Valsts sekretāru sanāksmē: 2011.gada 17.novembrī

EM: Par grozījumiem normatīvajos aktos patērētāju tiesību efektīvākai uzraudzībai

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā un 17.novembrī iesniedza tos starpinstitūciju saskaņošanai.

Grozījumu mērķis ir padarīt efektīvāku patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības uzraudzības sistēmu, lai mazinātu negodīgas komercprakses un reklāmas ietekmi uz patērētājiem un saimnieciskās darbības veicējiem un patērētājiem netiktu ierobežota iespēja pieņemt ekonomiski pamatotus un uz informāciju balstītus pirkuma lēmumus. Likumprojekts paredz optimizēt un uzlabot uzraudzības iestāžu darbu, precizējot iestāžu tiesības un pienākumus saistībā ar komercprakses un reklāmas atbilstības normatīvo aktu prasībām izvērtēšanu.

Ņemot vērā līdzšinējo uzraudzības darba pieredzi, likumprojektos tiek noteikts, ka turpmāk uzraudzības iestāde veiks uzraudzību komercprakses un reklāmas jomā atbilstoši iestādes noteiktajām uzraudzības prioritātēm, izvērtējot iespējamā pārkāpuma ietekmi uz patērētāju kolektīvajām interesēm. Gadījumos, kad uzraudzības iestāde ir saņēmusi iesniegumu par potenciāliem likumu pārkāpumiem, tiks veikts izvērtējums un informācija tiks izmantota darbības plānošanai, tādējādi iestādes resursus koncentrējot uz svarīgāko.

Likumprojekti konkretizē sadarbības mehānismu starp uzraudzības iestādi un komersantiem, veicinot brīvprātīgu darbību veikšanu, paredzot jaunus noteikumus attiecībā uz labprātīgu pārkāpumu novēršanu, to turpmāku nepieļaušanu un pārkāpuma radīto seku mazināšanu, piemēram, atlīdzinot patērētājiem radīto kaitējumu.

Likumprojektos ir dotas arī tiesības uzraudzības iestādei izbeigt lietu gadījumos, kad pārkāpums ir maznozīmīgs, aicinot komersantu turpmākajā darbībā nodrošināt komercprakses atbilstību.

Vērtējot likumu piemērošanas praksi, tika secināts, ka šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai motivētu pārkāpējus atturēties no aizliegtas komercprakses vai izbeigt to, jo nomaksāt piemēroto naudas sodu reizēm ir izdevīgāk nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus.

Lai atrisinātu šo situāciju, Ekonomikas ministrija likumprojektā paredz papildu ietekmēšanas līdzekļus soda naudas veidā, kas nosakāma samērīgi ar izdarīto pārkāpumu, kā arī ņemot vērā komersanta sadarbību ar uzraudzības iestādi un veiktās darbības kaitējuma patērētājiem novēršanai. Būtisku pārkāpumu gadījumā, kad netiek pildīts uzraudzības iestādes pieņemtais lēmums, iestādēm tiek dotas pilnvaras uz laiku apturēt komersanta saimniecisko darbību.

Abi likumprojekti to izstrādes gaitā guva lielu patērētāju interešu aizstāvības organizāciju atbalstu.

EM: Par daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas progresu

Kopš 2009.gada 14.aprīļa, kad tika sākta atbalsta programma daudzdzīvokļu māju renovācijai ar Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu 50% apmērā, iedzīvotāju interese par māju renovāciju ir būtiski augusi – 2011.gadā (līdz šim brīdim) ir iesniegts gandrīz trīs reizes vairāk projektu nekā 2010.gadā kopumā. Ekonomikas ministrija plāno, ka ar 2012.gada sākumu projektu pieteikumu skaits pārsniegs 2011.gada aktivitāti, tāpēc pieejamais ERAF finansējums var tikt izsmelts 2012.gada maijā vai pat ātrāk.

Ņemot vērā, ka pēc Ekonomikas ministrijai pieejamās informācijas pašlaik tiek gatavots salīdzinoši liels projektu iesniegumu skaits un lai tie nebūtu jānoraida finansējuma trūkuma dēļ, Ekonomikas ministrija uzskata, ka aktivitātes ietvaros ir jāuzņemas virssaistības 10 miljonu latu apmērā no valsts budžeta, kā arī vienlaikus jāsāk izvērtēt alternatīvas par turpmāko atbalstu mājokļu siltināšanai pēc Eiropas Savienības fondu finansējuma apgūšanas. Ekonomikas ministrija aicina Finanšu ministriju uz sarunu sākšanu, lai kopīgi izstrādātu priekšlikumus atbalsta programmas nosacījumiem mājokļu siltināšanai, nodrošinot finanšu resursu pieejamību šādam instrumentam.

No 2009.gada 14.aprīļa līdz 2011.gada 17.novembrim aktivitātes ietvaros iesniegti 687 projektu iesniegumi. Pašlaik rezervētais ERAF finansējuma apmērs ir 27 120 993 lati (pabeigtie, īstenojamie, apstiprinātie un vērtēšanā esošie projekti), līdz ar to aktivitātei pieejamais ERAF finansējuma apjoms atbilst 20 638 956 latiem.

Vidējais daudzdzīvokļu dzīvojamo māju siltumenerģijas ietaupījums, kas tiek iegūts renovācijas pasākumu īstenošanas rezultātā, svārstās no 30% līdz pat 57%. Papildu ieguvums – dzīvojamā fonda uzlabošana, kura sakārtošana bez valsts un ES fondu atbalsta nenotiktu. Mājokļu renovācijas process ir būtiski iespaidojis arī dzīvokļu īpašnieku biedrību un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību veidošanu, jo visbiežāk, vienojoties par renovācijas sākšanu, mājas apsaimniekošanas jautājumus mājas iedzīvotāji vēlas risināt paši. Jāatzīmē, ka lielākais projektu iesniegumu skaits tiek saņemts no dzīvokļu īpašnieku biedrībām un dzīvokļu īpašnieku kooperatīvājām sabiedrībām. Ņemot vērā pabeigto projektu un projektu, par kuru īstenošanu ir noslēgti līgumi, kopējās izmaksas, var secināt, ka būvniecības nozare no šīs aktivitātes pašlaik ir saņēmusi aptuveni 40 miljonus latu.

Ekonomikas ministrija ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda 3.4.4.1.aktivitātes "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" īstenošanas progresu, tai skaitā apgūto finansējumu un tā prognozējamo apguvi, un šā gada 17.novembrī nodevusi starpinstitūciju saskaņošanai.

Aktivitāte "Daudzdzīvokļu māju siltumnoturības uzlabošanas pasākumi" izstrādāta, lai paaugstinātu energoefektivitāti daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās un nodrošinātu dzīvojamā fonda ilgtspēju un energoresursu efektīvu izmantošanu. Pieejamais Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 47 759 948 lati. Finansējuma saņēmēji ir daudzdzīvokļu dzīvojamo māju dzīvokļu īpašnieki, kuri projektu iesniedz ar pilnvarotas personas starpniecību. Programmu administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

SM: Par Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbības termiņa pagarināšanu

Satiksmes ministrija rosina līdz 2035.gadam pagarināt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) darbības termiņu.

Tas nozīmē, ka līdz 2035.gadam varēs tikt piemērotas tiešo nodokļu atlaides SEZ veiktajiem ieguldījumiem.

Tas veicinās tirdzniecību, rūpniecību un preču tranzītu caur Latviju, kā arī investīciju piesaisti un jaunu darba vietu radīšanu Rēzeknes SEZ.

To paredz Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas likumā, ko 17.novembrī izsludināja valsts sekretāru sanāksmē. Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāatbalsta valdībā un Saeimā.

Minētie grozījumi izstrādāti saistībā ar grozījumiem likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās".

Minētos grozījumus atbalstījusi Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padome.

Nodokļu atvieglojumi SEZ komercsabiedrībām sākotnēji tika paredzēti līdz 2017.gadam. Ekonomiskās krīzes iespaidā SEZ nebija iespējams pilnvērtīgi izmantot noteiktos atvieglojumus un piesaistīt pietiekami daudz jaunas investīcijas, tādēļ nepieciešams pagarināt SEZ darbības termiņus.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa