“Baltijas asamblejai ir būtiska nozīme triju Baltijas valstu sadarbības koordinēšanā parlamentārā līmenī”

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Baltijas Padomes 17.sanāksmē Tallinā, Igaunijā, 2011.gada 25.novembrī:

Ļoti cienījamā Baltijas asamblejas prezidente [Laine Randjerva]!

Ļoti cienījamās parlamentu priekšsēdētājas, parlamentārieši!

Ekselences! Dāmas un kungi!

Man ir prieks sveikt jūs visus Baltijas Padomes ikgadējā sanāksmē. Vēlos pateikties mūsu igauņu kolēģiem par gada laikā paveikto!

2011.gads ir īpašs un nozīmīgs mūsu valstīm. Šogad aprit 20 gadu, kopš Latvija, Igaunija un Lietuva atguva faktisko neatkarību un atjaunoja diplomātiskās attiecības. Šo gadu laikā uzkrātās kopīgās vērtības un dziļo partnerības sajūtu nedrīkstam pazaudēt. Par to ir jāiestājas, un tā ir jāsaglabā.

Izmantojot šo iespēju, Latvijas Ārlietu ministrijas vārdā es vēlos apsveikt Baltijas asambleju tās pastāvēšanas divdesmitgadē. Baltijas asamblejai ir būtiska nozīme triju Baltijas valstu sadarbības koordinēšanā parlamentārā līmenī. Tā ir diskusiju platforma par mūsu valstīm nozīmīgiem jautājumiem un projektiem. Baltijas asamblejas loma šo gadu laikā nav mazinājusies. Gluži otrādi! Kā vienīgais Baltijas valstu parlamentu sadarbības instruments tā ir sekmējusi mūsu solidaritāti un stiprinājusi sadarbības saites.

Baltijas valstis ir pierādījušas Eiropai un pasaulei, ka tās ir elastīgas un pielāgoties spējīgas globāliem ekonomiskiem izaicinājumiem, ka ir nepieciešama politiskā drosme un pacietība – īpašības, kas ir vitāli svarīgas ekonomikas sakārtošanā. Baltijas valstu piemērs ir paraugs visiem, kas saskārušies ar līdzīgām problēmām.

Jāatzīst, globālie riski un notikumi eirozonā palielina nenoteiktību par turpmāko pasaules ekonomiku. Taču, pateicoties visaptverošam un ļoti sāpīgam fiskālās konsolidācijas procesam, jo īpaši Latvijā, esam novērsuši iepriekšējās nesabalansētības un spējuši atgriezties uz izaugsmes ceļa.

Lai arī salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu ekonomiskā izaugsme ir ievērojami palēninājusies, pateicoties veiktajām reformām, izturība pret globāliem satricinājumiem ir būtiski pieaugusi. Mums jāturpina un jāuzlabo sadarbība, lai panāktu Baltijas valstu ilgtspējīgu ekonomisko attīstību, īstenojot atbildīgu fiskālo politiku.

Līdztekus ekonomiskajai integrācijai Baltijas valstīm jāturpina aktīvi sadarboties enerģētikas, transporta infrastruktūras, inovatīvās zinātnes infrastruktūras un drošības jomā, efektīvi jākoordinē interešu aizstāvība Eiropas Savienībā. Šie aspekti ir cieši saistīti un būtiski kopējai ekonomiskajai izaugsmei, ļaujot mums pilnvērtīgi integrēties Eiropas Savienībā.

Baltijas valstu savstarpējās attiecībās šajā gadā pastiprināta uzmanība veltīta enerģētiskās drošības jautājumiem. Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojuma plāns (BEMIP) pēdējos gados ir kalpojis par ietvaru mūsu sadarbībai enerģētikas jautājumos un par paraugu tās veicināšanai citos Eiropas Savienības reģionos. Progress sasniegts elektroenerģijas sektorā – tiek strādāts pie prioritārajiem starpsavienojumu projektiem (Igaunijas–Somijas starpsavienojums “Estlink II”, Lietuvas–Zviedrijas starpsavienojums “Nordbalt”, Latvijas pārvades tīkla stiprināšana (Kurzemes loks); Lietuvas–Polijas starpsavienojuma “LitPolLink”) un kopīga reģionālā tirgus attīstības. Vienlaikus dabasgāzes sektorā mums joprojām jāsaskaras ar būtiskiem izaicinājumiem, kuru pārvarēšanai ir nepieciešama Baltijas valstu saliedēta rīcība. 

Baltijas valstu savstarpējās diskusijās par to, kā risināt “enerģētikas salas” problemātiku un veicināt tālāko dabasgāzes tirgus attīstību, ir izkristalizējušās gan mūsu kopīgās intereses, gan mūsu atšķirīgie redzējumi to īstenošanai. Tāpēc uzskatām, ka Baltijas valstīm ir jāturpina strādāt pie vienotas un ambiciozas pieejas enerģētikas drošības jautājumu risināšanā. 

Lai arī ir zināmi risinājumi Baltijas valstu enerģētiskās izolācijas izbeigšanai un dabasgāzes piegāžu avotu dažādošanai, līdz šim mums ir bijušas grūtības vienoties par kopīgu vīziju to ieviešanai. Mūsuprāt, reģionāla sašķidrinātās dabasgāzes termināļa izbūve ir veiksmīgs risinājums, no kura iegūtu ikviena Baltijas valsts. Tas sniegtu lielāku enerģētisko drošību un veicinātu konkurenci dabasgāzes tirgū. Mūsu veiktā priekšizpēte liecina, ka Latvija ir atbilstoša vieta reģionālā sašķidrinātās dabasgāzes termināļa projekta attīstībai, un ceram, ka Latvijas priekšrocības atspoguļosies arī pētījumā, ko BEMIP ietvarā iniciējusi Eiropas Komisija.

Meklēsim ceļus, lai stiprinātu mūsu sadarbību un izvairītos no liekas sāncensības. Esmu pārliecināts, ka varam atrast veidu, kā izmantot resursus tā, lai gan sasniegtu mūsu kopīgos mērķus, gan stiprinātu mūsu solidaritāti.

Latvija pilnībā atbalsta “Rail Baltic” un citu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu Baltijas valstīs. “Rail Baltic” ir nozīmīgs ne vien Baltijas valstu transporta infrastruktūras attīstībai, bet arī nodrošinās Baltijas valstu transporta infrastruktūras pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas transporta tīklos. Uzskatām, ka jāturpina aktīva sadarbība projekta realizācijai vajadzīgā finansējuma piesaistē un ekonomiski izdevīgākā maršruta izstrādē.

Dāmas un kungi!

Domājot par nākamo septiņu gadu finanšu ietvaru, mums ir jāapzinās reālās investīciju vajadzības un faktiskās iespējas ieguldīt kopīgo projektu realizācijā. Domājot par ātrgaitas vilcienu, jāatceras, ka lielākā daļa būvniecības būs iespējama tikai pēc 2020.gada, tāpēc lielākā daļa šā projekta investīciju izmaksas kvalificēsies nevis nākamajam budžeta ietvaram, bet jau aiznākamajam.

Mērķtiecīga inovatīvās zinātnes un tehnoloģiju attīstīšana ir viens no ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes stūrakmeņiem. Ņemot vērā Eiropas Komisijas apstiprināto Baltijas jūras reģiona stratēģijas rīcības plānu, būtu lietderīgi izstrādāt vienotu Baltijas valstu inovatīvās zinātnes infrastruktūras izveides projektu. Tas dotu iespēju racionāli izmantot pieejamos resursus, veidojot savstarpēji papildinošu infrastruktūru Baltijas reģionā.

Ekonomiskā stabilitāte un enerģētiskā drošība, nenoliedzami, ir cieši saistīta ar drošības politikas jautājumiem. Vēlos uzsvērt, ka Baltijas valstu līdzšinējā sadarbība drošības jautājumos ir izcila un tiek atzinīgi novērtēta arī starptautiski.

Bezprecedenta drošības apstākļi Eiropā rada ilūziju, ka vairs nav jāiegulda papildu līdzekļi valsts aizsardzībā. Ekonomiskā krīze ir būtiski nostiprinājusi šādu uztveri, kas Eiropā attīstījusies jau kopš aukstā kara beigām. Ekonomiskās krīzes apstākļos aizsardzības budžeta samazinājums ir sabiedrībā populārs – aizsardzības un drošības jautājumiem ir grūti kon­kurēt ar sociālajām vajadzībām. Tomēr uz pārējās pasaules fona minētā Eiropas aizsardzības jautājumu uztvere ir izņēmums – citos reģionos valstis aizsardzībai finansējumu mērķtiecīgi palielina.

Latvijas krīze bija arī iespēja īstenot sarežģītas un reizēm novēlotas reformas. Gandrīz divkāršais samazinājums aizsardzībai jūtami paātrināja bruņoto spēku restrukturizāciju. Lēmumu pareizību apliecina tas, ka, neskatoties uz ārkārtējiem apstākļiem, mums ir izdevies saglabāt un pat kvalitatīvi palielināt savu ieguldījumu ISAF operācijā.

Pašreizējais Latvijas aizsardzības budžets ir īslaicīgas piespiedu situācijas rezultāts. Izmantojām smagos apstākļus, lai atbrīvotos no neefektīvas tērēšanas. Tagad uz nostiprinātās bāzes jāturpina attīstīt militārās spējas. Esam pieņēmuši lēmumu apturēt aizsardzības finansējuma kritumu un pakāpeniski atgriezties pie 2% izdevumiem no IKP aizsardzībai.

Eiropai šobrīd ir tiesības justies neērti savu transatlantisko sabiedroto priekšā, kas sedz lauvas tiesu ar mūsu kontinenta aizsardzību saistīto izdevumu. Tomēr ASV nevarēs palīdzēt Eiropai, ja Eiropa nepalīdzēs pati sev, – amerikāņu sabiedrība nepieņems lielus tēriņus Eiropas labā. Mums ir ne tikai jāatvēl vairāk līdzekļu, bet arī jārod veiksmīgāki risinājumi, kā šos līdzekļus labāk izmantot. Baltijas valstīm ir jārāda paraugs pārējām NATO un ES dalībvalstīm. Efektīva sadarbība kopīgos militāros projektos ir nākotnes drošības un aizsardzības politikas pamats.

Godātie klātesošie!

Baltijas valstu sadarbība vienmēr bijusi daudzpusīga, racionāla un vērsta uz galveno uzdevumu – stiprināt Baltijas valstu pozīcijas starptautiskajā arēnā. Tāpēc ir būtiski to izmantot, lai labāk koordinētu savas pozīcijas aktuālajos Eiropas Savienības dienas kārtības jautājumos.

Skaidri apzināmies tos finanšu un ekonomiskos apstākļus, kādos norit un noritēs sarunas par nākamo ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam. Efektīva sarunu vešana šajā jomā ir viens no svarīgākajiem Latvijas valdības darba uzdevumiem. Saprotams, ka mūsu partneri Eiropā rūpīgi skatās, kur un kā taupīt savu nodokļu maksātāju naudu. Bet tieši tāpēc mums, baltiešiem, jo ciešāk ir jāstrādā kopā, lai realizētu kopīgos mērķus – nodrošināt Baltijas valstu ekonomisko izaugsmi.

Šā mērķa realizācijai uzdevums ir nodrošināt, lai Kohēzijas politikas finansējums tiktu koncentrēts tieši uz tiem reģioniem, kuriem to vajag visvairāk, kā to paredz Līgums par ES darbību.

Skatoties uz Kopējo lauksaimniecības politiku nākamajā perspektīvā, gribētu domāt, ka mērķis ir būt moderniem, attīstītiem un konkurētspējīgiem. Uzskatu, ka situācija ir mainījusies gan Eiropā, gan pasaulē un tādēļ arī nopietni ir jāmaina ES Kopējā lauksaimniecības politika. Ir jāatrod gribasspēks pakļaut tiešmaksājumu apjomus aktuāliem un objektīviem kritērijiem.

Dāmas un kungi!

Stiprinot mūsu trīspusējo ietvaru, mēs nedrīkstam aizmirst reģionālā konteksta būtisko lomu. Šeit būtu vietā atzīmēt, ka pēdējā gada laikā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbība ir ieguvusi daudz plašāku skanējumu. Atzīmējot Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas divdesmitgadi, Baltijas un Ziemeļvalstīs notika vairāki pasākumi, kuri ievērojami aktivizējuši diskusiju par Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbības perspektīvām.

Esam gandarīti, ka ir sākts intensīvs darbs, īstenojot Latvijas iniciētā Baltijas un Ziemeļvalstu sadarbības ziņojuma rekomendācijas. Tā zīmē šogad augustā NB8 ārlietu ministru sanāksmes laikā Helsinkos tika parakstīts Saprašanās memorands par diplomātu izvietošanu citu Baltijas un Ziemeļvalstu pārstāvniecībās ārvalstīs, Latvijas eksperti strādā pie viedokļu apkopošanas civilās aizsardzības jomā veicamajiem uzdevumiem, tiek plānotas kopīgas NB8 atomdrošības mācības.

Dāmas un kungi!

Trīs Baltijas valstis kopā nogājušas garu un nebūt ne vieglu ceļu, veidojot neatkarīgas un demokrātiskas valstis. Atjaunojot valstisko neatkarību, vienlaikus atjaunojām arī savu pašcieņu un stāju, īsā laikā panākot ievērojamus sasniegumus.

Vēlu mums visiem lieliskus panākumus kopīgajā sadarbībā 2012.gadā! Vēlu veiksmi Lietuvas kolēģiem, pildot Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes prezidējošās valsts pienākumus nākamajā gadā!

Paldies par uzmanību!