Latvijas valsts amatpersonas, sveicot Latvijas iedzīvotājus un saņemot ārvalstu apsveikumus valsts svētkos

Valsts prezidents Andris Bērziņš  Nacionālo bruņoto spēku parādē 11.Novembra krastmalā:

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze [Solvita Āboltiņa]!

Augsti godātais Ministru prezidenta kungs [Valdis Dombrovskis]!

Ģenerāļi, virsnieki, kareivji! Ekselences! Dāmas un kungi!

Šodien mēs svinam Latvijas neatkarības dienu. Raugoties no Eiropas demokrātiju viedokļa, 93 gadi nav garākā vēsture, taču dažādos laikmetu griežos tā ir bijusi neiedomājami grūta.

Kad tālajā 1918.gadā, atrodoties pilnīgā agresoru ielenkumā, Latvija pasludināja neatkarību, pasaulē bija maz cilvēku, kuri ticēja, ka Latvija savu neatkarību spēs nosargāt. Tomēr mūsu senči noturējās, jo ticēja un saprata, ka beidzot ir pienākusi tā lielā un vienīgā iespēja kļūt brīviem. Valstiskuma liktenis bija pašu rokās. Šī ticība bija tik stipra, ka jau pēc gada desmit tūkstoši trūcīgi bruņotu jaunu puišu sakāva trīsreiz lielāku Bermonta karaspēku.  

Vai mēs to spētu arī šodien, kad daudziem ir zudusi ticība valstij kā pilsoņu interešu aizstāvei? Domāju, ka spētu. Mēs esam maza valsts, un mums nekad nebūs liela armija, taču tā ir profesionāla, kaujas spējīga un pasaulē augsti novērtēta. Mēs esam pasaulē varenākās militārās alianses pilntiesīgi biedri un NATO sastāvā piedalāmies starptautiskās misijās. Par mūsu karavīriem tikai labus un cildinošus vārdus teica visi sabiedroto spēku virsnieki, ar kuriem tikos nesenajā vizītē Afganistānā. Mūsu karavīri godam nes Latvijas vārdu pasaulē!

Godātie klātesošie!

Karaspēka parāde atdod godu ne tikai šodienas Latvijai, bet arī tiem, kas nežēloja dzīvību tās labā. Mūsu karavīru rindās šodien neredzami soļos gan kritušie brīvības cīņu kareivji, gan Litenē nogalinātie Latvijas virsnieki, gan Otrā pasaules kara dzirnās samaltie.

Mums jāapzinās, ka katrai paaudzei Latvija dota tikai uz laiku un pēc mums nāks bērni un mazbērni, tāpēc mēs esam atbildīgi par to, kādu valsti viņiem nodosim. Neatkarīgā Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur mūsu tauta var izdzīvot un attīstīties, tāpēc mūsu prātos un sirdīs vienmēr ir jābūt vārdiem "Gods kalpot Latvijai".

Sveicu visus Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienā!

Dievs, svētī Latviju!

Valsts prezidents Andris Bērziņš pirms svētku koncerta Rīgas Dailes teātrī:

Cienījamās dāmas! Godātie kungi! Mīļie Latvijas ļaudis tuvos un tālos novados, Latvijā un plašajā pasaulē!

Vēstures notikumi ir savirknējušies tā, ka Latvijas valsts gaišākie svētki tiek svinēti gada tumšākajā laikā. Varbūt tieši tādēļ mums ir nepieciešams tik ļoti daudz gaismas šā vārda tiešā un pārnestā nozīmē. Tādas saules gaismas, par kādas spēku savos darbos rakstījis Rainis, un tādas gara gaismas, par ko vairāk nekā pirms 100 gadiem iestājās jaunlatviešu kustība.

Ikviens dzimšanas brīdis ir zvaigznēs ierakstīts. Kā cilvēkbērnam, tā arī valstij. Dzimšanas dienu neizvēlas, bet to svin un gaviļnieku sumina. Mūsu skaistajai un dārgajai Latvijai šodien aprit 93. Katram īstenam šīs zemes patriotam tie ir tikpat īpaši svētki kā paša vai savu tuvāko cilvēku dzimšanas diena. Tāpat kā katrs savā gadu mijā, arī Latvijas gadskārtu svētkos mēs pārdomājam to, kas gada laikā noticis, kas mainījies, kas piepildījies, ko varbūt varējām darīt citādi vai kas tomēr neizdevās.

