Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 15.novembrī. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.11.2011., Nr. 183 (4581) https://vestnesis.lv/ta/id/239816

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Pasniedzot augstāko valdības apbalvojumu – Goda diplomu

Vēl šajā numurā

22.11.2011., Nr. 183 (4581)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 15.novembrī

MK: Par atbalstu Jaroslava Streļčenoka iecelšanai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amatā

15.novembrī Ministru kabinets izskatīja jautājumu par Jaroslava Streļčenoka iecelšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieka amatā un pauda atbalstu konkursa komisijas virzītajam kandidātam. Valdība lūgs Saeimai iekļaut jautājumu par J.Streļčenoka apstiprināšanu ceturtdienas Saeimas sēdē.

31.oktobrī Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka amata konkursa komisija pieņēma lēmumu atzīt par atbilstošāko pretendentu KNAB priekšnieka amatam un ieteikt Ministru prezidentam virzīt jautājumu izskatīšanai Ministru kabinetā par Jaroslava Streļčenoka, pašreizējā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Valsts amatpersonu darbības uzraudzības nodaļas vadītāja vietnieka, iecelšanu KNAB priekšnieka amatā.

Zanda Šadre, Ministru kabineta preses sekretāre

 

 

AM: Par nesprāgušas munīcijas piesārņotu teritoriju izpētes licencēšanu

15.novembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumos Nr.671 "Ar militāra rakstura sprādzienbīstamiem priekšmetiem un nesprāgušu munīciju piesārņotu un potenciāli piesārņotu teritoriju izpētes un sanācijas darbu veikšanas speciālistu sertifikācijas un komersantu licencēšanas kārtība"".

Ministru kabineta 2008.gada 25.augusta noteikumi nosaka kārtību, kā komersantiem tiek izsniegtas licences un ka to izsniegšanas gaitā tiek pieprasīta informācija Uzņēmumu reģistram, lūdzot iesniegt komersanta reģistrācijas apliecības kopiju.

Tomēr ir secināts, ka komersanta reģistrācijas apliecības kopijas izsniegšanai nav juridiskas nozīmes, jo tā apliecina, ka šāds tiesību subjekts kādreiz tika reģistrēts, nevis to, ka šāds subjekts vēl joprojām pastāv un tā darbība nav izbeigta. Tādējādi nav lietderīgi turpmāk obligāti prasīt Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros ierakstīto tiesību subjektu reģistrācijas apliecības izsniegšanu.

 

 

AM: Par ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumiem

15.novembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais noteikumu projekts "Ģeodēziskās atskaites sistēmas un topogrāfisko karšu sistēmas noteikumi".

Ministru kabineta noteikumi nosaka Latvijas 1992.gada ģeodēziskās koordinātu sistēmas, Baltijas 1977.gada normālo augstumu sistēmas un 1993.gada topogrāfisko karšu sistēmas parametrus un to piemērošanas kārtību Latvijas Republikā.

Ar šo tiesību aktu tiek noteikti arī pastāvīgo GPS bāzes staciju sistēmas LatPos izveides nosacījumi, parametri un pamatnosacījumi, ar kādiem valsts aģentūra "Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra" nodrošina pakalpojumus, kas saistīti ar LatPos izmantošanu.

Tāpat tiek noteikti ģeodēziskās atskaites sistēmas izmantošanas un uzturēšanas nosacījumi.

Ģeodēziskās atskaites sistēma ir atbalsts ikvienai ģeodēziskai darbībai un pamats iegūtās informācijas par apvidus objektiem matemātiskai piesaistei un iekļaušanai informācijas sistēmās.

Ministru kabineta noteikumi ir būtiski visām nozarēm, kurās iegūst, apstrādā un izmanto ģeotelpisko informāciju (piemēram, aviācija, būvniecība, vides aizsardzība, nekustamo īpašumu robežu noteikšana u.c.).

 

 

AM: Par nekustamā īpašuma "Matroži" nodošanu Pāvilostas novada pašvaldības īpašumā

15.novembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts "Par valsts nekustamā īpašuma "Matroži" Sakas pagastā, Pāvilostas novadā, nodošanu Pāvilostas novada pašvaldības īpašumā".

Ņemot vērā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) optimizāciju un administratīvo struktūru skaita samazināšanu, turpmāk īpašums valsts aizsardzības funkciju nodrošināšanai nav nepieciešams, tāpēc zemesgabals un ēkas bez atlīdzības tiks nodotas pašvaldības īpašumā.

Pāvilostas novada pašvaldība pārņems nekustamo īpašumu, lai gādātu par administratīvās teritorijas labiekārtošanu un sanitāro tīrību, zaļo zonu uzturēšanu un ierīkošanu.

