Rīgas Domes noteikumi Nr.4

 Rīgā 20.09.1994. (prot. nr. 13, 12.§)

Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības noteikumi
(Ar grozījumiem saskaņā ar Rīgas Domes 04.10.1994. lēmumu nr.377)

Definīcijas un terminu skaidrojums

Apstādījumi — ir visas ar augiem apaudzētas un koptas platības, kurās neiegūst augu produkciju pārtikai, koksni, grieztus ziedus utt. Apstādījumi ietver jēdzienus parks, dārzs, mežaparks, košumdārzs, skvērs, bulvāris, aleja, kapsēta, nogāzes nostiprinājums u.c. Šie apstādījumu veidi atšķiras ar lietojumveidu, izmēriem, piesātinātību un lietošanas pakāpi, bet atšķirības starp tiem ir nosacītas un robežas var savstarpēji pārsegties. īsāk — apstādījumi ir visas apstādītās platības ārpus mežiem un tīrumiem. Apstādījumos ir koki, krūmi, vīteņaugi un puķu stādījumi, zāliens, ceļi, ūdenstilpnes ar krastiem, takām un laukiem, dārza mēbelēm un ierīcēm, celtnes apstādījumu apkalpei un sarīkojumiem, mākslas darbiem, būvēm reljefa maiņās un erozijas novēršanai.

Apstādījumiem ir vairākas sabiedrībai svarīgas funkcijas — dabīgu audžu aizstāšana, dabas zinību, mākslas un vēstures izglītībā un audzināšanā, vides atveseļošanā.

Sabiedriskie apstādījumi ir atklātas apstādījumu platības uz pilsētas, valsts vai privātā īpašumā esošas zemes, kuru apkopšanu finansē pilsētas pašvaldība.

1. Vispārīgie noteikumi

1.1. Visi apstādījumi Rīgas pilsētas teritorijā uz valsts, pašvaldības un privātīpašumā esošās zemes ir aizsargājams pilsētas apstādījumu fonds. Visi koki Rīgas apstādījumos ir pilsētas vērtība.

1.2. Pašvaldības, juridiskās un fiziskās personas ir atbildīgas par savās zemes patībās esošo apstādījumu uzturēšanu, atražošanu un aizsardzību.

1.3. Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem par zemes īpašumtiesībām Rīgas pilsētas zemju īpašniekiem ir pienākums:

— paaugstināt augsnes auglību apstādījumos, nodrošināt visus apstādījumu kopšanas un atjaunošanas darbus, nepieļaut apstādījumu pārpurvošanos un aizaugšanu ar nezālēm;

— pirms celtniecības un remonta darbiem, ja tie saistīti ar augsnes bojājumiem, savākt un izmantot augsnes auglīgo slāni apstādījumos;

— nepieļaut koku apbēršanu un atrakšanu pēc darbu nobeiguma, savlaicīgi atjaunot bojātos apstādījumus atbilstoši saskaņotam plānam;

— nepieļaut apstādījumu piesārņošanu ar ražošanas un celtniecības atkritumiem, notekūdeņiem un augiem kaitīgām vielām, kā ari apstādījumu nopludināšanu ar ūdeņiem.

1.4. Noteikumu ievērošanas un izpildes kontroli veic Vides aizsardzības pārvaldes un tās pilnvarotu uzņēmumu darbinieki, Rīgas apstādījumu inspekcija un Apstādījumu saglabāšanas komisija kopā ar policijas darbiniekiem.

1.5. Noteikumu izpilde ir obligāta visām juridiskajām un fiziskajām personām Rīgas pilsētā.

2. Apstādījumu kopšana un uzraudzība

2.1. Rīgas pilsētas sabiedrisko apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, uzraudzību un apsaimniekošanu veic pašvaldības vai privāti uzņēmumi atbilstoši saviem statūtiem, pamatojoties uz līgumu ar Rīgas pašvaldību. Apsaimniekojamās platības tiek nodotas šiem uzņēmumiem ar aktu, apstiprinātas ar topogrāfiskiem plāniem.

2.2. Rīgas pilsētas visa veida apstādījumu veidošanas, uzturēšanas un aizsardzības juridisko, finansiālo un profesionālo līmeni nodrošina Rīgas galvenais dārznieks, Rīgas apstādījumu inspekcija un Apstādījumu saglabāšanas komisija.

3. Apstādījumu saglabāšanas komisija

3.1. Apstādījumu saglabāšanas komisiju veido Vides aizsardzības pārvalde, iekļaujot tās sastāvā (5—7 cilvēki) Rīgas galveno dārznieku, pārstāvjus no Rīgas reģionālās vides aizsardzības komitejas. Galvenās arhitektūras pārvaldes, apstādījumu apsaimniekošanas uzņēmumiem un Rīgas apstādījumu inspekcijas. Komisijas personālsastāvu apstiprina ar Rīgas Domes priekšsēdētāja rīkojumu.

3.2. Apstādījumu saglabāšanas komisijas pienākumi un tiesības ir:

3.2.1. izskatīt, izlemt un izsniegt dokumentus, kas atļauj atsevišķu kokaugu izciršanu, vainaga sakopšanu un retināšanu pilsētas apstādījumos, puķu stādījumu un zālienu likvidēšanu;

3.2.2. analizēt un ekspertēt projektu pieteikumus un projektus, kas skar apstādījumus vai atsevišķus kokus apstādījumos, un sniegt savus priekšrakstus apstādījumu saglabāšanai un pilnveidošanai atbilstoši pilsētas attīstības stratēģiskajam plānam;

3.2.3. izvērtēt Rīgas apstādījumu inspekcijas ekspertīžu atzinumus par administratīvā soda, nodevu un celmu naudu summām, kas iekasējamas no apstādījumu īpašniekiem, atbilstoši Latvijas Republikas Mežu resora un pašvaldības apstiprinātajiem cenrāžiem;

3.2.4. noteikt administratīvo atbildību par noteikumu pārkāpšanu.

4. Rīgas apstādījumu fonds

4.1. Rīgas apstādījumu fonds tiek izveidots kā īpaša iedaļa Vides aizsardzības pārvaldes budžetā, lai metodiski, operatīvi un racionāli organizētu Rīgas sabiedrisko apstādījumu attīstības plānošanu un finansēšanu.

4.2. Rīgas apstādījumu fondu veido Rīgas pašvaldības budžeta dotācijas sabiedrisko apstādījumu kopšanai un attīstībai, ziedojumi, ienākumi par līgumiem, soda naudas un citādi iegūti ienākumi apstādījumu vajadzībām, Apstādījumu saglabāšanas komisijas noteiktās iemaksas Rīgas apstādi Ļumu attīstībai.

4.3. Rīgas apstādījumu fonda līdzekļu izdevumus plāno un priekšlikumus izstrādā Apstādījumu saglabāšanas komisija, bet akceptē Rīgas Domes vides aizsardzības komiteja.

4.4. Rīgas apstādījumu fonda līdzekļi, kas tam nodoti noteiktu apstādījumu vajadzībām, izmantojami tikai šim nolūkam.

5. Rīgas apstādījumu inspekcija

5.1. Rīgas apstādījumu inspekcija darbojas kā Vides aizsardzības pārvaldes struktūrvienība Rīgas galvenā dārznieka metodiskā vadībā. Inspektoru tiesības pēc atestācijas piešķir Rīgas galvenais dārznieks.

5.2. Rīgas apstādījumu inspekciju vada tās priekšnieks, tās sastāvā ir iecirkņu inspektori.

5.3. Rīgas apstādījumu inspekcijas uzdevumi un tiesības:

5.3.1. organizēt un izpildīt Apstādījumu saglabāšanas komisijas tehniskās apkalpes un objektu apsekošanas darbus atbilstoši šīs komisijas pienākumiem un tiesībām;

5.3.2. piedalīties starpresoru komisijas darbā;

5.3.3. veikt regulāru un neatkarīgu sabiedrisko apstādījumu, kā ari jebkura citu īpašnieku apstādījumu stāvokļa kvalificētu uzraudzību un noteikumu pārkāpumu noteikšanu;

5.3.4. veikt ekspertīzes apsekojumus apstādījumos, lai noteiktu maksu apstādījumu atjaunošanas vajadzībām;

5.3.5. rīkot seminārus un treniņnodarbības Rīgas apstādījumu inspekcijas un policijas darbiniekiem pieredzes apmaiņai, apstādījumu vērtības izpratnei, lai sekmīgi tiktu uzturēta kārtība un tīrība apstādījumos.

5.4. Visu Rīgas iestāžu un uzņēmumu darbinieku un iedzīvotāju pienākums ir netraucēti atļaut Rīgas apstādījumu inspekcijas darbiniekiem veikt apstādījumu platību apskates un ekspertīzes.

