Šonedēļ, no 26. līdz 28.aprīlim, Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika Eiropas Parlamenta prezidenta Hosē Marias Žila Roubla (Jose Maria Gill Robles) septītā tikšanās ar Eiropas Savienības asociēto valstu parlamentu vadītājiem. Iepriekšējā tikšanās jeb konference bija pagājušā gada rudenī Lietuvā — neilgi pēc asociēto valstu parlamentu vadītāju pirmās sēdes.

Jānis Straume

— Apspriedē galvenokārt tika runāts par Eiropas Savienības paplašināšanās procesu, par to, kādā situācijā pašlaik ir katra no 11 valstīm, kas tiecas drīzāk iekļūt Eiropas Savienībā. Zīmīgi, ka trīs no šīm vienpadsmit valstīm pēdējā pusgada laikā jau ir kļuvušas par pilntiesīgām NATO loceklēm. Tas zināmā mērā palielina šādu forumu nepieciešamību, ietekmējot visu mūsu valstu intereses un izredzes nākotnē.

Īpaši tika uzsvērtas parlamenta un sabiedrības attiecības, pievēršoties gan sabiedrības attieksmei pret Eiropas Savienības paplašināšanos, gan tās nostājai pret notikumiem Serbijā un Kosovā.

Jāsaka, ka šī konference noritēja pietiekami konstruktīvā gaisotnē. Protams, vislielākā uzmanība tika veltīta Kosovas krīzes optimālam risinājumam. Šajā ziņā tika sagatavota arī īpaša konferences rezolūcija.

Inese Birzniece

— Šī bija septītā sanāksme, ko Eiroparlamenta prezidents rīkoja kopā ar Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu vadītājiem. Rezolūcijā par Eiropas Savienības paplašināšanas gaitu un iespējām tika īpaši pozitīvi atzīmēts, ka nesenās Berlīnes sanāksmes laikā ticis panākts vēlamais kompromiss, un tas nav kļuvis par šķērsli paplašināšanās koncepcijai. Ļoti labvēlīga bija attieksme pret bijušā Itālijas premjerministra un turpmākā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Romāno Prodi ziņojumu Eiropas Parlamentā, kurā viņš aicina konkretizēt, kurā datumā Eiropas Savienība būtu gatava uzņemt nākamo jauno dalībvalsti. Tas jau konkretizētu uzņemšanas grafiku.

Man jau ir radusies pieredze, apmeklējot šādus pasākumus, piemēram, kopā ar iepriekšējo Saeimas priekšsēdētāju Alfredu Čepāni. Tagad rodas iespaids, ka ir kļuvusi tuvāka saikne starp Eiropas Savienības vadību un tās asociēto dalībvalstu parlamentu priekšsēdētājiem. Arvien vairāk tiek uzsvērta atziņa, ka mēs visi esam eiropieši.