Saskaņā ar Pāvilostas novada pašvaldības teritorijas plānojumu īpašums ir iekļauts mežsaimniecībā izmantojamās teritorijas zonā, kurā atļauts ierīkot labiekārtotu tūrisma taku.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

 

FM: Par iespējamiem budžeta papildu konsolidācijas pasākumiem 2012.gadam

15.novembrī Ministru kabineta sēdē valdība vienojās par papildu konsolidācijas pasākumiem 2012.gadam 29,1 miljona latu apmērā, kā arī precizēja iepriekš apstiprinātos konsolidācijas pasākumu aprēķinus, nosakot to apjomu 127 miljonu latu apmērā. Tādējādi iespējamais kopējais 2012.gada budžeta konsolidācijas apjoms šobrīd plānots 156,1 miljons latu. Gala konsolidācijas apjoms tiks precizēts pēc sarunām ar starptautiskajiem partneriem. 

No kopējās papildu summas 29,1 miljona latu apmērā ieņēmumu daļā 10,5 miljonus latu veido plānotās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) izmaiņas atbilstoši apstiprinātajai NĪN koncepcijai, paredzot no 2012.gada 1.janvāra atcelt 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu. Tai pašā laikā šīs tiesības tiks saglabātas pašvaldībām, jo NĪN koncepcijas būtība ir dot lielākas tiesības pašvaldībām, tai skaitā likumā noteiktajos ietvaros pašām variēt ar likmi un lemt par nodokļu atvieglojumu piešķiršanu vai pat atsevišķu nodokļa maksātāju kategoriju atbrīvošanu no nodokļa.

Ieņēmumus veido arī Azartspēļu nodokļa spēļu automātiem un spēļu galdiem palielināšana no 10% uz 15% no 2012.gada 1.janvāra, kā arī Azartspēļu un izložu nodevu un nodokļu reforma. Plānota arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) samaksas kārtības maiņa metāllūžņiem (ieturēšana izmaksas vietā).

Pie ieņēmumiem plānota mazo un mikrouzņēmumu administrēšanas stiprināšana, nosakot vispārēju IIN režīma attiecināšanu uz pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem, kas novērsīs ļaunprātīgu mikrouzņēmumu nodokļa režīma izmantošanu neatbilstoši to mērķiem.

Plānoti arī papildu ieņēmumi no Valsts ieņēmumu dienesta administrācijas efektīvākas nodokļu iekasēšanas. Ienākumi budžetā paredzēti no finanšu stabilitātes nodevas palielināšanas no 0,036% uz 0,072% gadā kredītiestādēm, kas nodrošinās papildu 2,3 miljonus latu budžeta ieņēmumus.

Tāpat ir paredzēta pozitīva fiskālā ietekme 4,5 miljonu latu apmērā no nepieciešamā finansējuma samazinājuma ģimenes valsts pabalstam sakarā ar kontingenta izmaiņām starp 2011. un 2012.gadu.

Vienlaikus ar likumdošanas izmaiņām tiek paredzēti arī tādi jauni pasākumi (14 miljonu latu apmērā) kā Likumā par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos un Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzēto kompensāciju izmaksu ierobežošana.

Līdz 2013.gada 1.janvārim paredzēta arī atvaļinājumu pabalstu maksimālā apmēra ierobežošana valsts un  pašvaldību institūcijās līdz 25% (iepriekš līdz 50%) no mēnešalgas piešķirtā finansējuma ietvaros, kas plānots atlīdzības izdevumu segšanai.

Budžeta konsolidācijas pasākumi 2012.gadam Papildu priekšlikumi un izmaiņas 2012.gadam (15.novembra sēde)

1.

Nekustamā īpašuma nodokļa izmaiņas atbilstoši apstiprinātajai NĪN koncepcijai

3 500 000

 

2.

Azartspēļu un izložu nodevu un nodokļu reforma

61 100

 

3.

IIN samaksas kārtības maiņa metāllūžņiem (ieturēšana izmaksas vietā)

34 772

 

4.

Mazu un mikro uzņēmumu administrēšanas stiprināšana, nosakot vispārēju iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu attiecībā uz pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem.

2 696 000

 

5.

Papildu ieņēmumi no VID administrācijas spējas uzlabošanas

1 200 000

 

6.

Azartspēļu nodokļa spēļu automātiem un spēļu galdiem palielināšana

726 300

 

7.

Dubultot finanšu stabilitātes nodevu

2 263 500

 

8.

Ģimenes valsts pabalsts

4 462 640

Ietaupījums

no kontingentu

izmaiņām

(starp 2011.g.

un 2012.g.)

9.

Atvaļinājumu pabalstu maksimālā apmēra ierobežošana valsts un pašvaldību institūcijās 25% apmērā no mēnešalgas līdz 2013.gada 1.janvārim (Vienotajā atlīdzības likumā paredzēto normu  terminēta samazināšana)

8 100 000

 

10.

Likumā par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos un Sugu un biotopu aizsardzības likumā paredzēto kompensāciju izmaksas ierobežošana līdz 2013.gada 1.janvārim

5 900 000

 

11.

Konsolidācijas pasākumi pašvaldību sektorā

181 160

 
 

Pasākumu kopējā fiskālā ietekme

29 125 472

 

 

 

FM: Par nosacījumiem Eiropas Savienības fondu projektu īstenošanas termiņu pagarināšanai

Lai atsevišķos gadījumos varētu pagarināt Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanas termiņus un tādējādi attiecināt projekta ietvaros veiktās izmaksas, 15.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika apstiprināts Finanšu ministrijas sagatavotais noteikumu projekts par kārtību, kādā ES fondu vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

Finanšu ministrija kā ES fondu vadošā iestāde ir konstatējusi, ka bieži vien dažādu apstākļu ietekmē ES fondu finansējuma saņēmējs nevar pabeigt ES fondu projektu sākotnēji noteiktajā termiņā. Ja nosacījums par projekta īstenošanu noteiktajā termiņā sākotnēji ir bijis noteikts kā projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijs, rodas situācija, ka netiek ievērota projekta atbilstība vērtēšanas kritērijiem visā tā ieviešanas laikā.

Šādos gadījumos būtu jālauž līgums vai vienošanās par projekta īstenošanu un jāatgūst piešķirtais finansējums vai arī finansējuma saņēmējam pašam jānodrošina finansējums projekta pabeigšanai.

"Ar grozījumiem plānots nākt pretī tiem projektu īstenotājiem, kuri objektīvu iemeslu dēļ nav spējuši pabeigt projektus noteiktajā termiņā, paredzot iespēju vairākos gadījumos pagarināt ES fondu projektu īstenošanas termiņus uz laiku līdz 24 mēnešiem," uzsver valsts sekretāres vietnieks ES fondu jautājumos Aleksandrs Antonovs.

Viens no šādiem gadījumiem ir situācija, ka projekta īstenošana tiek kavēta, jo ir iesniegums par pārkāpumiem finansējuma saņēmēja veiktajā iepirkumu procedūrā un tas ar Iepirkumu uzraudzības biroja vai tā iesniegumu izskatīšanas komisijas lēmumu ir atzīts par nepamatotu, atstāts bez izskatīšanas u.tml.

Tāpat iespēja pagarināt termiņus būs projekta ietvaros nolīgtā pakalpojumu sniedzēja vai darbu veicēja maksātnespējas gadījumā, kā arī gadījumos, kad piegādātājs bez tiesiska pamata būs pārtraucis ar finansējuma saņēmēju noslēgtā iepirkuma līguma pildīšanu vai arī finansējuma saņēmējs būs lauzis līgumu ar piegādātāju līgumsaistību nekvalitatīvas vai kavētas izpildes dēļ.

Termiņa pagarināšana būs iespējama arī citu valsts, ES politikas instrumentu vai ārvalstu finanšu palīdzības projektu pārtraukšanas vai kavējumu rezultātā, kā arī tad, ja projektam būs piešķirts papildu finansējums papildu darbību veikšanai, tāpat arī nepārvaramas varas (dabas katastrofas, MK, Saeimas vai EK lēmumi u.c.) gadījumā.

Katrā no minētajiem gadījumiem finansējuma saņēmējam būs jāpierāda, ka projekta īstenošanas sākotnējā termiņa neievērošanas cēlonis ir kāds šķērslis, kuru viņš nevarēja kontrolēt, paredzēt vai novērst tā sekas.

Tāpat šie aprakstītie gadījumi būs attiecināmi tikai tajā gadījumā, ja ES fondu projekta īstenošanas termiņš sākotnēji būs noteikts kā projekta iesnieguma vērtēšanas kritērijs, un ES fondu projekta īstenošanas termiņa pagarināšana mainītu attiecīgā projekta iesnieguma kopējo vērtējumu un ar šādu vērtējumu attiecīgais projekta iesniegums nebūtu ticis apstiprināts.

