Finanšu ministrija: Par situāciju Latvijas darba tirgū

Situācija Latvijas darba tirgū turpina uzlaboties, par to liecina 23.novembrī publiskotie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati – tautsaimniecībā nodarbināto iedzīvotāju skaits šā gada trešajā ceturksnī ir sasniedzis 984,7 tūkstošus, salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinoties par 1,9% un pagājušā gada attiecīgo ceturksni par – 2,5%. “Darba tirgus situācijas būtiskā uzlabošanās atspoguļo pēdējos ceturkšņos vērojamo spēcīgo ekonomikas izaugsmi, kad sākotnēji uz eksportu balstīto attīstību ir sācis papildināt arī pieprasījuma pieaugums vietējā tirgū,” uzsver finanšu ministrs Andris Vilks.

Strādājošo iedzīvotāju skaita pieaugums trešajā ceturksnī ir bijis noteicošais faktors, kas nodrošinājis darba meklētāju īpatsvara samazināšanos līdz 14,4% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem – zemākajam līmenim kopš 2009.gada pirmā ceturkšņa. Tajā pašā laikā samērā būtiski bezdarba līmeņa pazemināšanos trešajā ceturksnī, salīdzinot ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ietekmējusi arī iedzīvotāju skaita samazināšanās 15–74 gadu vecuma grupā, galvenokārt emigrācijas rezultātā, un ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita pieaugums.

Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, darba meklētāju īpatsvars Latvijā ir samazinājies par 1,8 procentpunktiem, apsteidzot Lietuvu, kur darba meklētāju īpatsvars trešajā ceturksnī bija 14,8%, bet joprojām atpaliekot no Igaunijas zemā 10,9% rādītāja.

Līdzās nodarbināto skaita pieaugumam pēdējā laika statistikas dati parāda arī atsevišķās nozarēs un sektoros notiekošās izmaiņas. Pēc 2009. un 2010.gadā piedzīvotā ievērojamā krituma šogad atkal ir sācis palielināties būvniecībā strādājošo skaits, trešajā ceturksnī nodrošinot nozares gada pieaugumu tuvu 20% līmenim. Tajā pašā laikā apstrādes rūpniecības pēdējā laika straujā attīstība notikusi galvenokārt uz produktivitātes pieauguma rēķina, kamēr strādājošo skaita pieaugums nav bijis vērojams. Savukārt valsts pārvaldē un aizsardzībā, kā arī obligātajā sociālajā apdrošināšanā nodarbināto skaits turpina samazināties.

Vēl viena pēdējos mēnešos darba tirgū vērojama parādība ir privātajā sektorā nodarbināto īpatsvara pieaugums. Krīzes laikā, privātā sektora uzņēmējiem dodot priekšroku strādājošo skaita, nevis atalgojuma samazināšanai, privātā sektora daļa kopējā strādājošo skaitā bija jūtami samazinājusies, kamēr sabiedriskā sektora īpatsvars no 31% 2007.gada vidū 2010.gada sākumā bija pieaudzis līdz 37%, rēķinot pēc aizņemtajām vakancēm. 2011.gadā jau ir vērojama pretēja virzība, kad privātajā sektorā nodarbināto skaits aug straujāk nekā sabiedriskajā sektorā strādājošo skaits, atspoguļojot ekonomikas atgūšanos no krīzes.

Lai gan trešā ceturkšņa darbaspēka apsekojuma dati kopumā parāda visnotaļ pozitīvu darba tirgus ainu un arī Nodarbinātības valsts aģentūras pēdējie dati apstiprina reģistrētā bezdarba tālāku samazināšanos oktobrī, ir vairāki faktori, kas perspektīvā var pasliktināt Latvijas darba tirgus situāciju. Viens no tiem ir augstais ilgstošā bezdarba līmenis, kas kontekstā ar pieaugošo vakanču skaitu atsevišķās nozarēs un sektoros signalizē par strukturālā bezdarba riskiem, kad pieprasījums darba tirgū neatbilst piedāvājumam. Otrs ir tas, ka kopējais nodarbināto skaits joprojām ir salīdzinoši zems, ne tikai salīdzinot ar pirmskrīzes rekordaugsto līmeni, bet arī ar pagājušās desmitgades sākuma rādītājiem.

Vērā ņemamus riskus Latvijas ekonomikas attīstībai un situācijai darba tirgū šobrīd rada arī briestošā Eiropas valstu parādu krīze un pasaules ekonomiskās attīstības palēnināšanās, kas var pasliktināt Latvijas eksporta nozaru attīstību.

Ministrijas Komunikācijas nodaļa