Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 22.novembrī

ĀM: Par Latvijas ekspertu izvirzīšanu ievēlēšanai Eiropas Padomes ekspertu institūcijās

Ministru kabinets 22.novembrī apstiprinājis izvirzāmos Latvijas ekspertus ievēlēšanai Eiropas Komitejā spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai un Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību konsultatīvajā komitejā.

Ievēlēšanai Eiropas Komitejā spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai tiek izvirzīti Anete Erdmane, Ilvija Pūce un Vitolds Zahars, savukārt ievēlēšanai Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību konsultatīvajā komitejā – Reinis Āboltiņš un Undīne Pabrika-Bollova.

No šiem izvirzītajiem ekspertiem Eiropas Padomes Ministru komiteja balsojot ievēlēs vienu Latvijas ekspertu katrā institūcijā.

Lai izvirzītu Latvijas ekspertus ievēlēšanai šajās Eiropas Padomes ekspertu institūcijās, tika rīkoti atklāti konkursi. Konkursi norisinājās divās kārtās. Kopumā konkursā izvirzīšanai uz Eiropas Komiteju spīdzināšanas un necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības vai soda novēršanai bija pieteikušies septiņi kandidāti, bet izvirzīšanai uz Vispārējās konvencijas par nacionālo minoritāšu aizsardzību Konsultatīvo komiteju četri kandidāti.

Pieteikušos pretendentu atbilstību gan Eiropas Padomes noteiktajām prasībām, gan konkursa prasībām vērtēja starpinstitucionāla konkursa komisija, kura vienbalsīgi lēma par konkrēto kandidātu izvirzīšanu.

Ārlietu ministrijas Preses un informācijas nodaļa

 

 

EM: Par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanu, pilnveidošanu un pārraudzību

22.novembra Ministru kabineta sēdē ministri iepazinās ar Labklājības  ministrijas sagatavoto un Ekonomikas ministrijas papildināto informatīvo ziņojumu  "Par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu īstenošanu, pilnveidošanu un pārraudzību", kas tiks iesniegts un par kuru detalizētāka diskusija būs Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.

Informatīvajā ziņojumā apkopota informācija par aktīvās darba tirgus politikas pasākumu ieviešanas gaitu, par veiktajiem pasākumiem un sniegto palīdzību iedzīvotājiem, lai risinātu valstī pastāvošās problēmas labklājības, izglītības un veselības aprūpes jomā, par plānotajiem pasākumiem pārejai no īstermiņa krīzes seku mazinošiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem uz tradicionālajiem aktīvās darba tirgus politikas pasākumiem, par bezdarbnieku un darba meklētāju apmācību jomām un prioritāro apmācību virzienu noteikšanu.

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas izmaiņas, Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Labklājības ministriju un Izglītības un zinātnes ministriju veiks esošās nodarbinātības politikas dokumentu un politikas instrumentu izvērtējumu un izstrādās pārnozaru nodarbinātības politikas pamatnostādnes, lai nodrošinātu nodarbinātības politikas ciešāku sasaisti ar tautsaimniecības vajadzībām, t.sk. tiks izvērtēti esošie pasākumi un, iesaistot darba devēju organizācijas, tiks izstrādāti jauni pasākumi.

 

 

EM: Par izcelsmes apliecinājuma saņemšanu elektroenerģijai, kas saražota no atjaunojamiem energoresursiem

Ministru kabinets 22.novembrī apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādāto noteikumu projektu par izcelsmes apliecinājuma saņemšanu elektroenerģijai, kas ražota, izmantojot atjaunojamos energoresursus.

Noteikumu projekts nosaka kārtību, kādā elektroenerģijas ražotāji, kuri elektroenerģijas ražošanai izmanto atjaunojamos energoresursus (AER), par saražotās elektroenerģijas daudzumu, kas izteikts megavatstundās, var saņemt izcelsmes apliecinājumu.

Kārtība attiecas uz elektroenerģijas ražotājiem, kas vēlēsies saņemt izcelsmes apliecinājumus par noteiktā periodā, kas ir ne mazāks par trijiem mēnešiem un ne ilgāks par kalendāro gadu, no AER saražotās elektroenerģijas apjomu.

Noteikumi paredz, ka EM pēc komersanta pieprasījuma izvērtē iesniegto informāciju un izsniedz izcelsmes apliecinājumu par noteiktu saražotās elektroenerģijas apjomu, kas saražota, izmantojot AER. Pēc tam ražotājs varēs apliecinājumu nodot jebkuram elektroenerģijas piegādātājam, lai tas informētu par tādas elektroenerģijas daļu kopējā piegādes struktūrā, kas ražota no AER. 

EM izcelsmes apliecinājumus izsniegs un uzskaitīs elektroniski, kā arī publicēs ministrijas mājaslapā aktuālo informāciju par izsniegtajiem izcelsmes apliecinājumiem.

