Uz Latvijas telekomunikāciju tarifu fona

Telekomunikāciju tarifi kārtējo reizi ir piesaistījuši sabiedrības uzmanību. Taču šoreiz problēmas risināšanā mēģina iesaistīties arī dažas valsts pārvaldes institūcijas. Daudz uzmanības tai veltījuši arī masu mediji, diemžēl bieži vien pasniedzot to ļoti vienkāršoti un vienpusēji. Ir vispār zināms, ka savstarpējie apvainojumi un birku piekarināšana liecina par argumentācijas trūkumu un neveicina jautājuma risināšanu. Šī raksta mērķis nav aizstāvēt vai nopelt to vai citu konfliktā iesaistīto institūciju vai uzņēmumu. Gribu ieskicēt tikai dažus šīs problēmas mezgla punktus, kuru izpratne varētu sekmēt risināšanas optimāla varianta izstrādi.

Šodienas problēmas —vakardienas kļūdu sekas

Pašreizējā konflikta rašanās nav nejauša. Tās neizbēgamība ieprogrammēta 1994.gada janvārī parakstītā līgumā par Latvijas telekomunikāciju modernizāciju. Par tā kvalitāti liecina līdz šim nepārspētā, ilgstošā kritikas vētra, kas sacēlās presē pēc tā noslēgšanas. Problēmas risinājumu mēģina rast nu jau otrā parlamentārā komisija. Līguma visu sastāvdaļu detalizētu analīzi 1995. un 1996.gadā veica speciāla Ministru kabineta izveidota komisija, kas ieteica nepieciešamos labojumus, lai mazinātu tā negatīvos aspektus. Šo ieteikumu īstenošana sastapa ieinteresētās puses ("TILTS Communication") pretestību. Latvijas valsts attiecīgo institūciju darbība līdz šim nav bijusi adekvāta jautājuma nozīmīgumam. Triju gadu laikā, kas pagājuši kopš minēto ieteikumu izstrādāšanas un iesniegšanas Ministru kabinetam, nekas nav mainījies, ja neskaita jautājuma nodošanu Privatizācijas aģentūrai (PA). Pēdējā, kā var spriest no presē publicētās informācijas, diskutē ar "TILTS Communication" ne tik daudz par līguma atsevišķu nosacījumu izmaiņu, cik par uzņēmuma monopolstāvokļa saīsināšanu. Attiecībā uz pēdējo jautājumu paliek neskaidrs šāda izkārtojuma juridiskais aspekts, jo PA ir "Lattelekom" līdzīpašniece (tā pārvalda 51% uzņēmuma akciju), tātad tai par monopola termiņa saīsināšanu lielā mērā jāvienojas pašai ar sevi.

Vēl piebildīšu, ka telekomunikāciju sistēmas modernizācija notiek arī citās postsociālisma valstīs. Arī tur ir bijušas diskusijas, un dažās telefona lietotāji pauduši neapmierinātību ar paredzēto tarifu kāpumu.

akceptēt piedāvātos tarifus, bet pārbaudīt arī kompānijas izdevumu pamatotību, noskaidrot, vai realizētie attīstības varianti ir racionāli. Kritiski un profesionāli izvērtējama atsevišķu modernizācijas pasākumu izdevumu lietderība. Nav peļami, piemēram, pārlūkot arī darbinieku atalgojuma līmeņa pamatotību, salīdzinot ar līdzīgas kvalifikācijas darbinieku algām citās tautsaimniecības nozarēs. Starp citu, sabiedrība ir tiesīga zināt, kādēļ TTP ir akceptējusi izdevumus uzņēmuma darbinieku pensiju fonda veidošanai, praktiski uzliekot papildu nodevu telefona lietotājiem.

Līdzšinējā prakse regulatora sastāva veidošanā un tā funkciju nodrošināšanai nepieciešamo resursu piešķiršanā acīmredzot neatbilst uzdevumiem, kuri tam jārealizē. Ir jārada nosacījumi, lai TTP būtu spējīga sekmīgi veikt likumā paredzētos pienākumus.