Turpinājums

no 1.lpp.

— Vai mūsu sabiedrība ir pietiekami atvērta, lai saprotoši uzņemtu nacionālās drošības jautājumu skaidrojumus? Vai ir jūtama interese par jūsu rīkotajiem semināriem un izdotajām grāmatām?

— Sabiedrības izglītības līmenis, "pateicoties" okupācijas gadiem, drošības un militārajos jautājumos ir ārkārtīgi zems, turklāt valda iesakņojušies stereotipi, izkropļoti uzskati, daudzi ir pārliecināti, ka Latvija kā maza valsts vispār nav spējīga rūpēties par savu aizsardzību. Tad vēl viedoklis, ka Rietumiem jāgarantē mūsu drošība, bet pašiem jāsaliek rokas klēpī.

Mūsu seminārus un konferences cilvēki apmeklē, taču diemžēl, gadiem ejot, jūtam, ka interese mazinās, arvien grūtāk iesaistīt politiķus, kuriem šīs zināšanas būtu visvairāk vajadzīgas. Grāmatas tiek izplatītas, un pircēju tām ir vairāk nekā analoģiskām grāmatām Rietumos. Iespējams, ietekmē zemās cenas. Tomēr skolas nespēj nopirkt mūsu grāmatas, kas būtu tām noderīgas, finansu trūkuma dēļ. Dažus simtus esam dāvinājuši skolām, bet tas vēl neatrisina problēmu.

— Vai jūsu centrs ir veicis vai gatavojas veikt kādus pasākumus, kas saistīti ar karu Dienvidslāvijā?

— Mēs rūpīgi analizējam situāciju un savu iespēju robežās komentējam notikumus. NATO militārais uzbrukums Dienvidslāvijas Federatīvajai Republikai sakarā ar cilvēktiesību vardarbīgiem pārkāpumiem ir principiāli jauns pavērsiens pasaules drošības politikas attīstībā. NATO un tās dalībvalstis pirmo reizi lieto militāro spēku pret suverēnu valsti nevis pašaizsardzības nolūkos, bet lai aizstāvētu par suverenitāti augstākas vērtības — cilvēktiesības. Šī principiāli jaunā nostāja prasīs pārskatīt līdzšinējās drošības koncepcijas, mainīt ANO Drošības padomes kompetenci un, iespējams, sastāvu, būtiski pārskatīt starptautisko tiesību normas. Aktuāls ir arī jautājums, vai Rietumu attiecības ar Krieviju izlīdzināsies, t.i., normalizēsies, vai turpinās tālāk saasināties. Šie procesi būtiski ietekmēs arī Baltijas valstu likteni. Savās turpmākajās konferencēs mēs pievērsīsimies šiem jautājumiem ļoti daudzpusīgi un detalizēti, pamatosim priekšlikumus Baltijas valstu ārpolitikas veidotājiem, kas izriet no jaunās situācijas pasaulē.

— Pašlaik lielākais pasākums, kam jūs gatavojaties, ir konference "4. maija Deklarācija: juridiskie un vēsturiski politiskie aspekti". Ar ko tas būs interesants?

— Baltijas tautu pieredze savas neatkarības atjaunošanā mierīgā ceļā bez militārām akcijām un vardarbīgiem līdzekļiem ir unikāla. Par to drošības politikas speciālistu vidū joprojām ir liela interese. ASV zinātnieks Dž. Šarps speciāli šajā sakarā ir vairākkārt apmeklējis Baltijas valstis un publicējis vairākus darbus par Baltijas tautu nemilitārās pretošanās pieredzi. Arī mūsu centrs ir publicējis darbus par šo jautājumu.

4. maijā pieņemtā Latvijas Republikas Neatkarības deklarācija ir viens no šīs neatkarības atgūšanas ļoti svarīgajiem posmiem Latvijā. Tādēļ nolēmām sarīkot plašu konferenci 3. maijā Latvijas Zinātņu akadēmijā. Zīmīgi, ka konference notiks telpās (LZA Lielajā zālē), kur 1990. gada aprīlī vairākkārt sanāca jaunievēlēto Augstākās Padomes deputātu LTF frakcija, lai pārrunātu Neatkarības deklarācijas saturu. Diskusijas tad bija samērā karstas, jo deklarācijas saturs varēja saasināt jau tā saspringtās attiecības ar PSRS līdz bīstamai robežai.

Konferenci atklās LZA prezidents Jānis Stradiņš, un uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja biedrs Indulis Bērziņš, kurš arī savulaik balsoja par Deklarāciju. Zinātniskajā konferences daļā 4. maija Deklarācijas juridiskos un politiskos aspektus analizēs profesors Dītrihs Andrejs Lēbers (Vācija), zinātņu doktori Romāns Apsītis (1990. gadā vadīja Deklarācijas izstrādāšanas darba grupu), Daina Bleiere, Ilga Apine, Ineta Ziemele, Ļubova Zīle, Maija Kūle. Ojārs Celle runās par trimdas latviešu viedokļiem Deklarācijas sakarā.

Svarīga vieta konferencē ierādīta arī bijušo Augstākās Padomes deputātu atmiņām, kurās dalīties apsolījuši Eduards Berklavs, Ilmārs Bišers, Jānis Dinevičs, Jānis Freimanis, Rolands Rikards, Mavriks Vulfsons u.c.

Konferences materiālus, pie kuriem darbs vēl turpināsies visu šo gadu, mūsu centrs ir paredzējis izdot atsevišķā grāmatā. Par to varēsim pateikties arī Aivaram Lembergam, kurš mūsu iniciatīvu atbalstīja nekavējoties un apsolīja sniegt nepieciešamo finansiālo atbalstu. Konferences sagatavošanā daudz palīdzējis arī uzņēmējs, bijušais AP deputāts Ārijs Ūdris. Ceram, ka konference būs interesanta un noderīga mūsu vēstures apzināšanā un palīdzēs arī noskaidrot mācības, kas no šīs vēstures būtu jāņem vērā Latvijas turpmākajā attīstībā.

Helēna Grīnberga,

Latvijas Zinātņu akadēmijas

preses sekretāre