Par ārlietu ministra darba vizīti Vācijā

21.novembrī ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzturējās darba vizītē Vācijā. Sarunā ar Vācijas federālo ārlietu ministru Gvido Vestervelli Latvijas ārlietu ministrs uzslavēja lieliskās politiskās un ekonomiskās attiecības ar Vāciju. E.Rinkēvičs izteica cerību, ka Vācija atbalstīs Latvijas centienus pēc taisnīgas ES līdzekļu sadales nākamajā ES daudzgadu budžetā. "Latvija ir izgājusi smagu budžeta konsolidācijas procesu. Šajā situācijā kohēzijas un lauksaimniecības tiešmaksājumu līdzekļu samazināšana Latvijai nebūtu labs stimuls citu nepieciešamo finanšu atveseļošanās pasākumu īstenošanai," norādīja E.Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs pauda Latvijas apņemšanos turpināt uzlabot uzņēmējdarbības vidi, lai padarītu Latviju vēl pievilcīgāku Vācijas un citu valstu investoru un uzņēmēju acīs. E.Rinkēvičs aicinās izskatīt šo jautājumu kādā no nākamajām Investoru padomes sēdēm.

Abu valstu ārlietu ministri pārrunāja 5.decembrī Bonnā plānoto konferenci par Afganistānu. Edgars Rinkēvičs un Gvido Vestervelle bija vienisprātis, ka minētai konferencei būs milzīga nozīme ilgtermiņa stratēģijas izstrādē attiecībā uz situācijas stabilizāciju Afganistānā. Šajā kontekstā Latvijas ārlietu ministrs akcentēja Centrālāzijas valstu lomu un nepieciešamību tās iesaistīt Afganistānas un reģiona stabilizācijas procesā, kā arī t.s. Jaunā zīda ceļa ekonomiskās sadarbības projekta īstenošanā.

Ministri pārrunāja attiecības ar Krieviju. E.Rinkēvičs pozitīvi novērtēja pēdējā laika dinamiku Latvijas un Krievijas divpusējos kontaktos un pauda Latvijas gatavību arī turpmāk konstruktīvi risināt starpvalstu attiecību jautājumus – gan divpusēji, gan arī ES–Krievijas un NATO–Krievijas sadarbības jomā.

E.Rinkēvičs un G.Vestervelle apmainījās viedokļiem par norisēm eirozonā. Vācijas ārlietu ministrs aicināja atbalstīt ES līgumos nepieciešamās izmaiņas, kas būtu vērstas uz tālāku ekonomiskās izaugsmes un finanšu stabilitātes pasākumu īstenošanu. Latvijas ārlietu ministrs atzīmēja Latvijas apņemšanos līdz 2014.gadam izpildīt nepieciešamos kritērijus, lai pievienotos eirozonai. "Vienlaikus ir svarīgi, lai ceļā uz eiro ieviešanu netiktu radīti politiski šķēršļi," pauda Latvijas ārlietu ministrs. Tāpat E.Rinkēvičs norādīja, ka Eiropas Savienības finanšu atveseļošanas pasākumu ieviešana nedrīkstētu radīt vairākas "dažādu ātrumu" valstu grupas ES iekšienē.

Latvijas ārlietu ministrs pateicās Vācijai par konsekvento atbalstu Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas nodrošināšanā un 2012.gada maijā Čikāgā plānotā NATO samita kontekstā aicināja atbalstīt pastāvīga risinājuma mehānisma izveidi pēc 2014.gada. "Šāda pieeja pilnībā atbilstu gudrās aizsardzības (smart defence) koncepcijai," konstatēja ārlietu ministrs E.Rinkēvičs.

Latvijas ārlietu ministrs ielūdza Vācijas kolēģi uz tradicionālo Baltijas valstu un Vācijas ārlietu ministru tikšanos, ko nākamgad organizē Latvija. G.Vestervelle ar prieku pieņēma šo ielūgumu.

E.Rinkēvičs Berlīnē tikās arī ar Bundestāga Vācijas–Baltijas parlamentārās sadarbības grupas priekšsēdētāju Kristelu Hapahu-Kazanu un Vācijas kancleres ārpolitisko padomnieku Kristofu Hoisgenu.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa