Daudzi Latvijas galvaspilsētas speciālisti un ne mazums interesentu jau marta dienās saņēmuši vienreizēju materiālu kopumu. Tā titullapā lasām: "Rīgas satiksmes koncepcija. 1999—2003".

Ievadrindkopā teikts: "Rīgas satiksmes koncepcija ir izstrādāta Rīgas domes Satiksmes departamentā sadarbībā ar Pilsētas attīstības departamentu laika posmā no 1998.gada septembra līdz 1999.gada februārim". Darba gaitā materiāla sagatavošanā strādāja Rīgas domes Satiksmes departamenta, Pilsētas attīstības departamenta Arhitektūras pārvaldes pilsētplānošanas nodaļas, kā arī Latvijas Universitātes, Rīgas Tehniskās universitātes, Rīgas Aviācijas universitātes eksperti un speciālisti no vairākām SIA, kuras ieinteresētas satiksmes problēmu risināšanā.

Satiksmes koncepcijas visas nodaļas jau šī gada janvārī un februārī tika nodotas sabiedriskajai apspriešanai, bet 13.aprīlī Kongresu nama Mazajā zālē koncepcijas pirmā versija (tā rakstīts dokumenta titullapā) pieredzēja plašāku apspriešanu.

Domes priekšsēdētājs Andris Bērziņš, atklādams sanāksmi, bilda, ka ir runa par Latvijas galvaspilsētas transporta sistēmas optimizāciju maksimāli īsā laikā, aptuveni piecos gados, tālab būtisks ir sabiedrības viedoklis. Jau iepriekšējās apspriešanas laikā saņemti 58 priekšlikumi, kas jau daļēji iestrādāti šajā tekstā, un šāds ceļš ejams arī turpmāk.

Domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Linda Baltiņa atzīmēja, ka būtiska ir vienota stratēģija un ka pilsētas speciālisti šāda satura dokumentu gaidījuši vismaz septiņus astoņus gadus, faktiski kopš neatkarības atgūšanas.

Domājot par satiksmes pilnveidošanu, ir jāatzīst, ka Rīgai jau tagad ir raksturīgas Eiropas valstu lielāko pilsētu pamatproblēmas, tostarp:

— satiksmes sastrēgumi un neorganizēta automašīnu novietošana uz ielu braucamās daļas;

— sabiedriskā transporta ritošā sastāva, ielu un kustības pārvadu nolietošanās;

— ielu satiksmes pieaugošā negatīvā ietekme uz apkārtējo vidi.

Jau tagad ir skaidrs, ka tikai jaunu ielu un kustības pārvadu celtniecības vien nepalīdzēs atrisināt satiksmes sastrēgumu problēmas. Reizē ar to ir vajadzīgas:

— drošākas un neapdraudētākas transporta sistēmas, turklāt tām jābūt vairākām;

— labas pārvietošanās iespējas neatkarīgi no izvēlētā transporta līdzekļa veida;

— tāpat nepieciešami komfortablāki autobusi, tramvaji un trolejbusi, kas prasa vairāk valsts un pašvaldības dotāciju sabiedriskajam transportam;

— kvalitatīvāk uzturēti ceļu un nevainojamas ielas.

Šīs koncepcijas veidošanā piedalījās vairāki desmiti profesionāļu, un viņu secinājums ir tāds, ka Rīgai kā valsts galvaspilsētai, kurā koncentrējas vairāk nekā 70 procenti valsts ekonomikas, ir nepieciešams salīdzinoši vairāk finansu līdzekļu satiksmes infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai. Līdzekļiem jāveidojas gan no pilsētas budžeta finansējumu, gan starptautisko programmu investīcijām, gan arī panākot taisnīgāku Valsts autoceļu fonda (VAF) līdzekļu pārdali galvaspilsētas interesēs.

Satiksmes departamenta direktors Ivars Zarumba pievērsās koncepcijas tēzei par to, ka iepriekšējo gadu nepietiekamais finansējums infrastruktūras uzturēšanai un attīstībai, strauji augošais iedzīvotāju automobilizācijas līmenis (1998.gadā Rīgā uz 1000 iedzīvotājiem bija 187 automašīnas salīdzinājumā ar 130 mašīnām 1990.gadā), aizvien pieaugošie sastrēgumi pilsētas ielās un uz tiltiem to zemās caurlaidības dēļ, daudzstāvu autonovietņu trūkums pilsētas centrā, autotransporta radītā gaisa piesārņojuma līmeņa pieaugums un citi faktori liecina par to, ka ir pēdējais laiks aktualizēt šo jautājumu risinājumu. Šāda koncepcija varētu kļūt par pirmo soli, apzinoties arī to, ka ielu seguma atjaunošanai vien nepiciešami 72 miljoni latu, bet apgaismes sistēmu uzlabošanai — 12 miljoni. Līdzšinējā reālā situācija bijusi tāda, ka, piemēram, 1998.gadā Valsts autoceļu fonds Rīgas pašvaldībai atvēlējis 4 procentus līdzekļu, citiem vārdiem, 2,23 miljonus latu, kas galvenokārt izlietoti pilsētas ielu bedrīšu aizdrīvēšanas, daļēji tiltu remontiem un satiksmes organizācijas uzlabošanai.

