• Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
Latvija turpina atgriezties Eiropā (turpinājums). Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 30.04.1999., Nr. 133/135 https://www.vestnesis.lv/ta/id/23998

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Vakar

Vēl šajā numurā

30.04.1999., Nr. 133/135

RĪKI
Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā. Piedāvājam lejuplādēt digitalizētā laidiena saturu (no Latvijas Nacionālās bibliotēkas krājuma).

Latvija turpina atgriezties Eiropā

Mūsu parlamentārieši Jānis Straume un Inese Birzniece pēc Eiropas tikšanās

Turpinājums

no 1.lpp.

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

Lielas cerības tiek liktas uz nākamo starptautisko konferenci, kas tiks sarīkota 2000.gadā, lai tiktu pilnīgāk un optimālāk atrisinātas nepieciešamās institucionālās reformas Eiropas Savienības ietvaros, ieskaitot balsošanas kvotas un procedūras jautājumus Eiropas Parlamentā.

Noteikti tas, ka mēs bijām Sofijā, rosināja pavisam citādi izvērtēt visu šo Dienvidaustrumeiropas jeb Balkānu situāciju. Mēs atradāmies tikai aptuveni 80 kilometrus no Serbijas robežas. Nakts klusumā pat varēja dzirdēt bombardēšanu kaimiņvalstī Serbijā. Līdz ar to daļēji tika mainīta konferences darba kārtība, tajā tika iekļautas debates par situāciju Kosovā. Pārrunas vadīja Eiropas Parlamenta Ārlietu, drošības un aizsardzības politikas komisijas priekšsēdētājs Tomass Spensers — pārstāvis no Lielbritānijas konservatīvajiem. Un tad mēs vienbalsīgi pieņēmām rezolūciju par situāciju Dienvidaustrumeiropā. Tika nosodīta bēgļu piespiedu kustība, etniskā tīrīšana, visas serbu brutalitātes. Tika atbalstīts pirmdien pieņemtais Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministru padomes lēmums par situāciju Kosovā.

Apspriedē tika runāts arī par to, ka vairāk jāgādā par reģionālo drošību Eiropā, kur varētu iesaistīt gan Eiropas Savienību, gan NATO, gan EDSO, gan ANO, gan arī Krieviju, cik vien tas iespējams.

Tas, ka mēs atrodamies Eiropas ziemeļaustrumu nostūrī, nenozīmē, ka drīkstam būt vienaldzīgi pret notiekošo kontinenta dienvidaustrumu reģionā. Eiropa tagad ir vienotāka nekā jebkad agrāk. Ar to mums jārēķinās.

 

Uz jautājumu, vai Latvija šā gada nogalē Helsinkos varētu tikt uzaicināta uz sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā, Saeimas priekšsēdētājs atbildēja nedaudz izvairīgi, bet arī visai optimistiski:

— Domāju, šoreiz Eiropas Parlamenta pārstāvji pavisam konkrēti par to nerunāja. Taču, vērtējot viņu viedokļus par to, kā norisinājās augstākā līmeņa sanāksme Berlīnē, kur diezgan konstruktīvā veidā tika aplūkoti dokumenta "Agenda–2000" jautājumi, netiešā veidā varēja saprast, ka tas ir reāli.

Inese Birzniece savukārt pauda uzskatu, ka tieši Latvija varētu būt starp tām pirmajām valstīm, ko Helsinku sanāksmes laikā kā nākamās uzaicinātu uz konkrētajām sarunām par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Mintauts Ducmanis,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktors

P2.JPG (17023 BYTES)
Saeimas Eiropas lietu komisijas locekle Inese Birzniece un Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume preses konferencē pēc atgriešanās no Bulgārijas

BULGARI.JPG (63719 BYTES)
Eiropas Savienības kandidātvalstu parlamentu vadītāji pie Bulgārijas parlamenta ēkas. Pirmajā rindā vidū — Eiropas Parlamenta prezidents Hosē Maria Žils Roubls. Aiz viņa otrajā rindā pa labi — Saeimas priekšsēdētājs Jānis Straume, otrajā rindā pa labi — Saeimas Eiropas lietu komisijas locekle Inese Birzniece

Tiesību aktu un oficiālo paziņojumu oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!