Baltkrievija vēlas ekonomisko sadarbību ar Latviju

"Baltkrievija ir ieinteresēta paplašināt ekonomiskos sakarus ar savu kaimiņvalsti Latviju," uzsvēra Baltkrievijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Latvijā Mihails Mariničs vakardienas preses konferencē, kas bija veltīta gaidāmajai Baltkrievijas ekonomikas izstādei "Belarus expo 2000" Rīgā. "Mūsu ekonomiskajai sadarbībai ir laba tiesiskā bāze, un abu valstu uzņēmēji labi izmanto šīs bāzes radītās sadarbības iespējas," teica M.Mariničs. Vēstnieks atzīmēja, ka Baltkrievija ir īpaši ieinteresēta Latvijas ostu izmantošanā. Taču labi attīstās abu valstu ekonomiskā sadarbība arī citās nozarēs. Pērn savstarpējās preču apgrozības apjoms pieaudzis par 28 procentiem, sasniedzot 300 miljonus ASV dolāru. Pēc Baltkrievijas vēstnieka domām, šādu pieaugumu devusi galvenokārt pērn Rīgā sekmīgi noritējusī Baltkrievijas rūpniecības izstāde "Belarus expo 99", kurā piedalījās 40 uzņēmumi.

Pieprasītākās Baltkrievijas preces Latvijā esot traktori un kravas automašīnas, ceļu būves un kokapstrādes tehnika, kā arī kristāla un porcelāna izstrādājumi. "Mēs labi zinām, ka Latvijas veikalos netrūkst augstas kvalitātes preču, taču tās ir dārgas," teica Baltkrievijas vēstnieks. "Mēs šeit redzam labu konkurences iespēju, piedāvājot augstas kvalitātes preces par zemākām cenām. Mēs uzskatām, ka augstvērtīgu preču tirgū jābūt plašam cenu spektram, lai pircēji varētu izvēlēties."

Pērnā gada izstādē parakstīts vairāk nekā pussimt ekonomiskās sadarbības līgumu. Vērtīgākie no tiem bijuši ilgtermiņa sadarbības līgumi, pēc kuriem Latvijas firmas ieguvušas dīleru tiesības Baltkrievijas ražojumu izplatīšanai plašākā reģionā. Saskaņā ar šiem līgumiem Latvijas firmas tagad tirgo Baltkrievijas televizorus, pārējo sadzīves tehniku un arī vairākus citus ražojumus.

Sekmīgi attīstās sadarbība arī investīciju jomā. Piemēram, Baltkrievijā ar Latvijas puses kapitālu jau darbojas piecpadsmit kokapstrādes uzņēmumi, bet pavisam šajā valstī ir simt kopuzņēmumu. Savukārt Latvijā darbojas 174 Latvijas un Baltkrievijas kopuzņēmumi.

Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, M.Mariničs uzsvēra arī Baltkrievijas kālija sāls tranzīta apjoma pieaugumu caur Ventspils ostu. Pērn šā minerālmēslojuma tranzīts pieaudzis par 200 tūkstošiem tonnu, sasniedzot 2,6 miljonus tonnu. M. Mariničs augstu novērtēja faktu, ka Ventspilī tiek būvēta jau ceturtā piestātne kālija sāls pārkraušanai. "Cīņa par kālija sāls tranzītu ir barga, un lietuvieši pieliek lielas pūles, lai kālija sāls tranzīts no Baltkrievijas ietu caur Lietuvu," teica vēstnieks, piebilstot, ka labo kaimiņattiecību vārdā Baltkrievija saglabā līdzšinējo tranzīta ceļu caur Ventspili.

M.Mariničs pastāstīja arī par Baltkrievijas uzņēmuma "Integral" ieinteresētību sadarboties ar Rīgas "Alfu", izveidojot kopuzņēmumu augstas tehnoloģijas produktu ražošanai. Pēc M. Mariniča vārdiem, "Integral" ir apguvis solīdu tirgu vairākās Āzijas valstīs, un šāds kopuzņēmums ļautu saglabāt pat līdz divām trešdaļām no "Alfas" kādreizējā ražošanas apjoma. Galvenās grūtības šī projekta īstenošanā, pēc vēstnieka Mariniča domām, rada "Alfas"privatizēšana, taču baltkrievu puse esot ieinteresēta piedalīties arī šajā procesā.

Dalību izstādei "Belarus expo 2000", ko atklās 14.martā, pieteikušas vairāk nekā simt firmas. Mūsu valstī ieradīsies Baltkrievijas premjerministra vietnieks Boriss Batura, Baltkrievijas finansu, uzņēmējdarbības un rūpniecības ministri, kā arī muitas komitejas vadītājs un vairāku Baltkrievijas lielāko koncernu vadītāji. Izstādes laikā Rīgā notiks arī starptautiska konference par muitas demokratizāciju.

Baltkrievijas vēstnieks izteica viedokli, ka laba ekonomiskā sadarbība sekmē arī valstu politisko saprašanos. "Mēs esam ieinteresēti arī augsta līmeņa politisku vizīšu apmaiņā," uzsvēra M.Mariničs, izsakot viedokli, ka vistuvāk sarunas esot pievirzījušās Latvijas Ministru prezidenta un ārlietu ministra vizītēm Baltkrievijā. Pēc tam, pēc vēstnieka domām, varētu runāt arī par prezidentu vizītēm 2001. gadā.

M.Mariničs izteica arī sarūgtinājumu par to, ka Latvija ceļā uz Eiropas Savienību ievieš Eiropas standartus un līdz ar to ir apgrūtināts Baltkrievijas cementa, ruberoīda un vairāku citu celtniecības materiālu eksports uz Latviju. "Ekonomikā iejaucas politiski jautājumi, un to cenšas izmantot konkurenti," teica vēstnieks, uzsverot, ka arī Baltkrievija tagad pieskaņo savus ražojumus Eiropas standartiem.

"Latvijas Vēstnesis": — Vēstnieka kungs, kā Baltkrievija — mūsu ekonomisko sakaru attīstības stratēģijā — raugās uz Latvijas perspektīvu iestāties Eiropas Savienībā?

M.Mariničs: — Baltkrievija nebūt negrib noslēgties savās robežās. 1995. gadā mūsu valsts parakstīja sadarbības un partnerattiecību līgumu ar Eiropas Savienību. Domāju, ka arī mums kādreiz noderēs Latvijas pieredze, sagatavojoties iestājai ES. Protams, tas ir laika jautājums.

Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors