Finanšu un kapitāla tirgus komisijas ieteikumi Nr.248

Rīgā 2011.gada 11.novembrī

(Finanšu un kapitāla tirgus komisijas padomes sēdes protokols Nr.43 10.p.)

Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanas ieteikumi

1. "Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanas ieteikumi" (tālāk tekstā – ieteikumi) sagatavoti, ņemot vērā Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 20.12.2010. vadlīnijas (CESR/10-1319) par pāreju no saīsinātā prospekta uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, vadlīnijas (CESR/10-1320) par valodu un teksta izklāstu ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, vadlīnijas (CESR/10-1318) par strukturēta ieguldījumu fonda iespējamo ienesīgumu atainošanu ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā un vadlīnijas (CESR/10-1321) par ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formu. Šie ieteikumi ietver prasības, kuras ieteicams ievērot, sagatavojot Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma 56. panta pirmajā daļā norādīto ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju (tālāk tekstā – IPP). Minētos ieteikumus ieteicams ievērot Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētām ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām (tālāk tekstā – sabiedrība), kas Latvijā pārvalda atvērto ieguldījumu fondu (tālāk tekstā – ieguldījumu fonds).

2. Sabiedrības, sagatavojot IPP, izmanto šo ieteikumu pielikumā pievienoto paraugu.

3. Terminu lietojums šajos ieteikumos atbilst Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likuma un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (tālāk tekstā – Komisija) 11.11.2011. normatīvo noteikumu Nr.242 "Fonda kopējā riska un riska darījumu apmēra ar darījumu partneri aprēķināšanas normatīvie noteikumi" un 11.11.2011. normatīvo noteikumu Nr.240 "Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanas normatīvie noteikumi" terminu lietojumam.

1. IPP lietotās valodas stils un teksta izklāsts

1.1. Valodas stils

4. IPP sagatavo vienkāršā un saprotamā valodā, izvairoties no sarežģītas terminoloģijas lietošanas. Tekstu veido tā, lai ieguldītājs nevarētu pārprast vai nesaprast ieguldījumu fonda ieguldīšanas mērķus, ar tiem saistītos riskus un izdevumus.

5. Vienkārša un saprotama valoda apzīmē tādu būtiskās informācijas izklāstu, kuru izlasot, privāts ieguldītājs, kam ir zems vai vidējs zināšanu līmenis finanšu jomā, saprastu to ar pirmo reizi, turklāt tieši tādā nozīmē, kā to vēlējies dokumenta sagatavotājs.

6. IPP tekstā nelieto:

6.1. sarežģītas teikumu konstrukcijas, lai izvairītos no situācijām, kad ieguldītājs pārprot tekstu;

6.2. stilu, kādā parasti tiek sagatavota fondu dokumentācija;

6.3. vārdus, kuriem ir vairākas nozīmes. Ieguldījumu nozares speciālisti mēdz lietot ne tikai nozares specifisko leksiku, bet arī daudzus terminus, kurus vidusmēra privāts ieguldītājs var uztvert citā nozīmē, nekā tos lieto ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, tādējādi maldinot ieguldītāju.

7. Nepieciešams izvairīties no specifiskas leksikas (piemēram, "negatīvs pieaugums", "emisija", "atpakaļpirkšana"), kas bieži vien maldina ieguldītājus. Lai no tā izvairītos, tekstā ieteicams aprakstoši paskaidrot jēdziena nozīmi. Ja tomēr tekstā tiek lietota specifiska leksika, lietojot to pirmo reizi, iekavās nepieciešams norādīt tās skaidrojumu vai sniegt paskaidrojumu parindes piezīmē (skaidrojums par lapā esošajām atsaucēm).

8. IPP teksts sastāv no īsiem teikumiem, kuros nav vairāk par 25 vārdiem. Garākus teikumus sadala vismaz divos atsevišķos teikumos.

