Eiropas Komisija uztic Latvijai savas palīdzības sadali
Vakar, 29. aprīlī, tika parakstīti trīs trīspusējie līgumi par Eiropas Savienības 1998. gadā finansēto projektu realizāciju Latvijā pēc jaunas shēmas — ar Nacionālā fonda un vietējo ieviešanas institūciju starpniecību. Līdz ar to Eiropas Savienības finansēto palīdzības programmu ieviešana tiks vienkāršota un racionalizēta — programmu realizāciju vadīs šeit pat uz vietas Latvijā, nevis kā līdz šim — Briselē.Kā "LV" lasītājus jau informēja jaunās vadības sistēmas izstrādes darba grupas vadītāja un tagad arī nacionālā atbildīgā amatpersona Ingūna Sudraba ("LV" Nr.109/110, 9.04.1999.), šādas kārtības izveidi noteica 1998. gada 2. decembrī Roberta Zīles un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Gintera Veisa parakstītais saprašanās memorands par Nacionālā fonda izveidi un šī gada 6. aprīlī Ministru kabinetā akceptētie "Noteikumi par Eiropas Komisijas finansēto programmu administratīvās, finansu un tehniskās vadības sistēmu".
Atbilstoši šiem dokumentiem Latvijā pirmajā no visām Viduseiropas un Austrumeiropas valstīm ir izveidota jauna Eiropas Savienības finansēto programmu administrēšanas sistēma — finansiālu atbildību par piešķirto līdzekļu izmantojumu uzņemas Nacionālais fonds, kura funkcijas Latvijā veiks Valsts kase. Nacionālais fonds sadala no Eiropas Savienības saņemtos līdzekļus ieviešanas institūcijām, kuras darbosies Finansu, Satiksmes un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM). Satiksmes ministrijā un VARAM izveidotās projektu ieviešanas institūcijas administrēs projektu realizāciju savās nozarēs, bet Finansu ministrijas ieviešanas institūcija — savā un visu pārējo ministriju darbības sfērās. Kā paskaidroja I. Sudraba, Satiksmes ministrijā un VARAM izveidotas atsevišķas projektu ieviešanas institūcijas, lai sagatavotu šīs ministrijas projektu realizācijai divās ES specifiskās programmās — ISPA un SAPARD, kuras jau tuvākajā laikā varētu kļūt pieejamas Latvijai un kuru ietvaros atbalstītie projekti attieksies uz šo abu ministriju darbības lauku.
Vakar Finansu ministrijā trīs trīspusējos līgumus parakstīja Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītājs Ginters Veiss, Latvijas nacionālā atbildīgā amatpersona, Finansu ministrijas valsts sekretāres vietniece Ingūna Sudraba un triju ieviešanas institūciju pārstāvji — Finansu ministrijas valsts sekretāre Valentīna Andrējeva, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Aleksandrs Konošēvičs un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Zigfrīds Brūvers.
Saskaņā ar parakstītajiem līgumiem atbilstoši jaunajai Eiropas Savienības palīdzības programmu vadības kārtībai Latvijā tiks administrēta Eiropas Komisijas PHARE Latvijas nacionālā programma 1998. gadam, kuras ietvaros Latvija šogad saņems 21 miljonu eiro lielu palīdzību, PHARE Pārrobežu sadarbības programma 1998. gadam — 2,5 miljoni eiro apjomā, Izlīdzināšanas fonda programma 1998. gadam — 4 miljoni eiro, kā arī Liela mēroga infrastruktūras fonda programma 1998. gadam — 5 miljoni eiro apjomā.
Projekti, kas uzsākti 1996. un 1997. gada PHARE programmas ietvaros, tiks pabeigti saskaņā ar iepriekšējo kārtību — to administrēšana notiks Briselē un kontroli Latvijā veiks Eiropas Komisijas konsultanti. Savukārt turpmākās Eiropas Savienības finansētās palīdzības programmas, ja to ieviešanai Briselē izvirzītās prasības būs tuvas līdzšinējām, tiks ieviestas ar jaunizveidotā Nacionālā fonda un triju ieviešanas institūciju starpniecību.
Kā pēc līgumu parakstīšanas atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības vadītājs Latvijā Ginters Veiss, līdz ar jauno ES palīdzības projektu administrēšanas sistēmu ir sperts solis decentralizācijas virzienā un ievērojami pieaugusi Latvijas valdības atbildība par projektu sekmīgu realizāciju un piešķirto līdzekļu racionālu izmantojumu. Vienlaikus šis fakts uzskatāms par Eiropas Komisijas uzticēšanos Latvijai un ciešāku attiecību sākumu. Jaunā sistēma, pēc G. Veisa domām, stimulēs projektu ātrāku un efektīvāku gaitu un, ja tas attaisnosies, iespējams, kļūs par signālu Eiropas Savienībai palielināt palīdzības apjomu Latvijai.
Dina Gailīte,
"LV" Saeimas un valdības lietu
redaktore