Citos gadījumos ES fonda projekta īstenošanas termiņu būs iespējams pagarināt saskaņā ar līgumu vai vienošanos par projekta īstenošanu līdz aktivitātes īstenošanas noteikumos noteiktajam maksimālajam projekta īstenošanas termiņam.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

FM: Par 2012.gadā valsts pārvaldē auditējamajām prioritātēm

15.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotu rīkojuma projektu, kas nosaka kopējās valsts pārvaldē auditējamās prioritātes 2012.gadā.

Situācijā, kad ministrijās un iestādēs ir ievērojami samazināti iekšējā audita resursi, jāmazina risks, ka iekšējā audita struktūrvienības auditē maznozīmīgas jomas. Tāpēc projektā paredzēts 2012.gadā noteikt šādas auditējamās prioritātes: ministriju un Ministru prezidentam tieši padoto institūciju iekšējā audita struktūrvienībām veikt ministriju un Ministru prezidentam tieši padoto institūciju darbības reglamentējošos normatīvajos aktos noteikto politikas jomu makroietekmes rezultātu, politikas rezultātu, darbības rezultātu un rezultatīvo rādītāju auditu, kā arī turpināt veikt horizontālos auditus.

Veicot iekšējā audita struktūrvienību darbības novērtējumu, konstatēts, ka funkciju vai uzdevumu izpilde netiek vērtēta no efektivitātes un izpildes rādītāju (rezultātu) sasniegšanas viedokļa. Iekšējā audita struktūrvienības pārsvarā vērtē sistēmas darbības atbilstību likumdošanai, bet izmaksu efektivitāte un lietderība pēc būtības netiek izvērtēta.

Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šie faktori netiek izvērtēti, ir tas, ka vairākām valsts pārvaldes iestādēm nav skaidru kritēriju lietderības, efektivitātes un mērķu sasniegšanas mērīšanai. Ministrijas un iestādes atsevišķos gadījumos nav noteikušas makroietekmes, politikas, darbības rezultātus un rezultatīvos rādītājus.

Rīkojuma projekta izpildes rezultātā iekšējā audita struktūrvienības sniegs vērtējumu par jautājumiem, kuri ir aktuāli ne tikai vienā vai atsevišķās iestādēs, bet valsts pārvaldē kopumā. Ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienību auditu rezultāti tiks apkopoti un Ministru kabinetam tiks sniegta informācija, kas ļaus pieņemt pamatotus lēmumus par turpmāko nepieciešamo rīcību. Vienlaikus veikto auditu rezultātā tiks uzlaboti procesi un mazināti riski rīkojumā noteiktajās prioritārajās jomās.

 

 

FM: Par Latvijas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības fondu regulās 2014.–2020.gadam

15.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Finanšu ministrijas sagatavoto Latvijas sākotnējo nacionālo pozīciju par Eiropas Komisijas (EK) publicētajiem Kohēzijas politikas (Eiropas Savienības fondu) regulu priekšlikumiem 2014.–2020.gada plānošanas periodam. Pozīcijā ir ietvertas Latvijas galvenās intereses par stratēģiskiem un plānošanas jautājumiem saistībā ar Kohēzijas politiku.

Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Antonovs norāda: "Latvijas nacionālo pozīciju esam sagatavojuši, gan sadarbojoties ar nozaru ministrijām, gan ņemot vērā nupat notikušās publiskās apspriedes rezultātus. Latvijas prioritāte sarunās par Kohēzijas politikas nākotni ir panākt, lai piešķirtais Kohēzijas politikas finansējums tiek saglabāts vismaz 2007.–2013.gada perioda līmenī, kas ir 3,18 miljardi latu."

Nacionālajā pozīcijā teikts, ka Latvijai nav pieņemams EK priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm), kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007. līdz 2013.gadam. A.Antonovs uzsver, ka šāda finansējuma piešķīruma ierobežošana neatspoguļo dalībvalstu patiesās apguves spējas, ko tās ir demonstrējušas esošajā un iepriekšējos periodos.

Latvijas interesēs ir, lai Kohēzijas politika kļūtu koncentrētāka un katram ES reģionam politikas atbalsts būtu koncentrēts uz ierobežotu skaitu jomu, tādējādi ļaujot sasniegt redzamākus rezultātus. No EK piedāvātajām jomām katrai valstij būtu maksimāli fokusēti jāizvēlas savas prioritārās jomas, kuras tiktu atbalstītas ar Kohēzijas politikas finansējumu.

Latvija vēlas uzlabot Kohēzijas politikas efektivitāti, nosakot, ka ES dalībvalstīm būtu jāatskaitās par sasniegtajiem rezultātiem, nevis izlietoto naudas apjomu. Latvijas pozīcija ir, ka būtu jāpalielina izvērtēšanas loma un attiecīgi jāsamazina izmaksu kontroļu un auditu īpatsvars, uzsverot šīs politikas efektivitāti un pievienoto vērtību.