1.2. Teksta izklāsts

9. Attiecībā uz IPP teksta izklāstu ievēro šādus noteikumus:

9.1. izmanto viegli salasāmu burtu fontu, piemēram, Arial (vai tml. sans serif fontu) vai Times New Roman (vai tml. serif fontu);

9.2. izmanto viegli salasāma lieluma rakstzīmes, kas atbilst rindas platumam un atstarpēm starp tām. Ieteicamais rakstzīmju skaits vienā rindā būtu ne vairāk kā 50-75 simboli rindā (kopā ar atstarpēm) 10 punktu fontā. Var izmantot arī laikraksta sleju izkārtojumu vai paplašināt lappuses malas;

9.3. burtu fonti var atšķirties, bet, izmantojot A4 lapu pilnībā, izmanto vismaz 11 punktus serif fontam un 10 punktus sans serif fontam. Šaurākām slejām var izmantot arī mazāka izmēra burtus;

9.4. atstarpēm starp rindām jāatbilst burtu lielumam;

9.5. lai izceltu virsrakstus un apakšvirsrakstus, rakstzīmes veido tumšākas (bold) vai izmanto ēnojumu, citas krāsas, dažādus burtu izmērus vai atkāpes.

10. Lappusē tekstu izkārto, ievērojot šādus noteikumus:

10.1. izmanto kompaktas rindkopas;

10.2. var izmantot laikrakstu slejas;

10.3. vienlaidu teksta vietā, kur vien tas ir iespējams, rindas sākumu atdala ar simboliem (aplis, kvadrāts u.tml.);

10.4. izmanto skaidri pamanāmas atstarpes starp teksta nodaļām.

11. Izvēloties krāsas un ēnojumu, jāņem vērā, ka IPP var tikt pavairota vai kopēta arī melnbaltā formātā, un tādēļ krāsas vajadzētu lietot samērīgi, nodrošinot pietiekamu kontrastu starp tekstu un fonu. Ieteicams izmantot ēnojumu, kas nodrošinās, ka teksts ir tumšāks, bet fons – bālāks.

2. IPP iedaļu noformējums

2.1. Iedaļa "Nosaukums un ievads"

12. Iedaļas "Nosaukums un ievads" saturs ir noteikts Komisijas 01.07.2010. Regulas Nr. 583/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē, (tālāk tekstā – Komisijas regula Nr. 583/2010) 4. pantā.

13. Dokumenta nosaukumam "Ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija" jābūt viegli pamanāmam, lai tas piesaistītu potenciālā ieguldītāja uzmanību. Ievadā norāda skaidrojošu paziņojumu, kas norādīts Komisijas regulas Nr. 583/2010 4. panta 3. punktā, kā arī fonda un apakšfonda identifikācijas datus (nosaukumu, kodu un ieguldījumu pārvaldes sabiedrības nosaukumu).

2.2. Iedaļa "Mērķi un ieguldījumu politika"

14. Iedaļas "Mērķi un ieguldījumu politika" saturs ir noteikts Komisijas regulas Nr. 583/2010 7. pantā.

15. Šīs iedaļas mērķis ir skaidrot ieguldītājiem to, kādi ir fonda mērķi un plānotā izaugsme, kā arī to, kādā veidā fonds plāno sasniegt noteiktos mērķus. Ja vien iespējams, fonda mērķu un ieguldījumu politikas aprakstam vajadzētu ietilpt vienā rindkopā. Tomēr, ja šī informācija kļūst par blīvu teksta masu, tad šo iedaļu var sadalīt atsevišķos paragrāfos vai paragrāfos ar savu apakšvirsrakstu.

16. Iedaļas "Mērķi un ieguldījumu politika" tekstā ieteicams:

16.1. izvairīties no liekvārdības, izslēdzot nevajadzīgas frāzes (piemēram, "atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem" vai "atbilstoši prospektā noteiktajam");

16.2. personalizēt stilu, piemēram, uzrunājot potenciālo ieguldītāju, vārda "ieguldītājs" vietā lietot vārdu "Jūs" un vārda "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vietā lietot vārdu "mēs";

16.3. izvairīties no abstraktiem apgalvojumiem (piemēram, "mērķis ir panākt pastāvīgu un stabilu fonda vērtības pieaugumu").