Ko mūsu Latvija savā 93.dzīves gadā ir piedzīvojusi, un ko tās liktenī esam mainījuši mēs? Domāju, piekritīsiet tam, ka šis gads Latvijas valstij ir bijis negaidītu pavērsienu, pat pārsteidzošu notikumu, jaunu izaicinājumu un arī starptautiskas atzinības gads. Pat vienu gadu nenostrādājot, ir atlaista 10.Saeima, nesen ievēlēta 11., un pirms nepilna mēneša smagās politiķu sarunās ir izveidots jauns Ministru kabinets. Ir notikušas pārmaiņas divos varas līmeņos: parlamentā un valdībā. Kā un vai šīs pārmaiņas sevi attaisnos, to rādīs laiks. To vērtēs Latvijas tauta.

Manuprāt, ikvienas varas pārmaiņu pamatotības mēraukla ir cilvēku dzīves kvalitāte. Tikai tad politiķi ir attaisnojuši savu esību un esamību pie varas, ja sabiedrības un ikviena cilvēka dzīve mainās uz labu: ja attīstās tautsaimniecība, ja top jaunas darba vietas, ja pieaug labklājības līmenis un cilvēki ir droši par savu nākotni. Tikai drošības sajūtā rodas lieli dzīves plāni, tikai paļāvībā un savstarpējā uzticībā starp valsti un pilsoni dzimst īstens valsts patriotisms un patiesa dzimtenes mīlestība.

Tādēļ nav postošākas domas par to, kura saka: "Es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti!" Šī zeme esam mēs paši, un savu valsti veidojam mēs paši. Tās ir mūsu atmiņas, vecāki, vecvecāki un ieguldījums nākamajās paaudzēs. Tā ir mūsu pieredze, zināšanas un darbs. Zeme un valsts nav šķirami vai pretēji liekami jēdzieni. Ja kāds dzīvo šādā pretstatu pārliecībā, tad to acīmredzami ir izraisījis aizvainojums un sarūgtinājums. Bet aizvainojums ir postošs spēks. Tas rada motivāciju cilvēku aizbraukšanai, vienaldzībai pret Latvijā notiekošo, savas valstiskās piederības noliegšanai un pat atklātām dusmām uz savu dzimteni.

Dzīves lielākā gudrība sakņojas spējā piedot un spējā atvainoties. Ja mēs visi šajā mirklī apjautīsim, cik tas Latvijai ir nozīmīgi, tā būs mūsu labo domu dāvana savai zemei un tautai – mums pašiem.

To, ka par Latviju domā un runā labu, nevar noliegt. Pēc krīzes pārbaudījumiem, kas pārvarēti, tikai pateicoties Latvijas cilvēku pacietībai un tolerancei, Eiropas un pasaules augstākajās tribīnēs un forumos Latviju slavē un liek par piemēru citiem. Te nu rodas jautājums, kādēļ mums bija jāveic visi mājas darbi un jāpilda visi aizdevēju nosacījumi, ja citi var rīkoties savādāk? Jautājums vietā. Tomēr mums pašiem der zināt, ka savu valsti sakārtojam sevis, ne citu dēļ. Tādēļ, lai vairs nekad nekristu tik dziļās krīzēs, kādu piedzīvojām pirms diviem gadiem. Diemžēl mēs nevaram būt droši par to, ka pasaules ekonomika no jauna neatgriežas recesijā. Mums jābūt tai gataviem.

Bet par to, ka Latvija ir stipra, man šaubu nav. Latvijas stiprums ir mūsu cilvēkos. Tādos, kas savus darba pienākumus veic pēc sirdsapziņas. Tādos, kas savās ģimenēs audzina krietnus un godprātīgus bērnus. Tādos, kas dzīvo un strādā savai Latvijai. Vienīgajai visā pasaulē.

Tādiem cilvēkiem ik gadu valsts nozīmīgākajos svētkos Rīgas pilī tiek pasniegti Latvijas augstākie apbalvojumi – Triju Zvaigžņu ordenis, Viestura ordenis un Atzinības krusts. Šo apbalvojumu devīzes "Caur ērkšķiem uz zvaigznēm", "Esiet stipri un cīnieties" un "Godaprāta ļaudīm" izsaka visu un atbild uz visiem jautājumiem, kādēļ apbalvots katrs konkrētais cilvēks. Katram apbalvojumam ir bijis tāds pamatojums, kas Ordeņu kapitulam ir devis pārliecību izvirzīt konkrēto cilvēku apbalvojuma saņemšanai.

Šodien pirms dažām stundām man bija patiess gods un prieks Rīgas pils Ģerboņu zālē apbalvot šā gada labākos no labākajiem. Tos, kurus apbalvošanai virzījuši laikabiedri, darba kolēģi, skolotāji un skolēni, draugi un kaimiņi. Tos, kas Latvijas vārdu un godu augstāk par visu turējuši un kam Latvijas vārdā mēs šodien sakām vislielāko paldies!

Augsti godātie lielkrusta komandieri, lielvirsnieki, komandieri, virsnieki un kavalieri! Visi, kas šodien Rīgas pilī saņēma apbalvojumus! Lūdzu, piecelieties, lai visa zāle un Latvija var jūs godināt ar aplausiem!

Sirsnīgs paldies visiem tiem, kas šajā nozīmīgajā dienā vēl Latvijai labu, kas tic Latvijas izaugsmei un nākotnei! Paldies visiem gaišajiem cilvēkiem, kuri savās domās un lūgšanās ir par Latviju!

Latvijas valsts ģerboni rotā uzlecoša saule. Vēlēsim savai Tēvu zemei saules mūžu!

Dievs, svētī Latviju!

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, apsveicot Latvijas ļaudis:

Mums ir 18.novembris, jo cauri gadu desmitiem esam ticējuši brīvai, neatkarīgai un tiesiskai Latvijai. Sava valsts – tas ir ikkatra individuāls un visas tautas kopīgs nopelns, un tikai kopīgiem spēkiem spēsim mūsu Latviju veidot par vietu, kur katrs jūtas piederīgs, pārliecināts un gaidīts.

Sveicu Jūs Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienā!

Saules mūžu Latvijai!

Ārlietu ministrs  Edgars  Rinkēvičs, apsveicot Latvijas diplomātus un tautiešus ārzemēs:

Sveicu visus mūsu valsts Latvijas 93.dzimšanas dienā!

Šajos svētkos es vēlos īpaši sveikt visus Latvijas diplomātiskā un konsulārā dienesta darbiniekus, kuri gan vēstniecībās, gan Rīgā smagi strādā Latvijas labā. Es augsti vērtēju jūsu ieguldījumu mūsu valsts interešu sardzē un pārstāvībā ārvalstīs. Vienlaikus paldies arī jūsu ģimenēm par pašaizliedzību un atbalstu šajā darbā.

Tāpat es vēlos sveikt visus tos, kas atrodas ārpus Latvijas – gan tos, kas ir devušies darba gaitās, gan tos, kas citu apstākļu dēļ dzīvo ārpus mūsu valsts robežām. Lai kur jūs būtu, jūs vienmēr būsiet mūsu valsts piederīgie. Mēs par jums vienmēr atcerēsimies un rūpēsimies.

Ikdienā mēs bieži aizmirstam kādu pašsaprotamu, bet vienlaikus ļoti svarīgu domu – brīva un pašu pārvaldīta valsts ir vērtība un privilēģija. Tādas nav daudzām pasaules tautām. Mums valstiskums nav vienkārši uzdāvināts, bet ir izcīnīts ar tautas asinīm un gara spēku. Šī ir vērtība un privilēģija, kas atstāta mantojumā, un mūsu visu pienākums ir to sargāt un kopt nākamajām paaudzēm.

Lai kur mēs būtu 18.novembra vakarā, es visus aicinu vienoties kopīgā Latvijas valsts himnas dziedāšanā. Vārdos "Dievs, svētī Latviju!" ir gan spēks, gan cerība, gan ticība mūsu valsts un tās cilvēku nākotnei.

Priecīgus svētkus!