Latvija neatbalsta regulā paredzētos makroekonomiskos nosacījumus, kas dotu tiesības EK apturēt Kohēzijas politikas maksājumus ES dalībvalstīm, kas neievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta, Nodarbinātības vadlīniju un Eiropas Stabilitātes mehānisma nosacījumus, jo Latvija uzskata, ka makroekonomiskie nosacījumi nav tieši saistīti ar Kohēzijas politiku, bet gan ar citām valsts politikām. Latvijas viedoklis ir, ka makroekonomisko nosacījumu ietekme būtu nevienlīdzīga ES dalībvalstu vidū.

Šobrīd Latvija ir sagatavojusi sākotnējo nacionālo pozīciju, iezīmējot Latvijas galvenās intereses. Sākotnējā pozīcija tiks izmantota, nodrošinot Latvijas interešu pārstāvniecību ES līmeņa sarunās. 2012.gadā, kad sāksies nākamais sarunu posms Dānijas prezidentūrā, Latvijas nacionālā pozīcija tiks precizēta.

Sarunas ar EK notiks visu 2012.gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

IeM: Par līdzekļu piešķiršanu Talsu traģēdijā cietušajiem

15.novembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja rīkojuma projektu "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", kas paredz piešķirt Iekšlietu ministrijai (Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam) 25 960 latus.

Piešķirtos līdzekļus izmaksās, izpildot Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2009.gada 4.novembra spriedumu.

Līdzekļi paredzēti kompensācijām cietušajiem par morālo kaitējumu saistībā ar nelaimes gadījumu Talsos 1997.gadā ugunsdzēsēju un policijas svētku laikā.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

IZM: Par Vadības un sociālā darba augstskolas "Attīstība" rektora apstiprināšanu

15.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja profesori, pedagoģijas zinātņu doktori Ainu Vilciņu par Vadības un sociālā darba augstskolas "Attīstība" rektori.

Saskaņā ar Augstskolu likumu rektoru ievēlē augstskolas Satversmes sapulce. Augstskolas ievēlēto rektoru pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma apstiprina MK.

2011.gada 25.jūlijā tika sasaukta Vadības un sociālā darba augstskolas "Attīstība" Satversmes sapulce un rīkotas rektora vēlēšanas, kurās par rektori ievēlēja līdzšinējo augstskolas rektora vietas izpildītāju profesori, pedagoģijas zinātņu doktori A.Vilciņu. Par rektora vietas izpildītāju līdz jauna rektora apstiprināšanai A.Vilciņu atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam pēc augstskolas dibinātāja ierosinājuma iecēla MK, jo augstskolas rektore Lidija Šiļņeva pirms termiņa beigām beidza pildīt rektores amata pienākumus.

Augstskolas likums paredz, ka rektors tiek ievēlēts uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

SM: Par modernākām vadītāja apliecībām bīstamo kravu pārvadātājiem

Satiksmes ministrija sadarbībā ar VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" izstrādājusi jaunu bīstamo kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāja apliecību paraugu, kā arī precizējusi šo tiesību iegūšanas kārtību.

"Jaunās" apliecības būs nevis papīra formātā kā līdz šim, bet no polikarbonāta – tāpat kā autovadītāja apliecības. Šāda parauga apliecības jāievieš līdz 2013.gada 1.janvārim.

"Vecās" apliecības būs derīgas līdz to termiņa beigām.

Tāpat noteikumu grozījumos atbilstoši Eiropas valstu nolīgumā pieņemtajām izmaiņām precizēti apliecības izsniegšanas termiņi un citi ar bīstamo kravu pārvadāšanas tiesību iegūšanu saistītie jautājumi.

Grozījumus "Bīstamu kravu pārvadāšanai paredzēto transportlīdzekļu vadītāja tiesību iegūšanas kārtībā un vadītāja apliecības izsniegšanas, apmaiņas un atjaunošanas kārtībā" 15.novembrī atbalstīja valdība.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

TM: Par būtiskiem uzlabojumiem ieslodzīto veselības aprūpē

15.novembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavoto atbildes projektu tiesībsargam par uzlabojumiem ieslodzīto veselības aprūpē.

Vēstulē teikts, ka TM ar Veselības ministrijas (VM) atbalstu ir izdevies panākt ievērojamu progresu ieslodzīto veselības aprūpes sistēmas uzlabošanā. Ir izveidota jauna ieslodzīto veselības aprūpes finansēšanas kārtība, kas maksimāli tuvināta sabiedrībā pastāvošajai. Jaunā kārtība ir saistīta ar papildus naudas nepieciešamību ieslodzīto veselības aprūpes izdevumu segšanā, tomēr TM šos izdevumus nodrošinās piešķirtā budžeta ietvaros.