5.5. Rīgas apstādījumu inspekcijas darbību finansē no pilsētas budžeta un papildina ar šajos noteikumos paredzēto inspekcijas darbinieku ievākto soda naudu daļu.

6. Apstādījumu apsaimniekošanas pamatnoteikumi

6.1. Par apstādījumu platībām, kuras nav nodotas apstādījumu uzņēmumiem apsaimniekošanā, noslēdzot ar tiem atbilstošus līgumus, par apstādījumu tīrību un ierīkošanu savās platībās ir atbildīgi:

6.1.1. namu pārvaldes vai namu īpašnieki — par pagalmu, iekškvartālu un priekšdārzu teritorijām, kuras uzkopj sētnieki;

6.1.2. uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji — par apstādījumiem slēgtajās teritorijās un platībās ārpus tām: par apstādījumiem gar ielu, resora pievadceļiem un dzelzceļa atzarojumiem visā to garumā;

6.1.3. kapsētu apsaimniekotāji — par apstādījumiem visās darbojošās Rīgas kapsētās un visās tām nodotajās platībās;

6.1.4. Rīgas ceļu, ielu un tiltu apsaimniekotāji — par apstādījumiem viņu darbības platībās;

6.1.5. transporta organizāciju vadītāji — par apstādījumiem pilsētas pasažieru transporta galapunktos, uz sānu sliežu ceļiem, starp un gar tramvaju līnijām, dzelzceļa līnijām un dzelzceļa staciju teritorijā;

6.1.6. Fizisko personu īpašumos zemes īpašnieks vai lietotājs — par apstādījumiem priekš dārzā un teritorijas perimetrā.

6.2. Par apstādījumiem teritorijās, kuras rit celtniecība vai remonts, un teritorijās, kas saskaras ar celtniecības objektu, atbildīgs ir celtniecības darbu pasūtītājs.

6.3. Atbilstoši Latvijas Republikas likumdošanas aktiem zemes īpašniekiem un lietotājiem ir pienākums savā teritorijā:

6.3.1. nodrošināt apstādījumu saglabāšanu un profesionālu apkopšanu, apstādījumu veidošanu atbilstoši apbūves projektam, pilsētbūves, sanitārajām un higiēnas normām;

6.3.2. remontēt esošos apstādījumus un veidot jaunus apstādījumus tikai pēc apstiprināta apstādījumu projekta, kas saskaņots ar Rīgas galveno dārznieku un rajona arhitektu, kā ari ievērojot augu vides prasības;

6.3.3. visos gadījumos, kad nepieciešama koku un krūmu novākšana vai pārstādīšana, apstādījumu pārplānošana, apstādījumu iekārtu bojāšana (celtniecībai, remontam, uzkopšanai u.c.), pirms darbu sākuma jāsaņem Rīgas apstādījumu inspekcijas rakstiska atļauja. Zaudējumu atlīdzību par bojājumiem vai iznīcinātiem apstādījumiem aprēķina Rīgas apstādījumu inspekcija un apstiprina Apstādījumu atjaunošanas komisija atbilstoši pastāvošās likumdošanas aktiem;

6.3.4. visos gadījumos, kad nepieciešams bojāt vai pārstādīt apstādījumus celtniecības vai remonta dēļ, projektu tāmēs jāparedz izmaksas par apstādījumu atjaunošanas darbiem, kā ari koku. krūmu, zālienu un celiņu atjaunošanas izmaksas;

6.3.5. paredzēt gada izdevumu tāmēs līdzekļus apstādījumu uzturēšanai;

6.3.6. nodrošināt koku, krūmu, ziemciešu, zālienu saglabāšanos, nepieļaut zālienu izmīdīšanu, smilšu, sniega, ledus un atkritumu uzkrāšanu zālienos;

6.3.7. nodrošināt visu apstādījumu elementu sagatavošanu ziemošanai un ziemošanas materiālu novākšanu pavasari;

6.3.8. par saviem līdzekļiem novākt nokaltušos un bojātos kokus, ja saņemta Rīgas apstādījumu saglabāšanas komisijas atļauja, veikt krūmu atjaunošanu un retināšanu, apziežot griezuma vietas ar retu ziedi;

6.3.9? īpaši sausā laikā apliet kokus, krūmus, puķes un zālienus;

6.3.10. ja apstādījumos ir ūdenstilpnes, tad tās regulāri tīrīt un pēc vajadzības apmainīt visu ūdeni.

