"

l Lai atzīmētu Eiropas dienu, klubs "Māja" — jaunatne vienotai Eiropai sadarbībā ar Eiropas kustību Latvijā organizē Eiropas nedēļu, kas šogad notiks jau otro reizi. Eiropas nedēļas ietvaros katra diena veltīta kādai noteiktai tēmai: 3. maijā — Informācijas diena, 4. maijā — Atvērto durvju diena, 5. maijā — Izglītības diena, 6. maijā — Tiesību diena, 7. maijā — Ekonomikas diena, 8. maijā — Konkursu diena, 9. maijā — Eiropas diena.

Eiropas nedēļā notiks iepazīšanās ar dažādām ar Eiropu saistītām valstiskām un nevalstiskām institūcijām, kā arī vēstniecībām. Notiks semināri par eiro žurnālistiem, lekcijas par ES aktualitātēm Latvijas Universitātē, būs informācijas stends starp viesnīcu "Roma", un restorānu "McDonald’s", seminārs par konstitucionālajām reformām ES, vidusskolēnu debates, zinātnisko darbu konference un erudītu un radošo konkursu fināli, kā arī Eiropas mūzikas koncerts.

l Šodien, 4.maijā, pulksten 18 Rīgas Kongresu namā paredzēts sarīkojums, kas veltīts Eiropas Padomes 50.gadadienai. Koncertā tiek piedāvāts noskatīties horeogrāfiskā uzveduma "Ceļs uz Bimini" pirmizrādi. Horeogrāfiju veidojuši Rita Spalva un Jānis Purviņš, mūzikas autors — Imants Kalniņš. Uzvedumā dejos bērnu tautas deju ansamblis "Dzintariņš" un tautas deju ansamblis "Līgo".

Stundu pirms koncerta — otrā stāva foajē atklās pavasara izstādi, kurā varēs aplūkot gleznas, grafikas un medaļas.

"

Tiesa 800 miljoniem eiropiešu

Eiropas Padome 1959. gadā izveidoja Eiropas Cilvēktiesību tiesu. Tagad tā atrodas futūrisma stilā celtā ēkā, ko projektējis pasaulslavenais arhitekts Ričards Rodžerss. Pēc Eiropas starptautisko organizāciju standartiem ēka nemaz nav milzīga. Tiesā pašlaik strādā 40 tiesnešu un apmēram 250 darbinieku. Iespaidīgāks skaitlis ir 800 miljoni ( to eiropiešu skaits, kam ir tiesības iesniegt Strasbūrā sūdzības par cilvēktiesību pārkāpumiem.

XX gadsimta pirmajā pusē Eiropu divas reizes plosīja kari, un cilvēktiesības tika bradātas bezprecedenta mērogā. Šodien, 50 gadu pēc Eiropas Padomes izveidošanas, apmēram 800 miljoni eiropiešu var iesniegt sūdzības Strasbūras starptautiskajā tiesā par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Tiesa, ko izveidoja, pamatojoties uz 1950. gadā pieņemto Cilvēktiesību konvenciju, ir atbildīga par konvencijas īstenošanu milzīgā teritorijā, kas plešas no Atlantijas līdz Klusajam okeānam, no Grenlandes cauri Kiprai līdz Krievijai, pāri veselām 17 laika joslām. Konvencija, ko tieši iedvesmoja Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (1948), ietver sevī tiesības un brīvības, ko Rietumeiropas valdības pēc Otrā pasaules kara uzskatīja par tik fundamentālām, ka nepieciešams tās starptautiski aizsargāt. Viņu mērķis bija novērst to nežēlību atkārtošanos, kas notika 30. un 40. gados.

Sākot ar pašām pamata tiesībām - tiesībām uz dzīvību, konvencija aizsargā arī pret spīdzināšanu un necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību vai sodu, pret piespiedu darbu un nelikumīgu aizturēšanu. Tā, starp citu, garantē arī tiesības uz lietas taisnīgu izskatīšanu tiesā, vārda, pulcēšanās un reliģijas brīvību. Papildu protokoli aptver tādas jomas kā īpašumtiesības, tiesības uz izglītību, tiesības uz brīvām vēlēšanām un nāvessoda atcelšana.

Sūdzības no valstīm

un indivīdiem

Tiesa var izskatīt sūdzības, ko iesniegušas valstis, kuras parakstījušas konvenciju un kuras vēršas pret valstīm, kas arī parakstījušas konvenciju. Arī indivīdi var tieši iesniegt sūdzības Strasbūras tiesā, ja uzskata, ka pārkāptas kādas no konvencijā minētajām viņu cilvēktiesībām. Viņiem nav jābūt attiecīgās valsts pilsoņiem, taču pārkāpuma laikā jāatrodas šīs valsts jurisdikcijā. Taču viņiem vispirms ir jāiziet visas tiesu instances attiecīgajā valstī.

