Par Eiropas Savienības ministru neformālo sanāksmi

25.novembrī finanšu ministrs Andris Vilks piedalījās Polijas prezidentūras rīkotajā neformālajā ministru sanāksmē Polijas pilsētā Poznaņā, lai aizstāvētu Latvijas intereses un panāktu Latvijai labvēlīgāku rezultātu attiecībā uz Kohēzijas politikas (Eiropas Savienības fondu) piešķīrumu pēc 2013.gada. Pirmkārt, iebilstot pret 2,5% griestu ieviešanu vienādi visām dalībvalstīm, otrkārt, iebilstot pret finansējuma novirzīšanu uz vairāk attīstītajiem ES reģioniem.

Latvijai nav pieņemams Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums noteikt katrai dalībvalstij Kohēzijas politikas griestus 2,5% apjomā no IKP (vienādu visām dalībvalstīm), kas ir būtiski mazāk nekā 3,7% no ekonomikas kopapjoma, ko Latvija saņem laikā no 2007. līdz 2013.gadam. Šāda griestu ieviešana nozīmē Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu atsevišķām mazāk attīstītām valstīm, tajā skaitā Latvijai, un neatspoguļo patiesās apguves spējas, ko dalībvalstis ir pierādījušas esošajā un iepriekšējā plānošanas periodā.

"Šāds piedāvājums ir netaisnīgs, ņemot vērā, ka Latvija ir viena no priekšzīmīgākajām Kohēzijas politikas finansējuma apguvējām starp ES dalībvalstīm. Latvija ir paveikusi neticamu darbu, lai nodrošinātu makroekonomikas stabilitāti un ilgtspēju, kas atspoguļojas arī IKP rādītājos un prognozēs. Mēs esam izpildījuši savu mājasdarbu un sagaidām, ka Komisijas drīzumā nāks klajā ar risinājumu šai acīmredzamajai problēmai," uzsvēra finanšu ministrs. 

Jāatzīmē, ka Latvijai pieejamo Kohēzijas politikas finansējumu nākamajam 2014.–2020.g. periodam ietekmēs arī ekonomikas izaugsme nākamajā gadā. Šobrīd jaunākās, 10.novembrī EK publicētās (rudens) makroekonomiskās prognozes, kas Latvijai attiecībā uz 2011.gadu ir pozitīvākas nekā pavasarī publicētās, tik un tā paredz Latvijai pieejamā Kohēzijas politikas finansējuma samazinājumu nākamajam plānošanas periodam. Saskaņā ar pavasara prognozēm Kohēzijas politikas finansējums Latvijai bija par aptuveni vienu miljardu mazāks, savukārt saskaņā ar jaunākajām rudens prognozēm – par aptuveni 600 miljoniem mazāks nekā esošajā periodā.

Tomēr finanšu ministrs uzsver, ka šīs prognozes ir mainīgas, EK atjaunotās makroekonomisko rādītāju prognozes nākamā gada pavasarī atkal varētu ietekmēt pieejamā finansējuma apjoma aprēķinus nākamajam plānošanas periodam. "Tāpēc Latvijai ir neatslābstoši jāturpina darbs, lai panāktu šobrīd noteikto griestu atcelšanu," pauž A.Vilks.

Sarunas par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.g. notiks visu 2012.gadu, bet galīgo vienošanos ES Padomei, saņemot Eiropas Parlamenta piekrišanu, plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.

24.novembrī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tikās ar Eiropas Savienības (ES) reģionālās politikas komisāru Johannesu Hānu. Tikšanās laikā abas amatpersonas diskutēja par integrētas teritoriālās attīstības jautājumiem Latvijā un ES.

Poznaņā, Polijā, notika ES dalībvalstu ministru neformālā sanāksme par reģionālo politiku, teritoriālo un pilsētu attīstību. Tās laikā notika arī iepriekš plānotā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra E.Sprūdža un ES reģionālās politikas komisāra J.Hāna tikšanās. Tajā tika apspriestas šābrīža aktualitātes – pilsētu loma ES fondu palielināšanā un apguvē, kā arī integrēta teritoriālā attīstība, iekļaujot tajā gan lielo pilsētu, gan mazāku apdzīvoto vietu, gan arī lauku teritoriju perspektīvas.

J.Hāns norādīja, ka pašreizējais ES regulu piedāvājums uzskatāms par politisku ziņu – aicinājumu dalībvalstīm nākamajā plānošanas periodā palielināt pilsētu lomu ES fondu plānošanā un apguvē. Komisārs informēja, ka daudzās ES dalībvalstīs pilsētu nozīme nav pienācīgi izvērtēta, un akcentēja, ka konkrētais lēmums par to, kurām pilsētām piešķirt fondu atbalstu, ir un paliek nacionālā līmeņa izvēle. Tas nozīmē, ka tieši Latvija būs tā, kas pati noteiks gan atbalstu saņemošo pilsētu skaitu, gan atbalsta sadali.

Savukārt E.Sprūdžs vērsa komisāra uzmanību uz faktu, ka jau 2010.gadā Latvijas parlaments apstiprinājis Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju 2030, kas ietver arī reģionālās attīstības pamatnostādnes. Tāpēc ministrs uzskata, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā būtu jāvadās pēc šā dokumenta, kā arī Nacionālā attīstības plāna prioritātēm, kura izstrāde nākamajam periodam tiks sākta vistuvākajā laikā. E.Sprūdžs arī uzsvēra, ka ES fondu atbalstam jābūt vērstam uz reģionālo un vietējo attīstības stratēģiju īstenošanu.

Tikšanās beigās abas amatpersonas secināja, ka tām ir līdzīga izpratne un vīzija par integrētas teritoriālās attīstības jautājumiem, un pauda pārliecību, ka turpmākā sadarbība būs veiksmīga un rezultatīva.

25.novembrī Poznaņā, Polijā, turpinājās Eiropas Savienības dalībvalstu ministru neformālā sanāksme par reģionālo politiku, teritoriālo un pilsētu attīstību. Tās laikā tika apspriesti Eiropas Komisijas priekšlikumi stratēģiskajos ES fondu programmēšanas dokumentos 2014.–2020.gadam iekļaut uzstādījumus par nepieciešamo atbalstu teritoriālajai, tai skaitā pilsētu un lauku, attīstībai. Latviju sanāksmē pārstāvēja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs un finanšu ministrs Andris Vilks.

Uzrunājot sanāksmes dalībniekus, E.Sprūdžs uzsvēra: "Ir ārkārtīgi būtiski izprast, ka tiem stratēģiskajiem lēmumiem, kurus pieņemsim tuvāko divu gadu laikā, būs izšķiroša nozīme valstu tālākajā attīstībā, jo tie noteiks un parādīs, vai mēs esam spējīgi mainīties un pāriet no integrētas teritoriālās attīstības pieejas slavināšanas vārdos pie tās reālas izmantošanas praksē, tādējādi sasniedzot savus izvirzītos mērķus šajā jomā."

Ministrs arī norādīja, ka pašreiz spēkā esošās ES likumdošanas iniciatīvas dod iespēju dalībvalstīm īstenot šo jauno pieeju teritoriju attīstības veicināšanā, tāpēc tikai un vienīgi no katras dalībvalsts ir atkarīgs, cik ātri un efektīvi teritoriālā attīstība no plāniem kļūs par realitāti.

25.novembrī ES ministru neformālās sanāksmes dalībnieki savu darbu noslēdza, apstiprinot Polijas prezidentūras secinājumus.

Latvija atbalsta Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumu veicināt efektīvāku vietējo izaugsmes resursu izmantošanu un vietējā izaugsmes potenciāla aktivizēšanu, kā arī nodrošināt integrētu atbalstu izaugsmes sekmēšanai konkrētās teritorijās saskaņā ar vietējās attīstības stratēģijām. Tomēr mūsu valsts piesardzīgi vērtē jaunu ES mēroga iniciatīvu izveidi atsevišķām teritoriju grupām (t.sk. pilsētām; teritorijām, kas cieš no dabas vai demogrāfiskiem izaicinājumiem; attālākajiem reģioniem u.c.), jo tādā veidā netiek respektēta Eiropas teritoriju daudzveidība, atšķirīgie teritoriju attīstības līmeņi vienā teritoriju grupā un izaicinājumi, ar kuriem tās saskaras.

Latvija arī uzskata, ka nākotnes ES politikās pilsētu dimensija stiprināma atbilstoši nacionālajai reģionālās attīstības stratēģijai, nodrošinot atbalstu projektu īstenošanai, kas saskaņota ar katras konkrētās pilsētas integrēto attīstības stratēģiju. Vienlaikus būtiski ir nodrošināt iespēju risināt ne tikai ES lielo, bet arī mazāka mēroga pilsētu problemātiku, kā arī veicināt pilsētu un lauku mijiedarbību, nodrošinot ciešāku sasaisti starp ieguldījumiem pilsētās un lauku teritorijās.

Inese Auniņa, VARAM ministra padomniece;

FM Komunikācijas nodaļa