Saeimas 2011.gada 29.novembra ārkārtas sēdes stenogramma

Sēdi vada Latvijas Republikas 11.Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa.

Sēdes vadītāja. Cienījamie kolēģi! Lūdzu, ieņemiet vietas! Pulkstenis ir 15.00. Mēs varam sākt Saeimas 29.novembra ārkārtas sēdi.

Darba kārtībā mums ir Prezidija ziņojums par iesniegto patstāvīgo priekšlikumu – lēmuma projektu „Par uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību interešu aizsardzībai saistībā ar Latvijas Krājbankas finanšu situāciju”.

Tātad deputāti Agešins, Zariņš, Elksniņš, Mirskis, Lazareva, Cvetkova, Kabanovs un citi deputāti ir iesnieguši patstāvīgo priekšlikumu... manis jau nosaukto lēmuma projektu. Vai deputātiem ir iebildumi pret šā patstāvīgā priekšlikuma iekļaušanu šodienas sēdes darba kārtībā jau kā izskatāmo lēmuma projektu? (No zāles dep. Dz.Zaķis: „Jā!”) Deputātiem ir iebildumi.

Deputāts Ivars Zariņš ir pieteicies runāt par lēmuma projekta iekļaušanu Saeimas nākamās sēdes darba kārtībā. Lūdzu, Zariņa kungs!

I.Zariņš (SC).

Labdien, kolēģi! Es Saeimā esmu jaunpienācējs, tomēr, neskatoties uz to, daudzas lietas mani jau ir paspējušas pārsteigt.

Pēdējā lieta, kas bija šodien no rīta, – policists mani negribēja laist iekšā uz apspriedi, kur tika lemts par Hipotēku un zemes banku. Man nācās atgādināt Satversmē un Kārtības rullī noteiktās deputāta tiesības.

Tāpat neskaidra palika rīcība pagājušajā Saeimas sēdē, kad mēs spriedām par pieprasījumu. Tur bija acīmredzams tiesiskuma pārkāpums, jo Saeima atkal draudzīgi nobalsoja par to, ka nē... ka tas uz Saeimu neattiecas, tāpēc neizskatīsim šo jautājumu. Pašlaik esmu dzirdējis to, ka arī šis jautājums, kas satrauc visu sabiedrību... ka ir doma, lai labāk Saeima to nemaz neizskata: „Novirzīsim to uz komisijām. Lai tur viss gaida!”

Es gribu nedaudz pakavēties pie tā, kas ir noticis un kāpēc mēs uzskatām, ka Saeimai tomēr vajadzētu pēc iespējas ātrāk savā sēdē izskatīt šo jautājumu, jo ir daudzas lietas, kas tiešām ir neatbildētas, tāpēc ir pamatota šī prasība, lai mēs saprastu, kas tad īsti notiek. Notiek saistībā ar to, kas skar katru no mums, kas skar visu valsti.

Kā jūs zināt, 16.novembrī Lietuvas valdība izmantoja savas likumā paredzētās tiesības... iespēju un ārkārtas sēdē izlēma, ka tā pārņem Snoras Banku. Mērķis bija, lai maksimāli aizsargātu noguldītāju intereses un samazinātu iespējamos valsts zaudējumus. Mēs uz to nekādīgi nereaģējām. Vēl vairāk! Mēs uzsvērām – un kaut kur tas, protams, arī bija saprotams tanī brīdī –, ka pie mums viss ir kārtībā, ka mums nekas nav jādara, ka mūsu Krājbanka nav nekādā ziņā apdraudēta.

Jautājums ir par to, ka tad, kad sākās reālās problēmas, kad tika uzzināts par šiem simts miljoniem, kuri ir apgrūtināti kaut kur Krājbankas korespondējošos kontos, ka tad mūsu amatpersonas... tas, ko mēs dzirdējām no mūsu amatpersonām... jautājums vispār par to, vai valstij vajadzētu iejaukties un pārņemt Krājbanku, vai vajadzētu rīkoties līdzīgi, kā to darīja lietuvieši... tas vispār nepacēlās. Vispār tika paziņots, ka tas nav dienas kārtībā. Pat netika apspriests!

Tad pamatoti parādās jautājums: tad no kurienes ir šie apgalvojumi par to, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisija, uzraugošās personas, tiešām ir darījušas visu iespējamo un rīkojušās efektīvi un maksimāli valsts interesēs, ja šis jautājums vispār pat neesot bijis dienas kārtībā? Kāpēc paceļas šāds jautājums? Tāpēc ka tūlīt mēs nonāksim līdz lēmumam, kāpēc paceļas šāds jautājums... (Smiekli. Starpsaucieni no zāles.) Jā, tāpēc ka... Es saprotu, ka man ir tikai minūte laika, jā?

Sēdes vadītāja. Jums ir minūte un 45 sekundes.

I.Zariņš. Tātad tika pieņemts... tika apstādināta bankas darbība. Tas rada zaudējumus 300... tas radīs zaudējumus apmēram 350 miljonu apmērā. Ja mēs būtu tomēr domājuši par to, ka šo banku var glābt, tad maksimums būtu 100 miljoni tanī brīdī... Apstādināt nebija nekādas nepieciešamības, jo tanī brīdī bankai likviditāte atļāva pilnībā pildīt savas saistības, un banka bija izbrīnīta vispār par to, kāpēc pēkšņi FKTK atkal nekonsultējoties ir pārtraukusi bankas darbību, jo banka pilnīgā... pilnā nopietnībā domāja par to, kā šo situāciju izlabot.

Par cik man atlicis maz laika, es gribētu aiziet līdz pašam galvenajam, ko es tomēr gribētu akcentēt.

Neskatoties uz to, mūsu amatpersonas sāka ļoti steidzami runāt par to, ka banku vajadzētu likvidēt. Pilnīgi nesaprotami, kāpēc. Jo tas neesot... te nav nekādu sistēmisko interešu. Tātad – kas tie 280 tūkstoši cilvēku, kuriem radās problēmas, un tie 18 tūkstoši uzņēmēju?

Tālāk. Vesels banku tīkls, tās iesaldētās naudas, – tās visas nav mūsu problēmas, jā?

Ko mēs pēkšņi uzzinām vakar? Ka, izrādās, līdzīgu līgumu, līdzīgas saistības, kā arī... par kurām mēs pārmetam Antonovam, izrādās, valdība ir noslēgusi ar Krājbanku, paredzējusi līgumā līdzīgas saistības, ka gadījumā, ja Antonovs neizpilda savus pienākumus airBaltic... pret airBaltic, tad Krājbanka zaudē apmēram 100 miljonus.

Vai šeit neparādās kaut kāda saistība ar to, ka... Kāpēc tagad mums vajag to pārlikt uz komisijām, uz komisiju un neskatīt Saeimas sēdē? Lai tālāk tiktu nomainīta FKTK vadība, tiktu... FKTK vadība vajadzīgā... ieceltu vajadzīgo administratoru, un Krājbanka tiktu likvidēta, tādā veidā noslēpjot visus galus.

Kas ir bijuši patiesie iemesli tam, kas tagad, pašlaik, notiek ar Krājbanku? Tāds ir jautājums. Un tāpēc mēs aicinām pēc iespējas steidzamāk aicināt uz šejieni Dombrovska kungu un pastāstīt, kas tad īsti notiek ar Krājbanku un kāds ir tas rīcības plāns, ko mēs domājam darīt.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

„Pret” pieteicies runāt deputāts Jānis Reirs.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Augsti godātā priekšsēdētājas kundze! Godātie kolēģi! Es piedāvāju šo lēmuma projektu nodot komisijai un izskatīt komisijā. Kādi ir mani apsvērumi šim piedāvājumam?

Tātad lēmuma projekts satur divus punktus. Pirmais punkts: „Izstrādāt un iesniegt Saeimai pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību interešu aizsardzībai saistībā ar Latvijas Krājbankas finanšu situāciju.”

Kolēģi, šeit ir likums, tur viss aprakstīts, viss uzrakstīts. Gribu vēl piebilst, ka valdība strādā pie šīs problēmas risināšanas. Valdībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir bijušas kopējas sēdes. Finanšu un kapitāla tirgus komisija pie pirmās situācijas, kad bija iespējams pārtraukt noziedzīgo nodarījumu, to darīja, un praktiski ir saglabāti visi aktīvi, kas ir palikuši pāri. Jūs atsaucaties uz Lietuvu, ka ir tur labi, pieņēmuši ātrāku lēmumu. Lietuvā sākotnēji bija paziņojums par 200 miljonu aktīvu pazušanu, pašreizējā situācijā – līdz 800 miljoniem, kas ir vairāk nekā puse bankas aktīvu. Latvijā šis cipars ir tāds... kādu to pirmo reizi ieraudzīju, tāds arī tas ir. Līdz ar to par kādu novēlošanos vai par kādu... teikt, ka kāds ir novēlojies, mēs nevaram. (No zāles dep. V.Orlovs: „Jūs nevarat!”)

Otrs. Momentā tika izmaksāti katram 50 lati dienā, trīs dienu laikā iedzīvotājiem bija iespēja izņemt tos no kontiem: (No zāles dep. V.Orlova starpsaucieni.) pirmajā dienā – ar bankomātu starpniecību, otrajā un trešajā dienā – arī ar filiāļu starpniecību. Es saprotu, ka varbūt kādam, kas dzīvo Rīgā, šī summa liekas nenozīmīga un maza, bet daudziem kontu turētājiem šī bija vienīgā, un tie 150 lati, ko viņi varēja izņemt trīs dienās, arī bija visi viņu uzkrājumi.

Šis bija ļoti nozīmīgs un... pirmo reizi tāds gadījums Latvijas finanšu tirgus vēsturē.

Nākamais. No šodienas jau tiek izsniegti noguldījumi. Arī Saeima piedalījās šajā darbā. Vakar Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ir skatījusi un atļāvusi Valsts kasei veikt aizņēmumus Noguldījumu garantiju fondā, un tāpēc no šodienas var saņemt jebkurš privātais noguldītājs, gan privātie uzņēmumi, gan valsts un pašvaldību uzņēmumi līdz 70 tūkstošiem latu jau no šodienas, un šodien jau uz pēcpusdienu bija izsniegts vairāk līdzekļu, nekā pa trīs dienām iepriekš varēja izņemt no bankomātiem un no filiālēm skaidrā naudā.

Tātad arī Saeima strādā. Attiecīgā komisija ir uzklausījusi gan ministru – finanšu ministru –, gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītāju, gan arī, kā es jau teicu, vakar izskatīja atļauju Finanšu un kapitāla tirgus komisijai aizņemties no Valsts kases papildinājuma līdzekļus Garantiju fondā.

Tālāk. Arī tiesībsargājošās institūcijas strādā no pirmās dienas, no pirmās minūtes. Tātad ir veiktas procesuālās darbības ar Krājbankas vadību, ir apķīlāti amatpersonu īpašumi. Tas arī... mums bija iespējas ar to iepazīties presē.

Un nobeigumā es gribu pateikt, ka katram deputātam savu gribu vajag izteikt ar likumu starpniecību, nevis rakstīt pieprasījumus vai deleģēt kādam citam veikt kādus uzdevumus, teiksim, Ministru kabinetam šajā gadījumā.

Līdz ar to es aicinu nodot šo lēmuma projektu komisijai un izskatīt komisijā šo lēmuma projektu. Un, ja kādam ir konkrēti piedāvājumi likuma formā, kā šo situāciju var labot, tad, lūdzu, nāciet klajā ar priekšlikumiem.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Tātad mums vispirms ir jābalso par to, lai iesniegto lēmuma projektu iekļautu nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā.

Lūdzu zvanu! Balsosim par Saeimas lēmuma projekta „Par uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību interešu aizsardzībai saistībā ar Latvijas Krājbankas finanšu situāciju” iekļaušanu Saeimas nākamās, kārtējās, sēdes darba kārtībā! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 39, pret – 53, atturas – nav. Lēmums nav pieņemts. Tātad lēmuma projekts nav iekļauts nākamās sēdes darba kārtībā.

Deputāts Reirs no tribīnes aicināja nodot minēto lēmuma projektu komisijai. Vai jūs varētu precizēt, kurai komisijai jūs ierosināt nodot lēmuma projektu? (No zāles: „Visām komisijām!”) Lūdzu, ieslēdziet mikrofonu deputātam Reiram!

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai.

Sēdes vadītāja. Tātad ir priekšlikums minēto lēmuma projektu nodot Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai. Lūdzu zvanu! Balsosim par lēmuma projekta „Par uzdevumu Ministru kabinetam izstrādāt pasākumu plānu iedzīvotāju, pašvaldību, privāto uzņēmēju, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību interešu aizsardzībai saistībā ar Latvijas Krājbankas finanšu situāciju” nodošanu Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai, nosakot, ka tā ir atbildīgā komisija! Lūdzu balsošanas režīmu! Lūdzu rezultātu! Par – 53, pret – 40, atturas – 1. Lēmums pieņemts. Tātad lēmuma projekts tiek nodots Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai tālākajam darbam.

Līdz ar to visi ārkārtas sēdes darba kārtības jautājumi ir izskatīti.

Lūdzu zvanu! Lūdzu deputātu klātbūtnes reģistrācijas režīmu! Paldies.

Kamēr tiek gatavoti reģistrācijas rezultāti, vārds paziņojumam deputātam Jānim Reiram.

J.Reirs (VIENOTĪBA).

Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas locekļi! Lūdzu uz komisijas sēdi pēc 10 minūtēm komisijas telpās.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Vārds Saeimas sekretāra biedram Jānim Vucānam reģistrācijas rezultātu nolasīšanai.

J.Vucāns (11.Saeimas sekretāra biedrs).

Godātie kolēģi! Nav reģistrējušies: Boriss Cilevičs... nav, Rihards Eigims... nav, Jānis Klaužs... nav, Dzintars Rasnačs... nav, Romualds Ražuks... nav, Jānis Reirs... ir klāt un Jānis Urbanovičs... nav.

Paldies.

Sēdes vadītāja. Paldies.

Līdz ar to Saeimas ārkārtas sēdi pasludinu par slēgtu.