustu

18.novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, Valsts prezidents Andris Bērziņš tradicionāli pasniedza valsts augstākos apbalvojumus – Triju Zvaigžņu ordeni un ordeņa goda zīmes, Viestura ordeni un ordeņa goda zīmes, kā arī Atzinības krustu. Savukārt pēc apbalvojumu saņemšanas šis vēsturiskais brīdis tika iemūžināts kopīgā foto ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu, Ministru prezidentu Valdi Dombrovski un Ordeņu kapitula locekļiem                                                                                               Foto: Toms Kalniņš, Valsts prezidenta kanceleja

 

Par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieriem tika iecelti:

• par nopelniem Latvijas kultūrā, izcilu un spilgtu māksliniecisko devumu Latvijas profesionālā teātra mākslā – viens no ievērojamākajiem 20.gadsimta Latvijas profesionālā teātra režisoriem un pedagogiem

Ādolfs Šapiro;

• par izcilu mūža ieguldījumu Latvijas tieslietu sistēmas attīstībā, demokrātijas un tiesiskuma stiprināšanā valstī, kā arī tiesu sistēmai piederīgo amatpersonu profesionalitātes veicināšanā – neatkarīgās Latvijas Republikas Augstākās tiesas pirmais priekšsēdētājs, zvērināts advokāts

Gvido Zemrībo.

 

Par Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekiem tika iecelti:

• par sevišķiem nopelniem humanitāro zinātņu attīstībā Latvijā, latviešu literatūras pētniecībā un sabiedriskajā darbībā – literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekle, filoloģijas doktore

Ausma Cimdiņa;

• par izcilu radošā mūža ieguldījumu Latvijas mākslā, īpaši grāmatu grafikā un mākslas popularizēšanā sabiedrībā – gleznotājs, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis

Jāzeps Pīgoznis;

• par mūža ieguldījumu meža nozares un meža zinātnes attīstībā Latvijā un jauno meža speciālistu un zinātnieku izglītībā – Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes emeritētais profesors, valsts emeritētais zinātnieks, inženierzinātņu doktors

Zigurds Saliņš;

• par sevišķiem nopelniem kultūrā un kultūras izglītībā Latvijā, par lielo personīgo ieguldījumu latviešu teātra vēstures pētniecībā un nodošanā nākamajām paaudzēm – Latvijas Kultūras akadēmijas rektors, Teātra un Audiovizuālās mākslas katedras profesors

Jānis Siliņš;

• par izcilu 50 darba mūža gadu ieguldījumu Latvijas dabas aizsardzībā, mežzinātnes un medību saimniecības attīstībā – Gaujas Nacionālā parka dibinātājs un pirmais direktors, zemnieku saimniecības "Staltbrieži" vadītājs, mežzinātņu doktors

Gunārs Skriba;

• par ilggadējiem radošiem nopelniem kultūrā, izciliem un starptautiski atzītiem sasniegumiem lietišķā dizaina jomā – dizaingrafiķis, Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas vadītājs, Latvijas Bankas mākslinieciskais konsultants

Laimonis Šēnbergs;

• par sevišķiem nopelniem medicīnas attīstībā Latvijā, īpaši diagnostiskās radioloģijas attīstības veicināšanā – radiologs

Arnolds Atis Veinbergs;

• par sevišķiem nopelniem Latvijas neatkarības atjaunošanas periodā un parlamentārās demokrātijas nostiprināšanā valstī Latvijas Republikas Saeimas Kancelejas direktora vietnieks

Valdis Ziemelis.

 

Par Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieriem tika iecelti:

• par nesavtīgu ieguldījumu sabiedriskajā un kultūras darbā, latviskās identitātes, tautisko vērtību un tradīciju saglabāšanā un uzturēšanā svešumā – latviešu sabiedriskā un kultūras darbiniece Omskā, Sibīrijas latviešu folkloras ansambļa "Daina" vadītāja

Raisa Bakanova;

• par sevišķiem nopelniem un ilggadēju personīgo ieguldījumu lauksaimniecības attīstībā – Latvijā agronome, SIA "Stalbes Agro" valdes priekšsēdētāja

Aija Balode;

• par sevišķiem nopelniem un ilggadēju personīgo ieguldījumu un sasniegumiem piensaimniecības attīstībā Latvijā – piensaimnieku kooperatīvās sabiedrības "Straupe" valdes priekšsēdētājs

Imants Balodis;

• par izcilu radošā mūža ieguldījumu fotogrāfa profesijā un fotogrāfijas mākslā Latvijā – fotogrāfs

Uldis Briedis;

• par nopelniem kultūrā un radošā mūža ieguldījumu profesionālā teātra mākslā – Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktrise

Liudmila Golubeva;

• par izciliem nopelniem kultūrā, lielu personīgo ieguldījumu Latvijas muzeju nozarē un mākslas vēstures pētniecībā – Valsts aģentūras "Latvijas Nacionālais mākslas muzejs" izstāžu kuratore, mākslas zinātņu doktore

Dace Lamberga;

• par nopelniem izglītības darbā un lielu personīgo ieguldījumu izglītības kvalitātes novērtēšanas darbā – Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas direktore

Sandra Sīle.

 

Ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zeltītu goda zīmi

tika apbalvoti:

• par lielu personīgo ieguldījumu sava novada kultūrvēsturisko vērtību izpētē, saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm, ieguldījumu Latvijas pedagoģijas vēstures izzināšanā – Jaunpiebalgas vidusskolas bibliotekāre, ekonomikas un novada mācības skolotāja, Jaunpiebalgas novadpētniecības muzeja vadītāja, sabiedriskā darbiniece

Vēsma Johansone;

• par lielo personīgo un nesavtīgo ieguldījumu puķkopju un dārzkopju profesionālās izglītības attīstībā, ieguldījumu puķkopības un daiļdārzniecības attīstībā Latvijā – ilggadējā Bulduru Dārzkopības vidusskolas puķkopības skolotāja

Anita Onkele.

 

Par Viestura ordeņa lielkrusta komandieri

tika iecelts:

• par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā – Valsts policijas priekšnieks, ģenerālis Ints Ķuzis.

 

Par Viestura ordeņa virsniekiem tika iecelti:

• par augsti profesionālu un teicamu dienestu, par nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā – Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Kriminālizmeklēšanas pārvaldes Noziegumu pret personu apkarošanas nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants

Vadims Ivanovs;

• par ilggadēju priekšzīmīgu dienestu un nopelniem valsts drošības un sabiedriskās kārtības uzturēšanā un nostiprināšanā – Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes 1.biroja 1.nodaļas priekšnieks, pulkvežleitnants

Andrejs Siņavins.

 

Par Viestura ordeņa kavalieriem tika iecelti:

• par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu dienestu, lielu personīgo ieguldījumu sarežģītu un bīstamu ugunsgrēku dzēšanā un cilvēku glābšanā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Rīgas reģiona pārvaldes Dienesta nodaļas operatīvais dežurants, kapteinis

Guntars Bāliņš;

• par militāriem nopelniem, drosmi un varonību, piedaloties divās starptautiskajās operācijās, par pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu un Latvijas valsts armijas teicamu pārstāvēšanu ārvalstīs – Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 2.kājnieku bataljona Operatīvās nodaļas virsnieks, kapteinis

Rolands Vējš.

 

Ar Viestura ordeņa Zeltītu goda zīmi tika apbalvots:

• par nopelniem Nacionālo bruņoto spēku un Militārās policijas attīstībā, par pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu vairākās starptautiskajās operācijās un Latvijas valsts armijas teicamu pārstāvēšanu ārvalstīs – Nacionālo bruņoto spēku Militārās policijas Štāba un apgādes rotas Apmācību nodaļas vecākais pasniedzējs instruktors, štāba virsseržants

Armands Albats.

 

Ar Viestura ordeņa Sudraba goda zīmi tika apbalvoti:

• par pašaizliedzīgu un augsti profesionālu dienestu, lielu personīgo ieguldījumu sarežģītu un bīstamu ugunsgrēku dzēšanā un cilvēku glābšanā – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Kurzemes reģiona brigādes Ventspils daļas nodaļas komandieris, virsseržants

Edijs Rozentāls;

• par militāriem nopelniem, drosmi un varonību, piedaloties četrās starptautiskajās operācijās, par pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu un Latvijas valsts armijas teicamu pārstāvēšanu ārvalstīs – Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Kājnieku brigādes 2.kājnieku bataljona 3.kājnieku rotas 3.kājnieku vada seržants

Guntis Ulme.

 

Ar Viestura ordeņa Bronzas goda zīmi tika apbalvots:

• par militāriem nopelniem, drosmi un varonību, piedaloties piecās starptautiskajās operācijās, par pašaizliedzīgu un priekšzīmīgu dienestu un Latvijas valsts armijas teicamu pārstāvēšanu ārvalstīs – Nacionālo bruņoto spēku Sauszemes spēku Kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona Gaisa atbalsta kontroles vienības 2.gaisa atbalsta kontroles grupas 3.klases speciālists, kaprālis

Jānis Eglītis.

 

Par Atzinības krusta lielvirsnieku tika iecelts:

• par sevišķiem nopelniem Latvijas arhitektūrā, arhitektūras kultūras mantojuma saglabāšanā, Latvijas zinātnes popularizēšanā ārvalstīs un jaunās arhitektu paaudzes profesionālajā izglītībā – Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un pilsētplānošanas fakultātes profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis, habilitētais arhitektūras doktors

Jānis Krastiņš.