Tiesa nodarbojas ar visdažādākajām lietām, teiksim, nacionālo varas iestāžu atteikšanos reģistrēt bērnam vecāku izvēlēto vārdu vai sūdzības par necilvēcīgu izturēšanos vai spīdzināšanu policijā vai drošības iestādēs. Tiesa izskatījusi arī tādus jautājumus kā neprecētas mātes un ārlaulībā dzimušu bērnu tiesības, krimināllikumi pret homoseksuālistiem, sarakstes slepena uzraudzīšana un telefona sarunu noklausīšanās, kaitējums, ko izraisa potenciāla piesārņojuma draudi, deportācija uz valstīm, kur pastāv cilvēktiesību pārkāpumu nopietni draudi, tiesas procesu ilgums un taisnīgums, tiesības neiesaistīties arodbiedrībās, laikrakstu tiesības kritizēt politiķus, aizliegums publicēt piedauzīgas vai ķecerīgas grāmatas, lugas vai videofilmas, politisko partiju aizliegšana, Jehovas liecinieku sektas tiesības nodoties savai reliģijai.

650 vēstuļu dienā

un 8000 reģistrētu sūdzību

Iesniegumu saraksts ir garš un joprojām aug, jo aizvien vairāk eiropiešu griežas Strasbūrā gan ar vienkāršām sūdzībām, gan dramatiskām un traģiskām liecībām. Pašlaik tiesa saņem apmēram 650 vēstuļu dienā. Tā reģistrējusi apmēram 8000 iesniegumu un iekārtojusi daudzus tūkstošus pagaidu lietu par katru ienākušo sūdzību, lai cik nereālistiska tā arī būtu.

80. un it īpaši 90. gados sūdzību skaits ievērojami pieaudzis. Viens no acīmredzamiem tā cēloņiem ir konvenciju ratificējušo valstu skaita palielināšanās ( kopš Berlīnes mūra krišanas to atzīst arī gandrīz visas Viduseiropas un Austrumeiropas valstis. Rezultātā kāpis ne vien sūdzību skaits, bet arī parādās pavisam jaunas situācijas un sāpīgi jautājumi. Tiesa un ar to saistītā Eiropas Cilvēktiesību komisija, kas galvenokārt atsijāja lietas, kas neattiecās uz konvenciju, vairs nespēja tikt galā ar pienākumiem. Rezultātā sistēma tika reformēta un izveidota pašreizējā tiesa, institūcija, kas veic visas nepieciešamās juridiskās un sabiedriskās procedūras.

Kopš 1998. gada 1. novembra — jaunā tiesa

"Jaunā" tiesa sāka darbu 1998. gada 1. novembrī. Strasbūrā pastāvīgi strādājošos tiesnešus Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja ievēl uz sešiem gadiem (pusi no tiesnešiem, kas tiek ievēlēti pirmo reizi, uz trim gadiem). Viņu pienākumi ir jo sarežģīti. Viņiem ne tikai jātiek galā ar nemitīgi pieaugošu lietu daudzumu un aizvien sarežģītākiem un sāpīgiem jautājumiem, bet arī jāpaātrina lietu izskatīšanas temps, jo tas ir reformas galvenais mērķis. Vecajā sistēmā gadījās, ka lieta no pieteikuma iesniegšanas līdz spriedumam vilkās piecus gadus vai ilgāk. Daži komentētāji jau pieprasa jaunas reformas. Tomēr pašlaik tiesa galveno uzmanību pievērš procesa racionalizācijai un informācijas tehnoloģijas izmantošanai.

Kad tiesa pasludina spriedumu sakarā ar pārkāpumu, tā var piespriest kompensēt prasītāja izdevumus un zaudējumus, taču nevar pavēlēt kādai valdībai veikt tādus pasākumus kā, piemēram, mainīt likumdošanu, kas novedusi pie sūdzības. Tā ir Eiropas Padomes izpildstruktūras - Ministru komitejas - kompetence. Valstīm tomēr ir jāpilda tiesas spriedumi, tostarp jāziņo Ministru komitejai par veiktajiem pasākumiem, lai pildītu tiesas lēmumus.

Gan agrāk, gan turpmāk uzticība konvencijas sistēmai būs būtiski atkarīga no spriedumu izpildes.

Tiesas spriedumi ir noveduši pie daudzām izmaiņām nacionālajā likumdošanā, piemēram, Lielbritānijas valsts skolās ir aizliegti miesas sodi, Francijā izstrādāti jauni noteikumi par telefonsarunu noklausīšanos, Nīderlandē izstrādāti jauni noteikumi par brīvības atņemšanu garīgi slimiem cilvēkiem, Ziemeļīrijā un Īrijā dekriminalizēts homoseksuālisms, izdarīti labojumi Austrijas reģionālajā audiovizuālās raidīšanas likumā, Somijā pieņemts jauns likums par bērnu aizbildniecību un viņu apmeklēšanas iespējām, izdarīti labojumi daudzu valstu kriminālajā un civilajā procesā.

Eiropas Padomes 50. gadadienā tiesas nākotne ir pretrunīga. No vienas puses, jaunās tiesas reformu ratificēja visas dalībvalstis. Tas bija uzticības balsojums nākotnes vārdā, atzīstot, cik nozīmīga loma ir tiesai, nodrošinot tiesiskas valsts principu un aizsargājot pamata tiesības visā Eiropā. Tagad tiesa ir spēcīgāka nekā jelkad, tā darbojas pilnā apjomā un kā obligātas jurisdikcijas institūcija.

Taču, no otras puses, tās uzdevumi ir milzīgi, nākotnē iesniegumu skaits vēl ievērojami pieaugs. Neapšaubāmi, Eiropas Padomes visām dalībvalstīm politiskās saistības būs jāpilda. Tuvākā laikā tiesai būs nepieciešams stingrs to atbalsts.

Eiropas Padomes

Informācijas un dokumentācijas centra informācija