Novados un pilsētās: Cēsīs, 28.11.2011.

Valsts prezidents Andris Bērziņš 28.novembrī Cēsīs, tiekoties ar Cēsu novada domes vadību un deputātiem, un viesojoties Cēsu Valsts ģimnāzijā

Valsts prezidents Andris Bērziņš vizītes laikā Cēsīs: apmeklējot bērnu zinātnes centru “Z(in)oo”
Foto: Toms Kalniņš, Valsts prezidenta kanceleja

Valsts prezidents Andris Bērziņš 28.novembrī darba vizītes laikā Cēsīs apmeklēja Cēsu novada domi, kur tikās ar tās vadību un deputātiem. Tāpat Valsts prezidents apmeklēja Cēsu Valsts ģimnāziju un NBS Instruktoru skolu.

Sarunas laikā ar domes vadību un deputātiem tika apspriesti jautājumi, kas pašvaldībām ir īpaši aktuāli, proti, 28.novembrī parakstīt paredzētais domstarpību un vienošanās protokols starp Latvijas Pašvaldību savienību un valdību. Cēsu novada deputāti pauda satraukumu par nākamā gada budžeta daļu, kura būs sociālajai jomai nozīmīgo pabalstu apmērs. Tāpat pašvaldībai īpaši aktuāli šķita Valsts autoceļu fonda un veselības aprūpes nozares attīstības jautājumi. Novada domes priekšsēdētājs Gints Šķenders informēja, ka Cēsu slimnīcā tiek pārbūvēts operāciju bloks un laboratorijas telpas, kā arī vienlaikus slimnīca atbilstoši iepriekš pieņemtajiem lēmumiem tiek pakāpeniski pārveidota par ambulatorās aprūpes un aprūpes slimnīcu.

Otrs jautājumu bloks, ko sarunā skāra gan A.Bērziņš, gan deputāti, bija saistīts ar izglītības reformu, īpaši arodizglītības attīstību Vidzemē un Cēsu novadā. Cēsu novada vadība informēja, ka ir pārņēmusi arodvidusskolu un tajā saskata iespēju attīstīties tehniskās inteliģences attīstības centram Vidzemē, ko varētu izveidot, sadarbojoties ar Rīgas Tehnisko universitāti. Kā galvenos novirzienus, kas svarīgi tieši arodizglītībai Cēsu novadā, deputāti minēja kokapstrādi, elektriķa profesiju un metālapstrādi. Šīs profesijas, arī no uzņēmēju viedokļa raugoties, ir tās, kas varētu tikt saistītas ar turpmāku reģiona attīstību un pieprasījumu darba tirgū. Valsts prezidents uzsvēra, ka jebkāda tehniskās inteliģences centra perspektīva ir saistīta ar mācību bāzes izveidi, proti, kvalitatīva arodizglītības bāze var attīstīties tikai tad, ja ir pietiekama materiāli tehniskā bāze reālai zināšanu apguvei.

Sarunā tika skarts arī jautājums par pašvaldību turpmāko lomu valsts attīstībā. A.Bērziņš uzsvēra, ka, viņaprāt, ir būtiski Latvijā attīstīties ne tikai galvaspilsētai, bet arī citām spēcīgām pašvaldībām, kuru pieņemtie lēmumi būtu noteicoši plānošanas reģionu attīstībai. Tika pārrunāti arī ar bērnu pabalstu apmēru un nozīmi demogrāfiskās situācijas uzlabošanā saistītie jautājumi. Valsts prezidents atzina, ka, viņaprāt, starp demogrāfiju un finansējumu par bērniem nav tiešas saiknes un šis jautājums ir skatāms daudz plašākā kontekstā, jo nauda nav vienīgais līdzeklis, lai Latvijā strauji uzlabotos dzimstības rādītāji.

Tiekoties ar Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkņiem, A.Bērziņš teica uzrunu svētku pasākumā, kurā piedalījās gan pedagogi, gan ģimnāzijas audzēkņi. Uzrunā viņš aicināja jauniešus apgūt zināšanas ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs, pēc tam atgriežoties savā dzimtajā novadā un dzimtenē. Viņš arī pēc savas pieredzes atzina, ka Cēsu novada piederīgais vienmēr vēlas atgriezties tajā. Valsts prezidents jauniešiem ieteica šajā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā censties būt patstāvīgiem arī lēmumu pieņemšanā un nebaidīties mainīt gan izvēlētās profesijas, gan dzīves ceļus, jo šobrīd būtiskākais ir spēja orientēties situācijā un būt noderīgiem darba tirgū. Kā piemēru A.Bērziņš minēja savu profesionālās dzīves gājumu, ko viņš ir bijis spiests mainīt vairakkārt un vienmēr ir guvis gandarījumu no savas izvēles un iespējas mācīties ko jaunu. Valsts prezidents skolēniem teica: “Galvenais vienmēr ir izvēlēties mērķi, kas sākotnēji šķiet nesasniedzams, jo tad jūs vienmēr sasniegsit vairāk. Nebaidieties būt brīvi savā izvēlē! Latvieši jau pusotru gadsimtu ir devušies pasaulē, ieguvuši zināšanas un atgriezušies savā dzimtenē. Esiet drosmīgi, un pasaule būs jūsu priekšā!”

Nacionālo bruņoto spēku Instruktoru skolā Valsts prezidentu svinīgi sveica instruktori un viņš tika iepazīstināts ar informāciju par NBS personālsastāva izglītības sistēmu Latvijā, kuras galvenais mērķis ir nodrošināt NBS vienotajiem standartiem atbilstošu profesionālu instruktoru sastāvu un izglītību visā Latvijā. Instruktoru skola, kas atrodas 1925.gadā celtā ēkā, to veiksmīgi dara gan Latvijā, gan ārpus tās robežām.

28.novembrī Valsts prezidents darba vizītes laikā Cēsīs tikās ar novada uzņēmējiem un novada domes priekšsēdētāju G.Šķenderu, lai pārrunātu nodokļu politiku, darbaspēka pieprasījumu tirgū un izglītības atbilstību tam, kā arī ar uzņēmējdarbību un īpaši lauku uzņēmējdarbību saistītās problēmas, tai skaitā nevienlīdzīgo nodokļu politiku pret lauksaimniecības produkcijas ražotājiem.

Kā viens no nozīmīgākajiem jautājumiem novadu un arī lauku teritoriju attīstībai tika minēta notikusī teritoriālā reforma. Sarunas laikā A.Bērziņš ar uzņēmējiem apsprieda arī tās laikā pieļautās kļūdas. Viņš uzsvēra, ka pašvaldību lomai nākotnē ir jāpieaug: “Es redzu nākotni pašvaldībās un pašvaldību lomas nostiprināšanā. Ir jāveicina arī apvienošanās lielākās un stiprākās pašvaldībās, jo tā ir Latvijas nākotne.” Runājot par Cēsu novada nākotni, Valsts prezidents atzina, ka Cēsis ir vieta, kur ir ļoti labi dzīvot, bet uzņēmējdarbības attīstībai un uzņēmējdarbības problēmu risināšanai šeit ir vēl daudz darāmā, tai skaitā uzņēmējiem kopā ar pašvaldību. Cēsīs situācija šobrīd ir salīdzinoši sarežģīta, tomēr visu, viņaprāt, ir iespējams mainīt uz labu, un tas ir atkarīgs no pašu iniciatīvas un uzņēmības.

Tikšanās laikā tika pārrunāti jautājumi, kas skar banku sektora stabilitāti Latvijā un globālās ekonomikas attīstības nākotnes prognozes. Runājot par Latvijas Krājbankas krīzi un pēdējā laika notikumiem, Valsts prezidents atzina, ka šīs bankas nozīmīgums Latvijas finanšu sektorā tomēr netika pietiekami novērtēts: “Var jau teikt, ka procentuāli Latvijas Krājbankai nebija liels iespaids Latvijas finanšu sistēmā, bet nevar nenovērtēt milzīgo vēsturisko klientu daļu, kura tai saglabājusies no iepriekšējiem gadiem, pamatā pensionāri un cilvēki ar mazākiem ienākumiem. Bet par turpmāko rīcību saistībā ar banku varu teikt, ka nekas vēl nav beidzies, likvidācijas process notiks pakāpeniski, un tikai pēc tā varēsim novērtēt banku uzraudzības institūciju profesionalitāti.”

Atbildot uz žurnālistu jautājumu par pašvaldībām, kuras glabājušas savus finanšu resursus Latvijas Krājbankā, A.Bērziņš atzina, ka tām nedrīkst izteikt pārmetumus un vainot par šādu lēmumu: “Esmu gatavs aizstāvēt jebkuru pašvaldību, kurai pārmetīs līdzekļu glabāšanu Latvijas Krājbankā.”

Noslēdzot tikšanos ar Cēsu novada uzņēmējiem, Valsts prezidents atzina, ka šis gads gan Latvijai, gan Eiropai ir vērtību pārvērtēšanas laiks, jo bizness ir kļuvis globāls, bet vara ir lokāla. Īpaši tas, viņaprāt, ietekmē finanšu sektoru, kurā darbība jau sen ir pārkāpusi lokālās robežas.

Valsts prezidents arī apmeklēja Bērnu zinātnes centru “Z(in)oo” un SIA “Vinnis”, iepazīstoties ar to darbību, kā arī tikās ar Pastariņa pamatskolas audzēkņiem.

Valsts prezidenta preses dienests