Ārlietu ministrijas dienesta informācija Nr.41/604-4350

Rīgā 2011.gada 28.novembrī

Par līguma stāšanos spēkā

Ārlietu ministrija informē, ka 2011. gada 24.novembrī stājās spēkā Latvijas Republikas valdības un Kanādas valdības līgums par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību (turpmāk – Līgums) (parakstīts Rīgā 2009.gada 5.maijā, ratificēts Saeimā 2009.gada 29.oktobrī, publicēts "Latvijas Vēstnesī" 2009.gada 17.novembrī).

Ārlietu ministrija papildus informē, ka Līguma ratifikācijas gaitā tika konstatētas tehniskas, pārrakstīšanās un tulkojuma kļūdas, tāpēc Puses notu apmaiņu ceļā precizēja Līguma tekstu. Ārlietu ministrija nosūta precizēto Līguma tekstu publicēšanai "Latvijas Vēstnesī".

Ārlietu ministrijas Juridiskā departamenta direktores p.i. I.Bīlmane

 

LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS UN KANĀDAS VALDĪBAS LĪGUMS PAR IEGULDĪJUMU VEICINĀŠANU UN AIZSARDZĪBU

Latvijas Republikas valdība un Kanādas valdība, turpmāk tekstā "Līgumslēdzējas puses",

Atzīstot, ka vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumu veicināšana un aizsardzība otras Līgumslēdzējas puses teritorijā būs sekmējoša biznesa iniciatīvas stimulēšanai un ekonomiskās sadarbības attīstībai starp tām,

Ir vienojušās par sekojošo:

I PANTS
Definīcijas

Šajā Līgumā:

(a) "konfidenciāla informācija" nozīmē konfidenciālu biznesa informāciju un informāciju, kas ir neaizskarama vai savādāk aizsargāta no atklāšanas;

(b) "uzņēmums" nozīmē

(i) jebkuru vienību, kas izveidota vai organizēta saskaņā ar spēkā esošo likumu, peļņas vai bezpeļņas, privātā īpašumā vai valdības īpašumā esošu, ieskaitot jebkādu korporāciju, trestu, līgumsabiedrību, viena īpašnieka uzņēmumu, kopuzņēmumu vai citu asociāciju; un

(ii) jebkuras šādas vienības filiāli;

(c) "esošais pasākums" nozīmē pasākumu, kas pastāv laikā, kad šis Līgums stājas spēkā;

(d) "finanšu pakalpojums" nozīmē finansiāla rakstura pakalpojumu, ieskaitot apdrošināšanu, un pakalpojumu, kurš ir saistīts ar finansiāla rakstura pakalpojumu vai kuram ir palīgdarbības raksturs attiecībā uz finansiāla rakstura pakalpojumu;

(e) "finanšu iestāde" nozīmē jebkuru finanšu starpniecības vai citu finanšu uzņēmumu, kas ir tiesīgs veikt uzņēmējdarbību un kas tiek regulēts vai pārraudzīts kā finanšu iestāde saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses likumu, kuras teritorijā tas atrodas;

(f) "intelektuālā īpašuma tiesības" nozīmē autortiesības un ar tām saistītās tiesības, preču zīmju tiesības, patentu tiesības, pusvadītāju integrālo shēmu iekārtu dizaina tiesības, tirdzniecības noslēpuma tiesības, augu selekcionāru tiesības, ģeogrāfiskās izcelsmes norādes un dizain­paraugu tiesības;

(g) "ieguldījums" nozīmē jebkura veida īpašumu, kurš pieder vai kuru tieši vai netieši caur trešās valsts ieguldītāju kontrolē vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājs otras Līgumslēdzējas puses teritorijā saskaņā ar pēdējās likumiem un it īpaši, taču ne tikai, ietver:

(i) kustamu un nekustamu īpašumu un jebkuras saistītās tiesības, tādas kā hipotēkas, aizturējuma vai ķīlas tiesības;

(ii) daļas, akcijas, obligācijas un pajas vai jebkuru citu dalības formu uzņēmējsabiedrībā, biznesa uzņēmumā vai kopuzņēmumā;

(iii) naudu, prasības par naudu un finansiāla rakstura prasības par komerciāla līguma izpildi;

(iv) uzņēmējsabiedrības prestižu;

(v) intelektuālā īpašuma tiesības;

(vi) tiesības veikt jebkādu ekonomisku vai komerciālu darbību, ieskaitot tiesības meklēt, attīstīt, iegūt vai izmantot dabas resursus, kuras ir piešķirtas saskaņā ar likumu vai komerciālu līgumu;

bet nenozīmē nekustamo īpašumu vai citu īpašumu, materiālu vai nemateriālu, kas nav ticis iegūts vai netiek lietots ekonomiska ieguvuma mērķiem vai citiem biznesa mērķiem;

Jebkuras izmaiņas ieguldījumu formā neietekmē raksturu, kas tiem piemīt kā ieguldījumiem;

(h) "ieguldītājs" nozīmē

Latvijas Republikas gadījumā:

(i) jebkuru fizisku personu, kurai ir Latvijas Republikas pilsonība, kā arī tās fiziskās personas, kuras pastāvīgi uzturas Latvijas Republikā, kurām nav Latvijas Republikas vai citas valsts pilsonības, bet kurām saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt nepilsoņa pasi; vai

(ii) juridiskās personas, ieskaitot uzņēmumus (t.i., uzņēmējsabiedrības) vai kapitālsabiedrības, sabiedriskas organizācijas un to apvienības, biedrības, nodibinājumus, peļņas vai bezpeļņas, kas ir reģistrēti vai izveidoti saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem,

kas veic ieguldījumus Kanādas teritorijā un kurām nav Kanādas pilsonība; un

Kanādas gadījumā:

(i) jebkuru fizisku personu, kurai ir Kanādas pilsonība vai kura pastāvīgi uzturas Kanādā, saskaņā ar tās likumiem; vai

(ii) jebkurš uzņēmums, kas ir reģistrēts vai atbilstoši izveidots saskaņā ar Kanādā piemērojamajiem likumiem,

kas veic ieguldījumu Latvijas Republikas teritorijā;

(i) "pasākums" ietver jebkuru normatīvo aktu, procedūru, prasību vai praksi;

(j) "valsts iestāde" nozīmē Līgumslēdzējas puses vai monetārās savienības, kuras dalībvalsts tā ir, vai Līgumslēdzējas puses īpašumā vai kontrolē esošās jebkuras finanšu institūcijas, centrālo banku vai monetāro iestādi;

(k) "ienākumi" nozīmē visus ienākumus, kas radušies no ieguldījuma, it īpaši, taču ne tikai, ietver peļņu, procentu ieņēmumus, ienākumus no kapitāla pieauguma, dividendes, autoratlīdzību, maksājumus vai citus tekošos ienākumus;

(l) "valsts uzņēmums" nozīmē uzņēmumu, kurš ir valdības īpašumā vai kuru valdība kontrolē caur tās līdzdalību uzņēmumā;

(m) "teritorija" nozīmē:

(i) attiecībā uz Kanādu, Kanādas teritoriju, kā arī tās jūras teritorijas, ieskaitot teritoriālās jūras ārējai robežai piegulošo jūras gultni un apakšzemi, pār kurām Kanāda saskaņā ar starptautiskajām tiesībām realizē suverēnas tiesības ar mērķi pētīt un izmantot šo teritoriju dabas resursus;

(ii) attiecībā uz Latvijas Republiku, Latvijas Republikas teritoriju, kā arī tās jūras teritorijas, ieskaitot teritoriālās jūras ārējai robežai piegulošo jūras gultni un apakšzemi, pār kurām Latvijas Republika saskaņā ar starptautiskajām tiesībām realizē suverēnas tiesības ar mērķi pētīt un izmantot šo teritoriju dabas resursus.

II PANTS
Uzņēmējdarbības nodibināšana, ieguldījumu iegūšana un aizsardzība¹

(1) Katra Līgumslēdzēja puse veicina otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem labvēlīgu apstākļu radīšanu ieguldījumu veikšanai tās teritorijā.

(2) (a) Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem piemēro režīmu, kas ir atbilstošs starptautiskajās tiesībās noteiktajam minimālās izturēšanās režīmam pret ārvalstniekiem, ieskaitot godīgu un taisnīgu režīmu un pilnīgu aizsardzību un drošību.

(b) Jēdziens "godīgs un taisnīgs režīms" un "pilnīga aizsardzība un drošība" (a) punktā neuzliek par pienākumu piemērot papildus režīmu tam, kāds starptautiskajās tiesībās ir noteikts attiecībā uz minimālo izturēšanās režīmu pret ārvalstniekiem.

(c) Citu šī Līguma nosacījumu vai atsevišķu starptautisko līgumu pārkāpumu konstatācija, nenozīmē, ka tiek pārkāpta šī daļa.

(3) Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem vai paredzamajiem ieguldītājiem atļauj jauna biznesa uzņēmuma nodibināšanu vai esoša biznesa uzņēmuma vai šāda uzņēmuma daļu iegūšanu, ar ne mazāku labvēlību, ar kādu tā līdzīgos apstākļos atļauj šādu iegūšanu vai nodibināšanu:

(a) saviem ieguldītājiem vai paredzamajiem ieguldītājiem; vai

(b) jebkuras trešās valsts ieguldītājiem vai paredzamajiem ieguldītājiem.

(4) (a) Jebkuras Līgumslēdzējas puses lēmumi, kas ir balstīti uz tādiem pasākumiem, kas nav pretrunā ar šo Līgumu, par to vai atļaut vai neatļaut ieguldījumu iegūšanu, netiek pakļauti šī Līguma XIII vai XV panta nosacījumiem.

(b) Jebkuras Līgumslēdzējas puses lēmumi neatļaut ieguldītājiem vai paredzamajiem ieguldītājiem nodibināt jaunu biznesa uzņēmumu, vai iegūt visu vai daļu no esoša biznesa uzņēmuma, netiek pakļauti šī Līguma XIII panta nosacījumiem.

(5) Līgumslēdzējas puses atzīst, ka ir nepiemēroti veicināt ieguldījumus, mazinot pašmāju veselības, drošības vai vides prasības. Tādējādi, Līgumslēdzēja puse atsakās vai savādāk mazina, vai piedāvā atteikties vai savādāk mazināt šāda veida uzņēmējdarbības nodibināšanas, ieguldījumu iegūšanas, paplašināšanas vai saglabāšanas veicināšanu tās teritorijā. Ja Līgumslēdzēja puse uzskata, ka otra Līgumslēdzēja puse ir piedāvājusi šādu veicinājumu, tā var pieprasīt konsultācijas ar otru Līgumslēdzēju pusi, un abas Līgumslēdzējas puses konsultējas, lai izvairītos no jebkādas šādas veicināšanas.

III PANTS
Vislielākās labvēlības režīms (MFN) un nacionālais režīms pēc uzņēmējdarbības nodibināšanas

(1) Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu, kā to, ko tā līdzīgos apstākļos piešķir jebkuras trešās valsts ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem.

(2) Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem attiecībā uz viņu ieguldījumu vai ienākumu pārvaldi, lietošanu, izmantošanu vai nodošanu piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu, kā to, ko tā līdzīgos apstākļos piešķir jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

(3) Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem piešķir ne mazāk labvēlīgu režīmu, kā to, ko tā līdzīgos apstākļos piešķir savu ieguldītāju ieguldījumiem vai ienākumiem attiecībā uz ieguldījumu paplašināšanu, pārvaldi, vadīšanu, darbību un pārdošanu vai nodošanu.

IV PANTS
Izņēmumi

(1) II panta (3) daļa, III pants, un V panta (1) un (2) daļa netiek piemērota attiecībā uz:

(a) (i) jebkuriem esošiem neatbilstošiem pasākumiem, kas tiek saglabāti Līgumslēdzējas puses teritorijā; un

(ii) jebkuru pasākumu, kas tiek saglabāts vai pieņemts pēc šī Līguma spēkā stāšanās datuma, kas, esoša valsts uzņēmuma vai valdības struktūrvienības valsts kapitāla daļu pārdošanas vai cita veida izlietojuma laikā, aizliedz vai ierobežo īpašumtiesības attiecībā uz kapitāla daļām vai aktīviem vai uzliek pilsonības ierobežojumus attiecībā uz augstākā līmeņa vadību vai valdes locekļiem;

(b) jebkura (a) punktā minētā neatbilstošā pasākuma pielietošanas turpināšanu vai darbības atjaunošanu;

(c) jebkura (a) punktā minētā neatbilstošā pasākuma grozījumiem, tiktāl cik šie grozījumi nemazina atbilstību pasākuma prasībām tieši pirms grozījumiem;

(d) katras Līgumslēdzējas puses tiesībām veikt vai saglabāt izņēmumus sektoros vai jautājumos, kuri minēti šī Līguma A pielikumā.

(2) Šī Līguma nacionālā režīma un vislielākās labvēlības režīma nosacījumi neattiecas uz priekšrocībām, ko Līgumslēdzēja puse piemēro saskaņā ar tās saistībām, kas izriet no tās dalības muitas, ekonomiskā vai monetārā savienībā, kopējā tirgū vai brīvās tirdzniecības zonā.

(3) Līgumslēdzējas puses saprot, ka Līgumslēdzējas puses saistības, kas izriet no tās dalības muitas, ekonomiskā, vai monetārā savienībā, kopējā tirgū vai brīvās tirdzniecības zonā, ietver saistības, kas izriet no starptautiskajiem līgumiem vai savstarpējām vienošanām par šādu muitas, ekonomisko vai monetāro savienību, kopējo tirgu vai brīvās tirdzniecības zonu.

(4) II panta (3)(b) punkts un III panta (1) un (2) daļa netiek piemērota attiecībā uz režīmu, ko kāda Līgumslēdzēja puse piemēro saskaņā ar jebkuru esošu vai nākotnes divpusējo vai daudzpusējo līgumu, kurš attiecas uz:

(a) aviāciju;

(b) zivsaimniecību;

(c) jūrniecības jautājumiem, ieskaitot kuģa vai kravas glābšanas darbus; vai

(d) finanšu pakalpojumiem.

V PANTS
Citi pasākumi

(1) (a) Līgumslēdzēja puse nepieprasa, lai kāds tās Līgumslēdzējas puses uzņēmums, kas ir ieguldījums saskaņā ar šo Līgumu, augstākā līmeņa vadības amatos nozīmētu kādas noteiktas pilsonības personas.

(b) Līgumslēdzēja puse var pieprasīt, lai uzņēmuma, kas ir ieguldījums saskaņā ar šo Līgumu, valdē vai jebkurā komitejā vairākums būtu noteiktas pilsonības personas vai Līgumslēdzējas puses teritorijas pastāvīgie iedzīvotāji, ar nosacījumu, ja šāda prasība materiāli neietekmē ieguldītāja spēju realizēt kontroli pār savu ieguldījumu.

(2) Neviena Līgumslēdzēja puse neievieš jebkuru no sekojošiem ierobežojumiem saistībā ar ieguldījuma nodibināšanas vai iegūšanas atļaušanu, vai jebkuru no sekojošām prasībām saistībā ar šī ieguldījuma turpmāko regulēšanu:

(a) eksportēt noteiktu apjomu vai procentuālu daudzumu preču;

(b) sasniegt noteiktu pašmāju sastāvdaļu apjomu vai procentuālu daudzumu preces vērtībā;

(c) iegādāties, lietot vai piešķirt priekšrocību precēm, kas ražotas vai pakalpojumiem, kas sniegti tās teritorijā, vai iegādāties preces vai pakalpojumus no personām tās teritorijā;

(d) jebkādā veidā attiecināt importa apjomu vai vērtību pret eksporta apjomu vai vērtību vai pret ārvalstu valūtas ieplūdumu, kas saistīts ar šādu ieguldījumu; vai

(e) nodot tehnoloģiju, ražošanas procesu vai citas privātas zināšanas personai, kas nav saistīta ar pārvedēju, tās teritorijā, ja vien šāda prasība nav noteikta vai šāda saistība vai uzņemšanās jāpilda saskaņā ar tiesas, administratīvās šķīrējtiesas vai konkurences uzraudzības iestādes lēmumu, lai atlīdzinātu zaudējumus par apliecinātiem konkurences likumu pārkāpumiem vai šī Līguma citiem nosacījumiem neatbilstošu darbību.

(3) (2) daļas nosacījumi netiek tulkoti tā, lai Latvijas Republikai aizliegtu piemērot vai saglabāt izpildes prasības, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu Latvijas Republikas saistības, kas izriet no tās dalības Eiropas Savienībā (ES) saskaņā ar noteikumiem, kurus ES ir pieņēmusi vai saglabājusi attiecībā uz lauksaimniecības un pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un tirdzniecību.

(4) (2) daļā noteiktais aizliegums par izpildes prasībām nav attiecināms uz priekšrocību saņemšanu vai to ilgstošu saņemšanu, piemēram, uz jebkuru priekšrocību, kas izriet no lauksaimniecības produktu tirgus instrumentu nodibināšanas un tirgus stabilizācijas pasākumiem.

(5) Katra Līgumslēdzēja puse saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem un politiku attiecībā uz ārvalstnieku ieceļošanu atļauj otras Līgumslēdzējas puses pilsoņu, kas ir nodarbināti uzņēmumā un kas gatavojas sniegt ar pārvaldi vai izpilddarbību saistītus pakalpojumus šim uzņēmumam vai tā meitas uzņēmumam, vai filiālei, pagaidu ieceļošanu.

VI PANTS
Dažādi izņēmumi

(1) (a) Attiecībā uz intelektuālā īpašuma tiesībām, Līgumslēdzēja puse var neievērot III pantu tiktāl, cik tas ir saskaņā ar 1994. gada 15. aprīļa Marakešā parakstīto Nobeiguma Aktu Urugvajas raunda daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātu izpildei.

(b) VIII panta nosacījumi netiek piemēroti obligāto licenču izsniegšanai, kas ir saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesībām vai intelektuālā īpašuma tiesību anulēšanu, ierobežošanu vai radīšanu, tiktāl, cik šāda izsniegšana, anulēšana, ierobežošana vai radīšana ir saskaņā ar 1994. gada 15. aprīļa Marakešā parakstīto Nobeiguma Aktu Urugvajas raunda daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātu izpildei.

(2) Šī Līguma II, III panta un V panta (1), (2) un (5) daļas nosacījumi netiek piemēroti attiecībā uz:

(a) valsts vai valsts uzņēmuma iepirkumu;

(b) valsts vai valsts uzņēmuma piešķirtajām subsīdijām vai pabalstiem, ieskaitot valsts atbalstītos kredītus, garantijas un apdrošināšanu;

(c) jebkuru pasākumu, kurš otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem vai viņu ieguldījumiem liedz jebkuras tiesības vai priekšrocības, kas tiek piešķirtas Kanādas pamatiedzīvotājiem (aborigēniem); vai

(d) jebkuru nākotnes vai esošu ārvalstu palīdzības programmu ekonomiskās attīstības veicināšanai, vai nu saskaņā ar divpusēju līgumu, vai saskaņā ar daudzpusēju programmu vai līgumu, tādu kā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) vienošanās par pamatnostādnēm oficiāli atbalstītiem eksporta kredītiem.

(3) Šī Līguma nosacījumi neattiecas uz ieguldījumiem kultūras industrijā. "Kultūras industrija" nozīmē fiziskas personas vai uzņēmumus, kas iesaistīti jebkurā no sekojošām aktivitātēm:

(a) grāmatu, žurnālu, periodisko izdevumu vai avīžu publicēšana, izplatīšana vai pārdošana drukātā jeb mašīnlasāmā formā, bet neietverot nevienu no iepriekšminēto vienkāršu drukāšanu vai tipogrāfisku salikšanu;

(b) filmu vai videoierakstu ražošana, izplatīšana, pārdošana vai izstādīšana;

(c) audio vai video mūzikas ierakstu ražošana, izplatīšana, pārdošana vai izstādīšana;

(d) mūzikas darbu publicēšana, izplatīšana, pārdošana vai izstādīšana drukātā vai mašīnlasāmā formā; vai

(e) radiokomunikācijas, kurās pārraides paredzētas iedzīvotāju tiešai uztveršanai, un visi radio, televīzijas vai kabeļu pārraides uzņēmumi un visi satelītprogrammu un pārraides tīklu pakalpojumi.

VII PANTS
Zaudējumu kompensācija

Vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, kas cieš zaudējumus tādēļ, ka viņu ieguldījumus vai ienākumus otras Līgumslēdzējas puses teritorijā ir ietekmējis bruņots konflikts, ārkārtas stāvoklis vai dabas katastrofa šajā teritorijā, otra Līgumslēdzēja puse attiecībā uz restitūciju, atlīdzību, kompensāciju vai citu risinājumu piemēro ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko tā piemēro saviem ieguldītājiem vai jebkuras trešās valsts ieguldītājiem.

VIII PANTS
Ekspropriācija²

(1) Jebkuras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumi vai ienākumi netiek nacionalizēti, ekspropriēti vai pakļauti pasākumiem ar nacionalizācijai vai ekspropriācijai līdzvērtīgu efektu (tālāk tekstā "ekspropriācija") otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, izņemot sabiedriskiem mērķiem, saskaņā ar likumos noteikto procedūru, nediskriminējošā veidā, un, saņemot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju. Šāda kompensācija balstās uz ekspropriētā ieguldījuma vai ienākumu patieso vērtību brīdī tieši pirms ekspropriācijas vai laikā, kad kļuva publiski zināms par paredzamo ekspropriāciju, atkarībā no tā, kas notiek agrāk, to izmaksā iekļaujot normālu komerciālu procentu likmi, kas tiek aprēķināta sākot no ekspropriācijas dienas, to izmaksā bez kavēšanās un tā ir efektīvi realizējama un brīvi pārvedama.

(2) Saskaņā ar tās Līgumslēdzējas puses, kas veic ekspropriāciju, likumu, ietekmētajam ieguldītājam ir tiesības uz šīs puses tiesas vai citas neatkarīgas institūcijas veiktu tūlītēju pārskatu par viņa gadījumu un par viņa ieguldījuma vai ienākumu novērtējumu saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem.

IX PANTS
Naudas līdzekļu pārvedumi

(1) Katra Līgumslēdzēja puse otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājam garantē neierobežotu ieguldījumu un ienākumu pārvedumu. Neierobežojot iepriekšminēto vispārējo principu, katra Līgumslēdzēja puse ieguldītājam garantē arī neierobežotus:

(a) naudas līdzekļu, kas paredzēti ar ieguldījumu saistīto kredītu atmaksai, pārvedumus;

(b) ienākumu no jebkura ieguldījuma pilnīgas vai daļējas likvidācijas pārvedumus;

(c) otras Līgumslēdzējas puses pilsoņa, kuram bija atļauts strādāt saistībā ar ieguldījumu pretējās Līgumslēdzējas puses teritorijā, algu vai citu atlīdzību pārvedumus; un

(d) jebkuras kompensācijas, kura ieguldītājam pienākas saskaņā ar šī Līguma VII vai VIII pantu, pārvedumus.

(2) Pārvedumi tiek veikti bez kavēšanās, konvertējamā valūtā, kādā kapitāls bija sākotnēji ieguldīts vai jebkurā citā konvertējamā valūtā, par kuru vienojušies ieguldītājs un attiecīgā Līgumslēdzēja puse. Ja nepastāv cita vienošanās ar ieguldītāju, pārvedumi tiek veikti pēc valūtas maiņas kursa, kāds ir spēkā pārveduma dienā.

(3) Neskatoties uz (1) un (2) daļu, Līgumslēdzēja puse var neatļaut pārvedumu, vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot tās likumus attiecībā uz:

(a) bankrotu, maksātnespēju vai kreditoru tiesību aizsardzību;

(b) vērtspapīru izlaišanu, tirdzniecību vai darbību ar tiem;

(c) krimināliem vai sodāmiem pārkāpumiem;

(d) ziņojumiem par valūtas vai citu monetāru instrumentu pārvedumiem; vai

(e) tiesas procesos pieņemto lēmumu izpildes nodrošināšanu.

(4) Neviena no Līgumslēdzējām pusēm nepieprasa saviem ieguldītājiem pārvest ienākumus, kas saistīti ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, vai sodīt tās ieguldītājus, kas nepārved ienākumus, kas saistīti ar ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

(5) (4) daļa netiek tulkota tā, lai neļautu Līgumslēdzējai pusei ieviest jebkādu pasākumu vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot tās likumus attiecībā uz (3) daļā no (a) līdz (e) punktos minētajiem jautājumiem.

(6) Neskatoties uz (1) daļu, Līgumslēdzēja puse var ierobežot pārvedumus tādos apstākļos, kad tā savādāk var ierobežot šādus pārvedumus saskaņā ar Pasaules tirdzniecības organizācijas (PTO) Līgumu un (3) daļas nosacījumiem.

X PANTS
Aizvietošanas princips

(1) Ja Līgumslēdzēja puse vai jebkura tās aģentūra veic maksājumu jebkuram tās ieguldītājam saskaņā ar garantiju vai apdrošināšanas līgumu, kuru tā ir noslēgusi attiecībā uz ieguldījumu, otra Līgumslēdzēja puse atzīst aizvietošanas derīgumu par labu šādai Līgumslēdzējai pusei vai tās aģentūrai attiecībā uz jebkurām ieguldītāja tiesībām vai prasībām.

(2) Līgumslēdzējai pusei vai jebkurai tās aģentūrai, kurai pēc aizvietošanas principa ir ieguldītāja tiesības saskaņā ar šī panta (1) daļu, jebkuros apstākļos attiecībā uz konkrēto ieguldījumu un ar to saistītajiem ienākumiem ir tādas pašas tiesības kā tās, kas ir ieguldītājam. Līgumslēdzēja puse, jebkura tās aģentūra vai ieguldītājs var izmantot šādas tiesības, ja Līgumslēdzēja puse vai jebkura tās aģentūra to pilnvaro.

XI PANTS
Ieguldījumi finanšu pakalpojumos

(1) Nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai Līgumslēdzējai pusei aizliegtu pieņemt vai saglabāt saprātīgus pasākumus piesardzības dēļ, tādus kā:

(a) ieguldītāju, noguldītāju, finanšu tirgus dalībnieku, polišu īpašnieku, polišu prasītāju vai personu, kuru vārdā ir pilnvarota darboties finanšu institūcija, aizsardzība;

(b) finanšu iestāžu drošības, stabilitātes, veseluma vai finanšu atbildības saglabāšana; un

(c) Līgumslēdzējas puses finanšu sistēmas veseluma un stabilitātes nodrošināšana.

(2) Neskatoties uz IX panta (1),(2) un (4) daļu un, neierobežojot IX panta (3) daļas piemērojamību, Līgumslēdzēja puse var neatļaut vai ierobežot finanšu iestādes pārvedumus filiālei vai personai, kas saistīta ar šādu iestādi vai pakalpojumu sniedzēju, vai pārvedumus šādas filiāles vai personas, kas saistīta ar šādu iestādi vai pakalpojumu sniedzēju, vienlīdzīgi, nediskriminējoši un labticībā pielietojot pasākumus saistībā ar finanšu iestāžu drošības, stabilitātes, veseluma vai finanšu atbildības saglabāšanu.

(3) (a) Ja ieguldītājs iesniedz prasību šķīrējtiesā saskaņā ar XIII pantu, un strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse atsaucas uz augstākminēto (1) vai (2) daļu, tiesa, kas izveidota saskaņā ar XIII pantu, pēc šīs Līgumslēdzējas puses pieprasījuma prasa no Līgumslēdzējām pusēm rakstisku ziņojumu par to, vai un cik lielā mērā minētās daļas ir pamatotas aizsardzībai pret ieguldītāja prasību. Tiesa nevar turpināt savu darbu, kamēr netiks saņemts šajā daļā minētais ziņojums.

(b) Izpildot prasību, kas saņemta saskaņā ar (3)(a) punktu, Līgumslēdzējas puses tālāk rīkojas saskaņā ar XV pantu un gatavo rakstisku ziņojumu, pamatojoties uz vienošanos, kas seko konsultācijām, vai ar šķīrējtiesas komisijas palīdzību. Konsultācijas notiek starp Līgumslēdzēju pušu finanšu pakalpojumu iestādēm. Ziņojumu nodod šķīrējtiesai un tas ir šķīrējtiesai saistošs.

(c) Ja 70 dienu laikā kopš šķīrējtiesas norādījuma nav izdarīta prasība izveidot komisiju saskaņā ar (3)(b) punktu, un šķīrējtiesa nav saņēmusi ziņojumu, šķīrējtiesa var turpināt jautājuma izlemšanu.

(4) Strīdu komisijām finanšu jautājumu un citu līdzīgu jautājumu izlemšanai ir nepieciešama pieredze, kas ir būtiska specifiskajam finanšu pakalpojumam, par kuru notiek strīds.

(5) II panta (3)(b) punkts netiek piemērots attiecībā uz finanšu pakalpojumiem.

XII PANTS
Nodokļu uzlikšanas pasākumi

(1) Nekas šajā Līgumā netiek pielietots attiecībā uz nodokļu uzlikšanas pasākumiem, izņemot to, kas noteikts šajā pantā.

(2) Nekas šajā Līgumā neietekmē Līgumslēdzēju pušu tiesības un pienākumus saskaņā ar jebkuru nodokļu konvenciju. Ja pastāv jebkāda neatbilstība starp šī Līguma un jebkuras šādas konvencijas nosacījumiem, tiek pielietoti šīs konvencijas nosacījumi, tiktāl cik pastāv neatbilstība.

(3) Saskaņā ar (2) daļu, ieguldītāja prasība par to, ka Līgumslēdzējas puses pasākums attiecībā uz nodokļiem ir pretrunā ar Līgumslēdzējas puses centrālo valdības iestāžu un ieguldītāja vienošanos par ieguldījumu, tiek uzskatīta par prasību par to, ka ir ticis pārkāpts šis Līgums, ja vien Līgumslēdzēju pušu nodokļu iestādes, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas no ieguldītāja par tā prasību saistībā ar nodokļa uzlikšanas pasākumu, kopīgi nenolemj, ka pasākums nav pretrunā ar šādu līgumu.

(4) VIII pants var tikt piemērots saistībā ar nodokļu uzlikšanas pasākumu, ja vien Līgumslēdzēju pušu nodokļu iestādes, ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc paziņojuma saņemšanas no ieguldītāja par to, ka tas apstrīd nodokļu uzlikšanas pasākumu, kopīgi nenolemj, ka pasākums nav ekspropriācija.

(5) Ja Līgumslēdzēju pušu nodokļu iestādes sešu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas nevar kopīgi izlemt jautājumus, kas minēti (3) un (4) daļā, ieguldītājs var iesniegt prasību risināšanai saskaņā ar XIII pantu.

XIII PANTS
Strīdu risināšana starp ieguldītāju un saņēmēju Līgumslēdzēju pusi³

(1) Jebkurš strīds starp vienu Līgumslēdzēju pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju, kas saistīts ar ieguldītāja prasību par to, ka iepriekšminētās Līgumslēdzējas puses veiktais vai neveiktais pasākums ir šī Līguma pārkāpums un ka ieguldītājam šī pārkāpuma rezultātā vai tā sakarā ir radušies zaudējumi vai izdevumi, cik vien tas iespējams, tiek risināts draudzīgā ceļā.

(2) Ja sešu mēnešu laikā kopš strīda uzsākšanas tas nav ticis atrisināts draudzīgā ceļā, ieguldītājs var iesniegt to šķīrējtiesā saskaņā ar (4) daļu. Šīs daļas mērķiem strīds tiek uzskatīts par uzsāktu, ja vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītājs ir nodevis rakstisku paziņojumu otrai Līgumslēdzējai pusei, kurā apgalvots, ka pasākums, kuru ir vai nav veikusi pēdējā minētā Līgumslēdzēja puse, ir šī Līguma pārkāpums un ka ieguldītājam šī pārkāpuma rezultātā vai tā sakarā ir radušies zaudējumi vai izdevumi.

(3) Ieguldītājs var iesniegt (1) daļā minēto strīdu šķīrējtiesā saskaņā ar (4) daļu tikai tad, ja:

(a) ieguldītājs tam ir rakstiski piekritis;

(b) ieguldītājs ir atteicies no savām tiesībām uzsākt vai turpināt jebkādu citu tiesvedību attiecībā uz pasākumu, kas tiek uzskatīts par šī Līguma pārkāpumu, jebkurā citā attiecīgās Līgumslēdzējas puses tiesā vai šķīrējtiesā vai cita veida strīdu risināšanas procedūrā;

(c) jautājums ir saistīts ar nodokļu uzlikšanu, XII panta (5) daļā paredzētie nosacījumi ir izpildīti; un

(d) ne vairāk kā trīs gadi ir pagājuši no brīža, kad ieguldītājam pirmo reizi kļuva zināms, vai tam vajadzētu būt pirmo reizi kļuvušam zināmam, par apgalvoto pārkāpumu un zināmam par to, ka ieguldītājam radušies zaudējumi vai izdevumi.

(4) Strīds pēc attiecīgā ieguldītāja izvēles arbitrāžai var tikt iesniegts:

(a) Starptautiskajā Ieguldījumu strīdu izskatīšanas centrā, kas izveidots saskaņā ar Konvenciju par Ieguldījumu strīdu izšķiršanu starp valstīm un citu valstu pilsoņiem, kas atvērta pievienošanās procedūrai 1965. gada 18. martā Vašingtonā (ICSID Konvencija), ar noteikumu, ka gan strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse, gan Līgumslēdzēja puse, no kuras nāk ieguldītājs, ir ICSID Konvencijas dalībvalsts; vai

(b) saskaņā ar ICSID Papildu Procedūras noteikumiem ar nosacījumu, ka vai nu strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse vai Līgumslēdzēja puse, no kuras nāk ieguldītājs, bet ne abas puses, ir ICSID Konvencijas dalībvalsts; vai

(c) starptautiskajam šķīrējtiesnesim vai speciāli dibinātai šķīrējtiesai, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Starptautisko tirdzniecības tiesību komisijas (UNCITRAL) arbitrāžas noteikumiem.

(5) Ar šo katra Līgumslēdzēja puse bez iebildumiem piekrīt strīda iesniegšanai starptautiskā šķīrējtiesā saskaņā ar šī panta nosacījumiem.

(6) (a) Piekrišana, kas sniegta saskaņā ar (5) daļu kopā ar piekrišanu, kas sniegta saskaņā ar (3) daļu vai piekrišanām, kas sniegtas saskaņā ar (12) daļu, apmierina prasību pēc:

(i) strīdā iesaistīto pušu rakstiskas piekrišanas atbilstoši ICSID Konvencijas II nodaļai (Centra Jurisdikcija) un Papildu Procedūras noteikumiem; un

(ii) "vienošanās rakstiskā veidā" atbilstoši Ņujorkas Konvencijas par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, kas parakstīta Ņujorkā, 1958. gada 10. jūnijā, II pantam.

(b) Jebkura šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šo pantu, notiek valstī, kas ir Ņujorkas Konvencijas dalībvalsts, un prasības, kas iesniegtas šķīrējtiesā, uzskata, atbilstoši Konvencijas 1. pantam, kā cēlušās no komerciālām attiecībām vai darījuma.

(7) Šķīrējtiesa, kas izveidota saskaņā ar šo pantu, strīda jautājumus izlemj saskaņā ar šo Līgumu un starptautiskajās tiesībās piemērojamajām normām.

(8) Šķīrējtiesa var dot rīkojumu ieviest pagaidu aizsardzības pasākumu, lai aizsargātu strīdā iesaistītās puses tiesības vai, lai nodrošinātu to, ka tiesas jurisdikcija ir veikta absolūti efektīvi, ieskaitot rīkojumu saglabāt lietiskos pierādījumus strīdā iesaistītās puses īpašumā vai, lai aizsargātu tiesas jurisdikciju. Šķīrējtiesa nevar dot rīkojumu apķīlāšanai vai arī aizliegt pasākuma, kurš tiek uzskatīts par šī Līguma pārkāpumu, piemērošanu. Šīs daļas mērķiem, rīkojums ietver rekomendāciju.

(9) Šķīrējtiesa, atsevišķi vai kopā, var piespriest tikai:

(a) naudas zaudējumu atmaksu, kopā ar piemērojamiem procentiem;

(b) īpašuma restitūciju, kuras gadījumā lēmumā jāparedz, ka strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse var atmaksāt zaudējumus naudā kopā ar piemērojamiem procentiem restitūcijas vietā.

Šķīrējtiesa var arī nolemt, ka izmaksas jāsedz saskaņā ar piemērojamiem šķīrējtiesas likumiem.

(10) Šķīrējtiesas lēmums ir galīgs un saistošs un tas ir izpildāms katras Līgumslēdzējas puses teritorijā.

(11) Jebkuri tiesas procesi saskaņā ar šo pantu nemazina Līgumslēdzēju pušu tiesības saskaņā ar XIV un XV pantu.

(12) (a) Prasību par to, ka Līgumslēdzēja puse ir pārkāpusi šo Līgumu un ka uzņēmumam, kas ir juridiska persona un kas ir reģistrēts vai pienācīgi izveidots saskaņā ar Līgumslēdzējas puses piemērojamiem likumiem, ir radušies zaudējumi vai izdevumi no šāda vai saistībā ar šādu pārkāpumu, var iesniegt otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājs, rīkojoties uzņēmuma, kurš pieder šim ieguldītājam vai kuru viņš tieši vai netieši kontrolē, vārdā. Šādā gadījumā:

(i) jebkurš lēmums tiek pieņemts par labu cietušajam uzņēmumam;

(ii) tiek pieprasīta gan ieguldītāja, gan uzņēmuma piekrišana tam, ka jautājumu izlems šķīrējtiesa;

(iii) gan ieguldītājs, gan uzņēmums atsakās no jebkurām tiesībām uzsākt vai turpināt jebkādu citu tiesvedību saistībā ar pasākumu, kas tiek uzskatīts par šī Līguma pārkāpumu, tiesā vai attiecīgās Līgumslēdzējas puses šķīrējtiesā, vai uzsākt vai turpināt strīdu risināšanas jebkura veida procedūru; un

(iv) ieguldītājs nevar iesniegt prasību, ja no dienas, kad ieguldītājam pirmo reizi kļuva zināms, vai tam vajadzētu būt pirmo reizi kļuvušam zināmam, par apgalvoto pārkāpumu un zināmam par to, ka ieguldītājam radušies zaudējumi vai izdevumi, ir pagājuši vairāk kā trīs gadi.

(b) Neskatoties uz (12)(a) punktu, kur strīdā iesaistītā Līgumslēdzēja puse ir atņēmusi strīdā iesaistītajam ieguldītājam kontroles iespējas pār uzņēmumu, netiek pieprasīts sekojošais:

(i) uzņēmuma piekrišana tam, ka notiks šķīrējtiesa saskaņā ar (12)(a)(ii) punktu; un

(ii) uzņēmuma atteikšanās saskaņā ar (12)(a)(iii).

(13) Attiecībā uz:

(a) Līgumslēdzējas puses finanšu institūcijām; un

(b) Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem, un šo ieguldītāju ieguldījumiem finanšu institūcijās otras Līgumslēdzējas puses teritorijā,

XIII pants (Strīdu atrisināšana starp ieguldītāju un saņēmēju Līgumslēdzēju pusi) tiek piemērots tikai attiecībā uz prasībām, kad Līgumslēdzēja puse ir pārkāpusi saistības saskaņā ar VIII pantu (Ekspropriācija), IX pantu (Naudas līdzekļu pārvedumi) un XVIII panta (Nobeiguma noteikumi un stāšanās spēkā) (1) un (2) daļu.

XIV PANTS
Konsultācijas un informācijas apmaiņa

(1) Katra Līgumslēdzēja puse var pieprasīt konsultācijas par šī Līguma interpretāciju vai piemērošanu. Otra Līgumslēdzēja puse prasībai velta vajadzīgo ievērību. Pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma notiek informācijas apmaiņa par tiem otras Līgumslēdzējas puses pasākumiem, kas varētu ietekmēt jaunus ieguldījumus, kā arī ieguldījumus un ienākumus, uz kuriem attiecas šis Līgums.

(2) Šī panta ietvaros paredzētās konsultācijas ietver konsultācijas attiecībā uz jebkuriem soļiem, ko Līgumslēdzēja puse var uzskatīt par nepieciešamiem, lai nodrošinātu atbilstību starp šo Līgumu un Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu.

XV PANTS
Strīdi starp Līgumslēdzējām pusēm

(1) Jebkurš strīds starp Līgumslēdzējām pusēm attiecībā uz šī Līguma interpretāciju vai pielietošanu, kad vien tas iespējams, tiek risināts draudzīgi konsultāciju ceļā.

(2) Ja strīdu nevar atrisināt konsultāciju ceļā, tad, pēc jebkuras Līgumslēdzējas puses lūguma, to iesniedz šķīrējtiesas komisijai lēmuma pieņemšanai.

(3) Katram strīda gadījumam nodibina šķīrējtiesas komisiju. Divu mēnešu laikā kopš lūguma saņemšanas caur diplomātiskiem kanāliem par šķīrējtiesas uzsākšanu, katra Līgumslēdzēja puse nozīmē vienu šķīrējtiesas komisijas locekli. Šie divi locekļi izvēlas trešās valsts pilsoni, kurš pēc tam, kad abas Līgumslēdzējas puses devušas savu piekrišanu, tiek nozīmēts par šķīrējtiesas komisijas Priekšsēdētāju. Priekšsēdētājs tiek nozīmēts divu mēnešu laikā no pārējo divu šķīrējtiesas komisijas locekļu nozīmēšanas dienas.

(4) Ja šī panta (3) daļā minēto periodu laikā nepieciešamās nozīmēšanas nav veiktas, jebkura no Līgumslēdzējām pusēm, ja vien nepastāv jebkura cita vienošanās, var uzaicināt Starptautiskās Justīcijas tiesas prezidentu veikt nepieciešamās iecelšanas amatā. Ja prezidents ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai cita iemesla dēļ nevar veikt minēto darbību, nepieciešamās iecelšanas amatā jāuzaicina veikt viceprezidents. Ja viceprezidents ir kādas Līgumslēdzējas puses pilsonis vai nevar veikt minēto darbību, tad nepieciešamās iecelšanas amatā jāuzaicina veikt nākošais augstākā ranga Starptautiskās Justīcijas tiesas loceklis, kurš nav nevienas Līgumslēdzējas puses pilsonis.

(5) Šķīrējtiesas komisija pati nosaka savu darbības procedūru. Šķīrējtiesas komisija savu lēmumu pieņem ar balsu vairākumu. Šāds lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm. Ja vien nepastāv kāda cita vienošanās, šķīrējtiesas komisijai savs lēmums jāpieņem sešu mēnešu laikā kopš Priekšsēdētāja nozīmēšanas un saskaņā ar šī panta (3) un (4) daļu.

(6) Katra Līgumslēdzēja puse sedz sava locekļa izdevumus komisijā, kā arī tās pārstāvniecības izdevumus šķīrējtiesas procesos; Priekšsēdētāja izdevumus un jebkurus pārējos izdevumus abas Līgumslēdzējas puses sedz vienādās daļās. Tomēr šķīrējtiesa savā lēmumā var noteikt, ka proporcionāli lielāku izmaksu daļu sedz viena no abām Līgumslēdzējām pusēm, un šis lēmums ir saistošs abām Līgumslēdzējām pusēm.

(7) 60 dienu laikā pēc komisijas lēmuma pieņemšanas, Līgumslēdzējas puses vienojas par veidu, kādā atrisināms viņu strīds. Parasti šāda vienošanās izpilda komisijas lēmumu. Ja Līgumslēdzējas puses nevar vienoties, Līgumslēdzējai pusei, kas uzsākusi strīdu, ir tiesības uz kompensāciju vai citu atlīdzību ar tādu pašu vērtību kā tā, par ko nolēmusi tiesas komisija.

XVI PANTS
Atklātība

(1) Divu gadu laikā no šī Līguma stāšanās spēkā Līgumslēdzējas puses apmainās ar vēstulēm, kurās, tiktāl cik tas iespējams, jāuzskaita jebkuri pastāvošie pasākumi, kuri neatbilst II panta (3) daļai, III pantam vai V panta (1) un (2) daļai.

(2) Katra Līgumslēdzēja puse tiktāl, cik praktiski iespējams, nodrošina, lai tās normatīvie akti, procedūras un vispārējās piemērojamības administratīvie noteikumi attiecībā uz jebkuru jautājumu, ko aptver šis Līgums, tiktu nekavējoties publicēti vai citā veidā darīti pieejami tā, lai ieinteresētās personas un otra Līgumslēdzēja puse varētu ar tiem iepazīties.

XVII PANTS
Piemērošana un vispārējie izņēmumi

(1) Šo Līgumu piemēro attiecībā uz jebkuru vienas Līgumslēdzējas puses ieguldītāja veikto ieguldījumu otras Līgumslēdzējas puses teritorijā pirms vai pēc šī Līguma stāšanās spēkā.

(2) Nekas šajā Līgumā netiek tulkots tā, lai Līgumslēdzējai pusei aizliegtu pieņemt, saglabāt vai pieprasīt izpildīt jebkādu normatīvo aktu, kurš citādi ir saskaņā ar šo Līgumu un kuru tā uzskata par lietderīgu, lai nodrošinātu ieguldījumu darbības tās teritorijā savienojamību ar saudzīgu attieksmi pret vidi.

(3) Saskaņā ar noteikumu, ka šādi pasākumi netiek piemēroti tādā veidā, kas izraisītu patvaļīgu vai nepamatotu diskrimināciju starp ieguldījumiem vai starp ieguldītājiem, vai slēptu starptautiskās tirdzniecības vai ieguldījumu ierobežojumu, nekas šajā Līgumā nevar tikt tulkots tā, lai Līgumslēdzējai pusei aizliegtu pieņemt vai ieviest pasākumus, kas nepieciešami:

(a) lai nodrošinātu atbilstību ar normatīvajiem aktiem, kuri nav pretrunā ar šī Līguma nosacījumiem;

(b) lai aizsargātu cilvēku, dzīvnieku vai augu dzīvību un veselību; vai

(c) dzīvo vai nedzīvo neatjaunojamo dabas resursu saglabāšanai.

(4) (a) Nekas šajā Līgumā nevar tikt tulkots tā, lai Līgumslēdzējai pusei aizliegtu piemērot vai saglabāt pasākumus, kas ierobežo pārvedumus, ja Līgumslēdzējai pusei ir nopietnas maksājumu bilances grūtības, vai pastāv tādi draudi, un šādi ierobežojumi ir saskaņā ar (b) punktu.

(b) (a) punktā minētajiem pasākumiem ir jābūt taisnīgiem, tie nevar būt patvaļīgi un nepamatoti diskriminējoši, tiem jābūt piemērotiem labticīgi ar ierobežotu ilgumu un tie nevar pārsniegt to, kas nepieciešams, lai labotu maksājumu bilances situāciju. Līgumslēdzējas pusei, kas piemēro šajā pantā minētos pasākumus, otra Līgumslēdzēja puse ir jāinformē nekavējoties un cik drīz vien iespējams jānorāda laika grafiks to atcelšanai. Šādi pasākumi ir piemērojami saskaņā ar citām Līgumslēdzējas puses starptautiskajām saistībām, ieskaitot tās, kas izriet no PTO Līguma un Starptautiskā Valūtas fonda Līguma pantiem.

(5) Nekas šajā Līgumā nevar kaitēt vispārējiem pasākumiem, kas nav patvaļīgi un nepamatoti diskriminējoši, kurus piemēro jebkura valsts iestāde, lai regulētu monetārās un saistītās kredītpolitikas vai valūtas maiņas politiku. Šī daļa neietekmē Līgumslēdzējas puses saistības saskaņā ar V panta (2) daļu vai IX pantu.

(6) Nekas šajā Līgumā nevar tikt tulkots:

(a) tā, lai jebkurai Līgumslēdzējas pusei pieprasītu sniegt vai atļaut pieeju jebkādai informācijai, kuras atklāšanu tā ir noteikusi esam pretrunā ar tās vitālās drošības interesēm;

(b) tā, lai jebkurai Līgumslēdzējas pusei liegtu piemērot darbības, kuras tā uzskata par nepieciešamām, lai aizsargātu tās vitālās drošības intereses

(i) attiecībā uz ieroču, munīcijas un kara inventāra tirdzniecību un uz šādu tirdzniecību un darbībām ar citām precēm, materiāliem, pakalpojumiem un tehnoloģijām, kas tiek veiktas tieši vai netieši militāra vai cita drošības objekta apgādes nolūkā;

(ii) kuras veiktas kara vai cita ārkārtas gadījuma starptautiskajās attiecībās laikā; vai

(iii) attiecībā uz nacionālo politiku vai starptautisko līgumu ieviešanu, kas saistīts ar kodolieroču vai citu kodolspridzekļu neizplatīšanu; vai

(c) lai Līgumslēdzējas pusei liegtu piemērot darbības, kas izriet no tās saistībām saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtiem starptautiskā miera un drošības uzturēšanai.

(7) Nekas šajā Līgumā nevar tikt tulkots tā, lai Līgumslēdzējas pusei pieprasītu sniegt vai atļaut pieeju informācijai, kuras atklāšana var kavēt likuma izpildi vai kas var būt pretrunā ar Līgumslēdzējas puses likumu, kas aizsargā Ministru Kabineta klasificēto informāciju, personas privātumu vai finanšu iestāžu individuālo klientu finanšu darījumus un norēķinus.

(8) Jebkurš Līgumslēdzējas puses pieņemtais pasākums, kas ir atbilstošs lēmumam, kuru ir pieņēmusi, pagarinājusi vai grozījusi Pasaules Tirdzniecības organizācija saskaņā ar PTO Līguma IX:3 vai IX:4 pantu, tiek uzskatīts arī kā atbilstošs šim Līgumam. Ieguldītājs, kurš rīkojas saskaņā ar šī Līguma XIII pantu nevar izteikt prasību, ka šāds atbilstošs pasākums ir šī Līguma pārkāpums.

XVIII PANTS
Nobeiguma noteikumi un stāšanās spēkā

(1) Līgumslēdzēja puse var atteikt šī Līguma priekšrocības otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kas ir šīs Līgumslēdzējas puses uzņēmums un šī ieguldītāja ieguldījumiem, ja uzņēmums pieder vai to kontrolē ieguldītājs, kas nav no Līgumslēdzējas puses, un atsakošā Līgumslēdzēja puse attiecībā uz ne-Līgumslēdzēju pusi, pieņem vai uztur pasākumus, kas aizliedz darījumus ar uzņēmumu vai kas tiktu pārkāpti vai apieti, ja šī Līguma priekšrocības tiktu attiecinātas uz uzņēmumu vai tā ieguldījumiem.

(2) Saskaņā ar iepriekšējo paziņojumu un konsultācijām saskaņā ar šo Līgumu, Līgumslēdzēja puse var atteikt šī Līguma priekšrocības otras Līgumslēdzējas puses ieguldītājam, kas ir šīs Līgumslēdzējas puses uzņēmums un šī ieguldītāja ieguldījumiem, ja uzņēmums pieder vai to kontrolē ieguldītājs, kas nav no Līgumslēdzējas puses un ja uzņēmums neveic būtiskas biznesa aktivitātes tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, saskaņā ar kuras likumiem tas ir izveidots.

(3) Visas atsauces šajā Līgumā attiecībā uz Līgumslēdzējas puses pasākumiem ietver pasākumus, kas ir piemērojami saskaņā ar ES tiesību aktiem tās Līgumslēdzējas puses teritorijā, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts. Atsauce uz "nopietnām maksājumu bilances grūtībām, vai pastāvošiem tādiem draudiem", ietver nopietnas maksājumu bilances grūtības, vai tādus pastāvošus draudus, ekonomiskā vai monetārā savienībā, kuras dalībniece ir Līgumslēdzēja puse.

(4) Līgumslēdzējas puses vitālās drošības intereses var ietvert intereses, kas izriet no tās dalības muitas, ekonomiskā, vai monetārā savienībā, kopējā tirgū vai brīvās tirdzniecības zonā.

(5) Līgumslēdzējas puses piekrīt, ka jautājums par to vai Līgumslēdzējas puses pasākumi ir atbilstoši šim Līgumam, tiek risināts tikai saskaņā ar šajā Līgumā noteiktajām strīdus izšķiršanas procedūrām.

(6) Katra Līgumslēdzēja puse rakstiski paziņo otrai par procedūru, kas tās teritorijā nepieciešama, lai šis Līgums stātos spēkā, izpildi. Šis Līgums stāsies spēkā dienā, kurā izdarīts pēdējais no diviem paziņojumiem. Līdz ar šī Līguma spēkā stāšanos spēku zaudē Līgums starp Latvijas Republikas valdību un Kanādas valdību par ieguldījumu veicināšanu un aizsardzību, kas tika noslēgts Otavā, 1995.gada 26.aprīlī, izņemot, ka tā nosacījumi turpina attiekties uz jebkuru strīdu starp Līgumslēdzēju pusi un otras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju, kuru ieguldītājs saskaņā ar to Līgumu ir iesniedzis arbitrāžai pirms šī Līguma stāšanās spēkā. Neskatoties uz jebkuru šādu strīdu, šis Līgums attiecas uz jebkuru strīdu, kas ir radies ne vairāk kā trīs gadus pirms tā stāšanās spēkā.

(7) Šis Līgums paliks spēkā, kamēr kāda no Līgumslēdzējām pusēm rakstiski nepaziņos otrai Līgumslēdzējai pusei par savu nodomu to pārtraukt. Šis Līgums izbeigsies vienu gadu pēc tam, kad paziņojumu par izbeigšanu saņēmusi otra Līgumslēdzēja puse. Attiecībā uz ieguldījumiem, vai saistībām ieguldīt, kas veikti pirms šī Līguma darbības izbeigšanās, šī Līguma I-XVII (ieskaitot) panti paliks spēkā vēl piecpadsmit gadus.

(8) Pielikumi veido šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

ŠO APLIECINOT, abu valdību atbilstoši pilnvaroti pārstāvji ir parakstījuši šo Līgumu.

PARAKSTĪTS divos eksemplāros Rīgā, 2009. gada 5. maijā latviešu, angļu un franču valodās, pie tam visi trīs teksti ir vienlīdz autentiski.

Latvijas Republikas ārlietu ministrs Māris Riekstiņš	Kanādas starptautiskās tirdzniecības un Āzijas-Klusā okeāna sadarbības ministrs Stokvels Dejs
LATVIJAS REPUBLIKAS VALDĪBAS VĀRDĀ	KANĀDAS VALDĪBAS VĀRDĀ

A PIELIKUMS

(1) Saskaņā ar IV panta (1)(d) punktu, Kanāda rezervē sev tiesības izdarīt un saglabāt ierobežojumus zemāk minētajos sektoros un jautājumos:

– sociālos pakalpojumos (t.i. sabiedrisko likumu izpilde, labošanas iestāžu pakalpojumi; ienākumu nodrošināšana vai apdrošināšana; sociālā nodrošināšana vai apdrošināšana; sociālā labklājība; sabiedriskā izglītība; sabiedriskā apmācība; veselības un bērnu aprūpe);

– pakalpojumi jebkurā citā sektorā;

– valdības vērtspapīri, kā tas aprakstīts SIC 8152;

– rezidences prasības, lai iegūtu īpašumā okeānam pieguļošo zemi;

– pasākumi, lai izpildītu Ziemeļrietumu Teritoriju un Jukonas Naftas un Gāzes Līgumu.

(2) Saskaņā ar IV panta (1)(d) punktu Latvijas Republika rezervē sev tiesības izdarīt un saglabāt ierobežojumus zemāk minētajos sektoros un jautājumos:

– zemes ieguve (lauksaimniecībā izmantojamā zeme un mežu zeme) pilsētās un lauku apvidos;

– apsardzes darbības;

– azartspēles un izlozes;

– zvejniecība.

(3) Šī Pielikuma ietvaros, attiecībā uz Kanādu, saīsinājums "SIC" norāda uz rūpniecisko standartu klasifikācijas numuriem, kādi tie atrodami Kanādas Statistikas ministrijas publikācijā Standard Industrial Classification (Rūpniecisko standartu klasifikācija), kas izdota 1980. gadā (ceturtais izdevums).

B PIELIKUMS

Netiešās ekspropriācijas skaidrojums

Šī Līguma VIII pants (Ekspropriācija) nosaka, ka:

Jebkuras Līgumslēdzējas puses ieguldītāju ieguldījumi vai ienākumi netiek nacionalizēti, ekspropriēti vai pakļauti pasākumiem ar nacionalizācijai vai ekspropriācijai līdzvērtīgu efektu (tālāk tekstā "ekspropriācija") otras Līgumslēdzējas puses teritorijā, izņemot sabiedriskiem mērķiem, saskaņā ar likumos noteikto procedūru, nediskriminējošā veidā, un, saņemot tūlītēju, atbilstošu un efektīvu kompensāciju.

Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka tās saprot, ka:

(1) Jēdziens "pasākumi ar nacionalizācijai vai ekspropriācijai līdzvērtīgu efektu" var arī tikt definēts kā "netiešā ekspropriācija". Netiešā ekspropriācija izriet no Līgumslēdzējas puses veiktā pasākuma vai pasākumu kopuma, kuriem ir tiešajai ekspropriācijai līdzvērtīgs efekts bez formālas īpašumtiesību maiņas vai pilnīgas konfiskācijas.

(2) Lai konstatētu vai Līgumslēdzējas puses pasākums vai pasākumu kopums veido netiešo ekspropriāciju, ir nepieciešama uz faktiem balstīta katra konkrētā gadījuma izpēte, kas starp citiem faktoriem ietver:

(a) pasākuma vai pasākumu kopuma ekonomisko ietekmi, lai gan viens vienīgs fakts, ka Līgumslēdzējas puses pasākumam vai pasākumu kopumam ir nelabvēlīgs efekts uz ieguldījuma ekonomisko vērtību, nenosaka, ka ir notikusi netiešā ekspropriācija;

(b) pakāpi, kādā pasākums vai pasākumu kopums kavē noteiktu, saprātīgu, uz ieguldījuma atdevi balstītu prognozi; un

(c) pasākuma vai pasākumu kopuma raksturu.

Izņemot atsevišķus gadījumus, kad pasākums vai pasākumu kopums ir tik attālināts no tā mērķa, ka tie saprātīgi nevar tikt uzskatīti par Līgumslēdzējas puses labticīgi pieņemtiem un piemērotiem pasākumiem, Līgumslēdzējas puses nediskriminējoši pasākumi, kas ir radīti un piemēroti, lai likumīgi aizsargātu sabiedrības labklājības mērķus – tādus kā veselība, drošība un vide, neveido netiešo ekspropriāciju.

C PIELIKUMS

Strīdu risināšana starp ieguldītāju un saņēmēju Līgumslēdzēju pusi

I Publiskā pieeja tiesas sēdēm un dokumentiem

(1) Tiesas sēdēm, kas notiek saskaņā ar XIII pantu ir jābūt publiski pieejamām. Tiktāl, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu konfidenciālas informācijas aizsardzību, šķīrējtiesa daļu no tiesas sēdēm var skatīt slēgti.

(2) Šķīrējtiesa, konsultējoties ar strīdā iesaistītajām pusēm, nosaka procedūras konfidenciālas informācijas aizsardzības nodrošināšanai un organizatorisko kārtību publiski pieejamajām tiesas sēdēm.

(3) Visi šķīrējtiesā iesniegtie vai šķīrējtiesas izdotie dokumenti ir publiski pieejami, ja vien strīdā iesaistītās puses nevienojas savādāk attiecībā uz konfidenciālas informācijas izņemšanu.

(4) Neskatoties uz (3) daļu, jebkurš šķīrējtiesas spriedums saskaņā ar šo nodaļu ir publiski pieejams ar nosacījumu, ka tiek izņemta konfidenciāla informācija.

(5) Strīdā iesaistītā puse citām personām saistībā ar šķīrējtiesas procedūru var atklāt tādus nerediģētus dokumentus, ko tā uzskata par nepieciešamu, lai sagatavotu tās lietu, bet tai ir jānodrošina, ka tās personas aizsargā konfidenciālo informāciju, kas ir šajos dokumentos.

(6) Strīdus izšķiršanas gaitā Līgumslēdzējas puses saskaņā ar šo Līgumu var apmainīties ar attiecīgajiem nerediģētajiem dokumentiem ar reģionālo pārvaldes iestāžu amatpersonām, bet tām ir jānodrošina, ka tās personas aizsargā jebkādu konfidenciālu informāciju, kas ir šajos dokumentos.

(7) Šķīrējtiesa nepieprasa Līgumslēdzējas pusei sniegt vai atļaut pieeju informācijai, kuras atklāšana var kavēt likuma izpildi vai var būt pretrunā ar Līgumslēdzējas puses likumu, kas aizsargā Ministru Kabineta klasificēto informāciju, personas privātumu vai finanšu iestāžu individuālo klientu finanšu darījumus un norēķinus, vai kuru tā nosaka esam pretrunā ar tās vitālām drošības interesēm.

(8) Ja ar šķīrējtiesas lēmumu informācija tiek noteikta kā konfidenciāla, bet Līgumslēdzējas puses likums par pieeju informācijai pieprasa publisku pieeju šādai informācijai, tad Līgumslēdzējas puses likums par pieeju informācijai ir noteicošais. Tomēr Līgumslēdzēja pusei ir jācenšas piemērot tās likums par pieeju informācijai tā, lai aizsargātu to informāciju, kuru šķīrējtiesa ir noteikusi par konfidenciālu.

