Šonedēļ žurnālā “Jurista Vārds”:

• Ārija Meikališa, Kristīne Strada-Rozenberga. Taisnīgums kriminālprocesā

Ir noticis noziedzīgs nodarījums. Šis fakts, lai cik bieži ir sastopams, lai cik ikdienišķa parādība būtu kļuvis, vienmēr izraisa satraukumu, nepatiku, neizpratni un daudzas citas emocijas, starp kurām viena no spilgtākajām ir vēlēšanās sodīt. Sodīt to, kurš šo pārkāpumu ir veicis. Īpaši šīs emocijas skar cilvēkus, kuri cietuši no pāridarītāja. Jo personīgāk izjūtams un smagāks ir pārkāpums, jo dziļākas un negatīvākas emocijas. No šā emociju pilnā brīža līdz lietas juridiskajam risinājumam paiet laiks, laiks, kas bieži slāpē emocijas, laiks, kas pilns juridiskām procedūrām, laiks, kurā mums jārod tiesiski korekts risinājums. Un tas ir kriminālprocess – tiesiska norise, kuras mērķis ir krimināltiesisko attiecību taisnīgs risinājums, ievērojot gan cietušā, gan noziedzīgā nodarītāja, gan sabiedrības intereses un vajadzības. Ja pamatprasības kriminālprocesam vajadzētu raksturot vienā vārdā, tad šis vārds ir taisnīgs. Taisnīgs ir vārds, kurš šajā gadījumā vienlaikus ir tik vienkāršs un tik sarežģīts. Tas ir vārds, kas mums šķiet dabisks un ārpus jurisprudences esošs, un tajā pašā laikā tā sastāvā ir tik daudz juridisku nianšu. Šā raksta kontekstā atzīstams, ka taisnīgs ir juridiska, tiesiska pamatprasība ar piepildāmu saturu. Par taisnīgumu sprieduši daudzi filozofi, juristi un citi cienījami cilvēki. Taisnīgums kā globāla kategorija, kā vispāratzīta vērtība nenoliedzami ir bijis, ir un būs pētījumu, diskusiju un publikāciju vērts jautājums. Tomēr rakstā vēlamies pakavēties pie taisnīguma kriminālprocesā nepieciešamības un nodrošināšanas praktiskajām niansēm.

• Valerijans Jonikāns. Vai maza apmēra prasību izskatīšanai noteikta atbilstošākā procesuālā kārtība

2011.gada 1.oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilprocesa likumā, to papildinot ar 30.³nodaļu “Lietas par maza apmēra prasībām”. Procesuālā kārtība attiecas uz prasījumiem par naudas un uzturlīdzekļu piedziņu. Lietu par maza apmēra prasību tiesnesis ierosina uz rakstveida prasības pieteikuma pamata, kas noformējams atbilstoši Ministru kabineta apstiprinātajam paraugam. Šādu prasības pieteikumu var iesniegt, ja galvenais parāds vai prasībā par uzturlīdzekļu piedziņu – maksājumu kopsumma prasības iesniegšanas dienā nepārsniedz 1500 latus. Maksājumu kopsumma prasībās par uzturlīdzekļu piedziņu nosakāma, vadoties no viena gada maksājumiem katram bērnam atsevišķi. Ar šiem grozījumiem likumdevējs ir atteicies no principa, kas līdz šim eksistēja civilprocesā: no prasības tiesvedības kārtībā lietu izskatīt trīs tiesu instancēs. Maza apmēra prasības lietas izskatīšana divās tiesu instancēs ir labs risinājums, un tas ir tikai atbalstāms. Šādas procesuālās kārtības izmantošana varētu tikt paplašināta un attiecināta arī uz citām lietu kategorijām, piemēram, servitūtu noteikšana, strīdi saistībā ar nomas un īres tiesiskajām attiecībām, apvērsuma un atpakaļizpildījuma prasījumu lietas. Lai gan anotācija grozījumiem, papildinot Civilprocesa likumu ar 30.³nodaļu, nav atrodama, jaunās procesuālās kārtības mērķis, nosakot gan lietas izskatīšanu rakstveida procesā, gan paredzot tiesvedību tikai divās tiesu instancēs, neapšaubāmi vērsts uz ātrāku tiesas procesa rezultāta sasniegšanu, sniedzot iespēju lietas dalībniekiem samazināt laika un finanšu resursu patēriņu.

“Jurista Vārda” redakcija

www.juristavards.lv