Šā gada septembrī Ministru kabinets atbalstīja noteikumu projektu par veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtību, kas paredz jaunu kompetences sadalījumu starp VM un TM. Tas noteic, ka Tieslietu ministrija segs maksu par ieslodzījuma vietā strādājošas ārstniecības personas sniegtajiem pakalpojumiem un pacientu iemaksām un to līdzmaksājumiem par ieslodzītajiem, kas saņem veselības aprūpi ārpus ieslodzījuma vietas. Jaunais regulējums stāsies spēkā nākamā gada 1.janvārī.

Tāpat jaunais regulējums paredz, ka ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus ieslodzītie varēs saņemt ar ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu.

Noteikumi ir arī papildināti ar kārtību, kādā ieslodzījuma vietā strādājošam ārstam aprēķina laboratorisko pakalpojumu apmaksai paredzēto līdzekļu apjomu. Pašlaik noteikumi paredz, ka no valsts budžeta apmaksātus ambulatoros un stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus persona var saņemt, ja ir nosūtījums, kuru izrakstījis līgumattiecībās ar Veselības norēķinu centru esošs ģimenes ārsts vai speciālists, bet nav noteikts, ka minētos pakalpojumus var saņemt ar ieslodzījuma vietā strādājoša ārsta nosūtījumu, tāpēc līdz šim ieslodzītie šos pakalpojumus saņemt nevarēja.

19.oktobrī valdība pieņēma MK noteikumus, kas paredz ieslodzītajiem iespējas saņemt arī kompensējamos medikamentus atbilstoši diagnozei. Pacientu līdzmaksājumu segs TM.

Pašlaik Tieslietu ministrija turpina izvērtēt piemērotākos Latvijas Cietumu slimnīcas darbības pilnveidošanas modeļus. Tā kā jebkuram no šīs problēmas risinājumiem būs nepieciešami papildu līdzekļi, TM plāno nākamgad izstrādāt atbilstošāko risinājumu, izvērtējot dažādu alternatīvu izmaksas.

 

 

TM: Par rīcībspējas institūta jaunu tiesisko regulējumu

15.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) sagatavotos grozījumus Civillikumā, Civilprocesa likumā un Bāriņtiesu likumā.

Grozījumi paredz izstrādāt jaunu rīcībspējas institūta tiesisko regulējumu attiecībā uz personu rīcības spēju, pamatojoties uz Satversmes tiesas spriedumu (Civillikuma 358. un 364.pants atzīti par spēkā neesošiem no 2012.gada 1.janvāra, jo minētās normas noteic rīcībspējas atņemšanas regulējumu), un ieviest Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām noteiktās prasības.

Izvērtējot citu valstu praksi rīcībspējas jautājumu risināšanā un ekspertu ieteikumus, Tieslietu ministrija plāno Civillikumā ietverto pilnīgās rīcībnespējas institūtu aizstāt ar daļējas rīcībspējas institūtu. Proti, personas ar garīgās darbības traucējumiem vai personas, kuras dzīvesveids ir izšķērdīgs vai izlaidīgs, rīcībspēja tiks ierobežota tikai tajās jomās un apmērā, kurās šī persona nespēj saprast savas darbības un vadīt tās.

Rīcības spējas ierobežojumus katrai personai noteiks individuāli atkarībā no konkrētās dzīves situācijas, ja tas būs personas interesēs un ja tas būs vienīgais veids, kā aizsargāt personas intereses. Ja persona nespēj paust savu gribu un saprast savu darbību, tad tiesa šīs personas vietā "izdos pilnvaru" aizgādnim rīkoties personas interesēs. Saskaņā ar Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām personas rīcības spēju nevar ierobežot personiskajās tiesībās (piemēram, tiesības laulāties, adoptēt vai sastādīt testamentu).

Lemjot par personas rīcības spējas ierobežojumu, tiesai būs jāaicina persona piedalīties tiesas sēdē. Likumprojektā ir skaidri noteikts, ka lietās par rīcības spējas ierobežojuma noteikšanu vai pārskatīšanu ir nepieciešama tiesas lielāka iniciatīva objektīvākā lietas izskatīšanā, līdz ar to tiesai ne tikai ir tiesības pieprasīt informāciju no citām iestādēm, bet arī bāriņtiesai ir noteikts pienākums piedalīties tiesas sēdēs, sniedzot informāciju. Tā rezultātā tiesu psihiatriskās ekspertīzes slēdzienam nebūs tik liela nozīme, bet tas būs vērtējams kopsakarā ar citiem pierādījumiem.

Bāriņtiesai, ieceļot personai ar rīcības spējas ierobežojumu aizgādni, būs jāuzklausa šīs personas viedoklis par ieceļamo aizgādni un iespēju robežās tas jāņem vērā. Tāpat bāriņtiesa būs tā institūcija, kas izskatīs strīdus, kas radušies personas un aizgādņa starpā par jautājumiem, kas skar aizgādnības īstenošanu, piemēram, ja kopīga lēmuma pieņemšanas gadījumā aizgādnis nepiekrīt personas vēlmei noslēgt kādu darījumu. Aizgādnim jānoskaidro personas ar rīcības spējas ierobežojumu griba un jārīkojas tās interesēs.

Pašlaik Civillikums paredz iespēju tikai pilnībā atņemt personai rīcībspēju, ja tai trūkst visu vai lielākās daļas garīgo spēju. Līdz ar to personas rīcībspēja tiek ierobežota visās dzīves jomās un, pieņemot lēmumu par personas rīcībspējas atņemšanu, netiek individuāli izvērtēts konkrētās personas spēju apjoms.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

TM: Par prasības atcelšanu preču pirkuma līguma obligātajā rakstveida formā

15.novembrī Ministru kabinets atbalstīja grozījumus likumā "Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma un pārdevuma līgumiem" (likums par CISG konvenciju), kas paredz izslēgt normu, ar kuru tiek ierobežota pirkuma–pārdevuma līguma formas brīvība.

Likumprojekts paredz izslēgt no likuma par CISG konvenciju normu, kas nosaka, ka pirkuma–pārdevuma līgums, tā grozīšana vai pārtraukšana, akcepts vai jebkura cita gribas izpausme ir noformējama rakstveidā, ja kaut vienai no pusēm ir savs komerciāls uzņēmums Latvijas Republikā.

CISG konvencija paredz, ka valstis var jebkurā laikā izteikt atrunu, kā arī atsaukt to. Izmantojot CISG konvencijas nosacījumus par atrunu izteikšanu, Latvija izteica atrunu par starptautisko preču pirkuma līgumu rakstiskas formas nepieciešamību. Taču izteiktā atruna ir neprecīza, jo atrunu ir tiesīgas izdarīt tikai tās valstis, kuru nacionālās tiesības nosaka rakstveida formas prasības pirkuma līgumiem.

ANO Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) sekretariāts ir sācis pārrunas ar ES dalībvalstīm – Latviju, Lietuvu un Ungāriju, kuras ir izteikušas minēto atrunu par līgumu rakstiskas formas nepieciešamību pie CISG konvencijas, lai atruna nebūtu spēkā nevienā ES dalībvalstī.

UNCITRAL sekretariāts uzskata, ka ES teritorijas telpā valda pietiekama tiesiskā paļāvība un noteiktība, kā rezultātā darījuma puses nav jāierobežo ar noteiktām līguma formas prasībām. 

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

VARAM: Par finansējuma piešķiršanu Mālpils novada pašvaldībai

15.novembrī Ministru kabinets (MK) nolēma Mālpils novadam piešķirt 10 000 latu, lai segtu pusi no pabalstu summas, ko pašvaldība izmaksājusi dzīvojamās mājas eksplozijā cietušajiem iedzīvotājiem.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta rīkojuma projekts "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", ko valdība akceptēja 15.novembra sēdē.

Jau iepriekš izskanējis, ka 16.oktobrī Mālpils novada Upmales ciemā notika sprādziens trīsstāvu dzīvojamajā mājā. Tā rezultātā lielākā daļa no namā esošajiem dzīvokļiem tika sagrauti un bez pajumtes palika vairāk nekā 30 cilvēku.

 

 

VARAM: Par finanšu līdzekļu piešķiršanu Ķekavas novadam un Ventspils pilsētai dabas stihiju radīto postījumu novēršanai

15.novembrī Ministru kabinets (MK) lēma par finanšu līdzekļu piešķiršanu Ķekavas novadam (4206 latus) un Ventspils pilsētai (9360 latus) šogad dabas stihiju radīto postījumu novēršanai un zaudējumu kompensēšanai.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie MK rīkojuma projekti "Par finanšu līdzekļu piešķiršanu no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem"", ko valdība akceptēja 15.novembra sēdē.

27.jūlijā Ķekavas novada Baložos spēcīga vētra izgāza kokus un nodarīja postījumus Baložu pilsētas pārvaldes ēkai. Savukārt Ventspils pilsētā 1.septembrī intensīvas lietusgāzes izraisīja pilsētas ielu, ēku un teritoriju applūšanu.