6.4. Visu apstādījumu īpašniekiem jābūt katra apstādījumu objekta pasei, kurā ieraksta datus par apstādījumu objektu stāvokli un izmaiņām līdz katra gada 1.jūnijam.

6.5. Par patvaļīgu apstādījumu iznicināšanu un bojāšanu vainīgās juridiskās vai fiziskās personas pēc Rīgas apstādījumu inspekcijas sastādīta akta tiek sauktas pie atbildības un no tām piedzen zaudējumus likumā paredzētajā kārtībā.

7. Apstādījumu uzturēšanas un to atjaunošanas noteikumi un administratīvā atbildība par šo noteikumu neievērošanu

7.1. Lai nodrošinātu apstādījumu uzturēšanu un atjaunošanu atbilstoši to nozīmībai, slodzei un stāvoklim pilsētas apbūvē, konkrētiem apstādījumu nogabaliem piešķir klasifikācijas pakāpes, pēc kurām nosaka apstādījumu nogabalu kopšanas pakāpi un prasības tās kvalitātei:

7.1.1. I pakāpe — pilsētai un valstij nozīmīgi sabiedriskie apstādījumi atkarībā no to atrašanās vietas pilsētas apbūvē, mākslinieciskās un vēsturiskās vērtības; visintensīvāk apmeklētie pilsētas dārzi;

7.1.2. II pakāpe — pilsētas rajona vai mikrorajona nozīmes sabiedriskie apstādījumi un ielu stādījumi;

7.1.3. III pakāpe — vietējās nozīmes skvēri un nelieli ielu stādījumi, dzīvojamo rajonu pagalmu, iestāžu, uzņēmumu, skolu, slimnīcu teritoriju un kapsētu apstādījumi;

7.1.4. IV pakāpe — labiekārtotie meža parki pilsētas teritorijās un speciālas nozīmes apstādījumi — kāpu un nogāžu nostiprinājumi, trokšņu un vēja aizsargi, pionierstādījumi u.c. pēc to ierīkošanas vai rekonstrukcijas.

7.2. Apstādījumu klasifikācijas pakāpes piešķir un ne retāk kā reizi 5 gados pārvērtē Rīgas galvenais dārznieks; tās izmanto līdzekļu sadalei, uzturēšanas finansēšanai un zaudējumu pakāpes noteikšanai apstādījumu bojājumu gadījumā.

7.3. Apstādījumu kopšanas un atjaunošanas darbu izmaksas aprēķina pēc pastāvošajiem celtniecības normatīviem. Kopšanas darbu kvalitāti vērtē atbilstoši klasifikācijas pakāpei, apstādījumu sastāvam un uzbūves īpatnībām. Rīgas apstādījumu inspekcijas darbinieki un citi speciālisti darbu samaksas, zaudējumu, kompensācijas un soda naudu aprēķināšanu veic saskaņā ar pastāvošajiem

7.4. Zemes īpašniekiem, uz kura zemes ir apstādījumi, ir pienākums veikt visus apstādījumu uzturēšanas darbus pašiem vai slēgt līgumu ar specializētu uzņēmumu.

7.5. Ja nepieciešams apstādījumu remonts vai rekonstrukcija, par to sastādāms kvalificēts akts, bet darbus veic pēc apstiprināta projekta un tāmes pats īpašnieks vai specializēts uzņēmums saskaņā ar līgumu.

7.6. Visiem zemes īpašniekiem, uz kuru zemes ir apstādījumi, ir pienākums atjaut Rīgas apstādījumu inspekcijas darbiniekiem ienākt apstādījumu platībās un precīzi izpildīt noteikumus un Rīgas apstādījumu inspekcijas darbinieku ieteikumus un priekšrakstus.

7.7. Koku un krūmu novākšana, pārstādīšana, vainagošana un atjaunināšana apstādījumos atļauta tikai ar dokumentētu Rīgas apstādījumu atjaunošanas komisijas piekrišanu. Katrā gadījumā projektu analizē un dabā apseko Rīgas apstādījumu inspekcijas darbinieki. Par patvaļīgu augošu, slimu, sausu koku izciršanu, bojāšanu, savlaicīgu koku bojājumu iemeslu nenovēršanu sastāda aktu un soda Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā, nosakot soda naudu, kas atbilst pilnai bojāto vai iznīcināto apstādījumu vērtībai.

