Pasniedzot augstāko valdības apbalvojumu – Goda diplomu

17.novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienas priekšvakarā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un ministri pasniedza valdības augstāko apbalvojumu – Ministru kabineta balvu – pieciem savas jomas spožākajiem darbiniekiem, bet pēc apbalvošanas ceremonijas apsveicēji un balvu saņēmēji šo brīdi iemūžināja kopīgā foto    Foto: Toms Norde, Valsts kanceleja

Līdztekus Triju Zvaigžņu ordenim un citiem apbalvojumiem valstī katru gadu tiek pasniegts augstākais valdības apbalvojums par izcilu veikumu Latvijas attīstībā, pabeigtiem darbiem gada laikā vai ieguldījumu ilgākā laika posmā. Kopš 1995.gada Ministru kabineta balvu saņēmuši 69 laureāti individuāli un septiņi kolektīvi, kuri savu darbu ieguldījuši demokrātiskas un tiesiskas Latvijas valsts stiprināšanā, kultūras, tautsaimniecības, zinātnes un citu jomu attīstībā.

Saknes šai tradīcijai ir pagājušā gadsimta 30.gados, kad par izcilu veikumu pasniedza Tēvzemes balvas – ceremonija notika Nacionālajā operā svinīgā pasākumā, kurā godināja tādus izcilus talantus kā rakstnieku Jāni Akurateru, dzejniekus Aspaziju, Vili Plūdoni, Edvartu Virzu, māksliniekus Vilhelmu Purvīti un Kārli Zāli, kā arī citu jomu izcilākos pārstāvjus – arhitektus, tautsaimniekus, skolotājus.

Šogad valdības augstāko apbalvojumu – Goda diplomu un 5000 latu naudas balvu – saņēma pieci savas jomas spožākie darbinieki. 17.novembrī svinīgā ceremonijā Ministru kabinetā valdības vadītājs Valdis Dombrovskis un ministri pasniedza Ministru kabineta balvas:

� Triju Zvaigžņu ordeņa kavalierim, selekcionāram Jānim Rukšānam par nozīmīgu ieguldījumu selekcijas darbā un sīpolpuķu kolekciju veidošanā, kā arī Latvijas vārda popularizēšanā pasaulē;

� kinorežisoram, scenāristam, aktierim, gleznotājam, Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklim Jānim Streičam par izcilu devumu Latvijas kultūrā, profesionālā un mākslinieciskā līmenī risinot nacionālo tēmu kinomākslā, kā arī aktīvu darbību, izstrādājot koncepcijas valsts prioritāro programmu "Letonika" un "Nacionālā identitāte" īstenošanai;

� Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķim, Latvijas Organiskās sintēzes institūta Fizikālorganiskās ķīmijas laboratorijas vadītājam, Rīgas Tehniskās universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes profesoram habilitētajam ķīmijas doktoram Edvardam Liepiņam par jaunas ar kodolmagnētiskās rezonanses spektroskopiju saistītas zinātnisko pētījumu jomas iedibināšanu Latvijā un Kodolmagnētiskās rezonanses centra izveidošanu;

� Rundāles pils muzeja direktoram Imantam Lancmanim par ilggadēju un pašaizliedzīgu darbu Rundāles pils muzeja izveidošanā, vēsturiskā mantojuma izpētē un saglabāšanā;

� Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājam Valteram Nollendorfam par nozīmīgu ieguldījumu Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā, popularizējot zināšanas un veicinot izpratni par Latvijas vēsturi Latvijā un ārvalstīs.

Ministru kabineta balvas laureātu vidū kopš 1995.gada ir Latvijas Nacionālās operas solists Kārlis Zariņš, režisore Laila Pakalniņa, mākslinieks Ilmārs Blumbergs, gleznotāja Džemma Skulme, diriģents Andris Nelsons, komponists Raimonds Pauls, kordiriģenti Sigvards un Gido Kokari, vijolniece Baiba Skride, pianists Vestards Šimkus, režisors Alvis Hermanis, rakstnieks Zigmunds Skujiņš, Latvijas Nacionālās operas direktors Andrejs Žagars, koris "Kamēr", Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents Jānis Stradiņš, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Sirds ķirurģijas centra vadītājs Romans Lācis, Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis, Rīgas 1.slimnīcas galvenā māsa Sandra Lapiņa un citi.

Par Ministru kabineta balvas piešķiršanu ik gadu lemj Ministru kabinets, savukārt balvas kandidātus nosaka Apbalvošanas padome. Ierosinājumus par Ministru kabineta balvu var iesniegt Ministru prezidents, ministri, pašvaldību vadītāji, Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis vai citu nevalstisko institūciju vadītāji.

Zanda Šadre, Ministru kabineta preses sekretāre