ATSAUCĒ IETVERT:
Japāna atver vārtus uz savu valsti arī Latvijai. Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 8.03.2000., Nr. 78/87 https://www.vestnesis.lv/ta/id/2402
RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.
Japāna atver vārtus uz savu valsti arī Latvijai
Japānas vēstnieks
Latvijā Takeši Fudži un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts
sekretārs Māris Riekstiņš vakardienas sarunā Foto: Arnis
Blumbergs, "LV"
Sākot ar šā gada 1. aprīli, Latvijas Republikas pilsoņi arī uz Japānu varēs braukt bez vīzām, bet japāņiem būs daudz ērtāk ierasties mūsu valstī. Par to vakar, apmainoties ar notām par bezvīzu režīma ieviešanu, pavēstīja Japānas ārkārtējais un pilnvarotais lietvedis Latvijā Takeši Fudži un Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Māris Riekstiņš.
Māris Riekstiņš izteica gandarījumu arī par Japānas vēstniecības atvēršanu Rīgā. "Tas ir ļoti nozīmīgs Japānas solis, kas tālāk veicinās mūsu valstu divpusējās attiecības." Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs informēja, ka šis ir jau trīsdesmitais Latvijas līgums ar ārvalstīm par bezvīzu režīmu. M. Riekstiņš atgādināja, ka bezvīzu režīms starp Latviju un Japānu pastāvēja arī laikā no 1929. līdz 1940. gadam, taču tad, protams, šis faktors nebija tik aktuāls kā mūsdienās, moderno satiksmes līdzekļu laikmetā. "Bezvīzu režīma iedibināšana nojauc formālo barjeru plašākai mūsu valstu sadarbībai kultūras un saimnieciskajā jomā, kā arī tūrisma attīstībai," uzsvēra Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs.
Savukārt Japānas vēstnieks teica, ka straujāka Latvijas un Japānas attiecību attīstība sākusies pēc iepriekšējā Latvijas Valsts prezidenta Gunta Ulmaņa vizītes Japānā 1998. gada decembrī. "Kopš tā laika mūsu attiecības attīstījās ļoti gludi un nobrieda līdz iespējai parakstīt līgumu par bezvīzu režīmu," teica vēstnieks, izsakot cerību, ka pēc Japānas vēstniecības atvēršanas Rīgā abu valstu divpusējās attiecības progresēs vēl sekmīgāk. Japānas vēstnieks arī uzsvēra, ka viņa valsts, kaut arī ģeogrāfiski tālu no Eiropas, atbalsta Eiropas Savienības paplašināšanas ideju un priecājas par Latvijas sekmīgo virzību uz šo organizāciju. Viens no šādiem palīdzības veidiem ir arī Latvijas valsts amatpersonu mācību kurss Japānā.
Savukārt M.Riekstiņš uzsvēra, ka Latvijai ļoti nozīmīgs bijis Japānas atbalsts, gatavojoties iestāties Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO). Arī tagad, pēc uzņemšanas (PTO), Latvijai lieti noder Japānas pieredze šajā starptautiskajā organizācijā. Savukārt, gatavojoties iestāties Eiropas Savienībā, Latvijai var noderēt Japānas rūpīgi izkoptie vides aizsardzības standarti. Piemēram, japāņu speciālisti jau sniedz mūsu valstij vērtīgu palīdzību Lubānas klānu aizsardzības projekta veidošanā.
"Latvijas Vēstnesis":
— Vēstnieka kungs, precizējiet, lūdzu, Japānas vēstniecības atvēršanas faktu Rīgā! Vai ir paredzams, ka šajā vēstniecībā darbosies Latvijā rezidējošs Japānas vēstnieks?T.Fudži:
— O, tas ir ļoti būtisks jautājums! Mana rezidence joprojām būs Stokholmā, jo es pārstāvu Japānu divās valstīs — Zviedrijā un Latvijā. Mūsu vēstniecību Rīgā vadīs pagaidu pilnvarotais lietvedis (Kazuhiko Anzai — J.Ū. ). Mēs šādu variantu uzskatām par ļoti ērtu. Domājam, ka arī šāda prakse ļaus strauji attīstīt mūsu valstu divpusējās attiecības.Jānis Ūdris, "LV" ārpolitikas redaktors
.
"