17. Ieteicams nepārkopēt prospektā ietverto tekstu, izņemot gadījumu, ja teksts ir uzrakstīts vienkāršā un saprotamā valodā. IPP sagatavotāja pieeja ir atkarīga no konkrētā ieguldījumu fonda prospekta apjoma un sarežģītības. Ja tomēr, pat ievērojot minēto, teksts joprojām ir pārāk garš, kritiski jānovērtē sniegtā informācija. Piemēram, ja tekstā tiek norādīti fonda ieguldījumu objekti, tad būtu jāizvērtē to nozīmīguma līmenis, ņemot vērā attiecīgā fonda līdzšinējo un prognozēto darbību.

2.3. Iedaļa "Riska un ienesīguma profils"

18. Iedaļas "Riska un ienesīguma profils" saturu nosaka Komisijas regulas Nr. 583/2010 8. pants.

19. Šīs iedaļas mērķis ir skaidrot ieguldītājam to, kā ieguldījumu iespējamā vērtības samazināšanās vai pieaugums ietekmē viņa ieguldījumu. Šajā iedaļā ir divi pamatelementi – sintētiskais rādītājs un skaidrojums par būtiskiem riskiem, kas netiek ietverti sintētiskā riska un ienesīguma rādītāja noteikšanā. Šajā iedaļā skaidro ieguldītāja iespējas palielināt vai zaudēt ieguldītos līdzekļus.

20. Ja nepieciešams, paskaidro, ka sintētiskais rādītājs nav ieguldīto līdzekļu zaudējumu riska mērs, bet gan norāda līdzšinējās fonda vērtības pieauguma un samazinājuma svārstības. Jaunam fondam paskaidro sintētiskā rādītāja noteikšanas pamatojumu, bet strukturētam fondam, ka rādītājs var norādīt kapitāla zaudējuma risku fonda darbības termiņa beigās.

21. Par riskiem, ko sintētiskais rādītājs pietiekami neatspoguļo, skaidro:

21.1. riska un ienesīguma attiecību (Risk for reward).

Tā kā iedaļā aplūkots gan risks zaudēt, gan iespēja gūt pozitīvu ienesīgumu, nevajadzētu sniegt tikai visu iespējamo zaudējumu jeb "slikto lietu" uzskaitījumu. Lai ieguldītājs gūtu pilnīgāku priekšstatu, būtu īsi jāpaskaidro, kāpēc ir nepieciešams uzņemties risku;

21.2. risku kā nenoteiktību (iespējamību) (Consider risk as uncertainty).

Raksturo tikai tos riskus, kas var ietekmēt fonda vērtību. Par risku neuzskata tādu ieguldītāja naudas zaudējuma iespēju, kas ir paredzama un izriet no ieguldītāja paša rīcības, piemēram, komisijas naudu par ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. Ja ieguldītāja rīcības sekas ir būtiskas, ieteicams iekļaut skaidrojumu par tām citā IPP iedaļā atbilstoši kontekstam. Piemēram, iedaļā "Mērķi un ieguldījumu politika" skaidro kapitāla zaudējuma iespējamību, ja strukturētais fonds realizē ieguldījumus pirms fonda prospektā noteiktā termiņa, vai iedaļā "Maksas" skaidro iespējamo kapitāla samazinājumu, ko izraisa ieguldītāja samaksātā komisijas nauda par ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu pirms prospektā paredzētā termiņa;

21.3. garantiju vai fonda ieguldījumu (kapitāla) aizsardzības ietekmi.

Sniedz skaidrojumu par to, kā risku ietekmē dokumentāri noformētas garantijas vai fonda kapitāla aizsardzības pasākumu esamība (ja tāda pastāv), kā arī ieguldījuma realizācija pirms tā turēšanai paredzētā laika.

22. Riskus vērtē pēc to ietekmes un iestāšanās varbūtības. Nosaucot kādu risku, jāsniedz arī īss ieskats, kā konkrēti tas var ietekmēt ieguldītāju. Potenciālajam ieguldītājam varētu noderēt riska būtiskuma vērtējums, piemēram, kādā mērā fonds ir pakļauts konkrētam riskam, cik liela ir riska īstenošanās iespējamība un kāda būtu tā ietekme, ja tas iestātos. Paskaidrojumi par riska mazināšanas metodēm arī var palīdzēt ieguldītājam saprast riska ietekmi un iestāšanās varbūtību.

