Centrālās zemes komisijas vēstule

Par rajonu, pagastu un pilsētu zemes komisiju priekšsēdētāju darba samaksu

Rajona (pilsētas) padomes (domes) pr-tājam,
Rajona (pilsētas) zemes komisijas pr-tājam

LR Centrālā zemes komisija ir saņēmusi vairāku pašvaldību jautājumus un protestus par zemes komisiju darba samaksas jautājumiem.

Lai novērstu pārpratumus un neizpratni par zemes komisiju priekšsēdētāju (arī Centrālās zemes komisijas pilnvaroto personu) darba samaksu, Centrālā zemes komisija 1994.gada 9.septembrī lūdza LR Finansu ministrijai sniegt oficiālu atbildi pašvaldību zemes komisiju darba samaksas jautājumā.

Centrālā zemes komisija 1994.gada ceturtajam ceturksnim ir pieprasījusi arī papildu finansējumu 20% apmērā no zemes komisijas priekšsēdētājam  plānotās darba algas (zemes komisijas izdevumiem).

Lūdzam informēt rajona teritorijā esošās pašvaldības un zemes komisijas par darba samaksas kārtību un sekot, lai zemes komisiju darbinieki saņemtu plānoto atalgojumu par laiku kopš viņu apstiprināšanas (iecelšanas) amatā.

Pielikumā: LR Finansu ministrijas valsts sekretāres V.Andrējevas vēstule.

Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāja A.Seile,
tālr.323916

Finansu ministrijas atbilde

Finansu ministrija izskatīja jūsu vēstuli un papildus Finansu ministrijas 1994.gada 29.apriļa vēstulē nr.01-4-03/96 izklāstītajam paskaidro, ka, sastādot 1994.gada budžeta projektu, zemes komisiju normatīvie uzturēšanas izdevumi tika aprēķināti, paredzot vienu štata darbinieku katri pagastā un pilsētā ar 13.kvalifikācijas kategorijai atbilstošu vidējo amatalgu 37,5 lati mēnesi, kā arī 37% sociālā nodokļa pieskaitījumus darba algai. Pēc šādi veiktajiem aprēķiniem pašvaldību zemes komisiju uzturēšanas normatīvie izdevumi ir 353872 lati, no tiem darba samaksa 258300 latu. Gatavojot priekšlikumus par grozījumiem 1994.gada budžetā. Finansu ministrija ir plānojusi pilsētu un rajonu budžetiem iedalāmās dotācijas palielināšanu, paredzot darba algas pieaugumu pagastu un pilsētu zemes komisiju priekšsēdētājiem no 37,5 latiem līdz 50 latiem un tam atbilstošu sociālā nodokļa pieskaitījumu darba algai pieaugumu, kā ari ņemot vērā Centrālās zemes komisijas pieprasījumu par papildu 33 rajonu zemes komisiju priekšsēdētāju uzturēšanai š.g.4 mēnešiem nepieciešamajiem izdevumiem (darba alga 50 latu mēnesī un 37% sociālā nodokļa pieskaitījumi darba algai).

Vienlaicīgi informējam, ka 1994.gada budžetā zemes komisiju uzturēšanas izdevumi tika plānoti kopējos pašvaldību uzturēšanai paredzētajos izdevumos un, ņemot vērā vietējo budžetu ieņēmumu un izdevumu līdzsvarošanu, segti ar to nodokļu maksājumiem, kas saskaņā ar likumdošanu veido pašvaldību budžetu ieņēmumu daļu, bet, ja to nepietiek, ar dotāciju no valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fonda. Likumā "Par valsts budžetu 1994.gadam, atsevišķi nav fiksēti zemes komisiju darbības nodrošināšanai paredzētie izdevumi, taču valsts vietējo budžetu izlīdzināšanas fondam ir iedalīti valsts budžeta līdzekļi tādā apjomā, lai maksājumi no šī fonda varētu nodrošināt visu vietējo budžetu normatīvo izdevumu finansēšanu, arī izdevumus zemes komisijas darbības nodrošināšanai. Iespējams, ka, apstiprinot pašvaldību budžetus, pēc pašvaldību ieskatiem tika noteiktas prioritātes citu pasākumu finansēšanai, un Finansu ministrijai nav iespēju ietekmēt šo procesu. Līdz ar to šie līdzekļi tika sadalīti un izlietoti savādāk, nekā Finansu ministrija tos bija plānojusi.

Darām zināmu, ka darba samaksas politikas jautājumi ir Labklājības ministrijas kompetencē.

Finansu ministrijas valsts sekretāre V.Andrējeva

1994.gada 23.septembri