7.8. Apstādījumos esošo ēku un būvju īpašnieku vai lietotāju pienākums ir savlaicīgi remontēt un uzturēt kārtībā ēkas un būves, to komunikācijas un iekārtas, lai tās neietekmētu apstādījumu stāvokli un izskatu. Atkritumu savākšana un ēku un būvju apkārtnes sakopšana īpašniekam vai lietotājam par saviem līdzekļiem jāveic ikdienas vismaz 10 m attālumā no tām.

Par šī noteikuma neievērošanu ēku vai būvju lietotājs tiek vispirms brīdināts, bet, ja pārkāpums netiek novērsts 10 dienu laikā, - sodīts ar naudas sodu līdz Ls 30.

7.9. Apstādījumos bez Rīgas apstādījumu saglabāšanas komisijas atļaujas aizliegts:

7.9.1. piešķirt nogabalus īslaicīgai vai pastāvīgai celtniecībai;

7.9.2. organizēt atrakcijas, gadatirgus, uzstādīt pagaidu būves, reklāmas slābus, ietīkot tirdzniecības vietas u.c.;

7.9.3. izmantot apstādījumu nogabalus transporta pieturām, preču iekraušanas un izkraušanas piestātnēm;

7.9.4. organizēt dažādus masu pasākumus.

Par šo noteikumu neievērošanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 5o.

7.10. Apstādījumu teritorijā aizliegts:

7.10.1. staigāt pa zālienu, jauniem koku, krūmu un puķu stādījumiem, gulēt tajos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

7.10.2. lauzt zarus, krūmus, plūkt lapas, ziedus, augļus un tos uzlasīt; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt sodu līdz Ls 10.

7.10.3. celt teltis, kurt ugunskurus, dedzināt zāli, ķert un iznīcināt savvaļas divniekus un putnus, postīt putnu ligzdas; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;

7.10.4. makšķerēt un zvejot zivis ūdenstilpnēs, kas atrodas apstādījumos, mazgāt veļu, transportlīdzekļus un dzīvniekus; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

7.10.5. tecināt koku sulu, graizīt koku mizu, piestiprināt kokiem uzrakstus un vadus, dzīt kokos naglas un āķis, žāvēt veļu koku zaros; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

7.10.6. braukt pa apstādījumu celiņiem ar velosipēdiem, motocikliem, zirgiem, traktoriem un automobiļiem, izņemot apstādījumu apkopes vajadzības; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

7.10.7. piegružot apstādījumus un ūdenstilpnēs ar atkritumiem; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu Latvijas Republikas likumos noteiktajā apmērā;

7.10.8. novietot transportlīdzekļus zālienos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

7.10.9. ganīt lopus apstādījumu platībās, izņemot vietas, kuras saskaņotas ar teritorijas apsaimniekotājiem; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

7.10.10. ierīkot slidotavas, kamanu ceļus vai slēpotāju stigas, izņemot īpaši šim nolūkam ieradītas vietas; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 10;

7.10.11. veikt jebkādus rakumus, iegūt augsni, smiltis, izņemot gadījumus, kad saņemta īpaša atļauja; par šā noteikuma neievērošanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;

7.10.12. iebūvēt kokus ēkās, apkraut koku ar malku, būvmateriāliem, apstādījumos nokraut materiālus, kas veicina apstādījumu kaitēkļu izplatīšanos; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

7.10.13. veikt celtniecības un remonta darbus, ja apstādījumi nav norobežoti ar aizsargvairogiem, atrakt koku saknes tuvāk par 1,5m, apbērt koku stumbru pamatnes ar zemi vai būvgružiem, izņemot gadījumus, kad izstrādāts un apstiprināts īpašs projekts. Asfaltējot platības, atstāt apdobes vismaz 1,5m diametrā ap kokiem, par šā noteikuma neievērošanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50;

7.10.14. ierīkot sniega vai ledus izgāztuves, mest sniegu apstādījumu platībās, ja tas apdraud apstādījumus; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30;

7.10.15. izliet sālsūdeni vai citus Šķīdumus apstādījumos un to tuvumā; par šā noteikuma pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 30.

