Pirmdien, 3. maijā, notiks zinātniska konference par 4. Maiju

Tālavs Jundzis, Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors, — "Latvijas Vēstnesim"

— Jūs jau vairākus gadus vadāt Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centru. Kā tas ir attīstījies, kādas ir centra galvenās funkcijas un mērķis?

— Latvijas Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centrs izveidots 1993. gadā ar mērķi veikt pētījumus drošības politikā un izskaidrot drošības politikas jautājumus iedzīvotājiem, kā arī propagandēt Baltijas drošības intereses ārvalstīs. Līdzīgi centri vai institūti vienlaikus tika izveidoti arī Viļņā un Tallinā, taču vienīgi mūsu centrs turpina aktīvu darbību. Katru gadu rīkojam vismaz pāris starptautiskas konferences Latvijā, paši piedalāmies līdzīgās konferencēs ārzemēs, Šogad, piemēram, Tamperē (Somija), Garmišā (Vācija) un Ženēvā. Mums ir kopīgi pētījumu projekti ar līdzīgiem institūtiem (centriem) Skotijā, Somijā, Šveicē un citur, cieša sadarbība ar NATO Informācijas un preses dienestu, kā arī daudzām citām struktūrām. Esam publicējuši vairākus desmitus rakstu gan ārzemēs, gan Latvijā, kā arī Tālava Jundža grāmatu "Latvijas drošība un aizsardzība", zinātnisko rakstu krājumu "Baltijas valstis likteņgriežos" (latviešu un angļu valodā), Eduarda Dekšņa "Eiropas apvienošanās... integrācija un suverenitāte" un "Eiropas Savienība: mīti un īstenība". Centra darbībai nepieciešamos līdzekļus piešķir Latvijas Zinātnes padome. Atsevišķu projektu īstenošanā mums palīdzējis NATO, Sorosa fonds, Konrāda Adenauera fonds, ES PHARE programma.

— Jūsu pētījumi saistīti ar starptautisko drošību. Kāda tā pašlaik ir Baltijas valstīs?

— Drošības situācija Baltijas valstīs raksturojama kā stabila. Tas nozīmē, ka valstu valdības un valsts institūcijas pilnībā kontrolē situāciju savās teritorijās. Taču Baltijas valstis vairāk nekā citas valstis apdraud daudzējādi riska faktori, galvenokārt ekonomiska, sociāla un ekoloģiska rakstura, mazāk militārie. Runa ir galvenokārt par valstu iekšējā riska faktoriem. Tā, piemēram, bankas "Baltija" bankrots būtiski apdraudēja Latvijas valsts sistēmu un pat ietekmēja tās suverenitāti. Arī augstais korupcijas līmenis ir risks valsts drošībai. Ārēji mūsu valstu drošību negatīvi ietekmē saspringtās attiecības ar Krieviju un, protams, nestabilitāte pašā Krievijā, kā arī tās politiķu grūti prognozējamā rīcība. Arvien vairāk Baltijas valstis ietekmē globalizācijas procesi, arī negatīvā nozīmē. Narkotiku tranzīts, starptautiskā organizētā noziedzība, nedrošas atomelektrostacijas kaimiņos apdraud mūsu drošību. Īpaši jāpievērš uzmanība globālajām informācijas sistēmām, kuru sagraušana var radīt smagākas sekas nekā militārs uzbrukums. Pirms dažām dienām datorvīrusa "Černobiļa" aktivizēšanās arī Latvijas datorsistēmās ir tikai viens no nopietniem brīdinājumiem un iemesls nopietnām bažām.

— Vai Latvija pagūs integrēties Rietumu sabiedrībā, kamēr Krievija pārtop un cenšas piedzimt no jauna?

— Esmu pārliecināts, ka tas notiks, kaut arī nav nekā grūtāka — īpaši Rietumu politiķiem un zinātniekiem, — kā prognozēt Krievijas tālāko attīstību. Tomēr jāņem vērā, ka Baltijas valstis atgriežas Rietumu demokrātijas sistēmā un Eiropā, no kuras tās savulaik vardarbīgi tika izspiestas. Turklāt, ja Rietumu un Krievijas attiecības, īpaši Kosovas sakarā, turpinās saasināties, var gadīties, ka šis faktors paātrinās Baltijas valstu iekļaušanu NATO. No drošības viedokļa ļoti svarīga ir Baltijas valstu integrācija Eiropas Savienībā, jo tieši šis process ļaus stiprināt iekšējo drošību un pārvarēt daudzus ekonomiska, sociāla un ekoloģiska rakstura riskus.

— Vai jūsu darbs saistīts arī ar kādiem pētījumiem par nacionālo drošību? Kādi ir jaunākie secinājumi?

— Nacionālā drošība ir mūsu uzmanības centrā. Mūsu centrs pirms dažiem gadiem kopā ar Filozofijas un socioloģijas institūtu veica plašu sabiedrības aptauju par nacionālās drošības jautājumiem, tās rezultāti izmantoti publikācijās un konferencēs. Pēc ļoti līdzīgas metodikas pagājušajā gadā visās trīs Baltijas valstīs aptauju par nacionālo drošību veica Lietuvas uzņēmums "Baltic Surveys". Šo abu pētījumu rezultāti liecina, ka ir atšķirības pilsoņu un nepilsoņu uzskatos, īpaši jautājumos par attiecībām ar Krieviju un integrāciju NATO. Tomēr iedzīvotāju vairākums atbalsta mūsu valstu ceļu uz NATO, viņi ir pārliecināti, ka mūsu valstis šodien vairāk apdraud iekšējās problēmas nekā iespējama militāra agresija. Mēs esam analizējuši daudzu mazo valstu pieredzi un teoriju un formulējuši Latvijas kā mazas valsts specifiskās drošības intereses un ceļus, kā tās visefektīvāk nodrošināt.

— Vai mūsu sabiedrība ir pietiekami atvērta, lai saprotoši uzņemtu nacionālās drošības jautājumu skaidrojumus? Vai ir jūtama interese par jūsu rīkotajiem semināriem un izdotajām grāmatām?