Ar noteikumu projektu paredzēts nodrošināt Latvijas normatīvo aktu atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 23.aprīļa direktīvai (2009/28/EK) par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu, nosakot kārtību izcelsmes apliecinājumu saņemšanai par elektroenerģiju, kas ražota no AER.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

FM: Par grozījumiem likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli"

22.novembrī Ministru kabinets apstiprināja grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" (IIN), lai novērstu nepilnības atsevišķu likuma normu piemērošanai praksē un lai papildinātu likumu ar jaunām normām, nodrošinot skaidru likuma piemērošanu līdz šim neatrunātās situācijās. Grozījumi likumā par IIN tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros.

Līdz ar grozījumiem plānots precizēt likuma normas, skaidri formulējot atbrīvojumu no aplikšanas ar IIN arī citās Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valstīs saņemtos, no šo valstu budžeta izmaksātos pabalstus. Tādējādi tiks novērsta iespējamā atšķirīgā attieksme pret pabalstiem, kas izmaksāti no Latvijas budžeta un citu ES dalībvalstu vai EEZ valstu budžetiem.

Grozījumi paredz noteikt kārtību, kādā apdrošināšanas prēmijas var iekļaut attaisnotajos izdevumos, ja tie veikti saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas līgumu (ar līdzekļu uzkrāšanu), kas paredz daļēju uzkrājumu izmaksu līguma darbības laikā.

Līdz ar grozījumiem plānots nodrošināt: ja nekustamais īpašums atsavināts sabiedrības vajadzībām, nekustamā īpašuma bijušā īpašnieka saņemtais atlīdzības apjoms ir līdzvērtīgs iepriekšējam mantiskajam stāvoklim, lai tas par gūto atlīdzību, varētu iegādāties līdzvērtīgu nekustamo īpašumu. Likuma grozījumi paredz, ka atlīdzība, kas saņemta par sabiedrības vajadzībām nepieciešama nekustamā īpašuma atsavināšanu, ir ar nodokli neapliekams ienākums, ja tiek izpildīts nosacījums, ka šis ienākums pēc nekustamā īpašuma atsavināšanas 12 mēnešu laikā tiek izmantots cita, funkcionāli līdzīga nekustamā īpašuma iegādei.

Lai novērstu, ka pēc sava rakstura līdzīgam ienākumam (ienākumam no kapitāla un ienākumam no īpašuma) tiek piemērots atšķirīgs nodokļa režīms, likuma grozījumi paredz, ka ienākums no īpašuma (piemēram, īpašuma iznomāšanas, ja netiek veikta aktīva saimnieciskā darbība un atzīti saimnieciskās darbības izdevumi) tiek pielīdzināts ienākumam no kapitāla un arī aplikts pēc 10% likmes.

Grozījumi arī paredz, ka, saņemot valsts atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai (avansus, lai kompensētu faktiskos izdevumus), maksātājs to var iekļaut arī pēctaksācijas gada saimnieciskās darbības ienākumos.

Lai saskaņotu likuma normas ar jauno Maksātnespējas likumu, grozījumi nosaka, ka tad, ja debitors ir juridiska persona, zaudētos parādus, izpildoties citiem likuma nosacījumiem, varēs norakstīt tikai tad, kad maksātnespējas process tiks pabeigts un par to būs pieņemts tiesas nolēmums.

Līdz ar grozījumiem tiek noteikts, ka, gūstot ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas gadījumā, kad nekustamā īpašuma objektu kopību veido lauksaimniecības zeme un mežs, likumā noteiktais atbrīvojums piemērojams proporcionāli tai nekustamā īpašuma platības daļai, kas pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme. Vienlaikus, lai novērstu atbrīvojuma izmantošanu spekulatīviem mērķiem, noteiktas pārdevēju grupas, kas var izmantot minēto atbrīvojumu (maksātāji, kas veic lauksaimniecisko darbību vai tādu veikuši agrāk (pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, personas, kas saņēmušas zemi, atjaunojot īpašumtiesības, mantojumā, kā dāvinājumu no laulātā vai radiniekiem līdz trešajai pakāpei).

Likuma grozījumu mērķis ir noteikt kārtību, kā nosakāms apliekamais ienākums no ieguldītāja finanšu instrumentu individuālas pārvaldīšanas saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu jeb portfeļa pārvaldības pakalpojumu. Likums paredz, ka apliekamo ienākumu veido starpība starp aktīvu vērtību, ko klients ir nodevis portfeļa pārvaldniekam ieguldījumu līguma darbības laikā, un aktīvu vērtību, ko klients ir izņēmis no ieguldījumu līguma portfeļa līguma darbības laikā vai izbeidzoties līguma darbībai.

Likumprojektā iekļauta norma, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas, kuru ietvaros uzņēmums, kas jau darbojas, veic reorganizāciju un atlaiž darbiniekus, savukārt darbinieki ir spiesti veidot mikrouzņēmumus, pēc būtības saglabājot līdzšinējo darba attiecību modeli, bet tikai nodokļu optimizācijas nolūkos to juridiski noformējot kā pakalpojumu līgumu, uzņēmumu līgumu, darbaspēka nomu u.c. Tāpēc likumā ir noteikts ierobežojums attiecībā uz šāda veida pakalpojumu saņemšanu no mikrouzņēmumiem, t.i., šāda veida pakalpojumi, izpildoties noteiktiem kritērijiem, tiks pielīdzināti personāla nomai un attiecīgi personāla nomniekam tiks uzlikts pienākums vispārējā kārtībā aprēķināt nodokli no iznomātā personāla ienākuma.

Likuma grozījumi paredz, ka nodokļa maksātājam gadījumos, kad Valsts ieņēmumu dienests (VID) pieprasīs iesniegt papildu deklarāciju, automātiski nebūs jāsniedz arī gada ienākumu deklarācija. Tāpat arī tiek precizēts likuma pants, kas turpmāk VID dos tiesības piedzīt no darba devēja soda naudu trīskāršā nodokļa apmērā, kas noteikts atbilstoši VID rīcībā esošajai informācijas par personai aprēķināmo atlīdzību, ja tā ir lielāka par MK noteiktās minimālās mēnešalgas apmēru, vai no MK noteiktā minimālās mēnešalgas apmēra, ja aprēķināmā atlīdzība ir vienāda vai mazāka vai ja tās lielumu nav iespējams noteikt. Minētā norma piemērojama gadījumā, ja fiziska persona uz līguma pamata vai bez līguma noslēgšanas gūst ienākumu, par kuru jāmaksā algas nodoklis, bet šis ienākums nav uzrādīts darba devēja grāmatvedības uzskaitē vai ienākuma izmaksas faktu nav iespējams konstatēt. Tiek arī noteikts, ka gadījumos, kad nodarbinātības ilgums nav zināms, tiek pieņems, ka darba tiesisko attiecību pastāvēšanas ilgums ir vismaz trīs mēneši, ja vien darba devējs vai darbinieks nevar pierādīt pretējo.

Ar grozījumiem tiek paredzēts atbrīvojums no aplikšanas ar IIN 2012. un 2013.gadā izmaksātās atlīdzības pagaidu sabiedrisko darbu ietvaros.

Līdz ar grozījumiem paredzēts noteikt pārejas periodu līdz 2012.gada 31.decembrim, kurā maksātāji, kas noslēguši uzņēmumu līgumu, bet nav reģistrējuši saimniecisko darbību un no kuru gūtā ienākuma nodoklis tiek ieturēts izmaksas vietā, var nereģistrēt saimniecisko darbību.

 

 

FM: Par grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli"

22.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli". Grozījumi likumā tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros.

Grozījumi paredz pārskatīt fizisko personu no trešajām valstīm ievedamo preču pārvietošanas regularitātes kritēriju, aizstājot pašlaik noteikto "ne biežāk kā vienu reizi dienā" ar "ne biežāk kā vienu reizi septiņās dienās", minētais ierobežojums attiecas gan uz fizisko personu, gan uz sauszemes bezsliežu transportlīdzekli, kas nav komerciāls transportlīdzeklis. Tādējādi tiks mazināts risks, ka tiek ļaunprātīgi izmantots likumā norādītais atbrīvojums no akcīzes nodokļa.

Grozījumi paredz, ka akcīzes nodokļa atbrīvojumu piemēro spirtam tādu vielu ražošanas ietvaros, kas tiek savukārt izmantotas zāļu un veterināro zāļu ražošanā. Tādējādi tiks novērsta pretruna, ka izejviela, kas tiek izmantota zāļu ražošanā, tiek aplikta ar akcīzes nodokli, savukārt saražotais galaprodukts (zāles) netiek aplikts ar akcīzes nodokli.

Lai varētu iesaistīties lauksaimniecībai paredzētās dīzeļdegvielas apritē, grozījumi paredz papildu nosacījumus tiem komersantiem, kuriem ir spēkā esošas atļaujas (licences) naftas produktu vairumtirdzniecībai. Tādējādi tiks mazināts risks negodīgu komersantu iekļūšanai šādas degvielas apritē un krāpnieciskiem darījumiem ar lauksaimniecībai paredzēto dīzeļdegvielu, kam piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

Līdz ar grozījumiem paredzēts precizēt akcīzes nodokļa aprēķināšanas kārtību cigaretēm, lai nebūtu pārpratumu akcīzes nodokļa apmēra aprēķināšanā, kā arī ietvert likumā normu, atbilstoši kurai Valsts ieņēmumu dienests varētu aprēķināt un piedzīt akcīzes nodokli no citu dalībvalstu komersantiem par Latvijas Republikas teritorijā konstatēto akcīzes preču iztrūkumu, kas radies, akcīzes preces pārvietojot atliktā nodokļa maksāšanas režīmā.

Paredzēts noteikt, ka akcīzes nodokli piemēro arī noteiktām eļļas grupām (izņemot slēgtā iepakojumā, kura tilpums nepārsniedz 250 litrus). Tādējādi tiks novērsts risks, ka notiek izvairīšanās no atbilstošas akcīzes nodokļa nomaksas, izmantojot par degvielu vai kurināmo produktus (eļļas), kas pašlaik nav uzskatāmas par akcīzes precēm.

Grozījumi paredz akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanu dabasgāzei, ko noteiktiem mērķiem izmanto uzņēmumos, kas atrodas industriālajos parkos. Tādējādi tiks radīti vienādi konkurences apstākļi šiem uzņēmumiem salīdzinājumā ar citiem līdzīgiem uzņēmumiem, kas ir dabasgāzes galalietotāji un noteikto mērķu izmantošanai saņem dabasgāzi, piemērojot tai akcīzes nodokļa atbrīvojumu.

Par grozījumiem vēl lems Saeima.

 

 

FM: Par grozījumiem likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli"

22.novembrī Ministru kabinetā (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", palielinot azartspēļu nodokļa likmi azartspēļu mehāniskajiem automātiem, kāršu un kauliņu spēlēm, ruletei un videospēlēm par 15%.

Likums šobrīd paredz, ka ar azartspēļu nodokli apliekamais objekts ir azartspēļu organizētājs – kapitālsabiedrība, azartspēļu norises vieta un spēļu iekārtas. No katras iekārtotās vai uzstādītās azartspēļu tiešās norises vietas iekasējams nodoklis par katru kārtējo kalendāro gadu saskaņā ar noteiktajām likmēm.

Grozījumu mērķis ir paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi no 10 560 latiem uz 12 144 latiem par ruleti (cilindriskās spēles) un kāršu un kauliņu spēli – par katru galdu gadā.

Savukārt videospēlēm un mehāniskiem automātiem palielināt nodokļa likmi par katra automāta katru spēles vietu no 1920 latiem uz 2208 latiem gadā.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

FM: Par grozījumiem Mikrouzņēmumu nodokļa likumā

22.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, precizējot atsevišķu normu piemērošanu. Grozījumi likumā tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros.

Grozījumi paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieku skaitā iekļaujami arī prokūristi, lai, izmantojot prokūrista pakalpojumus, nevarētu mākslīgi palielināt mikrouzņēmumu darbinieku skaitu.

Grozījumi arī paredz, ka par mikrouzņēmuma SIA valdes locekļiem var būt tikai mikrouzņēmuma darbinieki (t.i., fiziskas personas, kuras uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists), bet to skaits netiek ierobežots vai noteikts, jo likumā jau ir ierobežots mikrouzņēmuma darbinieku skaits.

Līdz ar grozījumiem tiek precizēts, ka par prombūtnē esošu mikrouzņēmuma darbinieku ir uzskatāma tāda persona, ar kuru mikrouzņēmumam ir darba tiesiskās attiecības, bet kura noteiktu laika periodu nepilda darba pienākumus un par šo periodu nesaņem ienākumu no mikrouzņēmuma, piemēram, persona, kura atrodas mācību atvaļinājumā bez darba algas saglabāšanas, grūtniecības, dzemdību, bērna kopšanas atvaļinājumā u.tml.

Tāpat tiek precizēts, ka mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums ir attiecīgā ceturkšņa katrā mēnesī personīgajam patēriņam izņemtie līdzekļi no mikrouzņēmuma un citi naudā, pakalpojumu vai citā veidā gūtie ienākumi no mikrouzņēmuma, izņemot dividendes. Savukārt uz darba līguma pamata nodarbināta mikrouzņēmuma darbinieka ienākums ir uz pašreizējo vai iepriekšējo darba attiecību pamata par attiecīgā ceturkšņa katru mēnesi aprēķinātā darba alga un ar darba algu tieši nesaistītie maksājumi vai labumi, ko darbinieks tieši vai netieši gūst naudā vai citās lietās no darba devēja par darbu mikrouzņēmumā, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Ja mikrouzņēmuma īpašniekam ir darba līgums ar mikrouzņēmumu, tad šādi mikrouzņēmuma īpašnieka ienākumi, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, ir attiecināmi uz mikrouzņēmuma darbinieka ienākumiem.

Lai novērstu mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja statusa izmantošanu kā izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ņemot vērā, ka mikrouzņēmumu nodoklis tiek maksāts no mikrouzņēmuma apgrozījuma, tad, ja mikrouzņēmumam nav apgrozījuma taksācijas periodā, kas nesakrīt ar kalendāra gadu, kurā tika veikta šā mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja reģistrācija, tas ar nākamo taksācijas gadu zaudēs mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu.

Grozījumi paredz: ja mikrouzņēmuma darbinieka ienākums no mikrouzņēmuma pārsniedz 500 latu saistībā ar Darba likumā noteiktā atlaišanas pabalsta aprēķināšanu vai kompensācijas izmaksu par neizmantoto atvaļinājumu darba tiesisko attiecību izbeigšanas gadījumā un ar šo personu darba attiecības netiek atjaunotas sešu mēnešu laikā pēc to izbeigšanas, mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma apmēra kritērijs (500 lati mēnesī) netiek uzskatīts par pārsniegtu un noteiktā nodokļa papildlikme šim mikrouzņēmuma darbinieka ienākuma pārsniegumam nav jāpiemēro.

Lai nodrošinātu likuma darbības izvērtēšanu ilgstošākā periodā, tika lemts, ka līdz 2015.gada 1.oktobrim MK vērtēs šā likuma praktiskās īstenošanas gaitu un rezultātus, it īpaši attiecībā uz valsts sociālās apdrošināšanas iemaksām un sociālās apdrošināšanas pakalpojumu pieejamību mikrouzņēmumu darbiniekiem. Katru gadu līdz 1.oktobrim Labklājības ministrija sagatavos un iesniegs Saeimai ziņojumu.

Par grozījumiem vēl lems Saeima.

 

 

FM: Par grozījumiem Finanšu stabilitātes nodevas likumā

22. novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus Finanšu stabilitātes nodevas likumā, paaugstinot nodevas likmi no 0,036 uz 0,072 procentiem. Grozījumi likumā tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros.

Finanšu stabilitātes mērķis ir visas sabiedrības interesēs nodrošināt "drošības spilvenu" banku krīzes gadījumā. Likumprojekts ir 2012.gada valsts budžeta fiskālās konsolidācijas pasākums. Finanšu stabilitātes nodevas likums nosaka, ka nodevas objekts ir nodevas maksātāja saistību kopsumma taksācijas perioda beigās, no kuras atskaita: noguldījumus, kas pakļauti Latvijas Republikas vai citas dalībvalsts noguldījumu garantiju shēmai, nodevas maksātāja emitētās hipotekārās ķīlu zīmes un pakārtotās saistības, kas iekļautas pašu kapitāla aprēķinā kā subordinētais kapitāls saskaņā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumiem.

2012.gadā nodeva tiek prognozēta 4,6 miljonu latu apmērā.

 

 

FM: Par Valsts ieņēmumu dienestu kā spirta denaturēšanas licenču izsniedzēju

22.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja grozījumus MK noteikumos, nosakot, ka turpmāk spirta denaturēšanas komersanta speciālo atļauju izsniegs Valsts ieņēmumu dienests (VID), nevis kā līdz šim – VID licencēšanas komisija.

Grozījumi izstrādāti, lai vienkāršotu un organizētu valsts pārvaldi pēc iespējas efektīvi un samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātajiem.

Šobrīd MK noteikumi par spirta denaturēšanas un denaturētā spirta aprites kārtību paredz, ka Latvijas Republikā denaturēt spirtu drīkst tikai akcīzes preču noliktavā komersants, kurš saņēmis VID licencēšanas komisijas izsniegtu speciālo atļauju (licenci) apstiprinātā noliktavas turētāja darbībai.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

IeM: Par ārzemnieku aizturēšanas un piespiedu izraidīšanas izdevumu piedziņas atvieglošanu

22.novembrī Ministru kabinets (MK) izdeva noteikumus, kas paredz kārtību, kādā nosaka un piedzen izdevumus, kas saistīti ar ārzemnieku piespiedu izraidīšanu, aizturēšanu un turēšanu apsardzībā vai ārzemnieku nosūtīšanu uz valsti, kas personas uzņem atpakaļ.

Šos izdevumus varēs piedzīt no ārzemniekiem, viņu uzaicinātājiem, pārvadātājiem vai darba devējiem, ja viņi ir nodarbinājuši ārzemniekus, kuri nelikumīgi uzturas Latvijā. Līdz ar to šie noteikumi paplašina personu loku, no kuriem var piedzīt izraidīšanas izdevumus. Lēmumu par izraidīšanas izdevumu piedziņu pieņems Valsts robežsardzes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona.

Lai atvieglotu izraidīšanas izdevumu piedziņu no pārvadātājiem, uzaicinātājiem vai darba devējiem, ja viņi nelikumīgi nodarbinājuši ārzemniekus, kuri nelikumīgi uzturas Latvijā, noteikumi paredz iespēju izpildīt lēmumu par izraidīšanas izdevumu piedziņu piespiedu kārtā – ar izpildrīkojuma nodošanu zvērinātam tiesu izpildītājam.

Ieviešot šādu procedūru, tiks mazināts administratīvais slogs tiesu varai.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

IZM: Par augstskolas EIHSEBA rektora vietas izpildītāja iecelšanu

22.novembrī Ministru kabinets (MK) iecēla matemātikas zinātņu doktori Eviju Liepu par augstskolas EIHSEBA rektora vietas izpildītāju.

E.Liepa par augstskolas rektora vietas izpildītāju iecelta saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto, kas paredz, ka, dibinot augstskolu, MK ieceļ augstskolas dibinātāja izvirzītu rektora vietas izpildītāju, kas pilda rektora pienākumus līdz augstskolas Satversmes sapulcē ievēlēta rektora apstiprināšanai. Augstskolas EIHSEBA valde 2011.gada 27.oktobrī pieņēma lēmumu par augstskolas rektora vietas izpildītāju izvirzīt matemātikas zinātņu doktori E.Liepu.

Izglītības un zinātnes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

LM: Par grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu"

Par algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistītajiem cilvēkiem veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai, paredz Labklājības ministrijas (LM) sagatavotie grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Šobrīd par bezdarbniekiem, kuri ir iesaistīti darba praktizēšanā pašvaldībās, šādas iemaksas netiek veiktas.

Paredzēts, ka valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas vienam cilvēkam, kas veiks algotos pagaidu sabiedriskos darbus, būs 10 lati mēnesī. Tās maksās no valsts pamatbudžeta.

Labklājības ministrija uzsver, ka šādu obligāto iemaksu veikšana pozitīvi ietekmēs algotos pagaidu sabiedriskajos darbos iesaistīto cilvēku sociālo nodrošinājumu nākotnē, kad viņiem piešķirs valsts vecuma pensiju.

Algotos pagaidu sabiedriskos darbos 2012.gadā plānots iesaistīt 21,3 tūkstošus cilvēku, savukārt 2013.gadā – 8379 cilvēkus.

Grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu" 22.novembrī izskatīti valdībā.

LM ar 2012.gadu plāno īstenot jaunu pasākumu – algotos pagaidu sabiedriskos darbus, kas aizvietos un uzlabos līdzšinējo darba praktizēšanu pašvaldībās. Atšķirībā no darba praktizēšanas jaunajā pasākumā pašvaldība, ja uzskatīs par nepieciešamu, savos saistošajos noteikumos varēs noteikt kritērijus, pēc kuriem prioritāri iesaista kādu bezdarbnieku grupu pasākumā. Vienlaikus pašvaldības būs atbildīgas par darbam nepieciešamo aprīkojumu, jo valsts to vairs nefinansēs.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

SM: Par "Pasažieru vilciena" vilcienu iepirkumu konkursa statusu

22.novembrī Ministru kabineta sēdē izskatīts informatīvais ziņojums par "Pasažieru vilciena" (PV) vilcienu iepirkumu konkursu statusu un rīcību, lai nodrošinātu projekta pabeigšanu noteiktajos termiņos un izvērtētu iespējamos riskus.

Satiksmes ministrs Aivis Ronis informēja valdības locekļus par vilcienu iepirkuma konkursa pašreizējo situāciju. Ministrs norādīja, ka nepieciešama papildu tehniski ekonomiskā izvērtēšana un jāveic aprēķini par potenciālo ietekmi uz valsts budžeta ilgtermiņa saistībām. Minētā analīze jāveic PV valdei un jāsagatavo ziņojuma projekts valdībai.

Satiksmes ministrija kopā ar Finanšu ministriju un Tieslietu ministriju vērtēs ziņojuma projektu, kuru valdība izskatītu atkārtoti un pieņemtu lēmumu nākamajā sēdē.

Kā norādīja satiksmes ministrs A.Ronis, šāds izvērtējums jāveic, jo plānotais vilcienu iepirkums ir lielākais iepirkums valstī un tajā plānots ieguldīt būtiskus ES fondu līdzekļus.

Minētajā izvērtējumā jāiekļauj tehniski ekonomiskais pamatojums, lai pārliecinātos par līdzekļu ekonomiju, salīdzinot ar esošo, novecojošo vilcienu ekspluatāciju, samazinātu uzturēšanas izmaksas.

Veicot minēto vilcienu iepirkumu, valsts uzņemas ilgtermiņa saistības, kuras ministrija nevar uzņemties bez valdības lēmuma, jo būtiski ir ekonomiski finansiālie rādītāji saistībā ar jauno vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā, kas būs jāparedz no valsts budžeta līdzekļiem.

Aivis Freidenfelds, satiksmes ministra biroja vadītājs

 

 

TM: Par grozījumiem Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā

22.novembrī Ministru kabinets (MK) atbalstīja grozījumus Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likumā, kas risinās informatīvajā ziņojumā "Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sistēmas darbību Latvijā (no 2005.gada 1.jūnija līdz 2008.gada 31.decembrim)" minētās problēmas, kā arī citas praksē atklātās problēmas.

Ņemot vērā valsts budžeta iespējas, ar minētajiem grozījumiem plānots novērst problēmas valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas normatīvajā regulējumā, kas skar valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības pieprasītāju un sniedzēju pienākumus un atbildību, kā arī juridiskās palīdzības sniedzēju loku, darba kvalitāti, pieejamību un kompetences celšanu.

Grozījumi paredz precizēt ar juridisko palīdzību saistīto izdevumu samaksas regulējumu, Juridiskās palīdzības administrācijas lēmumu pārsūdzības kārtību, kā arī noteikt līgumu ar juridiskās palīdzības sniedzējiem slēgšanas, līguma darbības pagarināšanas un izbeigšanas regulējumu.

Plānots arī papildināt juridiskās palīdzības sniedzēju loku ar jaunu juridiskās palīdzības sniedzēju – biedrību vai nodibinājumu, kā arī veikt citus tehniska rakstura precizējumus, kas nepieciešami Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma sakārtošanai.

Minētie likuma grozījumi vēl jāpieņem Saeimā.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

VM: Par grozījumiem Pacientu tiesību likumā

22.novembrī Ministru kabineta sēdē atbalstīti Veselības ministrijas izstrādātie grozījumi Pacientu tiesību likumā, kas nosaka, ka Ārstniecības riska fonda darbība tiek uzsākta 2013.gada 1.janvārī.

Likumprojekts paredz pagarināt pārejas noteikumu spēkā stāšanās laiku, jo Ārstniecības riska fonda izveidei nākamajā gadā būtu nepieciešami papildu līdzekļi, lai nodrošinātu ārstniecības iestāžu riska maksājumus par iestādēs nodarbinātajām ārstniecības personām, taču saistībā ar valsts budžeta konsolidācijas pasākumiem 2012.gadā tas nav iespējams.

Tādēļ Ārstniecības riska fonda darbību paredzēts sākt gadu vēlāk – 2013.gada 1.janvārī.

Tāpat paredzēts 2013.gada veselības aprūpes nozares bāzes budžeta izdevumos iestrādāt papildu nepieciešamo finansējumu – 838 tūkstošus latu – ārstniecības iestāžu riska maksājumu nodrošināšanai.

Plānots, ka pacienti vai viņu pārstāvji varēs saņemt atlīdzību par veselībai vai dzīvībai nodarīto kaitējumu no 2013.gada 1.jūlija.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

VARAM: Par grozījumiem likumā "Par pašvaldībām"

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs uzskata, ka likumprojekts par pašvaldību referendumiem vēl nav pietiekami kvalitatīvi izstrādāts un saskaņots ar sociālajiem partneriem.

Ministrs uzsver, ka pašreizējā likumprojekta redakcija nedod skaidras un nepārprotamas atbildes uz daudziem ar pašvaldību referendumiem saistītiem jautājumiem – par ko un kādā kārtībā var tikt ierosināti un rīkoti pašvaldību referendumi; kāds būs to finansēšanas avots; kā tiks paziņoti referendumu rezultāti un kāds būs to juridiskais spēks.

"Uzskatu, ka referendumiem jābūt lemjošiem, ne konsultatīviem, jo tikai pašvaldībām saistoši iedzīvotāju lēmumi nodrošinās reālus rezultātus. Referendumi būtu rīkojami par konkrētiem saimnieciskiem jautājumiem, kas skar pašvaldību intereses, piemēram, dodot iespēju iedzīvotājiem lemt par investīciju prioritātēm un atsevišķu objektu būvniecību – šogad ceļam kultūras namu vai remontējam ceļu," norāda ministrs.

Valdības 22.novembrī noteiktais datums likumprojekta iesniegšanai Saeimā – 2012.gada 1.augusts – ir galīgais termiņš. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija darīs visu iespējamo, lai kvalitatīvu un ar pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām izdiskutētu likumprojektu sagatavotu ievērojami īsākā laikā.

 

 

VARAM: Par grozījumu Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā

22.novembrī Ministru kabinets lēma pagarināt likumprojekta par apriņķu pašvaldību administratīvo teritoriju izveidošanu iesniegšanas termiņu Saeimā līdz 2013.gada 31.decembrim.

Līdz tā izstrādei Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) turpinās darbu pie tiešās pārvaldes iestāžu kompetences nodošanas plānošanas reģioniem.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījums Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā", ko valdība akceptēja 22.novembra sēdē.

Termiņa pagarinājums sagatavots, ņemot vērā ekonomisko un finansiālo situāciju valstī – īstenojot budžeta konsolidācijas pasākumus, novirzīt finanšu līdzekļus apriņķu izveidei šobrīd nav lietderīgi.

 

  

VARAM: Par mērķdotāciju izmaksāšanu pašvaldībām teritorijas plānojumu izstrādei

22.novembrī Ministru kabinets (MK) nolēma pagarināt termiņu piešķirto mērķdotāciju izmaksāšanai vietējām pašvaldībām teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei, bet ne ilgāk kā līdz 2014.gada 31.decembrim.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātais likumprojekts "Grozījums Teritorijas attīstības plānošanas likumā", ko valdība akceptēja 22.novembra sēdē.

Atbilstoši MK 2006.gada 14.februāra noteikumiem Nr.121 "Kārtība, kādā piešķir mērķdotāciju plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritorijas plānojumu un to grozījumu izstrādei" mērķdotācijas apguves termiņš ir 24 mēneši.

2012.gada budžetā noteiktais mērķdotācijas apjoms ir trīs reizes mazāks par nepieciešamo, bet 2013.gadā un 2014.gadā budžeta programmā "Atbalsts telpiskās plānošanas politikas īstenošanai" šim mērķim ir paredzēts atbilstošs finansējums, tāpēc likumprojekts reglamentē ilgāku attiecīgo Ministru kabineta noteikumu piemērošanas laiku.

 

 

VARAM: Par termiņa pārcelšanu kompensāciju izmaksai par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās

22.novembrī Ministru kabineta (MK) sēdē tika nolemts pārcelt termiņu kompensāciju izmaksai par zemes atpirkšanu uz 2013.gadu un uz 2014.gadu attiecībā uz ikgadējiem maksājumiem par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās.

To paredz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātais likumprojekts "Grozījums likumā "Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos"", ko valdība akceptēja 22.novembra sēdē.

VARAM sagatavotais likumprojekts neaizliegs īpašniekiem tiesības uz kompensāciju (zemes atpirkšanu un ikgadējiem atbalsta maksājumiem) kopumā, bet gan tiks pārcelts termiņš to izmaksai.

Savukārt zemes īpašniekiem, kuri vēl nav pieteikušies kompensācijām, netiks ierobežotas tiesības uz kompensāciju. Vienlaikus jānorāda, ka zemes īpašnieki jau šobrīd var pieteikties uz zemes atpirkšanu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Dabas aizsardzības pārvaldē.