23. Analizējot fonda ienesīguma svārstīgumu par pēdējiem pieciem gadiem, norāda, kuri riski ir iekļauti sintētiskajā rādītājā un kuri nav iekļauti. Tipiskākie riski, kurus sintētiskais rādītājs var neatspoguļot, ir darījuma partnera risks, saistību nepildīšanas risks, likviditātes risks, operacionālais risks un ar ieguldījumiem attīstības tirgos (emerging markets) saistītais risks.

24. Ja tas ir būtiski, skaidro risku un tā iespējamo ietekmi, tomēr ievērojot to, ka fonda ieguldījumiem jābūt pietiekami likvīdiem, lai varētu nodrošināt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas prasību. Ne vienmēr riska tehniskais nosaukums sniedz ieguldītājiem izpratni par tā būtību, tāpēc vēlams vienkārši raksturot katra riska specifiku un ietekmi, tekstu atdalot ar simboliem vai atkāpēm.

25. Nav jānorāda nebūtiski riski. Pilnīga informācija par visiem riskiem ieguldītājam ir atrodama fonda prospektā, vadoties pēc IPP norādītajām atsaucēm uz to.

26. Riskus ieteicams aplūkot nevis katru atsevišķi, bet iedalot tos kategorijās pēc aktīvu veidiem vai ieguldījumu stratēģijas, piemēram, grupējot tos riskus, kas saistīti ar ieguldījumiem obligācijās vai attīstības tirgos.

27. Skaidrojumu par nodokļu ietekmi sniedz iedaļā "Praktiska informācija", nevis iedaļā "Riska un ienesīguma profils".

2.4. Iedaļa "Maksas"

28. Iedaļas "Maksas" saturs ir noteikts Komisijas regulas Nr. 583/2010 10., 11., 12., 13. un 24. pantā. Maksas norāda tabulā atbilstoši Komisijas regulas Nr. 583/2010 II pielikuma prasībām. Tabulā sniedz skaidrojumu par katru norādīto maksu, ievērojot šādus ieteikumus:

28.1. pēc nepieciešamības var norādīt, ka sīkāka informācija par maksām atrodama fonda prospektā;

28.2. attiecībā uz ieguldījumu apliecību izlaišanas komisijas naudu un atpakaļpirkšanas komisijas naudu tabulā norādāms to maksimālais apmērs. Papildus var norādīt, ka precīzākus maksu apmērus var noskaidrot pie fondu pārvaldošās sabiedrības vai ieguldījumu apliecību izplatītāja;

28.3. ja pastāvīgās maksas, kas tiek ņemtas no fonda aktīviem, nevis no ienākumiem, var būtiski ietekmēt ienesīgumu, šajā iedaļā to skaidro kā risku;

28.4. īpaši norāda, ja maksa par fondu maiņu atšķiras no parastās maksas, pērkot ieguldījumu apliecības;

28.5. ja kāda no tabulā norādītajām maksām netiek iekasēta (piemēram, "Maksas, kas iekasētas no fonda īpašos gadījumos"), attiecīgajā ailē norāda vārdu "Nav".

2.5. Iedaļa "Līdzšinējās darbības rādītāji"

29. Iedaļas "Līdzšinējās darbības rādītāji" saturs ir noteikts Komisijas regulas Nr. 583/2010 15., 16., 17., 18. un 19. pantā (neattiecas uz strukturētu fondu).

30. Šajā iedaļā iekļautā joslu diagramma nedrīkst aizņemt vairāk kā pusi no A4 lapas, un to papildina labi salasāmi paskaidrojumi. Joslu diagrammas noformēšanas kritēriji norādīti Komisijas regulas Nr. 583/2010 III pielikumā.

2.6. Iedaļa "Praktiska informācija"

31. Iedaļas "Praktiska informācija" saturs ir noteikts Komisijas regulas Nr. 583/2010 20. un 25. pantā (informācija par apakšfondiem), 27. pantā (informācija par ieguldījumu apliecību klasēm) un 34. pantā (informācija par pakārtotajiem fondiem).