Saskaņā ar kārtību, kādā tiek piešķirti un izlietoti līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, abas pašvaldības papildus nodrošinās 30% no finansējuma, kas nepieciešams dabas stihiju radīto postījumu novēršanai. Ķekavas novads nodrošinās līdzfinansējumu 1760 latu apmērā, savukārt Ventspils pilsēta – 4011 latu apmērā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija finanšu līdzekļus abām pašvaldībām pārskaitīs, tiklīdz tās būs iesniegušas visus attiecīgos dokumentus, kas apliecinās, ka tās nodrošinājušas savu līdzfinansējuma daļu.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

 

VK: Par valsts pārvaldes atvērto durvju dienu

Valsts kanceleja sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām 2011.gada 25.novembrī visā Latvijā organizē valsts pārvaldes atvērto durvju dienu. Šajā dienā valsts pārvaldes iestādes būs atvērtas ikvienam interesentam un piedāvās ekskursijas, izstāžu ekspozīcijas, konkursus, seminārus, prezentācijas un klātienes tikšanās ar amatpersonām un valsts pārvaldē strādājošajiem.

Būs iespējams apmeklēt Ministru kabinetu, valdības sēžu zāli, kā arī piedalīties Ministru prezidentu diplomātisko dāvanu izstādes atklāšanā. Ārlietu ministrija piedāvās publiskās lekcijas par prakses iespējām un darbu Ārlietu ministrijā, par Valsts protokolu, diplomāta profesiju un citiem jautājumiem ārlietu dienestā.

Finanšu ministrijā būs iespējams aplūkot leģendāro "budžeta portfeli", kurā tiek nests valdības sagatavotais budžeta likumprojekts uz Saeimu. Iekšlietu ministrijā varēs apskatīt Latvijas pasu izstādi un iepazīties ar policista ekipējumu. Valsts policijas koledžā varēs uzzināt par izglītības iespējām, mācību un studiju specifiku, iestājpārbaudījumiem, nosacījumiem dienesta uzsākšanai Valsts policijā un dienesta gaitas specifiku. Pirmajiem 30 interesentiem Valsts robežsardze Rīgā piedāvās ekskursiju uz tās kuģa "Valpas", savukārt Daugavpils pārvalde sniegs iespēju iepazīties ar tehnikas un ieroču demonstrējumiem un robežsargu ikdienas darbu.

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesti visā Latvijā parādīs depo un tehniku, ar kuru ikdienā tiek dzēsti ugunsgrēki un veikt glābšanas darbi, pastāstīs par ugunsdzēsēja glābēja profesiju, kā arī to, kas ikvienam ir jāievēro, lai neizceltos ugunsgrēks vai nebūtu nepieciešama glābēju palīdzība.

Kultūras ministrija organizēs apaļā galda diskusiju, kurā piedalīsies ministre Žaneta Jaunzeme-Grende kopā ar citiem nozaru speciālistiem. Tiks diskutēts par kultūras identitāti un tās ekonomisko potenciālu. Valsts akadēmiskais koris "Latvija" piedāvās interesentiem apmeklēt Verdi Rekviēma mēģinājumu Lielajā Ģildē pirms koncerta.

Gandrīz visā Latvijā būs iespēja apmeklēt arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras filiāles, kurās pastāstīs, kādus pakalpojumus sociālajā jomā iespējams saņemt iedzīvotājiem.

Satiksmes ministrijas apmeklētāji tiksies ar ministru Aivi Roni. Tāpat interesentiem Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs piedāvās ekskursiju Zaķusalas tornī un pastāstīs par e-parakstu un tā izmantošanas priekšrocībām. "Pasažieru vilciens" 45 skolēnu grupu ar vilcienu vedīs uz Siguldu vai Saulkrastiem, iepazīstinot ar mašīnista un dispečera darbu, kā arī interesantākajiem faktiem par Latvijas dzelzceļu. Latvijas jūras administrācija piedāvās ekskursiju uz ostas kapteiņdienestu un ledlauža "Varma" apskati. Būs iespēja doties arī uz Ceļu laboratoriju.

Valsts tiesu ekspertīžu birojs iepazīstinās ar tiesu ekspertīzes lomu tiesvedībā, kā arī parādīs ekspertu praktisko darbību.

Zemkopības ministrijā būs iespējams iepazīties ar ministres Laimdotas Straujumas darbu, vadot Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozares. Interesenti arī varēs no ēkas 23.stāva, kurā atrodas zemkopības ministres darba kabinets, nofotografēt Rīgas panorāmu.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!