“Savos divdesmit pastāvēšanas gados Baltijas asambleja ir spējusi saglabāt sevi un mainīties līdzi laikam”

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Baltijas asamblejas 30.sanāksmē Tallinā, Igaunijā, 2011.gada 25.novembrī:

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (attēlā pa labi) Baltijas asamblejas sesijas laikā Tallinā 25.novembrī, tiekoties ar kaimiņvalstu kolēģēm – Lietuvas Republikas Seima priekšsēdētāju Irenu Degutieni (centrā) un Igaunijas Republikas Riigikogu priekšsēdētāju Eni Ergmā (attēlā pa kreisi)
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Baltijas valstu sadarbība joprojām ir tikpat jēgpilna kā pirms divdesmit gadiem, 25.novembrī, Tallinā uzrunājot Baltijas asambleju (BA), teica Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa. Šogad aprit divdesmit gadi kopš šīs Baltijas parlamentāriešu sadarbības organizācijas dibināšanas.

“Mēs varam būt kritiski un vēlēties labāku sadarbību, taču jāatzīst, ka galvenie mērķi ir sasniegti. Savos divdesmit pastāvēšanas gados Baltijas asambleja ir spējusi saglabāt sevi un mainīties līdzi laikam,” uzrunājot Baltijas asamblejas 30.sesijas dalībniekus, uzsvēra S.Āboltiņa. “Tas joprojām ir vienīgais Baltijas valstu parlamentu sadarbības institucionālais ietvars. Tā ir organizācija, kas turpina trīs Baltijas valstu ciešo saišu stiprināšanu, uztur dzīvu mūsu vienotības ideju un arī spēcina Baltijas valstu nacionālo identitāti, kā to pierāda Baltijas asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē.”

Atskatoties uz BA dibināšanu, Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka šī reģionālā starpparlamentārās sadarbības organizācija tika izveidota laikā, kad nepieciešamība pēc vienotas balss bija izšķiroša triju Baltijas valstu tālākam liktenim. “1991.gadā – laikā, kad dzima Baltijas asambleja, – mums pasaulei bija jāpierāda, ka mūsu vieta ir bijusi un būs Eiropas un transatlantisko valstu saimē,” teica S.Āboltiņa.

“Tas nebūt nebija viegli, un mūsu panākumi nebija akmenī cirsti. Tautas apņēmība jau bija pierādīta, plecu pie pleca un roku rokā stājoties Baltijas ceļā un janvāra salā stāvot pie barikādēm. Tie bija mūsu ļaudis, kas spēja paturēt sevī dzīvu brīvības ideju un izturēt visu, pat fizisku pārspēku,” pauda S.Āboltiņa.

“Izvērtējot divdesmit gados sasniegto, mums jāpiekrīt, ka liktenis pret Baltijas valstīm ir bijis labvēlīgs. Savā valstiskuma vēsturē mēs vēl nekad neesam piedzīvojuši vienlaikus divdesmit brīvības, miera, demokrātijas, likuma varas un vienlīdzīgu iespēju gadus,” uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja.

Runājot par BA tālāko attīstību, S.Āboltiņa akcentēja nepieciešamību stiprināt Baltijas valstu un Ziemeļvalstu sadarbību. “21.augustā Rīgā mēs atzīmējām Latvijas un Igaunijas valstiskuma atjaunošanas 20.gadadienu. Mēs šos svētkus svinējām ne tikai ar saviem Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Ar mums kopā bija arī Ziemeļvalstu parlamentu vadītāji. Tas bija ne tikai simboliski. Tas bija politisks uzstādījums, ka turpmākajos gados arvien plašāk ir jāizvērš sadarbība starp Baltijas asambleju un Ziemeļvalstīm,” teica Saeimas priekšsēdētāja.

Baltijas asambleja ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12–20 deputāti.

Saeimas preses dienests

Par Latvijas un Lietuvas parlamentu konstruktīvu politisko sadarbību

Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 25.novembrī Tallinā, tiekoties ar Lietuvas Seima priekšsēdētāju Irēnu Degutieni, vienojās, ka, neskatoties uz atsevišķiem problemātiskiem jautājumiem Latvijas un Lietuvas attiecībās, šobrīd sadarbība abu valstu starpā ir īpaši nepieciešama.

