Eiropas Komisija: Par Eiropas dabas mantojuma izsīkšanu

22.novembrī publicēts jauns pētījums vēsta: vērojams satraucošs Eiropas dabas mantojuma izsīkums. Veidojot Eiropas Sarkano sarakstu kā daļu no IUCN Apdraudēto sugu sarkanā saraksta, ir novērtēta ievērojama daļa Eiropas vietējās faunas un floras un konstatēts, ka liels gliemju, saldūdens zivju un vaskulāro augu īpatsvars patlaban ir pieskaitāms apdraudēto sugu kategorijai.

Novērtējot aptuveni 6000 sugas, konstatēts, ka šobrīd izmiršana draud 44% no visiem saldūdens gliemjiem, 37% saldūdens zivju, 23% abinieku, 20% sauszemes gliemju izlases, 19% rāpuļu, 15% zīdītāju un spāru, 13% putnu, 11% saproksilofāgo vaboļu izlases, 9% tauriņu un 467 vaskulāro augu sugām.

Eiropas Komisijas vides komisārs Janežs Potočniks sacīja: "Eiropā un visā pasaulē dzīvojošo cilvēku labklājība ir atkarīga no dabas izcelsmes precēm un pakalpojumiem. Ja neizpētīsim šā izsīkuma iemeslus un steidzami nerīkosimies, lai to apturētu, mums var nākties maksāt ļoti augstu cenu."

Līdz šim visapdraudētākā grupa ir izrādījušies saldūdens gliemji. Kādreiz tik izplatītā Margaritifera auricularia sugas gliemene tagad atrodama vairs tikai dažās Francijas un Spānijas upēs. 20.gs. 80.gados to uzskatīja par gandrīz izmirušu, bet šobrīd tā ir reģistrēta kā īpaši apdraudēta. Šī ir viena no divām sugām, kurām tika izveidots Eiropas līmeņa rīcības plāns, un pašreiz tiek īstenotas programmas, kas ļauj cerīgi raudzīties uz tās nākotni.

"Skaitļi apstiprina satraucošo stāvokli, kādā atrodas Eiropas gliemji," uzskata IUCN Eiropas Sarkanā saraksta koordinatore Anabella Kuteloda. "Ņemot vērā arī to, cik ārkārtīgi apdraudētas ir saldūdens zivis un amēbas, varam secināt, ka Eiropas saldūdens ekosistēmām ir tiešām nopietns apdraudējums, tāpēc nekavējoties jāveic aizsardzības pasākumi."

Saldūdens zivis ir nopietni apdraudētas, it īpaši piesārņojuma, pārzvejas, biotopu izzušanas un svešu sugu ieviešanas rezultātā. Īpašas briesmas draud storei, jo patlaban gandrīz visas astoņas stores sugas, izņemot tikai vienu, ir īpaši apdraudētas.

Vaskulāro augu kategorijā ir iekļautas kultūraugiem radniecīgās savvaļas augu sugas, kurām ir ārkārtīgi liela nozīme pārtikas nodrošinājumā, bet kuras nereti tiek aizmirstas dabas aizsardzības pasākumos. Īpaši apdraudētā Beta patula ir tuvi radniecīga kultivētajām bietēm un ir nozīmīgs gēnu avots pretvīrusu rezistences palielināšanai. Pie citiem kultūraugiem, par kuriem pieaug bažas, pieskaitāmas cukurbietes, kvieši, auzas un lapu salāti – Eiropā saimnieciski svarīgas kultūras.

Taču ir arī labas ziņas, un novērtējumā ir izcelti panākumi, kas gūti ar labi izstrādātiem aizsardzības pasākumiem. Daudzām sugām, kas aizsargātas ar ES biotopu direktīvu un iekļautas Natura 2000 aizsargājamo teritoriju tīklā, tagad ir lielākas izredzes izdzīvot. Korsikas augs Centranthus trinervis no īpaši apdraudēto augu kategorijas sarakstā ir pārcelts pie apdraudētajiem augiem, pateicoties tam, ka vienīgā zināmā vieta, kur tas sastopams, ir bijusi stingri aizsargāta. Turklāt vairumam apdraudēto sauszemes gliemežu Madeirā iepriekšējo 10 gadu laikā izdzīvot ir palīdzējusi, piemēram, invazīvo augu, kazu un žurku sugu kontrole.

Priekšvēsture

Eiropas Sarkanajā sarakstā, kas sagatavots pēc tādiem pašiem kritērijiem kā pasaules IUCN aizsargāto sugu saraksts, tikai attiecas uz Eiropu, ir atspoguļots aptuveni 6000 Eiropas sugu (zīdītāju, rāpuļu, amēbu, saldūdens zivju, tauriņu, spāru un atsevišķu vaboļu, gliemeņu un vaskulāro augu grupu) aizsardzības statuss.

Tajā ir norādīts, kurām sugām draud izmiršana reģiona līmenī, lai varētu veikt aizsardzības pasākumus un uzlabot šo sugu statusu. Eiropas Sarkano sarakstu finansē galvenokārt Eiropas Komisija. Sugas ir iedalītas astoņās apdraudējuma kategorijās. Īpaši apdraudētās, apdraudētās un neaizsargātās sugas apzīmē ar vienu vārdu "apdraudētas".

Sarakstu sagatavoja IUCN Pasaules sugu programma, IUCN Eiropas reģionālais birojs, IUCN Sugu izdzīvošanas komisija un tās ekspertu tīkls, kā arī vairāki partneri, tostarp organizācijas "Butterfly Conservation Europe" un "European Invertebrates Survey" un Bernes Dabas vēstures muzejs (Šveice).

Uz briesmām, kas apdraud saldūdens zivis, gliemjus un citas bioloģiskās daudzveidības formas, ES reaģē ar jaunu bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas pieņemta šā gada maijā. Šīs jaunās un vērienīgās stratēģijas mērķis ir līdz 2020.gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu izsīkumu Eiropas Savienībā. Šo galveno mērķi palīdzēs sasniegt seši uzdevumi un 20 darbības. Uzdevumi:

• pilnā mērā īstenot ES dabas aizsardzības tiesību aktus, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību;

• labāk aizsargāt ekosistēmas un pastiprināti izmantot zaļo infrastruktūru;

• ieviest ilgtspējīgāku lauksaimniecību un mežsaimniecību;

• labāk apsaimniekot zivju krājumus;

• stingrāk kontrolēt svešās invazīvās sugas;

• Eiropas Savienībai ieguldīt vairāk līdzekļu, lai novērstu globālo bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā Preses un informācijas nodaļa