Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Par Kioto protokola saistību turpināšanu. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 22.11.2011., Nr. 183 (4581) https://vestnesis.lv/ta/id/239826

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Par pasākumiem bišu mirstības ierobežošanai

Vēl šajā numurā

22.11.2011., Nr. 183 (4581)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

Par Kioto protokola saistību turpināšanu

Eiropas Savienībai ir jācīnās par Kioto protokola saistību turpināšanu un to, lai saglabātu kontroli pār oglekļa dioksīda emisiju arī pēc 2012.gada, pausts rezolūcijā, ko Parlaments pieņēma 16.novembrī. Rezolūcijā uzsvērts, ka mērķim jābūt turpmākai emisijas samazināšanai (tas pašlaik noteikts 20% apmērā), jo tas sniegtu labumu ES ekonomikai.

"Starptautiskās klimata sarunas šobrīd ir uz robežas starp progresu un stagnāciju, un Eiropas Savienībai Durbānā ir jācenšas tām piešķirt jauna dinamika," uzsvēra Vides komitejas un Parlamenta delegācijas vadītājs Jo Leinens pēc rezolūcijas pieņemšanas (532 balsis par, 76 – pret un 43 – atturoties). "Ekonomikas krīze neattaisno rīcības trūkumu. Savienībai ir jāatbalsta Kioto protokols un jācenšas kopīgi ar citām valstīm panākt visaptverošu klimata aizsardzības līgumu, kas stātos spēkā, vēlākais, 2015.gadā," viņš piebilda.

Rezolūcijā norādīts, ka ES ir "publiski un nepārprotami" jāapstiprina apņemšanās turpināt īstenot Kioto protokola saistības. Kioto protokols ir nozīmīgākais saistošais starptautiskais nolīgums, kas uzliek rūpnieciski attīstītajām valstīm pienākumu mazināt siltumnīcefekta gāzu emisiju. Deputāti vēlas izvairīties no pārrāvuma, kas varētu veidoties pēc tam, kad 2012.gada beigās beigsies pašreizējo saistību periods.

Atsaucoties uz iepriekšējām rezolūcijām par klimata jautājumiem, deputāti uzsver, ka ES ir jātiecas palielināt pašreizējais emisijas mazināšanas mērķis 2020.gadam (tas pašlaik noteikts 20% apmērā). Tas būtu pašas ES ekonomiskajās interesēs, ņemot vērā ieguvumus, ko rada videi labvēlīgas darba vietas, izaugsme un drošība.

Deputāti vēlas, lai ES palīdzētu panākt vienošanos par Zaļā klimata fonda finansēšanas avotiem un pārvaldību. Minētais fonds paredzēts, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm, un tā finansējumam līdz 2020.gadam ir jāsasniedz 100 miljardus ASV dolāru gadā.

Vajadzīgi jauni pasākumi arī, lai ierobežotu emisiju, ko rada jūras transports un aviācija (tie nav iekļauti Kioto protokolā), un risinātu ar zemes izmantojuma maiņu saistītās problēmas. Attiecībā uz problēmām, ko rada dažas valstis ārpus ES, deputāti stingri pieturas pie tiesību aktiem, ko Parlaments pieņēma 2008.gadā un kas paredz no 2012.gada 1.janvāra iekļaut aviāciju ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā.

Deputāti pauž bažas par tā saukto "gigatonnu atšķirību", proti, atšķirību starp pašreizējiem starptautiskajiem mērķiem un ANO mērķi ierobežot globālo sasilšanu, lai tā nepārsniegtu 2ºC. ANO ziņojumos secināts, ka rūpnieciski attīstītajām valstīm vajadzētu līdz 2020.gadam samazināt emisijas kopējo apjomu par 25–40%, salīdzinājumā ar 1990.gada līmeni.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!