Kopš aizvadītā gada 1. novembra spēkā stājušies līdzīgi Ministru kabineta noteikumi par kārtību, kādā Latvijā ievedama gaļa. Šie noteikumi reglamentē cūkgaļas, liellopu, zirgu, aitas gaļas ievešanas kārtību. Jaunizstrādātie noteikumi, atšķirībā no pašlaik spēkā esošajiem, regulēs arī Latvijā ievedamo putnu gaļu. Tiks arī izveidoti vairāki saraksti, kuros būs norādītas valstis, no kurām Latvijā varēs ievest gaļu, iekļauti tie ārvalstu uzņēmumi, no kuriem drīkstēs ievest gaļu mūsu valstī, kā arī atzīmēti tie Latvijas uzņēmumi, kuriem būs atļauts Latvijā gaļu ievest no citurienes. Jaunums — tiks veidots saraksts, kurā iekļaus arī putnu gaļas importētājus. Pašlaik gaļas importētājvalstu sarakstā ir 27 valstis, eksportētājuzņēmumu sarakstā — 528 firmas, importētājuzņēmumu sarakstā reģistrētas 80 firmas.

Noteikumos arī saglabāts iepriekšējais nosacījums, ka to valstu sarakstu, no kurām drīkst ievest gaļu, kā arī eksportētājuzņēmumu sarakstu apstiprina zemkopības ministrs. Turpmāk arī importētājuzņēmumu apstiprināšanu veiks zemkopības ministrs (līdz šim tas bija Valsts veterinārā dienesta direktora kompetencē). Papildus iekļauts punkts par eksportētājvalsts vai eksportētājuzņēmuma un importētājuzņēmuma izslēgšanu no attiecīgajiem sarakstiem, lai noteiktu rīcību šo uzņēmumu neatbilstības gadījumā. Jaunajos noteikumos iekļauti divdesmit dažādi ierobežojumi. Papildināti un precizēti gaļas ievešanas ierobežojumi attiecībā uz iesaiņojumu, iepakojumu un marķējumu putnu gaļai. Piemēram, turpmāk valstī būs aizliegts ievest gaļu, kas nav iesaiņota vai iepakota atbilstoši Latvijas prasībām, turklāt marķējumam jābūt uz katra iesaiņojuma vai katra liemeņa. Nedrīkst importēt maltu vai sasmalcinātu gaļu, gaļas gabaliņus, kas ir mazāki par 100 gramiem, tādu gaļu, kas iegūta no liellopiem, cūkām, aitām, kazām, zirgiem, kuri nav sasnieguši 14 dienu vecumu. Aizlieguma kategorijā ietilpst arī kaušanas blakusprodukti, izņemot mēles, aknas un sirdis, arī tā mājdzīvnieku gaļa, kas iegūta no liellopiem, cūkām, aitām, kazām, zirgiem, kas nav dzimuši eksportētājvalstī vai tajā nav uzturējušies vismaz pēdējos trīs mēnešus pirms kaušanas. Šī norma ir starptautiska, to var droši attiecināt arī uz Baltijas brīvās tirdzniecības līgumu — ja no it kā Igaunijas importētās cūkas Latvijā ieved tiešā ceļā no Somijas, tad pēc starptautiskajiem nosacījumiem cūkām vismaz trīs mēnešus ir jānodzīvo Igaunijā.

Ir precizēta izdevumu segšanas kārtība, kas saistīta ar neatbilstošas kravas izņemšanu no apgrozījuma, tās piespiedu pārstrādi. Būtiski, ka stingrākas būs kvalitātes prasības, lai novērstu nekvalitatīvas gaļas iekļūšanu Latvijas tirgū.

Starp citu, Valsts veterinārā dienesta veiktās pārbaudes liecina, ka importētā gaļa ir krietni vien nekvalitatīvāka, pat bīstama patērētājiem salīdzinājumā ar Latvijas gaļas ražojumiem. Tā, piemēram, aizvadītajā gadā veiktas 569 pārbaudes Latvijas izcelsmes gaļai, dažādas infekcijas tika konstatētas 34 gadījumos, savukārt importētajā gaļā no 445 pārbaudēm infekcijas atklātas 40 gadījumos. Pērn veiktas arī 539 pārbaudes Latvijā ražotajai putnu gaļai, infekcijas atklātas 25 gadījumos, bet importētajā putnu gaļā no 808 pārbaudēm infekcijas bijušas 77 gadījumos. Veterinārijas speciālisti atzīst, ka visbīstamākie cilvēka veselībai esot importētie kaušanas blakusprodukti, piemēram, dažādi iekšējie orgāni. Kāds pierādījums — no pērn veiktajām importēto gaļas blakusproduktu 288 pārbaudēm 243 gadījumos konstatētas cilvēka veselībai kaitīgas infekcijas. Tāpēc ir svarīgi, lai Latvijas iedzīvotāji uzturā lietotu pārbaudītu un kvalitatīvu pārtiku.

Cerams, ka jaunie gaļas noteikumi kaut nedaudz aizkavēs importa gaļas ieplūšanu Latvijā. Pēc Zemkopības ministrijas rīcībā esošās informācijas, šobrīd cūkgaļas imports ir pat pasludinājusi, liellopu gaļas imports sarucis tikai nedaudz. Salīdzinājumam — novembrī Latvijā ievests ap 400 tonnu cūkgaļas, šogad martā — vairāk nekā 615 tonnu cūkgaļas. Pēdējā laikā pieaugusi saslimstība ar salmonelozi, tāpēc kopš 21. marta ir aizliegts ievest mūsu valstī malto gaļu (šis aizliegums neattiecas uz Lietuvu un Igauniju). Rezultāti jau jūtami. Pēc Sanitārās robežinspekcijas datiem, aprīlī un martā gaļa valstī nav ievesta.

Gaļas kvalitātes prasības nenodarbina tikai mūsu prātus vien. Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienība palielinājusi aizliegumu, sākot ar šā gada 15. jūniju, liellopu gaļas importam no ASV. Lēmums pieņemts pēc tam, kad vienā no liellopu gaļas paraugiem atklātas augšanas paātrināšanas hormonu lietošanas sekas. ASV speciālisti gan iebilst pret šādu rīcību un apgalvo, ka liellopu audzēšanā izmantotie hormoni ir nekaitīgi. Abu pušu strīds par šo jautājumu aizsākās jau pirms desmit gadiem, kad Eiropas Savienība aizliedza ievest gaļu, kurā konstatēti hormoni. Tagad noteikts, ka visās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jāpārbauda no ASV importētā liellopu gaļa. Ja ASV pierādīs, ka to ražojumos nav hormonu, aizliegums tiks atcelts.

Dagnija Muceniece