Valsts amatpersonas, piedaloties Latvijas tiesnešu konferencē

Valsts prezidents Andris Bērziņš:

Augsti godātie tiesneši, tiesnešu konferences dalībnieki!

Stājoties Valsts prezidenta amatā, es izvirzīju un uzturēšu spēkā pieeju, ka Latvijas valstij nozīmīgākajos notikumos vienkopus tiek pārstāvēti visi trīs valsts varas atzari, nevis tikai valsts politiskā vadība. Tiesu vara ir spēks, kuru nedrīkst novērtēt par zemu.

Tiesnesis ir neatkarīgs nevis tāpēc, lai izolētos no sabiedrības, bet gan tādēļ, lai vislabākajā veidā kalpotu sabiedrībai. Un tas ir atkarīgs no diviem faktoriem: tiesnešu profesionalitātes un priekšnoteikumiem, kādus tiesneša darba ražīgumam rada likumdevējs un izpildvara.

Jau Senās Romas filosofs, valstsvīrs un jurists Cicerons ir paudis atzinību tiesu varai, sakot, ka tiesnesis ir runājošs likums, bet likums – mēms tiesnesis. Parlamenta pieņemts likums ir tikai sākums, jo jūs, tiesneši, veidojot likumu praksē. Līdz ar to tiesu nolēmumu izpētei, veidošanai un pieejamībai ikvienai personai jābūt prioritāram uzdevumam.

Sabiedrība ir ieinteresēta, lai tiesa tiktu spriesta ne tikai ātri, bet arī kvalitatīvi. Ja tiesas spriešanai nav ātruma, var gadīties arī tā, ka kvalitāte vairs nevienu neinteresē. Ceru, ka Saeima būs aizvien drosmīgāka un likumos kļūs vēl prasīgāka pret pašiem lietas dalībniekiem, palielinās tiesneša kā tiesvedības procesa noteicēja lomu, mazinās bezmērķīgas sūdzēšanās iespējas, kā arī tiesās sagatavojamo dokumentu skaitu un satura apjomu..

Ceru, ka šie un daudzi citi jautājumi būs gan tiesnešu konferences kā tiesnešu pašpārvaldes institūcijas, gan Saeimas un Ministru kabineta darba kārtībā. Mūsu mērķis ir vienots – tiesiska un plaukstoša Latvija.

Vēlu jums ražīgu darbu!

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš:

Tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš 25.novembrī Tieslietu padomes sasauktajā Latvijas tiesnešu konferencē uzrunāja 410 klātesošos tiesnešus.

Savas runas ievadā ministrs atgādināja, ka Tieslietu ministrija bija pirmā no ministrijām, kuru 1918.gadā izveidoja tikko dibinātā valsts, proti, jau nākamajā dienā, tādējādi liekot pamatus tieslietu sistēmas izveidei.

“Valsts veidošanās sākas ar likumu,” atzīmēja ministrs, “taču otrs pamatelements, kas raksturīgs jebkurai valstij, ir teritorijai piesaistītie iedzīvotāji – tauta. Un viss darbs, ko veic valsts, ir jāveic savas tautas labā. Tautai, lai tā laimīgi dzīvotu savā valstī, ir jābūt ne tikai paēdušai, bet arī tiesiski aizsargātai. Jo tieši pati tauta ir visa pirmsākums, tauta, izsakot savu gribu, ir dibinājusi šo valsti.”

G.Bērziņš akcentēja, ka viņš kā tieslietu ministrs ir par labu tradīciju turpinājumu, taču nekavējoties būtu jāizskauž sliktas iezīmes. Kā piemērus tieslietu ministrs minēja 9. un 10.Saeimā tiesnešu amatos neapstiprinātos vairākus atzītus profesionāļus; ģenerālprokuroru, kuru neapstiprināja amatā, lai arī par nopelniem Latvijas valsts labā viņam piešķīra Triju Zvaigžņu ordeni; kā arī tendenci šo tradīciju turpināt jaunajā sasaukumā – 11.Saeimā, jo Juridiskā komisija neatbalstīja tiesneša apstiprināšanu tiesneša amatā, ko vēlāk gan atbalstīja Saeima.

“Protams, ka savulaik likumdevējam, ieviešot aizklāto balsojumu, ir bijis noteikts mērķis šādam regulējumam, tomēr nedzirdot un neuzzinot no deputātiem argumentētu balsojuma iemeslu, rodas pamatotas aizdomas par likumdevēja varas pārstāvju mēģinājumu ietekmēt tiesu varu.”

Tieši pirms mēneša G.Bērziņš, atkārtoti stājoties tieslietu ministra amatā, kā galveno mērķi ir izvirzījis stiprināt ticību tiesiskumam valstī visplašākajā nozīmē.

“Tādēļ ir būtiski panākt, lai tiesu vara, ieņemot vietu, kas ir noteikta Satversmē, – būt vienlīdzīgai ar likumdevēja varu un izpildvaru, kļūtu paraugs tām!”

Savas runas turpinājumā, uzsverot: lai sasniegtu mērķi, ir jāvirzās un priekšu, novērtējot esošo platformu un izvērtējot jau paveikto, ministrs īsumā izklāstīja Tiesu iekārtas attīstības pamatnostādnēs izvirzīto uzdevumu izpildes virzību, nenoliedzot, ka Tieslietu ministrijā šis darbs turpinās neatkarīgi no ministru maiņas.

