Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.

Piekrītu
  • Atvērt paplašināto meklēšanu
  • Aizvērt paplašināto meklēšanu
Pievienot parametrus
Dokumenta numurs
Pievienot parametrus
publicēts
pieņemts
stājies spēkā
Pievienot parametrus
Aizvērt paplašināto meklēšanu
RĪKI

Publikācijas atsauce

ATSAUCĒ IETVERT:
"Mēs kļūstam aizvien konstruktīvāki". Publicēts oficiālajā laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", 4.05.1999., Nr. 136/137 (1596/1597) https://vestnesis.lv/ta/id/24045

Paraksts pārbaudīts

NĀKAMAIS

Ministru prezidents:

Vēl šajā numurā

04.05.1999., Nr. 136/137 (1596/1597)

RĪKI
Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

"Mēs kļūstam aizvien konstruktīvāki"

S3.JPG (22962 BYTES)

Jānis Straume, Saeimas priekšsēdētājs,

vakar, 3.maijā, — "Latvijas Vēstnesim"

03.05.1999. Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"

— Šoreiz mūsu ikmēneša saruna, kurā atbildat uz "Latvijas Vēstneša" jautājumiem, notiek starp divām valstī svinamām dienām — 1. maiju, Darba svētkiem un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, un 4.maiju, Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu. Līdz ar to kāds vaicājums. Pēdējā laikā politiķi un vēsturnieki ir izteikuši iebildumus, ka Latvijas valstī esot pārlieku daudz svētku un atceres dienu. Vai jūs piekrītat šādam viedoklim?

— Kas attiecas uz Satversmes sapulces sasaukšanas dienu un Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienu, es domāju, ka šīs divas atceres dienas nekādā gadījumā nevar pieskaitīt pie tiem atzīmējamajiem datumiem, par ko mēs varētu diskutēt. Attiecībā uz pārējām atceres dienām, manuprāt, pati tauta ar laiku noteiks, kuras no šīm dienām būtu īpaši atzīmējamas un kuras ne. Domāju, ka mums valsts varas līmenī nevajadzētu no augšas iejaukties šajos valsts svētku un svinību jautājumos. Laikam gan tauta pati izvēlēsies tos savas vēstures brīžus, ko būtu vērts pieminēt.

— Varbūt būtu lietderīgi, ka mūsu valstī tiktu noteikta tikai viena komunistiskā režīma terora upuru piemiņas diena? Tad to varētu atzīmēt daudz plašāk un vērienīgāk, pieminot visus kādreizējo ļaundarību laikā cietušos, nomocītos un nobendētos.

— Es piekrītu, ka visas represijas ir politiski un emocionāli saistāmas kopā. Taču domāju, ka tiem cilvēkiem, kurus vistiešākā veidā skāra 1941. gada 14.jūnija vai 1949.gada 25. marta notikumi, varētu būt arī citas domas. Līdz ar to tomēr būtu grūti izraudzīties vienu vien komunistiskā režīma apstākļos cietušo piemiņas datumu. Laikam gan atzīmēsim gan vienu, gan otru traģisko dienu.

— Kā jūs vērtējat Saeimā aprīlī paveikto? Rodas iespaids, ka pēdējā laikā mūsu parlamenta darbs ir kļuvis ritmiskāks un vēl konstruktīvāks.

— Domāju, ka tas noteikti ir 7. Saeimas deputātu nopelns. Tajā pašā laikā jāatzīst, ka šim darba ritmam pa vidu dažbrīd iezogas arī dažādas politiskas intrigas. Domāju, ka tās lielā mērā ir saistītas ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām, kas notiks jau jūnija beigās. Kā zināms, viens no būtiskākajiem likumdošanas aktiem, ko bija ierosinājis Valsts prezidents Guntis Ulmanis un kas paredz Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību, jau ir izraisījis Saeimā diezgan asas un pretrunīgas debates. Tas likumprojekts, par ko ir nobalsots otrajā lasījuma, juridiski ir diezgan pretrunīgs. Tāpēc es pieļauju iespēju, ka šo likumprojektu neizdosies pieņemt līdz Valsts prezidenta ievēlēšanai. Iespējams, ka Saeimas Prezidijam kopā ar frakciju padomi nāksies izskatīt Valsts prezidenta ievēlēšanas procedūru.

Bet, ja runājam par likumdošanas darbu Saeimā aprīlī, jāatzīst, ka tas patiešām ir bijis ļoti konstruktīvs. Un šajā ziņā mēs turpinām pozitīvi izcelties uz 5. un 6. Saeimas darbības fona.

— Kā vērtējat to, ka joprojām 7. Saeimā nav bijušas staigāšanas no vienas frakcijas uz citu vai izstāšanās no kādas frakcijas?

— Es, protams, esmu ļoti gandarīts par šādu deputātu stingru un konsekventu nostāju. Protams, cāļus skaita rudenī. Ja vien mēs pārdzīvosim Valsts prezidenta ievēlēšanu bez kaut kādām frakciju sašķeltībām, manuprāt, šī stabilitāte varētu turpināties ilglaicīgi.

— Var gadīties, ka šovasar Valsts prezidenta vēlēšanas ieilgs vai tās notiks vairākās kārtās, un tad jums uz laiku nāksies veikt Valsts prezidenta funkcijas. Vai esat gatavs šādai situācijai?

— Man šķiet, ka mēs tomēr pabeigsim Valsts prezidenta vēlēšanas laikā — līdz jūlijam, kad beigsies pašreizējā Valsts prezidenta pilnvaras. Bet, ja ievēlēšana ieilgs, man nekas cits neatliks, kā uzņemties uz laiku Valsts prezidenta pienākumus.

— Kā jūs prognozējat pašreizējā Ministru kabineta stabilitāti un noturību?

— Manuprāt, pašreizējo domstarpību akcentējums ir gluži lieks. Es ceru, ka mūsu apvienības "Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK attiecībām ar Jauno partiju šīs nedēļas laikā izdosies panākt noregulējumu un stabilitāti, noņemot visas pretenzijas vai ambīcijas, kas, manuprāt, ir mākslīgi radītas.

Laikam gan Latvijā ir diezgan daudzi politiski ieinteresēti grupējumi, kas vēlētos mainīt pašreizējo situāciju. Domāju, ka ir ne mazums cilvēku, kas vēlētos izmantot jūnija beigās paredzamās Valsts prezidenta vēlēšanas, lai radītu valdības destabilizāciju un panāktu jaunas valdības izveidošanu, tādējādi atkal, kā mēdz teikt, sajauktu kārtis. Tādu iespējamību laikam daži paredz, bet man šķiet, ka tā nenotiks.

Oficiālā publikācija pieejama laikraksta "Latvijas Vēstnesis" drukas versijā.

ATSAUKSMĒM

ATSAUKSMĒM

Lūdzu ievadiet atsauksmes tekstu!