II Strīdā neiesaistītas Līgumslēdzējas puses dalība

(1) Strīdā neiesaistītai Līgumslēdzējas pusei, sedzot izrietošās izmaksas, ir tiesības saņemt no strīdā iesaistītās Līgumslēdzējas puses kopiju no:

(a) pierādījumiem, kas ir iesniegti šķīrējtiesā;

(b) visu arbitrāžā iesniegto iesniegumu kopijām; un

(c) rakstiskiem strīdā iesaistīto pušu argumentiem.

(2) Līgumslēdzējas pusei, kas nav iesaistīta strīdā, saņemot informāciju saskaņā ar (1) paragrāfu, jāizturas pret informāciju tāpat kā, ja tā būtu strīdā iesaistīta Līgumslēdzēja puse.

(3) Rakstiski paziņojot strīdā iesaistītajām pusēm, strīdā neiesaistītā Līgumslēdzēja puse šķīrējtiesā var iesniegt iesniegumus par šī Līguma interpretācijas jautājumiem.

(4) Strīdā neiesaistītai Līgumslēdzējas pusei saskaņā ar šo Līgumu ir tiesības apmeklēt jebkuru tiesas sēdi neatkarīgi no tā, vai tā šķīrējtiesā iesniedz iesniegumu vai neiesniedz.

III Strīdā neiesaistītas puses iesniegumi

(1) Jebkura strīdā neiesaistīta puse, kas ir persona no Līgumslēdzējas puses vai tai ir nozīmīga klātbūtne Līgumslēdzējas puses teritorijā, kas vēlas iesniegt rakstisku iesniegumu šķīrējtiesā ("iesnieguma iesniedzējs"), saskaņā ar pieņemtajām vadlīnijām iesniedz pieteikumu šķīrējtiesas atļaujai aizpildīt šādu iesniegumu. Iesnieguma iesniedzējs pieteikumam pievieno iesniegumu.

(2) Iesnieguma iesniedzējs pieteikumu atļaujai iesniegt strīdā neiesaistītas puses iesniegumu un pašu iesniegumu iesniedz visām strīdā iesaistītajām pusēm un šķīrējtiesai.

(3) Šķīrējtiesa nosaka atbilstošu datumu, līdz kuram strīdā iesaistītās puses sniedz komentārus par strīdā neiesaistītās puses atļaujas pieteikumu aizpildīt iesniegumu.

(4) Nosakot, vai piešķirt atļauju strīdā neiesaistītai pusei iesniegt iesniegumu, šķīrējtiesai, cita starpā, ir jāņem vērā pakāpe, kādā:

(a) strīdā neiesaistītās puses iesniegums palīdzēs šķīrējtiesai noteikt ar arbitrāžu saistīto faktisko vai juridisko jautājumu, dodot perspektīvu, specifiskas zināšanas vai atšķirīgu ieskatu no strīdā iesaistīto pušu ieskata;

(b) strīdā neiesaistītās puses iesniegums attieksies uz lietu strīda ietvaros;

(c) strīdā neiesaistītā puse ir ieinteresēta arbitrāžas procesā; un

(d) ir publiska interese par arbitrāžas strīdus lietu.

(5) Šķīrējtiesa nodrošina, ka:

(a) jebkuras strīdā neiesaistītas puses iesniegums nerada tiesas procesa kavēšanu; un

(b) ar šādiem iesniegumiem neviena strīdā iesaistītā puse netiek pārmērīgi apgrūtināta vai tai netiek nodarīts netaisnīgs kaitējums.

(6) Šķīrējtiesa izlemj, vai piešķirt atļauju strīdā neiesaistītai pusei iesniegt iesniegumu. Ja ir piešķirta atļauja strīdā neiesaistītai pusei iesniegt iesniegumu, šķīrējtiesa nosaka piemērotu datumu, līdz kuram strīdā iesaistītās puses sniedz rakstisku atbildi uz strīdā neiesaistītās puses iesniegumu. Līdz tam datumam strīdā neiesaistītā Līgumslēdzēja puse saskaņā ar šī Pielikuma II nodaļas Strīdā neiesaistītas Līgumslēdzējas puses dalību nosacījumiem var uzrunāt jebkuru jautājumu par šī Līguma interpretāciju, kas ietverts strīdā neiesaistītās puses iesniegumā.

(7) Šķīrējtiesa, kas piešķir atļauju strīdā neiesaistītai pusei iesniegt iesniegumu, nav spiesta atsaukties uz iesniegumu nevienā no arbitrāžas posmiem, kā arī strīdā neiesaistītai pusei, kas iesniedz iesniegumu, nav tiesības iesniegt turpmākus iesniegumus arbitrāžai.

(8) Strīdā neiesaistīto pušu, kas ir iesniegušas iesniegumu saskaņā ar šīm procedūrām, pieeja tiesas sēdēm un dokumentiem tiks regulēta attiecīgi nosacījumiem par publisko pieeju tiesas sēdēm un dokumentiem saskaņā ar šī Pielikuma I nodaļas Publiskās pieejas lietu izskatīšanai un dokumentiem nosacījumiem.

IV Vadlīnijas strīdā neiesaistītās puses iesniegumiem

(1) Strīdā neiesaistītās puses pieteikums atļaut iesniegt iesniegumu:

(a) ir rakstisks, datēts un ar tās personas parakstu, kura iesniedz pieteikumu, un tas iekļauj iesnieguma iesniedzēja adresi un citu kontaktinformāciju;

(b) nav garāks kā 5 drukātas lapas;

(c) raksturo iesnieguma iesniedzēju, ieskaitot, ja nepieciešams, tā dalību un juridisko statusu (piemēram, kompānija, tirdzniecības asociācija vai cita nevalstiskā organizācija), tā galvenos mērķus, aktivitāšu raksturu, un jebkuru mātes organizāciju (ieskaitot jebkuru organizāciju, kas tieši vai netieši kontrolē iesniedzēju);

(d) atklāj, vai iesnieguma iesniedzējam ir jebkāda saistība, tieša vai netieša, ar kādu no strīdā iesaistītajām pusēm;

(e) identificē jebkuru valdību, personu vai organizāciju, kas ir sniegusi jebkādu finansiālu vai citu palīdzību iesnieguma sagatavošanai;

(f) norāda iesnieguma iesniedzēja intereses raksturu arbitrāžas procesā;

(g) identificē specifiskus jautājumus par faktu vai likumu arbitrāžā, kurus iesnieguma iesniedzējs norādījis iesniegumā;

(h) atsaucoties uz faktoriem, kas norādīti šī Pielikuma III nodaļas Strīdā neiesaistītās puses iesniegumi(4) daļā, izskaidro, kāpēc šķīrējtiesai būtu jāpieņem iesniegums; un

(i) ir arbitrāžas valodā.

(2) Strīdā neiesaistītās puses iesniegtais iesniegums:

(a) ir datēts un ar tās personas parakstu, kura iesniedz iesniegumu;

(b) ir koncentrēts, un nekādā gadījumā nav garāks kā 20 drukātas lapas, ieskaitot jebkādus pielikumus;

(c) izvirza precīzu paziņojumu par iesnieguma iesniedzēja nostāju attiecībā uz lietu; un

(d) skar tikai tos jautājumus, kas attiecas uz strīdu.

D PIELIKUMS

Gadījumā, ja ICSID, UNCITRAL vai jebkura cita institūcija, kas atbilst šajā Līgumā noteiktajām procedūrām par strīdu izšķiršanu starp ieguldītāju un valsti, izdara grozījumus to attiecīgajos noteikumos, ieskaitot tādos, kurus paredz šī Līguma C pielikums, Līgumslēdzējas puses vienojas strādāt kopīgi, lai izskatītu līdzekļus kā nodrošināt to, lai C pielikums nav pretrunā ar grozītajiem noteikumiem.

---

¹ Lielākai skaidrībai, režīms, ko Līgumslēdzēja puse piemēro saskaņā ar šī panta (3)(b) punktu un III panta (1) un (2) daļu, attiecībā uz reģionālo pārvaldes iestādi nozīmē tādu režīmu, ko līdzīgos apstākļos reģionālā pārvaldes iestāde piemēro tiem ieguldītājiem un ieguldītāju ieguldījumiem, kas nav no Līgumslēdzējas puses. Režīms, ko Līgumslēdzēja puse piemēro saskaņā ar šī panta (3)(a) punktu un III panta (3) daļu, attiecībā uz reģionālo pārvaldes iestādi nozīmē tādu režīmu, ko līdzīgos apstākļos reģionālā pārvaldes iestāde piemēro savas Līgumslēdzējas puses ieguldītājiem un ieguldītāju ieguldījumiem.

² B pielikums (Netiešās ekspropriācijas skaidrojums) attiecas uz šo pantu.

³ C pielikums (Strīdu atrisināšana starp ieguldītāju un saņēmēju Līgumslēdzēju pusi) attiecas uz šajā pantā noteikto tiesvedību.