“Latvijai un Lietuvai ir jāapliecina spēja konstruktīvi sadarboties un, sēžot pie sarunu galda, vienoties par abpusēji izdevīgākajiem risinājumiem gan attiecībā uz banku sektoru, gan enerģētikas jautājumiem. Divdesmit neatkarības gados esam pārvarējuši daudzus sarežģījumus, tādēļ arī šobrīd ir svarīgi rīkoties politiski saskaņoti,” pēc tikšanās uzsvēra S.Āboltiņa. Viņa norādīja, ka abām pusēm jāturpina praktiskā sadarbība atbilstoši Latvijas un Lietuvas nākotnes sadarbības programmai.

Saeimas priekšsēdētāja skaidroja, ka 25.novembrī atceltā Ministru prezidenta Valda Dombrovska vizīte Lietuvā ir saistīta ar nepieciešamību risināt Latvijā jautājumus, kas saistīti ar “Latvijas Krājbanku”. Šai bankai uzticējušies daudzi Latvijas iedzīvotāji, tādēļ šobrīd tiek domāts, kā sniegt pēc iespējas lielāku atbalstu tās līdzšinējiem klientiem.

Saeimas preses dienests

Par “Baltijas ceļam” veltīto konferenci

“Ir apritējuši divdesmit gadi kopš Baltijas ceļa, un šobrīd mūsu bērniem ir iespējas, kuras mums agrāk bija liegtas. Brīvība un drošība, tāpat kā iespējas iegūt izglītību un brīvi ceļot, šodien tiek uzskatītas par pašsaprotamām lietām. Tādēļ mēs varam nešaubīgi apgalvot, ka pēdējie divdesmit gadi Baltijas valstu vēsturē ir veiksmes stāsts,” 24.novembrī, uzrunājot Tallinā notiekošās starptautiskās konferences “Baltijas ceļš: pēc 20 gadiem. Atšķirību mazināšana Baltijas jūras reģionā” dalībniekus, norādīja Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

S.Āboltiņa uzrunāja konferences dalībniekus, kopā ar Igaunijas parlamenta priekšsēdētāju Eni Ergmā piedaloties paneļdiskusijā par galvenajiem izaicinājumiem Baltijas valstu sabiedrībām mūsdienu globalizētajā pasaulē.

“Pirms divdesmit gadiem mums izdevās atgūt neatkarību. Ne bez upuriem, smaga darba un sarežģījumiem mums ir izdevies izveidot stabilu, demokrātisku un plaukstošu reģionu, kas veicina kopējo drošību un stabilitāti Baltijas jūras reģionā un Eiropā. Baltija pierādīja pasaulei, ka draudzīgu valstu vienotība var izmainīt vēstures gaitu. Tas ir bijis mūsu veiksmes pamatā, un tas ir ceļš, pa kuru mums jāturpina iet,” konferences dalībniekiem sacīja S.Āboltiņa.

“Šo divdesmit gadu laikā panākumus esam guvuši dažādās sfērās. Baltijas valstis ir vienīgās no bijušajām Padomju Savienības valstīm, kas kļuvušas par Eiropas Savienības un NATO dalībniecēm. Esam spējuši īstenot kardinālas reformas. Esam piedzīvojuši gan strauju ekonomisko augšupeju, gan izjutuši globālās krīzes skaudro ietekmi,” teica Saeimas priekšsēdētāja. Viņa uzsvēra, ka “lai arī pēdējie gadi nav bijuši viegli, mums sev jāatgādina, ka pirms divdesmit gadiem mūsu realitāte bija pārtikas taloni un svešzemju militārpersonu klātbūtne”.

S.Āboltiņa pauda pārliecību, ka Baltijas valstis ir guvušas panākumus vienīgi kopīgā darbā, ar savstarpēju uzticību un koordinētu rīcību. “Rīt mēs atzīmēsim 20 gadus kopš Baltijas asamblejas izveidošanas. Tā bija viena no svarīgākajām institūcijām, kas šajos gados ir ietekmējusi triju valstu sadarbību un palīdzējusi sasniegt mūsu kopīgos mērķus,” atzina Saeimas priekšsēdētāja.

Saeimas priekšsēdētāja norādīja, ka Latvija saskata iespējas plašākai sadarbībai starp Baltijas valstīm un Ziemeļvalstīm: “Mūs vieno Baltijas jūra, tāpēc ir ļoti nozīmīga visu valstu cieša sadarbība, lai nākotnē mēs varētu apliecināt šā reģiona nepārtrauktu attīstību, zaļās domāšanas īstenošanu gan politikā, gan ikdienas dzīvē, tehnoloģiju attīstību un reģiona konkurētspēju pasaulē.”

“Šodien ir sarežģīts laiks Eiropā. Pirms diviem gadiem tas bija ļoti sarežģīts laiks Latvijai, taču mēs bijām izlēmīgi un pārliecināti savās darbībās. Mēs pārvarējām krīzes situāciju un šobrīd varam redzēt grūto darbu rezultātus. Pašreizējā premjerministra Valda Dombrovska valdība ir trešā veiksmīgā valdība pēc kārtas, kas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas valsts politiskajā vēsturē. Laikā, kad pasauli skar globāli ekonomiskie un finanšu satricinājumi, Baltijas valstis sevi apliecinājušas kā stabilu un atbildīgu sadarbības partneri reģionā un pasaulē,” daloties ekonomiskās krīzes pārvarēšanas pieredzē, akcentēja S.Āboltiņa.

Saeimas preses dienests

Par Baltijas asamblejā pieņemto rezolūciju par ES lauksaimniecību

Latvijas, Lietuvas un Igaunijas parlamentārieši aicina veidot taisnīgu Eiropas Savienības (ES) lauksaimniecības politiku un nenoteikt kohēzijas finansējumu griestus, kas samazinātu iespējas izlīdzināt reģionālās atšķirības un apdraudētu sekmīgi uzsākto investīciju programmu izpildi, teikts Baltijas asamblejas (BA) rezolūcijā, kas 25.novembrī pieņemta Tallinā BA 30.sesijas laikā.

“Visu trīs valstu parlamentārieši ir vienoti, ka Eiropas Komisijas tiešmaksājumu piedāvājums ir neadekvāts un neesam noskaņoti ar to samierināties. No 2014.gada maksājumu sadalē jānovērš ievērojamās atšķirības starp lielākajiem un mazākajiem tiešmaksājumiem,” uzskata BA Latvijas delegācijas vadītājs Raimonds Vējonis.

Rezolūcijā atgādināts, ka kopš 2004.gada Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieki saņem Eiropas Savienībā vismazākos tiešos maksājumus. Tādēļ BA aicina ES dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju izstrādāt tādu kopējās lauksimniecības politikas tiešo maksājumu sistēmu, kas nodrošinātu visu Eiropas Savienības zemnieku godīgu un samērīgu konkurenci.

Tāpat BA aicina nodrošināt atbilstošu finansējumu ne tikai tiešajiem maksājumiem, bet arī lauku attīstības politikai, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz ES kohēzijas politiku Baltijas parlamentārieši izsaka nožēlu par Eiropas Komisijas pausto priekšlikumu noteikt nepārsniedzamas kohēzijas piešķīrumu likmes 2,5 procentu apmērā no nacionālā kopienākuma, kas ievērojami samazinātu esošās un iespējamās valsts un privātās investīcijas konverģences valstīs.

BA aicina turpmāk sniegt atbilstošu finansējumu konverģences valstu attīstības programmām un infrastruktūrai, lai netiktu apdraudēta sekmīgi iesākto un efektīvi īstenojamo investīciju programmu izpilde.

“Viens no ES darbības mērķiem ir mazināt dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirības. Šo principu mēs neļausim Briselei aizmirst,” sacīja R.Vējonis, atgādinot, ka Latvija kohēzijas finansējuma apguvē ir viena no sekmīgākajām valstīm.

Tāpat rezolūcijā pausts aicinājums veicināt ekonomisko sadarbību, pievēršot pastiprinātu uzmanību inovāciju jomai un kopīgai valstu nodokļu politikai, kā arī sadarbībai ES ietvaros. Attiecībā uz ilgtspējīga enerģijas tirgus izveidi BA aicina strādāt pie projektiem, kas dažādo energoresursu piegādes avotus un veidus, kā arī izstrādāt kopīgu ilgtermiņa enerģētikas stratēģiju.

Saeimas preses dienests

Latvijas Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 24.novembrī Tallinā, piedaloties konferencē “Baltijas ceļš: pēc 20 gadiem. Atšķirību mazināšana Baltijas jūras reģionā”
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Par Baltijas asamblejas balvu piešķiršanu

No Tallinas nu mājup var doties Baltijas asamblejas balvas mākslā, literatūrā un zinātnē
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Baltijas asamblejas (BA) balva mākslā šogad piešķirta diriģentam Andrim Nelsonam par izciliem sasniegumiem izpildītājmākslas popularizēšanā un par pozitīva Latvijas tēla veidošanu pasaulē. 2011.gada BA balvas mākslā, literatūrā un zinātnē pasniegtas 24.novembrī svinīgā ceremonijā, kas notika Tallinā BA 30.sesijas ietvaros.

Žūrijas pārstāve Inga Šteimane atzinusi, ka tieši A.Nelsons vislabāk atbilda trim BA balvas nolikumā minētajiem kritērijiem. “Viņš ir talantīgs, un viņa īpašā muzikalitāte tiek cildināta visos iespējamos veidos. A.Nelsons izveidojis veiksmīgu karjeru, ko apliecina viņa starptautiskie sasniegumi. Turklāt viņš patiešām popularizē Baltijas valstis, Latviju. To apliecina Birmingemas simfoniskā orķestra mājaslapā rakstītais, ka šis “latvietis ir muzikalitātes pērle”,” žūrijas komisijas sēdē, vērtējot pretendentus, uzsvēra I.Šteimane.

BA balvu mākslā piešķir autoram vai izpildītājam par pēdējo triju gadu laikā radītu mākslas darbu vai darbu ciklu tēlotājmākslā, lietišķajā mākslā, mūzikā, arhitektūrā un teātra mākslā vai kinomākslā. To piešķir režisoram, solistam, aktierim, baleta māksliniekam vai izpildītājmākslinieku grupai par izcilu sniegumu pēdējos trīs gados.

Savukārt BA balva literatūrā 24.novembrī Tallinā pasniegta lietuviešu filozofam Arvīdam Jozaitim par grāmatu “Rīga – civilizācija nevienam” (2011). Žūrijas loceklis Danielus Mušinsks uzsvēris, ka Lietuva jau vairākus gadus centās iegūt balvu literatūrā un ir gandarījums, ka beidzot tas ir izdevies. “A.Jozaitis nav klasisks prozas rakstnieks. Viņa pieeja ir jauna, negaidīta mākslinieciskai publicistikai. Tas ir negaidīti un interesanti,” pauda D.Mušinsks.

Balvu par sasniegumiem zinātnē 24.novembrī saņēma profesors Andress Ilmars Kasekamps no Igaunijas par grāmatu “Baltijas valstu vēsture” (2010). Žūrijas pārstāvis Andris Sprūds atzinis, ka šim darbam ir ne tikai augsta zinātniskā vērtība. “Šī grāmata uztur Baltijas konceptu dzīvu. Tā aicina uz mums pašiem skatīties nevis kā uz atšķirīgām nācijām, bet tādām, kurām ir daudzi saskarsmes punkti. Turklāt šī grāmata nes Baltijas valstu dzīvo vārdu pasaulē. Un tas ir šīs balvas mērķis,” norādīja A.Sprūds.

Līdztekus uzvarētājiem BA balvai šogad bija izvirzīti:

literatūrā:

• rakstnieks Indreks Hargla par romānu sēriju “Aptiekārs Melhiors un Svētā Olafa baznīcas noslēpums”, “Aptiekārs Melhiors un Rataskaevu ielas spoks” un “Aptiekārs Melhiors un bendes meita” (Igaunija);

• dzejniece un prozaiķe Inese Zandere par literāro pasaku krājumu “Latviešu zvēri” (2009) un dzejoļu krājumu “Princešu piedzīvojumi” (2010) (Latvija).

mākslā:

• vokālists, operdziedātājs Vītauts Jozapaitis par radošo darbību, Baltijas reģiona muzikālo dzīvi bagātinošu vokālās mākslas tradīciju izplatīšanu (Lietuva);

• komponiste Tatjana Kozlova par skaņdarbu ansamblim “Miera stāvokļa dimensija” (2009/2010) (Igaunija).

zinātnē:

• profesors Zenons Butkus par vēsturisku dokumentu kopojumu “Baltijas valstu vienotības ideja un tās īstenošana 1918.–1940.gadā. Dokumentu krājums” (2008) (Lietuva);

• arhitektūras doktors Jānis Zilgalvis par grāmatu “Vecgulbenes muiža” (2011) (Latvija).

