Centrālās statistikas pārvaldes informācija

1999.gada 21.aprīlī

Par transporta darbību 1998.gadā

1998. gads nav bijis veiksmīgs dzelzceļa transportā. Ir pārvadāti 37,9 miljoni tonnu kravu, kas ir par 3,1 miljonu tonnu jeb par 7,7% mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet kravu apgrozība bija 13 mljrd. t/km, kas ir par 1 mljrd. t/km jeb 7,0% mazāk nekā 1997. gadā. Kravu apjomi 1998. gadā dzelzceļa transportā ir samazinājušies iekšzemes pārvadājumos par 90,7 tūkstošiem tonnu jeb 3,6%, eksporta pārvadājumos par 230 tūkstošiem tonnu jeb 8,3%, salīdzinot ar 1997. gadu. Visbūtiskāk samazinājušies kravu pārvadājumu apjomi tranzīta pārvadājumos — par 2851,4 tūkst. tonnām jeb 9,2%. Tranzīta pārvadājumi caur ostām 1998. gadā bija 25,5 milj. tonnu jeb par 3,5% mazāk nekā iepriekšējā gadā, bet vislielāko tranzīta kravu apjoma samazinājumu veidoja sauszemes tranzīta samazināšanās. Ja 1997. gadā sauszemes tranzīts bija 4,7 miljoni tonnu, tad 1998. gadā — tikai 2,8 miljoni tonnu, kas ir par 40,4% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Vienīgi importa kravu pārvadājumu apjomi ir palikuši iepriekšējā gada līmenī — 4,6 miljoni tonnu.

Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, 1998. gadā Krievijas krīzes ietekmē dzelzceļa transportā ir mainījusies pārvadājumu struktūra. 1996. gadā 10,4% no visiem kravu pārvadājumiem bija importa pārvadājumi, 1997. gadā — 11,3%, bet 1998. gadā — jau 12,3%. Ir pieaudzis arī iekšzemē pārvadāto kravu īpatsvars kopējos kravu pārvadājumos. Tranzīta kravu īpatsvars ar gadiem kļūst mazāks: 1996. gadā — 78%, 1997. gadā — 75,8%, bet 1998. gadā — 74,6% no visiem dzelzceļa kravu pārvadājumiem.

Atšķirīga situācija 1998. gadā bija autotransporta kravu pārvadājumos. Iekšzemes ražošanas apjomu un vairumtirdzniecības apgrozījuma palielināšanās 1998. gadā sekmēja to, ka Krievijas problēmu sakarā, kas autotransportu skāra ļoti tieši (samazinot kravu pārvadājumu kvotas), autotransporta kravu pārvadājumi kopumā nav samazinājušies. Pērn ar autotransportu pārvadāja 33,8 miljonus tonnu kravu jeb par 34,1% vairāk nekā 1997. gadā. Tik lielu kravu apjoma pieaugumu veicināja iekšzemes kravu pārvadājumu apjoma pieaugums: 1998. gadā iekšzemē pārvadāja 32,1 miljonu tonnu kravu, kas ir par 36,4% vairāk nekā iepriekšējā gadā, bet starptautiskajā satiksmē pārvadāja 1,7 miljonus tonnu kravu, kas ir tikai par 2,1% vairāk nekā gadu iepriekš. Iekšzemes kravu pārvadājumos pieaudzis kravu īpatsvars pašu vajadzībām: no 68,9% 1997. gadā līdz 69,8% 1998. gadā, bet starptautiskajā satiksmē pārvadājumu pašu vajadzībām īpatsvars ir samazinājies no 16,6% līdz 11,8%.

Cauruļvadu transporta darbība 1998. gadā ir bijusi ļoti sekmīga. Pa maģistrālajiem naftas un naftas produktu vadiem tika transportēts 24,1 miljons tonnu naftas un naftas produktu, kas ir par 1,5 miljoniem tonnu jeb 6,8% vairāk nekā 1997. gadā. Salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem pieauguma tempi kļuvuši gausāki: 1998. gadā tie bija par 2,4% punktiem mazāk nekā 1997. gadā un par 7,4% punktiem mazāk nekā 1996. gadā.

Pa cauruļvadiem transportētās naftas un naftas produktu apjoma pieaugums ir sekmējis kravu apgrozības pieaugumu ostās. 1998. gadā kopējā kravu apgrozība Latvijas ostās bija 52,3 miljoni tonnu, kas ir par 1,6 miljoniem tonnu jeb 3,2% vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pieaudzis ir tikai nosūtīto kravu apjoms, kas bija 48,6 miljoni tonnu jeb par 4,0% vairāk nekā 1997. gadā. Saņemto kravu apjomi Latvijas ostās ir samazinājušies no 4 miljoniem tonnu 1997. gadā līdz 3,7 miljoniem tonnu 1998. gadā jeb par 6,9%. Sekmīgi ir strādājusi Rīgas osta, pārkraujot 13,3 miljonus tonnu kravas jeb par 18,7% vairāk nekā 1997. gadā. Ventspils ostai 1998. gads ir bijis mazāk veiksmīgs: pārkrauti 36 miljoni tonnu kravas jeb par 2% mazāk nekā iepriekšējā gadā. Liepājas ostā iekrauto un izkrauto kravu apjomi ir palikuši 1997. gada līmenī — 2,3 miljoni tonnu. Pēdējo triju gadu laikā ir strauji palielinājusies kravu apgrozība mazajās ostās: 1997. gadā, salīdzinot ar 1996. gadu, — par 78,8%, bet 1998. gadā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, — par 58,4%. 1998. gadā kravu apgrozība mazajās ostās bija 633,7 tūkstoši tonnu. Pēdējā gada laikā no mazajām ostām visvairāk pieaudzis Salacgrīvas ostas kravu apgrozījums.

No nosūtīto kravu kopējā apjoma 1998. gadā 56,7% jeb 27,6 miljoni tonnu bija nafta un naftas produkti, 11,5% jeb 5,6 miljoni tonnu — melnie metāli un to izstrādājumi, 11,3% jeb 5,5 miljoni tonnu — kokmateriāli un 10,9% jeb 5,3 miljoni tonnu — minerālmēsli. Salīdzinot ar 1997. gadu, visvairāk ir pieaudzis nosūtīto kokmateriālu apjoms (par 1,2 milj. tonnām jeb 28,8%). Melno metālu un to izstrādājumu nosūtīšana ir pieaugusi par 0,9 miljoniem tonnu (18,5%), bet minerālmēslu nosūtīšana — tikai par 0,1 miljonu tonnu (1,8%). Turpretim nosūtītās naftas un naftas produktu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 0,8 miljoniem tonnu jeb par 3,1%.

Ostās saņemto kravu kopapjomā dominēja kravas konteineros, kas 1998. gadā bija 0,7 miljoni tonnu, cukurs — 0,8 miljoni tonnu, naftas produkti — 0,7 miljoni tonnu un pārtikas produkti un augļi — 0,3 miljoni tonnu.

Katrai Latvijas ostai ir raksturīga tikai sava iekrauto un izkrauto kravu struktūra. Tā Rīgas ostā 1998. gadā nosūtīto kravu lielāko daļu (34,0% jeb 3,6 miljoni tonnas) veidoja kokmateriāli. To nosūtīšana gada laikā ir augusi par 30%. Melnie metāli un to izstrādājumi veidoja 23,6% jeb 2,5 miljonus tonnu no Rīgas ostā nosūtīto kravu kopapjoma. Saņemto kravu apjomā dominēja kravas konteineros — 25,0% jeb 0,7 miljoni tonnu, kas, salīdzinot ar 1997. gadu, ir par 18,5% mazāk. Rīgas osta ir lielākā cukura kravu saņēmēja: 1998. gadā tika saņemts 668 tūkstoši tonnu cukura, kas bija par 47,0% vairāk nekā iepriekšējā gadā.

Ventspils osta tradicionāli ir galvenā naftas un naftas produktu nosūtītāja. 1998. gadā 73,3% jeb 26,1 miljons tonnu no nosūtīto kravu apjoma bija naftas un naftas produkti, 11,5% jeb 4,1 miljons tonnu — minerālmēsli. Arī saņemto kravu apjomā dominēja naftas produkti — 143 tūkstoši tonnu jeb 34,3% no saņemto kravu kopapjoma.

Liepājas ostā 1998. gadā lielāko daļu nosūtīto kravu veidoja kokmateriāli — 723 tūkstoši tonnu jeb 40% un melnie metāli un to izstrādājumi — 534 tūkstoši tonnu jeb 29,6%. 1998. gadā Liepājas ostā saņemti 243 tūkstoši tonnu ro–ro kravas, kas bija 49,6% no saņemto kravu kopējā apjoma.

Transporta, sakaru un glabāšanas nozare ieņem svarīgu vietu valsts tautsaimniecībā. Nozares īpatsvars iekšzemes kopproduktā 1997. gadā bija 16,8%, bet 1998. gadā — 14,2%.

Transporta un sakaru statistikas daļa