Šonedēļ, 27.un 28.aprīlī, notika zemkopības ministra Pētera Salkazanova darba vizīte Baltkrievijā.

Sarunas par iespējamo Latvijas un Baltkrievijas sadarbību lauksaimniecībā aizsākās jau pirms šī brauciena Rīgā, kad P.Salkazanovs tikās ar Baltkrievijas Republikas vēstnieku Latvijā, kā arī nesen notikušajā izstādē "Belarus ekspo '99". Šīs izstādes rīkotāju un apmeklētāju vidū bija vairāki veiksmīgi baltkrievu uzņēmēji, arī Baltkievijas valdības pārstāvji.

Pēc Baltkrievijas lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības ministrijas ielūguma septiņu cilvēku delegācija, kuru vadīja zemkopības ministrs, devās vizītē uz kaimiņvalsti. Delegācijas sastāvā vēl bija Sanitārās robežinspekcijas, Zivsaimniecības pārvaldes, SIA "Latvijas preču eksports", uzņēmuma "Aloja — Starkelsen" pārstāvji.

Vizītes laikā P.Salkazanovs tikās ar Baltkrievijas premjerministra vietnieku A.Popkovu un lauksaimniecības ministru J.Morozu. Abu valstu lauksaimniecības vadītāji pārrunāja iespējamos Latvijas pārtikas preču eksporta variantus uz Baltkrieviju.

Vakar, 29.aprīlī, pēc atgriešanās no Baltkrievijas P.Salkazanoavs informēja par sarunu rezultātiem:

— Kopumā dialogs par iespējamo sadarbību starp mūsu valsti un Baltkrieviju bija veiksmīgs. Šobrīd situācija ir šāda — abām valstīm ir būtiski meklēt jaunu preču noieta tirgu, jo ne latviešiem, ne baltkrieviem neizdosies tūlīt apgūt Rietumu tirgus.

Vienojāmies, ka tuvākajā laikā ir jāsagatavo un jānoslēdz līgums par savstarpējas informācijas apmaiņu, jo mums taču ir jāzina, kāda ir situācija kaimiņvalsts iekšējā tirgū, kādā virzienā un cik strauji tā mainās.

Ir vajadzīgs arī līgums par fitosanitāro un veterināro kontroli, lai preču apmaiņa starp partneriem būtu veiksmīgāka.

Iespējams, ka akciju sabiedrībai "Latgales piensaimnieks" izdosies vienoties ar Baltkrieviju par kopuzņēmuma veidošanu. Starp citu, Baltkrievijā šādi kopuzņēmumi ir ļoti populāri. Arī "Latgales piensaimnieks" pašlaik apsver šo piedāvājumu.

Baltkrievijā lauksaimniecība nav ienesīga tautsaimniecības nozare. Tur liela daļa valsts saimniecību strādā ar prāviem zaudējumiem, tāpēc arvien vairāk samazinās lauksaimnieciskās produkcijas ražošana, valstī jūtams pārtikas produktu trūkums.

Tagad Baltkrievijas iekšējā tirgū trūkst aptuveni 80 tūkstoš tonnu cukura, ir ievests no citurienes ap 20 tūkstoš tonnu baltā cukura. Skaidrs, ka līdz jaunās ražas pārstrādes sākumam vajadzēs importēt vēl ne mazumu cukura produkcijas. Savukārt mums būtu izdevīgi, ja savu cukura pārprodukciju mēs varētu pārdot viņu tirgū. Problēma — savstarpējā norēķinu sistēma. Baltkrievi piedāvā savus rūpnieciskos ražojumus apmaiņā pret pārtiku. Starp citu, daudzi Baltkrievijas rūpniecības uzņēmumi strādā atbilstoši pasaules līmenim, piemēram, Minskas traktoru un automobiļu rūpnīca. Minskas autorūpnīca var lepoties ar automobili, kurš atbilst Eiro—2 standartam. Šajā uzņēmumā strādā 22 tūkstoši cilvēku, tāpēc, lai nodrošinātu strādājošos ar pārtiku, rūpnīcas vadība ir piekritusi piegādāt Latvijai savas ražotās automašīnas, bet mēs baltkrieviem — cukuru. Šo piedāvājumu jau nopietni apsver akciju sabiedrībā "Jelgavas cukurfabrika".

Līdz 1992.gadam linu pārstrādes rūpnīca "Lare lini" pārstrādāja izejvielas, kuras tika ievestas no Baltkrievijas. Tagad mēs tās pērkam no Francijas. Tikšanās laikā runājām par iespējamo linu izejvielu piegādi no Baltkrievijas. Pašlaik baltkrievi apmēram 70 procentus linu izejvielu pārstrādā uz vietas, bet 30 procentus eksportē ārpus valsts, galvenokārt uz Beļģiju un Franciju. Paradoksāli, bet sarunas laikā nonācām pie secinājuma, ka ļoti iespējams, tās pašas linu izejvielas, ko baltkrievi ir eksportējuši uz Franciju, nopērkam mēs no frančiem. Mums, protams, nav vajadzīgi starpnieki.

Pašlaik aktīvākais Latvijas pārtikas produktu eksportētājs uz Baltkrieviju ir cietes ražošanas uzņēmums "Aloja Starkelsen". Ir doma veidot kopīgu uzņēmumu ar baltkrieviem arī kartupeļu sēklas audzēšanai.

Mūsu kaimiņus īpaši interesē zivju produkcija. Zivju nozare Latvijā ir jūtami sarukusi. Nozveja samazinājusies par 70 procentiem salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, zivrūpniecības produkcijas eksports uz ārvalstīm samazinājies vairāk nekā par 50 procentiem, tieši uz Baltkrieviju — divas reizes. Minskā, piemēram, veikalu plauktos daudz redzējām Sanktpēterburgas apgabalā ražoto zivju produkciju. Lielu interesi baltkrievi izrādīja par zivju miltu piegādi, tāpēc Latvijas zivrūpniecības uzņēmumiem ir iespējas ieņemt vadošu pozīciju Baltkrievijas tirgū.

Jāsaka, ka vēl joprojām tā pa īstam neesam novērtējuši baltkrievu mašīnbūves produkciju, tāpēc preču apamiņa starp valstīm ir jāvērtē kā pozitīva parādība. Stap citu, pagājušajā gadā, izmantojot valsts atbalstu (subsīdijas), Latvijas zemnieki ir iegādājušies apmēram 600 Minskā ražotos traktorus, vairākus desmitus sējmašīnu un citu lauksaimniecības tehniku.

Dagnija Muceniece

— īpaši "Latvijas Vēstnesim"