32. Šajā iedaļā iekļauj informāciju, kas var palīdzēt ieguldītājiem izprast IPP noteikto.

33. Iedaļas nobeigumā pievieno norādi, kurā uzsvērta ieguldītājiem paredzētās informācijas precizitāte, lai stimulētu ieguldītāju vēlreiz rūpīgi pārskatīt dokumenta saturu.

3. Īpašie noteikumi attiecībā uz strukturētajiem fondiem

3.1. Scenāriju izvēle IPP

34. Skaidrojot strukturētā fonda darbības iespējamos scenārijus IPP, sabiedrība ievēro pamatprincipu, ka informācijai jābūt patiesai un skaidrai, un tā nedrīkst būt maldinoša.

35. Sabiedrība strukturētā fonda iespējamā ienesīguma atspoguļošanai IPP izvēlas vismaz trīs scenārijus, lai parādītu, kā fonda ieguldītājiem iepriekš noteiktā izmaksājamā peļņa atšķiras dažādos tirgus apstākļos.

36. Fonda darbības scenāriji ataino:

36.1. kā darbojas fonda ieguldītājiem iepriekš noteiktās izmaksājamās peļņas noteikšanas formula tirgus apstākļos, kuru rezultātā veidojas nelabvēlīgs rezultāts, labvēlīgs rezultāts un vidējs (medium outcom) rezultāts;

36.2. kādas ir strukturētā fonda izmantotās formulas specifiskās īpašības, piemēram, vai iespējamajam ienesīgumam ir noteikta augstākā robeža (capped performance) vai fonda sviras finansējuma (leverage) rādītāja apmērs;

36.3. situācijas, kurās noteikti formulas aspekti var labvēlīgi vai nelabvēlīgi ietekmēt galīgo ienesīgumu.

37. Ņemot vērā formulas specifiku un citus nosacījumus, piemēram, pastāvot noteiktas barjeras nosacījumam (knock-out feature) vai garantijai ar nosacījumu par zemāko robežu (guarantee with conditional floor) u.c., var būt nepieciešami vairāk nekā trīs scenāriji, lai pienācīgi raksturotu iespējamos rezultātus.

38. Labvēlīgā un nelabvēlīgā scenārija atspoguļošanai izmanto piemērus, kuri balstīti uz saprātīgiem pieņēmumiem par tirgus apstākļiem un cenu izmaiņām nākotnē.

39. Nelabvēlīgo scenāriju vienmēr skaidro pirmo.

40. Izvēlētajiem scenārijiem nodrošina paskaidrojumu par formulas priekšrocībām un trūkumiem, ja šāda informācija nav iekļauta iedaļā "Riska un ienesīguma profils".

41. Scenāriji sniedz informāciju, kas papildina un nav pretrunā ar citās IPP daļās aprakstīto.

42. Scenārijus nepieciešams atjaunot šādos gadījumos:

42.1. vismaz reizi gadā;

42.2. ja kopš fonda darbības uzsākšanas ir ievērojami mainījušies tirgus apstākļi;

42.3. lai parādītu, ja nepieciešams, laika ietekmi (time-dependency) uz fonda ieguldītājiem iepriekš noteikto izmaksājamo peļņas apmēru, piemēram, gadījumā, kad pagājusi fonda prospektā noteiktā gadadiena (anniversary date).

3.2. Scenāriju atainošana IPP

43. Scenārijus atspoguļo iedaļā "Ilustratīvie piemēri". Aprakstā sniedz skaidru norādi par to, ka atainotie scenāriji nav prognozes un scenāriju īstenošanās iespējamības var atšķirties.

44. Atkarībā no tā, kas skaidrāk raksturo katru strukturētu fondu, scenārijus atspoguļo, izmantojot vai nu tabulas, vai grafikus.

45. Tabulas ir piemērotas gadījumos, kad ieguldījumu stratēģiju un ieguldītājiem paredzētā fonda maksājuma formulu var viegli paskaidrot vai kad fonda ieguldītājiem iepriekš noteiktā izmaksājamā peļņa ir atkarīgi no akciju groza ienesīguma.