8. Noteikumi celtniecības un remonta darbiem apstādījumos un atbildība par šo noteikumu neievērošanu

8.1. Obligātie nosacījumi celtniecības darbu izpildītājiem apstādījumos:

8.1.1. ievērot visus būvnoteikumos paredzētos vides aizsardzības pasākumus;

8.1.2. celtniecības darbu teritorijā esošos koku stumbrus iežogot ar 2m augstiem 25mm dēļu vairogiem, kas nostiprināti pie 6-8cm resniem mietiem un iedzīti vismaz 50cm dziļumā. Koku sakņu saglabāšanai nepieciešamības gadījumā iekārto 50mm biezus līmenisku dēļu vairogus līdz 1,5m rādiusā ap koku;

8.1.3. ielu un laukumu bruģēšanas un asfaltēšanas darbos atstāt bez klājuma vismaz 1,5m diametrā apdobi, kuru var noklāt ar bruģakmeņiem vai metāla režģiem, atstājot neapklātu apdobi kokiem vismaz 1m diametrā, krūmiem - 0,5m diametrā;

8.1.4. rokot tranšejas un komunikācijas dziļāk par 0,3m, aizliegts rakt bez īpaša projekta un priekšraksta - ja koka stumbra diametrs ir līdz 15cm, ne tuvāk par 2m, resnākiem kokiem - ne tuvāk par 3m, krūmiem - ne tuvāk par 1,5m, rēķinot no stumbra pamatnes;

8.1.5. celtniecības un ielu pārbūves un atjaunošanas darbos apstādījumos nepieļaut līmeņa vertikālās izmaiņas vairāk par 5cm, salīdzinot ar esošajām, līmeni paaugstinot vai pazeminot, ja apbēršana vai atrakšana neizbēgama, projektā un tāmēs jāparedz īpašus darbus, kas nodrošina koku normālu augšanu: rokot zem sakņu sistēmas, rakt ne seklāk par 1,5m zem augsnes virspuses, neievainojot saknes;

8.1.6. aizliegts nokraut būvmateriālus, degvielas un smērvielu uzglabāšana pieļaujama ne tuvāk kā 10m attālumā no kokiem un krūmiem;

8.1.7. būvobjektu pievedceļu ierīkošana jāveic ārpus apstādījumiem, nenojaucot koku stumbru aizsargvairogus.

8.2. Darbu kārtība retu un ar likumu aizsargājamu vēsturiski un dendroloģiski vērtīgu koku un stādījumu tuvumā jāsaskaņo ar Rīgas apstādījumu saglabāšanas komisiju.

8.3. Projektējot celtniecības un remonta darbus, uz topogrāfiskā plāna jāatzīmē visus esošos kokus un krūmus, norādot sugu un diametru (kokiem), ja kokaugu nav. Šādai atzīmei jābūt uz plāna.

8.4. Juridiskām un fiziskām personām, kas apstādījumos veic celtniecību, iekraušanas vai izkraušanas darbus, ir pienākums pirms darbu sākuma reģistri! darbu adreses Rīgas apstādījumu inspekcijā un paziņot rakstiski par darbu beigām ne vēlāk kā 2 dienas pirms to noslēguma.

8.5. Par noteikumu celtniecības un remonta darbiem apstādījumos pārkāpšanu var uzlikt naudas sodu līdz Ls 50.

9. Soda naudas uzlikšanas kārtība un iekasētas soda naudas izlietojums

9.1. Soda nauda neatbrīvo no nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas.

9.2. Soda naudu līdz Ls 10 par noteikumu neievērošanu ir tiesīgi noteikt:

- Rīgas Domes deputāti un rajonu (priekšpilsētu) valžu priekšsēdētāji,

- Rīgas galvenais dārznieks,

- Rīgas apstādījumu inspekcijas inspektori,

- valsts un pašvaldības policisti,

- Rīgas reģionālas vides aizsardzības komitejas inspektori,

- pašvaldības zemes lietošanas un apsaimniekošanas inspektori.

9.3. Soda naudu līdz Ls 50 par noteikumu neievērošanu var noteikt:

- Apstādījumu saglabāšanas komisija,

- pašvaldības administratīvās komisijas.

9.4. Soda naudu līdz Ls 5 9.2. punktā minētās personas ir tiesīgas iekasa uz vietas, izsniedzot īpaša parauga kvīti.

9.5. No iekasētajām soda naudām 40% paliek iekasētāja rīcībā, bet 60% tiek ieskaitīti Rīgas apstādījumu fondā apstādījumu attīstībai.

Domes priekšsēdētājs M.Purgailis