Ministrs pozitīvi novērtēja Tieslietu padomes pirmā gada darbu un atzīmēja, ka padome ir uzņēmusi aktīvu lomu tieslietu sistēmas reformās un līdz ar pieredzes uzkrāšanu Tieslietu padomei ir potenciāls kļūt par svarīgu sadarbības partneri valdībai un likumdevējam tiesu politikas jomā un sniegt savu ieguldījumu arī jaunu iniciatīvu tapšanā.

Klātesošos konferences dalībniekus tieslietu ministrs iepazīstināja ar pēdējā laikā izstrādātu un pieņemtu vairāku likumu grozījumu rezultātiem, kuri atbrīvo tiesas no atsevišķu tiesai neraksturīgu funkciju veikšanas, kas radīja papildu noslodzi un ierobežoja tiesas resursu pilnvērtīgu izmantošanu, piemēram, zvērinātu notāru kompetencē tiek nodotas bezstrīdus laulību šķiršanas lietas, kā arī ir izslēgta apgabaltiesu iesaiste zvērinātu notāru un tiesu izpildītāju darbības uzraudzībā.

“Nākamais pavērsiens, kas ir ļoti būtisks izaicinājums tiesu varai, – ir radīts tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procedūras tiesiskais ietvars. Pirmo reizi mūsu valsts vēsturē notiks visu tiesnešu profesionālās darbības novērtēšana, kuras galvenais mērķis ir veicināt tiesneša nepārtrauktu profesionālo izaugsmi visas karjeras laikā, tādējādi uzlabojot tiesneša un visas tiesu sistēmas darba kvalitāti kopumā.”

Tieslietu ministrs klātesošajiem konferences dalībniekiem atklāja arī idejas, par kurām šobrīd tiek aktīvi diskutēts. Tās ir: atsevišķu lietu kategoriju pāreja uz rakstveida procesu, deklarētās dzīvesvietas principa pilnīga ieviešana, apelācijas instances tiesas loma civilprocesā, advokāta procesa ieviešana atsevišķās instancēs, rīcības sēdes institūta pārveidošana civilprocesā.

Ministrs informēja arī par nozīmīgo darbu, kas notiek, lai sekmētu tiesu procesa, darba un infrastruktūras modernizāciju, kā arī nodrošinātu sabiedrības kvalitatīvu informēšanu par tiesu darbu.

Kā tuvākās nākotnes veikumu ministrs ir iecerējis darba pabeigšanu pie Mediācijas likumprojekta, kura mērķis ir veicināt pušu domstarpību atrisināšanu pirms tiesas, kā arī noteikt aktīvāku tiesas lomu, iesakot pusēm izmantot mediāciju arī tiesas tiesvedībā esošā strīdā, pirms nav pabeigta lietas izskatīšana pēc būtības. “Tas viss tiek darīts, lai mazinātu tiesu noslodzi un veicinātu domstarpību atrisināšanu alternatīvos veidos bez tiesas iesaistes.”

Tieslietu ministrs atzīmēja, ka Tieslietu ministrija augstu vērtē katra tiesneša līdzdalību tiesu darba un tiesu procesa jautājumu risināšanā, gan atsaucoties Tieslietu ministrijas aicinājumiem piedalīties dažādās darba grupās, gan informējot par procesos konstatētajām nepilnībām, gan piedāvājot idejas procesu efektivizēšanai.

“Godātie tiesneši, jūsu dalība ir neaizstājama kvalitatīvas un tiesu vajadzībām atbilstošas tiesu politikas iniciatīvu izstrādē. Tieslietu ministrija pateicas par līdzšinējo konstruktīvo sadarbību un aicina arī turpmāk aktīvi piedalīties tiesu sistēmai svarīgu problēmu apspriešanā, jo īpaši attiecībā uz tādiem tuvākajā nākotnē risināmiem jautājumiem kā jautājums par tiesnešu profesionālās darbības novērtēšanas procesa ietekmi uz atlīdzību, ka arī tiesu noslodzes samazināšanas un izlīdzināšanas mehānismiem, nodrošinot lietu izskatīšanu saprātīgos termiņos.” Pieminēšanas vērts ir arī fakts, kā atzīmēja ministrs, ka ir īstenota pirmā visu tiesu un zemesgrāmatu nodaļu darbinieku darba novērtēšana, kas tika realizēta, lai novērtētu katra tiesas darbinieka individuālo kvalifikāciju un noteiktu karjeras attīstības iespējas, uzdevumus nākamajam novērtēšanas periodam, kā arī attiecīgās mācību vajadzības. “Jāatzīmē, ka atbilstoši novērtēšanas rezultātiem 85% tiesas darbinieku ir apveltīti ar augstu pašiniciatīvu un viņu ieguldītais darbs pat pārsniedz amatam izvirzītās prasības. Sirsnīgs paldies jums par to!”

Tieslietu ministrs G.Bērziņš savas runas noslēgumā novēlēja tiesnešiem atbildīgu lēmumu pieņemšanu tautas un valsts labā, kā arī aicināja visus klātesošos kopīgiem spēkiem celt un stiprināt Latvijas valsts tiesiskumu, “lai tauta dzīvotu mūsu zemē, justos droša un mums kā tiesiskuma aizstāvjiem uzticētos”!

Līga Ādamsone, ministra preses sekretāre