Par ārvalstu vadītāju apsveikumiem Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienā

Valsts prezidents Andris Bērziņš saņēmis vairāku valstu un starptautisko organizāciju vadītāju, kā arī Latvijas iestāžu, organizāciju un privātpersonu apsveikumus Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienā.

Vācijas prezidents Kristians Vulfs savā apsveikumā novēl Latvijas iedzīvotājiem labklājību, laimi un panākumus. Viņš pauž gandarījumu, ka arī pagājušajā gadā Vācijas un Latvijas divpusējās attiecības attīstījās mūsu valstu iedzīvotāju interesēs un abas valstis uzticības pilnā gaisotnē sadarbojās arī starptautiskā kontekstā.

"Tā kā šogad jūs svinat Latvijas Republikas neatkarības 93.gadadienu, es varu jums apliecināt, ka Francija vēlas vēl vairāk stiprināt ilggadējās draudzības saites starp mūsu tautām, kā arī sadarbību visās jomās, jo īpaši ekonomikas, kultūras un zinātnes jomā," savā vēstulē raksta Francijas prezidents Nikolā Sarkozī.

Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva vēstulē Latvijas iedzīvotājiem tiek novēlēts uzplaukums un labklājība. "Esmu pārliecināts, ka Krievijas un Latvijas konstruktīvais dialogs veicinās vēl pilnīgāku mūsu sadarbības potenciāla atvēršanos, pozitīvu rezultātu sasniegšanu visās sadarbības jomās mūsu valstu tautu labā," norāda D.Medvedevs.

Līdz šim apsveikuma vēstules saņemtas arī no ANO ģenerālsekretāra Bana Kimūna, Austrālijas ģenerālgubernatores Kventinas Braisas, Beļģijas karaļa Alberta II, Čehijas prezidenta Vāclava Klausa, Čīles prezidenta Sebastjana Piņeiras, Ganas prezidenta Džona Atas Millsa, Grieķijas prezidenta Karola Papula, Horvātijas prezidenta Ivo Josipoviča, Īrijas prezidenta Maikla Higinsa, Kipras prezidenta Demetra Kristofa, Libānas prezidenta Mišela Suleimana, Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes karalienes Elizabetes II, Maltas ordeņa lielmestra Fra’ Metjū Festinga, Meksikas prezidenta Felipes Kalderona, Portugāles prezidenta Anibala Kavaku Silvas, Slovākijas prezidenta Ivana Gašparoviča, Šveices prezidentes Mišelīnes Kalmī-Rejas, Tadžikistānas prezidenta Emomali Rahmona un Turcijas Republikas prezidenta Abdullas Gila.

Latvijas Republikas proklamēšanas 93.gadadienā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs saņēmis apsveikumus gan no kaimiņvalstu ārlietu ministriem, gan kolēģiem Eiropas Savienības un NATO dalībvalstīs, kā arī citām partnervalstīm. Ārlietu ministri Latvijas Republikas proklamēšanas dienā vēl labklājību un attīstību Latvijas tautai, kā arī akcentē divpusējā dialoga nozīmi un viedokļu apmaiņu divpusējos formātos un starptautisko organizāciju ietvaros.

Vislabākos novēlējumus ASV prezidenta Baraka Obamas un ASV tautas vārdā Latvijas tautai publiski nodevusi arī ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone. Paziņojumā teikts: "Neraugoties uz karu un padomju okupāciju, šodienas Latvija ir plaukstoša demokrātiska valsts, kas iedvesmo valstis visā pasaulē. Abām mūsu valstīm ir ilga kopīga vēsture kā stratēģiskiem sabiedrotajiem, augstu vērtētiem partneriem un tuviem draugiem. Esam sabiedrotie NATO ietvaros, un mūsu uzdevums ir visur aizstāvēt personiskās brīvības, demokrātiju un cilvēktiesības. Abas mūsu valstis jo dienas ciešāk vieno kultūras un ģimenes dziļās saites. Svinot šos sevišķos svētkus, ziniet, ka Amerikas Savienotās Valstis ir jums līdzās kā partneris un draugs, un mēs esam pārliecināti, ka turpmākajos gados mūsu sadarbība kļūs vēl plašāka."

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa;

Valsts prezidenta preses dienests