 

Par Atzinības krusta komandieri tika iecelta:

• par ilgstošu, pašaizliedzīgu un panākumiem bagātu darbību Latvijas kultūras mantojuma aizsardzībā un saglabāšanā – SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" arhitekte

Liesma Markova.

 

Par Atzinības krusta virsniekiem tika iecelti:

• par sevišķiem nopelniem medicīnā, ilggadēju, pašaizliedzīgu klīnisko un pedagoģisko darbību, lielo personīgo ieguldījumu bērnu stomatoloģiskajā ārstniecībā – ilggadējā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zobārstniecības un sejas ķirurģijas centra 45.nodaļas mutes, sejas un žokļu ķirurģe, valsts emeritētā zinātniece, medicīnas doktore

Biruta Barkāne;

• par mūža ieguldījumu etnogrāfijas zinātnes attīstībā Latvijā, tās pētniecisko rezultātu popularizēšanā pasaulē, tautas atmiņas saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm – ilggadējā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Etnoloģijas nodaļas vadošā pētniece, valsts emeritētā zinātniece, profesore, habilitētā vēstures doktore

Linda Dumpe;

• par lielo personīgo ieguldījumu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā Kurzemes reģiona iedzīvotājiem – SIA "Priekules slimnīca" valdes priekšsēdētāja, ārste

Tatjana Ešenvalde;

• par izcilu Tēvijas mīlestību, par mūža ieguldījumu klīniskās medicīnas attīstībā un Latvijas zinātnes popularizēšanu ārvalstīs Latvijas Universitātes Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūta vadošais pētnieks, valsts profesors, valsts emeritētais zinātnieks, habilitētais medicīnas doktors

Georgs Jankovskis;

• par sevišķiem nopelniem medicīnas attīstībā Latvijā, ilggadēju un pašaizliedzīgu ieguldījumu pacientu veselības aprūpē un ārstniecībā, un medicīnas speciālistu profesionālajā izglītībā – valsts aģentūras "Latvijas Infektoloģijas centrs" 4.nodaļas vadītājs, infektologs, hepatologs, Rīgas Stradiņa universitātes asociētais profesors, medicīnas doktors

Jāzeps Keišs;

• par nopelniem tiesiskuma nostiprināšanā Latvijā – Latvijas Republikas Prokuratūras Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklēšanas uzraudzības nodaļas virsprokurore

Viktorija Opincāne;

• par būtisku ieguldījumu Latvijas Televīzijas attīstībā, ieguldījumu latviešu populārās mūzikas vizualizēšanā, valsts kultūrvēsturisko notikumu saglabāšanā un nodošanā nākamajām paaudzēm – ilggadējā VSIA "Latvijas Televīzija" režisore

Svetlana Rudzīte;

• par lielo personīgo ieguldījumu un pašaizliedzīgo sabiedrisko darbību un labdarības darbu – ilggadējais sabiedriskais darbinieks Zviedrijas Karalistē

Tords Sēderlunds;

• par nopelniem Latvijas kultūrā, spilgtu radošā mūža ieguldījumu latviešu mūzikā un teātra mūzikas attīstībā – pianists un komponists Uldis Stabulnieks.

 

Par Atzinības krusta kavalieriem tika iecelti:

• par pašaizliedzīgo darbību un lielo personīgo ieguldījumu sociālās rehabilitācijas darbā, īpaši redzes invalīdu dzīves kvalitātes uzlabošanā un integrēšanā sabiedrībā – Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja vietnieks, Strazdumuižas organizācijas valdes priekšsēdētājs

Pēteris Locāns;

• par izcilu Tēvijas mīlestību un 57 darba mūža gadu ieguldījumu pedagoģiskajā darbā un nopelniem speciālās izglītības attīstībā Latvijā – Rīgas 1.speciālās internātpamatskolas speciālās izglītības skolotājs

Paulis Lore;

• par izcilu Tēvijas mīlestību un 64 darba mūža gadu ieguldījumu izglītībā un kultūrā, tautas gara un pašdarbības attīstībā savā novadā – izglītības un kultūras darbiniece, Staiceles kultūras nama vokālā ansambļa "Dziesmu draugi" vadītāja Dzidra Roce;

• par nopelniem kultūrizglītības darbā, ilggadēju, pašaizliedzīgu ieguldījumu un sasniegumiem latviešu bērnu literatūras un bērnu bibliotēku attīstībā Latvijā – Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bērnu literatūras centra vadītāja

Silvija Tretjakova;

• par nopelniem radošā pedagoģiskajā darbībā, lielu personīgo ieguldījumu valodu un kultūru apguves veicināšanā un Latvijas tēla popularizēšanu ārvalstīs – Latvijas Vācu valodas skolotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja, vācu valodas skolotāja un pasniedzēja

Valija Vahere.

Valsts prezidenta preses dienests

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!