Rīgas domes deputāts, Satiksmes un transporta lietu komisijas loceklis Arvils Heniņš norādīja, ka jauniem uzdevumiem vajadzīgas jaunas struktūras un ka nevienu būtisku projektu nevar īstenot bez prāviem ieguldījumiem. Pēc viņa aplēsēm, šai koncepcijai katru gadu būs vajadzīgi 30 miljoni latu. Pēc deputātu domām, viena no problēmām ir iebraukšanas ceļu un pagalmu sakārtošana, kā arī sabiedriskā transporta tarifu sistēmas uzlabošana, jo starp maršrutiem un pakalpojumu piedāvājumiem vērojama jūtama neatbilstība. Dome jau 23.martā pieņēmusi saistošos notiekumus par tā sauktajām sarkanajām līnijām piecās dažādās vietās, un arī tie ir pieci soļi uz priekšu.

Par Rīgas pilsētas ielu tīkla atbilstību runāja Attīstības departamenta speciāliste Eva Cerbule. Pašreizējā situācijā eksperti par lielākajiem trūkumiem atzīst izbūvēto maģistrālo ielu fragmentāro raksturu un Daugavas tiltu neatrisināto pieslēgumu pilsētas ielu tīklam. Daudzi regulējamās kustības krustojumi un vienlīmeņa dzelzceļa pārbrauktuves pilsētā ir izsmēlušas savu caurlaides spēju un līdz ar to transporta organizāciju nepieciešams risināt vairākos līmeņos. Transporta infrakstruktūras attīstību kavē arī atjaunotie privātīpašumi projektētajās ielu trasēs (sarkanajās līnijās). Šobrīd ātrgaitas lielceļu un maģistrālo ielu uzturēšanai un celtniecībai nav piesaistīti valsts līdzekļi, kaut gan liela daļa tranzīta ir ar valstisku nozīmi.

Risinājums varētu būt tāds, ka Rīgas transporta sistēmā nepieciešama jauna Daugavas šķērsojumu celtniecība, jāizstrādā ielu klasifikācija, jāsakārto ātrgaitas ielu tīkls, kas uzņemtu galvenās tranzīta plūsmas, apbraucot Rīgas centru, kā arī kravu transportu, tostarp ostas kravas, iespējami drīz zem dzelzceļa savienot Ģertrūdes un Daugavpils ielu (tas ļautu krietni atslogot Lāčplēša ielu). Domāts arī par to, ka apsverama iespēja izpētīt, vai nevar uzbūvēt papildu nobrauktuvi no Vanšu tilta, vitāli nepieciešama ir pēc iespējas ātrāka Daugavas ziemeļu šķērsojuma celtniecība, tāpat jābūvē tilts pār Buļļupi, jau pēc 2003.gada visi krustojumi ātrgaitas ielām izbūvējami vismaz divos līmeņos.

Satiksmes departamenta speciālists Aleksandrs Dzerkalis bilda, ka Saeimai vajadzētu izstrādāt un pieņemt likumu par ielām, jo šo jēdzienu daudzi izprot dažādi. Nepieciešami arī ielu uzturēšanas standarti. Viņš īpaši pievērsās Rīgas tiltiem, atgādinādams, ka tādu Latvijas galvaspilsētā ir 77. Tostarp 22 ir garāki par 100 metriem. 35 ir vidēja garuma ( no 25 līdz 100 metriem), bet 20 — mazie tilti. Ir arī 21 gājēju tunelis. Visu mākslīgo būvju kopgarums ir 9,1 km, brauktuvju kopējā platība (bez uzbrauktuvēm) — 150230 kvadrātmetru. Šīs būves, protams, ir regulāri jāpārbauda, taču šim nolūkam atvēlēti tikai 70 procenti nepieciešamo līdzekļu. Ir arī vairāki vēsturiski objekti, piemēram, vecākais tilts pār pilsētas kanālu — 1892.gadā uzbūvētais ķieģeļu mūra tilts pie Bastejkalna un pirmais satiksmes pārvads pār dzelzceļu pie Zemitānu stacijas Brīvības ielā, kas atklāts 1906.gadā.

Tomēr apsekošana un pārbaude ieilgst, arī līdzekļu trūkuma dēļ. Optimālais variants: ik gadu regulāri vajadzētu veikt speciālās apskates desmit būvēm, taču situācija ir ļoti neviendabīga. Piemēram, laikā no 1988. līdz 1992.gadam apsekoti 68 objekti, tas ir, 13 objekti gadā, no 1993. līdz 1997.gadam — 7 būves, kaut gan bija paredzēta 50 objektu apskate. Pērn bija paredzēts aprūpēt trīs tiltus un piecus satiksmes pārvadus, tomēr izpētīt...tikai pa vienam objektam. Piebildīsim, ka vidējā vienas būves speciālā apskate izmaksās 5000 latu. Tātad ir radies ievērojams apsekošanas darbu deficīts, aktuālas informācijas par šo būvju ekspluatācijas patieso stāvokli.

Mēs apspriedes darba pārtraukumā runājām ar Rīgas domes Satiksmes departamenta Sabiedriskā transporta nozares direktori Rudīti Reveliņu:

— Daudzi rīdzinieki ikdienā nevar pat iedomāties, kāds ir mūsu vēriens: tādā "mazpilsētā" , kāda ir Rīga, pērn ar pašvaldību sabiedriskā transporta līdzekļiem ir pārvadāti 258 miljoni pasažieru. Tas nozīmē, ka Latvijas galvaspilsētā sabiedriskā transporta pašvaldības uzņēmumi nodrošina apmēram 85 procentus no visiem pasažieru pārvadājumiem pilsētā.

Kaut gan, kā norādīts koncepcijas tekstā, katru gadu par 10–12 procentiem pilsētā palielinās vieglo automašīnu skaits, pieaug sabiedriskā transporta nozīmīgums. Lai pasažierus aizvien vairāk piesaistītu sabiedriskajam transportam, ir jāpanāk transporta sistēmas saskaņota funkcionēšana, kas spēj nodrošināt pasažieru vēlmes nokļūt vienā vai otrā vietā maksimāli ātri un ērti. Tikai padarot aizvien pievilcīgāku sabiedrisko transportu, ir iespējams samazināt satiksmes kopapjomu, virzoties uz galveno uzdevumu — veicināt pilsētvides aizsardzību un satiksmes drošību. Šajā kontekstā vispirms ir jāveic sabiedriskās telpas pārdale par labu gājējiem, sabiedriskajam transportam, preču piegādes un apkalpes transportam, gan tikai vietās ar izteiktu tirdzniecības elementu. Sabiedriskā transporta sistēmu plānosim kopā ar satiksmes novirzīšanu no pilsētas centrālās daļas. Veicināsim autobraucēju pārsēšanos uz sabiedrisko transportu tajās vietās, kur parasti sākas sastrēgumi.

— Koncepcijai ir zināmā mērā teorētisks raksturs. Bet kāda ir reālā prakse?

— Te, protams, ir ko teikt. Rīdzinieku rīcībā ir 270 tramvaji, 336 trolejbusi, 325 autobusi, kurus aprūpē apvienības "Imanta" un "Tālava", 18 maršrutos kursē 45 privātie un juridiskie taksobusi, ir 190 maršruta mikroautobusi, izsniegtas licences vieglajiem taksometriem 1400 pārvadājumiem dienā. Būtisks ir arī maršrutu kopgarums: tramvajiem tas ir 168 kilometri, trolejbusiem — 348 kilometri, autobusiem — 535 kilometri.

Un tomēr — sabiedriskais transports strādā ar zaudējumiem. Pērn tie sasniedza 3 miljonus latu, šogad rādās, ka būs jau četri miljoni. Deficīts rodas sakarā ar atlaidēm dažādām iedzīvotāju kategorijām. Arī tāpēc koncepcijā ierakstīta tēze par to, ka jāveic braukšanas maksas atlaižu piešķiršanas pārstrukturizēšana. Paredzam pastāvošās atlaides pašvaldības transportā pakāpeniski samazināt līdz 30 procentiem. Patlaban studentiem atlaides sasniedz 50 procentus, pensionāriem un skolēniem — 75 procentus, pensionāriem, kas vecāki par 70 gadiem,— 85 procentus. Domāts par iespēju atjaunot zonu tarifus, vienoto braukšanas karti un, iespējams, laika biļetes.

Apspriede risinājās vairāku stundu garumā un, protams, nejaudāja aptvert visas astoņas koncepcijā iekļautās nodaļas, kas iekļautas vairāk nekā 120 lappusēs. Tekstu papildina daudzas kartoshēmas un tabulas, kā arī skaitlisku aprēķinu ailes. Kā jau teikts, šī ir Rīgas satiksmes koncepcijas pirmā versija un priekšlikumu pieņemšana Rīgas domes Satiksmes departamentā turpinājās visu aprīli.

Lietpratēju domu apmaiņā Kongresu nama mazajā zālē piedalījās arī Ainis Buitenics no Latvijas Universitātes, kas runāja par Rīgas pilsētas luksoforu sistēmas un apgaismošanas sistēmas modernizāciju, Olita Sproģe (Satiksmes departaments) pievērsās stāvvietu organizēšanai pilsētas ielu sarkanajās līnijās un daudzstāvu garāžu celtniecībai, tika aplūkotas arī citas problēmas.

Atsevišķs temats ir pašvaldības un valsts sadarbība vienotas satiksmes politikas īstenošanā mūsu valsts galvaspilsētā. Tāpēc tam pievērsīsimies īpaši, jo Rīgas satiksmes koncepcijas teksts ir arī "LV" redakcijas rīcībā.

Mintauts Ģeibāks,

"LV" informācijas redaktors