46. Grafiki ir piemēroti gadījumos, kad tabula kļūst sarežģīta vai fonda ieguldītājiem iepriekš noteiktā izmaksājamā peļņas shēma nevar uzskatāmi parādīt, piemēram, ja tā ir atkarīga no vērtības izmaiņām (path-dependent payout) vai indeksa vidējā ienesīguma.

47. Parasti dažādos scenārijos ienesīgumu norāda (sniedzot attiecīgu skaidrojumu) kā pieauguma tempu, kas izteikts gada procentos, (annualised rate of growth) vai kā kapitalizēto jeb bruto pieauguma tempu (capitalised/gross rate of growth).

48. Lai dažādi grafiki būtu saprotami un salīdzināmi, ilustratīvajā piemērā izvairās no:

48.1. divkāršu skalu iekļaušanas;

48.2. fonda ieguldītājiem iepriekš noteiktās izmaksājamās peļņas pozitīvo aspektu mākslīgas pārspīlēšanas;

48.3. nelineāru skalu iekļaušanas;

48.4. dažādu skalu iekļaušanas atkarībā no atainojamā scenārija.

49. Aprakstošajā daļā skaidro, ka ieguldītāji var pārdot savas ieguldījumu apliecības pirms noteiktā beigu datuma, bet nepārprotami brīdina par iespējamiem zaudējumiem saistībā ar ieguldījumu, jo ieguldījumu apliecību vērtība netiks aprēķināta pēc algoritma, bet būs atkarīga no fonda ieguldījumu portfelī esošo finanšu instrumentu tirgus vērtības, un skaidro, kādas korekcijas tiks piemērotas aprēķina brīdī.

50. Ilustratīvi piemēri aplūkojami Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas izstrādātajās vadlīnijās (CESR/10-1318) par strukturēta ieguldījumu fonda iespējamo darbības scenāriju izvēli un atainošanu ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā. Dokuments angļu valodā pieejams Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (ESMA) mājaslapā (http://www.esma.europa.eu/index.php?page=document_details&from_title=Documents&id=7333).

3.3. Papildu prasības attiecībā uz IPP iedaļas "Mērķi un ieguldījumu politika" saturu

51. IPP iedaļā "Mērķi un ieguldījumu politika" papildus šo ieteikumu 2.2. daļā noteiktajam ievēro arī Komisijas regulas Nr. 583/2010 36. pantā noteiktās prasības.

52. Sabiedrība var izmantot dažādas formulas, lai aprēķinātu fonda ieguldītājiem iepriekš noteiktās izmaksājamās peļņas apmēru noteiktā termiņa beigās. Sabiedrība nodrošina, ka minētā formula (formulas) tiek pietiekami labi izskaidrota (izskaidrotas) un iespējamais pozitīvais ienesīgums (positive returns) netiek pārspīlēts.

53. Skaidrojot, kā darbojas minētā formula, ņem vērā šādus aspektus:

53.1. norāda, ka fonda struktūra atšķirsies no riska un ienesīguma profila, salīdzinot ar tiešajiem ieguldījumiem tādos pašos bāzes aktīvos;

53.2. norāda, ka riska samazinājums samazina arī iespējamo ienesīgumu. Turklāt būtu jāizvairās no tādu apzīmējumu kā "peļņa" vai "ienesīgums" vienlaicīgas lietošanas ar tādiem kā apzīmējumiem kā "drošība" (security);

53.3. ja vien tam nav juridiska pamatojuma, nevajadzētu lietot terminu "garantija" (guarantee), lai nemaldinātu potenciālos ieguldītājus par ieguldījumu faktisko drošību;

53.4. ja kādā no formulā minētajiem datumiem ieguldītājam pastāv ieguldīto līdzekļu zuduma risks, šis risks skaidri jānorāda iedaļā "Mērķi un ieguldījumu politika", paskaidrojot, ka ieguldīto līdzekļu saglabāšana ieguldītājiem netiek garantēta;

53.5. ja fondā ieguldītie līdzekļi netiek 100% apmērā garantēti vai aizsargāti, nevajadzētu lietot tādas frāzes kā "90% no fondā ieguldītajiem līdzekļiem ir daļēji garantēti", jo ieguldītājs to var pārprast. Tā vietā skaidri jānorāda, ka šie līdzekļi netiek pilnībā garantēti vai pilnībā aizsargāti, ja vien tam nav juridiska pamatojuma;