Tāpat sēdē tika nolemts pārcelt uz 2014.gadu kompensāciju izmaksu termiņu par īpaši aizsargājamo nemedījamo sugu un migrējošo sugu dzīvnieku nodarītajiem būtiskiem postījumiem. To paredz VARAM sagatavotais likumprojekts "Grozījums Sugu un biotopu aizsardzības likumā".

 

 

VARAM: Par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un apstrādes prasībām

22.novembrī Ministru kabineta sanāksmē tika akceptēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas sagatavotie priekšlikumi par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanas un apstrādes prasībām. To paredz Ministru kabinetā iesniegtais noteikumu projekts "Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas noteikumi".

Saskaņā ar šo noteikumu projektu ir paredzēti šo iekārtu atkritumu savākšanas, pārstrādes, atjaunošanas un atkārtotas izmantošanas apjomi un termiņi.

Tāpat tajā iestrādāta kārtība, kādā elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji iesniedz savus ziņojumus par darbu izpildi Elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrā.

 

 

VARAM: Par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām

Lai veicinātu atkritumu savākšanu un šķirošanu, 22.novembrī Ministru kabineta sēdē tika akceptēti Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotie priekšlikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām.

Tie paredz, ka turpmāk atkritumu savākšanas un šķirošanas vietu veidus, kā arī atkritumu savākšanas, šķirošanas un bioloģiski noārdāmo atkritumu kompostēšanas vietu ierīkošanas un apsaimniekošanas prasības noteiks VARAM izstrādātais MK noteikumu projekts "Noteikumi par atkritumu savākšanas un šķirošanas vietām".

Noteikumu projektā ir iestrādātas arī prasības atsevišķu veidu bīstamo atkritumu savākšanas punktiem, kuri izvietoti ārstniecības iestādēs.

Vides aizsardzībasun reģionālās attīstības ministrijas Sabiedrības informēšanas nodaļa

 

 

ZM: Par bezakcīzes dīzeļdegvielas apjomu lauksaimniekiem 2011./2012. saimnieciskajā gadā

22.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2011.gada 3.maija noteikumos Nr.344 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo dīzeļdegvielu (gāzeļļu), ko izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai, lauksaimniecības zemes apstrādei un meža vai purva zemes apstrādei, kurā kultivē dzērvenes vai mellenes, kā arī zemes apstrādei zem zivju dīķiem".

Ņemot vērā, ka 2011./2012. saimnieciskajā gadā klimatiskie apstākļi lauksaimnieciskai ražošanai nav bijuši labvēlīgi un lauksaimniekiem papildus bija nepieciešams neplānots dīzeļdegvielas daudzums gan pavasarī, pārsējot labību, gan rudenī, novācot ražu, izmaiņas noteikumos paredz precizēt šajā saimnieciskajā gadā maksimālo dīzeļdegvielas apjomu, kam tiek piemērots akcīzes atbrīvojums līdz 97 858 600 litriem.

Par papildu dīzeļdegvielas daudzuma piešķiršanu Lauku atbalsta dienests (LAD) lēmumu pieņems līdz 2011.gada 30.decembrim, piemērojot proporcionālo samazinājumu, kas pēc šābrīža LAD datiem būs ap 97 l/ha.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

 

 

ZM: Par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai

22.novembrī valdība apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projektu "Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai". Noteikumu projekts izstrādāts, lai pārņemtu Komisijas direktīvu 2010/60/ES, ar ko nosaka atkāpes tādu lopbarības augu sēklu maisījumu tirdzniecībai, ko paredzēts izmantot dabas vides saglabāšanai. Līdz šim Latvijā nav normatīvo aktu, kas regulētu dabiskās vides saglabāšanai paredzētu lopbarības augu sēklu maisījumu ievākšanu un tirgošanu.

Noteikumu projektā noteikti sēklu maisījumu ievākšanas veidi un teritorijas, no kurām tos atļauts ievākt. Noteikta arī kārtība, kādā izsniedz atļauju sēklu maisījumu tirdzniecībai, prasības sēklu maisījumu kvalitātei, kā arī prasības sēklu maisījumu saiņošanai un etiķetēšanai.

Pēdējos gados ir vērojams arvien vairāk bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu. Lauksaimniecībai modernizējoties un intensificējoties, arvien aktuālāka ir kļuvusi to dabisko zālāju biotopu saglabāšana, kurus apdraud ģenētiskā erozija. Lai gan daudziem vērtīgiem dabisko zālāju biotopiem ir piešķirts īpaši aizsargājamo teritoriju statuss, ar to nepietiek, lai šie biotopi paši atjaunotos.

Patlaban oficiālā sēklu tirdzniecībā drīkst būt lopbarības augu sēklas un šo sēklu maisījumi, kas atbilst 2009.gada 17.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.152 "Lopbarības augu sēklaudzēšanas un sēklu tirdzniecības noteikumi" prasībām. Ieviešot Komisijas direktīvas 2010/60/ES prasības, sēklaudzētājiem, kuri izpildīs noteiktas prasības, tiks dota iespēja ievākt un tirgot dabiskās vides saglabāšanai paredzētus lopbarības augu sēklu maisījumus.

Noteikumi par lopbarības augu sēklu maisījumiem, kas paredzēti dabiskās vides saglabāšanai, stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa