Par Igaunijas lauksaimniecības ministra vizīti Latvijā

 Vakar, 30.novembrī, lai pārrunātu iespējas stiprināt Baltijas valstu vienotību par Kopējo lauksaimniecības politiku Eiropas Savienības budžeta priekšlikumā 2014.–2020.gadam, Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu, kurš bija ieradies vienas dienas darba vizītē Latvijā

Foto: Zemkopības ministrija

30.novembrī zemkopības ministre Laimdota Straujuma tikās ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu. Abi ministri bija vienisprātis, ka visām trim Baltijas valstīm jābūt vienotām prasībā par taisnīgiem tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem Eiropas Savienības (ES) nākamajā plānošanas periodā no 2014. līdz 2020.gadam, lai pēc 2013.gada Latvijas, Igaunijas un Lietuvas lauksaimnieki saņemtu ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm līdzvērtīgus tiešos maksājumus un varētu pilnvērtīgi konkurēt ES un trešo valstu tirgū.

"Tas ir tikai pašsaprotami, ka visām trim Baltijas valstīm ir kopīga prasība, ka Eiropas Savienībā beidzot ir jāizlīdzina tiešie maksājumi dalībvalstu starpā, pirmkārt, palielinot tos tām dalībvalstīm, kuras šobrīd saņem vismazāk. Es ceru, ka Baltijas valstis būs vienotas līdz pat galīgā lēmuma pieņemšanai, kas varētu notikt 2012.gada otrajā pusē, kad plānota Eiropas Savienības daudzgadu budžeta 2014.–2020.gadam apstiprināšana," uzsvēra zemkopības ministre L.Straujuma.

"Kopīga visu trīs Baltijas valstu pozīcija un nostāja ir ļoti svarīga un būtiska cīņā par tiešo maksājumu izlīdzināšanu, un Igaunijas nostāja šajā jautājumā ir ļoti tuva Latvijas viedoklim. Lai panāktu mūsu taisnīgo prasību ievērošanu, Baltijas valstīm ir svarīgi atrast vēl citas sabiedrotās dalībvalstis, kas saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu nākamajā finanšu periodā saņemtu tiešos maksājumus, kas zemāki par vidējo Eiropas Savienībā," sacīja Igaunijas lauksaimniecības ministrs H.V.Sēders.

Lai tiešie maksājumi būtu taisnīgi un objektīvi visiem Eiropas Savienības lauksaimniekiem, Latvija ierosina noteikt minimālo tiešo maksājumu līmeni 80 procentu apmērā no ES vidējā, ko jāsaņem ikvienai dalībvalstij, sākot jau ar 2014.gadu.

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa

30.novembrī Ministru prezidents Valdis Dombrovskis sarunā ar Igaunijas lauksaimniecības ministru Heliru Valdoru Sēderu vienojās par kopīgiem mērķiem ES daudzgadu budžetā 2014.–2020.gadam panākt taisnīgākus nosacījumus lauksaimniecības tiešajiem maksājumiem. Latvija uzskata, ka jānosaka minimālo tiešo maksājumu līmeni vismaz 80% jeb aptuveni 214 eiro par hektāru apmērā no ES vidējā rādītāja. Premjers akcentēja, ka pašreizējais Eiropas Komisijas priekšlikums nenodrošina vienlīdzīgu atbalstu visiem ES lauksaimniekiem un kopējās lauksaimniecības politikas budžeta kopapjomu nedrīkst samazināt.

Vienlaikus H.V.Sēders apliecināja, ka Igaunijas un Latvijas pozīcijas ir ļoti līdzīgas, un pauda gatavību sadarboties, aizstāvot kopīgās intereses. Amatpersonas bija vienisprātis, ka Baltijas valstīm jāizstrādā vienota nostāja attiecībā uz tiešmaksājumu politiku un jāmeklē arī citu valstu atbalsts, tostarp starptautiskajā publiskajā telpā.

Latvijas un Igaunijas sadarbība

Valstīm izveidojusies veiksmīga sadarbība, tostarp zvejsaimniecībā, mežsaimniecībā, pārtikas un veterinārajā jomā, izglītībā. Kopējais Latvijas produktu eksports uz Igauniju 2011.gada astoņos mēnešos sasniedza 189,3 miljonus eiro, no kā lielāko daļu (35%) veidoja kokrūpniecības produkti, tad zivju un vēžveidīgo grupas produkti (11%), bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (7%). Savukārt kopējais Latvijas produktu imports no Igaunijas 2011.gada astoņos mēnešos sasniedza 112,6 miljonus eiro, no kā 17% veidoja kokrūpniecības produkti, tad bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni (13%), gaļas un gaļas subprodukti (10%).

Par ES daudzgadu budžetu

Latvija sarunās par ES daudzgadu budžetu 2014.–2020.gadam īpašu uzmanību pievērš divām svarīgām prioritātēm: pietiekami liela kohēzijas finansējuma nodrošināšanai, lai Latvija ātrāk pietuvotos ES vidējam attīstības līmenim un radītu labvēlīgus apstākļus Latvijas ekonomikas izaugsmei un infrastruktūras attīstībai; kā arī godīgu un vienlīdzīgu konkurences nosacījumu panākšanai Latvijas lauksaimniekiem kopējā Eiropas tirgū.

Eiropas Komisija ar savu priekšlikumu ES daudzgadu budžetam nāca klajā 2011.gada 29.jūnijā. Pirmās ES dalībvalstu diskusijas par budžetu priekšlikumu notika jūlija beigās, kas deva iespēju apmainīties ar sākotnējām pozīcijām. EK priekšlikumu izvērtēšanas darbs turpināsies līdz gada beigām. Sarunas pēc būtības notiks visu 2012.gadu, bet galīgo vienošanos starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstīm par faktisko budžeta ietvaru plānots panākt 2012.gada beigās vai 2013.gada sākumā.

Valsts kancelejas Komunikācijas departaments