53.6. ja fonda formula 100% apmērā piesaistīta kāda indeksa vidējā ienesīguma rādītājam vai arī ja tā ir piesaistīta indeksa ienesīguma augstākajai robežai, būtu jāsniedz skaidrojums, kā tiek iegūts indeksētais rādītājs vienā vai otrā gadījumā;

53.7. labāk izmantot pozitīvus apgalvojumus, tādus kā "ja indeksa vērtība samazinās vairāk par 30%", nevis "ja indeksa ienesīgums ir mazāks nekā 30%".

4. Pāreja no saīsinātā prospekta uz IPP

54. IPP sniegšanu var sākt vai nu visiem sabiedrības pārvaldībā esošajiem ieguldījumu fondiem vienlaicīgi, vai arī pakāpeniski, izmantojot pārejas periodu, kas norādīts Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā IPP ieviešanai. Tomēr ieguldītājus varētu mulsināt iespēja saņemt gan saīsināto prospektu, gan IPP par dažādiem viena veida fondiem. Tādēļ ieguldījumu pārvaldes sabiedrībām ieteicams rūpīgi plānot pakāpenisku IPP pārņemšanu.

55. Ja fonds tiek reģistrēts kā apakšfonds jau esošam fondam, tad sabiedrība var izvēlēties, vai šim apakšfondam nodrošināt saīsināto prospektu vai IPP.

56. Sabiedrība, kas turpina piedāvāt fonda saīsināto prospektu, var veikt vienu vai vairākus saīsinātā prospekta grozījumus. Pēc sabiedrības ieskatiem, veicot šos grozījumus, saīsināto prospektu var papildināt ar IPP elementiem, piemēram, sintētisko rādītāju vai tabulu, kurā norādītas maksas.

57. Ja sabiedrība, ievērojot Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likumā noteikto kārtību, ir sākusi ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu citā dalībvalstī un minētais fonds turpina Latvijas ieguldītājiem piedāvāt saīsināto prospektu IPP vietā, minētais fonds var turpināt to darīt līdz dienai, kad Komisijā tiek reģistrēta IPP. Sabiedrība, veicot fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu citā dalībvalstī, vienmēr nodrošina, ka ieguldītājiem visās valstīs, kurās tiek izplatītas tā ieguldījumu apliecības, tiek piedāvāti vienāda veida dokumenti (vai nu saīsinātais prospekts, vai IPP), nepieciešamības gadījumā tos pārtulkojot. Šis nosacījums vienlīdz attiecas gan uz tiem fondiem, kas līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai jau ir sākuši izplatīt savas ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, gan arī uz tiem, kas sāks izplatīšanu pārejas periodā.

58. Ja pārejas periodā ir ierosināta fondu apvienošana un iegūstošais fonds turpina piedāvāt saīsināto prospektu IPP vietā, tad iegūstošais fonds pārejas periodā var turpināt piedāvāt apvienošanā iesaistītajiem ieguldītājiem šā fonda saīsināto prospektu.

59. Šo ieteikumu 58. punktā norādītais attiecas arī uz galvenās un pakārtotās struktūras darījumiem. Tomēr atšķirīgie informācijas sniegšanas formāti, ko izmanto pakārtotais un galvenais fonds, varētu mulsināt ieguldītājus. Ja abu fondu izcelsmes valsts (valstu) normatīvie akti ļauj izmantot saīsināto prospektu, ieteicams attiecīgos fondus pārvaldošajām sabiedrībām mēģināt panākt vienošanos par vienu formātu informācijas sniegšanai gan pakārotajam, gan galvenajam fondam – vai nu abi fondi nodrošina saīsināto prospektu, vai arī abi sniedz IPP. Galvenajam fondam visiem saviem potenciālajiem ieguldītājiem ir jānodrošina vienāda veida dokumenti, novēršot situāciju, ka IPP tiek sniegta pakārtotā fonda ieguldītājiem, bet saīsinātais prospekts – visiem pārējiem.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas priekšsēdētāja I.Krūmane