Šodien, 30. aprīlī, valsts svētki

"Mēs Latvijas attīstību uzskatām par sekmīgu"

Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Vēstnieka kungs, tādā senām tradīcijām bagātā zemē kā Nīderlande laiku no vieniem valsts svētkiem līdz otriem varētu pieņemt par gada atskaites posmu. Kāds šis gads bijis jūsu valstij?

— Šis bijis ārkārtīgi sekmīgs gads. Īpaši skaidri tas redzams, atceroties ilgstošās grūtības, ko mēs izjutām kopš 70. gadiem, kad mums bija pārspīlēti attīstīta sociālā sistēma. Tas radīja budžeta deficītu un lielu valsts ārējo parādu. To visu mums nācās pārvarēt. Tagad Nīderlandē ir stipra partiju koalīcija, stabila valdība. Mums ir stabila sadarbība starp darba devējiem un darba ņēmējiem. Mēs esam principiāli pārveidojuši savu sociālo sistēmu, kas Nīderlandei tagad ļauj daudz sekmīgāk konkurēt pasaules tirgū. Tas ir liels premjerministra nopelns, taču es gribu uzsvērt, ka visu laiku šim procesam pamatā bija arī karalienes nostāja. Mūsu valstī darbojas laba komanda, nodrošinot gan brīvu tirgu, gan sociālo taisnīgumu un valsts saliedēšanos. Tagad mūsu valsts ekonomikas ziņā ir viena no vissekmīgākajām pasaulē.

Ļoti svarīgi, ka mūsu valstī valda sociālā saskaņa. Pie mums nav streiku un citu neapmierinātības izpausmju. Protams, dažkārt gadās kādas domstarpības, taču tās allaž tiek atrisinātas sarunu ceļā. Tas ir ļoti svarīgi, jo mūsu valsts ekonomika ir ļoti cieši saistīta ar citām valstīm — Vāciju, Franciju, Apvienoto Karalisti. Mēs esam par atklātību ekonomiskajos sakaros ar Rietumu pasauli. Vai jūs, piemēram, zināt, ka Nīderlande tagad ir lielākā ārvalstu investētāja ASV?

— Atzīšos, jūs mani atkal pārsteidzāt. Tāpat kā pērn jūs mani pārsteidzāt ar faktu, ka relatīvi mazās Nīderlandes ekonomika finansiālā izteiksmē ir lielāka par Krievijas ekonomiku.

— Jā, tie ir spilgti fakti, kas liecina, ka ekonomiski mūsu valsts pašlaik attīstās ļoti, ļoti sekmīgi. Bet jūs minējāt Krieviju — mēs, protams, ceram, ka šī valsts atveseļosies no savām ekonomiskajām grūtībām. Jo politiska un ekonomiska nestabilitāte tik lielā valstī ir apgrūtinoša un bīstama pārējai pasaulei. Tādēļ es ceru, ka Krievija atveseļosies un atgriezīsies pie lietišķas sadarbības ar citām valstīm.

Katrā ziņā, runājot par Nīderlandes ārpolitiskajiem mērķiem, svarīgākais ir reģionālā stabilitāte un drošība. Stabilitāte, miers un uzplaukums — lūk, tie ir rīs parametri, ko vēlamies redzēt Eiropā.

— Kāda, jūsuprāt, šajā laikā bijusi Latvijas jaunākā attīstība?

— Latvijas attīstību uzskatu par sekmīgu. Jūs esat guvuši lielu progresu daudzās jomās. Jūsu tauta pieņēma ļoti gudru lēmumu pērn 3. oktobra referendumā, un ļoti gudra bija jūsu Valsts prezidenta pozīcija. Manuprāt, tagad ir radīts labs pamats jūsu sabiedrības sociālajai saliedēšanai. Taču tas, protams, prasīs vēl daudz laika — ar to jums jārēķinās.

Pašlaik jūs attīstāt savu integrācijas programmu. Es gan neesmu vēl redzējis tās jaunāko versiju, taču zinu, ka Latvijā par šo programmu notiek intensīvas diskusijas. Esmu pārliecināts, ka šī valdība stingri turēsies pie uzsāktā kursa, un jūs šajā ceļā, protams, varat rēķināties ar mūsu palīdzību.

Paraugoties uz citu Eiropas reģionu — Kosovu, redzams, cik briesmīgi rezultāti var būt nenokārtotiem sociālajiem jautājumiem un etniskajai spriedzei sabiedrībā. Jūs ejat citu — stabilitātes — ceļu.