Ikgadējā BA balva ir nodibināta 1994.gadā, lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un novērtētu izcilākos sasniegumus minētajās jomās. Balvai iesniegtos literatūras, mākslas un zinātnes darbus vērtē attiecīgās jomas eksperti, kuri kopā veido BA balvas žūrijas komiteju, tās sastāvā ir deviņi cilvēki katrā Baltijas valstī.

BA ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas parlamentu sadarbības institūcija, kas izveidota 1991.gada 8.novembrī. Asamblejā katru Baltijas valstu parlamentu pārstāv 12–20 deputāti. Asambleja ir koordinējoša un konsultatīva institūcija. Tā ir tiesīga nacionālajiem parlamentiem, valdībām un Baltijas Ministru padomei izteikt savu viedokli rezolūciju, lēmumu, deklarāciju un ieteikumu formā un pieprasīt atbildes.

Saeimas preses dienests

Par Baltijas asamblejas sesijas nobeiguma dokumentu

Baltijas asamblejas Prezidija locekļi (no kreisās) Laine Randjerva (Igaunija), Pauļus Saudargs (Lietuva) un Raimonds Vējonis (Latvija) 2011.gada 25.novembrī Tallinā, parakstot Baltijas asamblejas 30.sesijas Noslēguma dokumentu
Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

Baltijas parlamentāriešu sadarbības prioritāte nākamajā gadā būs integrēta un stabila finanšu tirgus veidošana Baltijas valstīs un Ziemeļvalstīs, teikts Baltijas asamblejas (BA) sesijas nobeiguma dokumentā, kas 25.novembrī pieņemts Tallinā BA 30.sesijas laikā.

BA prioritātes 2012.gadā būs arī inovatīvas un konkurētspējīgas Baltijas valstu ekonomikas attīstība, valstu drošība, kā arī Baltijas valstu un Ziemeļvalstu integrācija kultūras jomā.

Parlamentārieši noteica prioritātes arī BA un Baltijas Ministru padomes sadarbībai 2012.gadā. Par parlamentu un valdību sadarbības prioritātēm nākamgad atzīti kopīgi pasākumi un projekti ekonomiskās izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai. Tāpat prioritāra būs vienota digitālā tirgus izveide un Baltijas valstu enerģijas tirgus attīstība.

Atzīmējot 20 gadus kopš BA dibināšanas, sesijas noslēgumā parlamentārieši pieņēma paziņojumu par Baltijas asamblejas 20.gadskārtu un turpmāko sadarbību. BA sevi ir apliecinājusi kā efektīvu platformu, kur Baltijas valstis var apmainīties viedokļiem, formulēt nostāju un dalīties ar paraugprakses piemēriem ne tikai savā starpā, bet arī ar tuvākajiem sadarbības partneriem.

Apzinoties jaunus izaicinājumus, BA sākusi īstenot nozīmīgus un savstarpēji saskaņotus pasākumus, lai stiprinātu organizācijas politisko un inovatīvo lomu un veicinātu tās darbu stratēģiskos virzienos. BA nosaka vidēja termiņa un ilgtermiņa sadarbības prioritātes gan parlamentu, gan valdību līmenī. Parlamentārās organizācijas struktūra ir pilnveidota, lai nodrošinātu daudz ietekmīgāku, saskaņotāku un efektīvāku darbību, un tiek popularizēti kopīgā parlamentāriešu un valdību darba sasniegumi, teikts paziņojumā.

2012.gadā BA prezidējošās valsts funkcijas pārņems Lietuva. Par asamblejas prezidentu uz gadu 25.novembrī tika ievēlēts Pauļus Saudargs.

BA nākamā 31.sesija notiks 2012.gada 8. un 9.novembrī Viļņā, Lietuvā.

Saeimas preses dienests