Par deputātu tikšanos ar izglītības un zinātnes ministru

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti 22.novembrī, tiekoties ar izglītības un zinātnes ministru Robertu Ķīli, diskutēja par iespējām nozarē celt kvalitāti un mazināt birokrātiju.

Spriežot par iespējām saīsināt kopējo laiku, kurā skolēni iegūst vispārējo vidējo izglītību, tika apspriesta iespēja sākt skolu no sešu gadu vecuma, kā arī mācību gada pagarināšana. Deputāti noskaidroja, ka ministrija 2013.gada bāzes finansējumā paredzējusi iespēju sākt sešgadīgo bērnu skolas gaitas, ja tiks izlemts par šāda soļa lietderību. Lai par vienu gadu saīsinātu vidējās izglītības iegūšanas laiku, tiek apspriesta arī ideja par divām nedēļām pagarināt mācību gadu, skaidroja R.Ķīlis.

“Bērnu intelektuālās spējas sešu gadu vecumā ir pietiekamas, lai uzsāktu skolas gaitas. Taču nedrīkst automātiski pārnest tās pedagoģiskās metodes un mācību līdzekļus, kas tiek izmantoti septiņgadīgu bērnu izglītošanai,” norādīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete. Viņa uzsvēra, ka pirmajos dzīves gados bērniem ir augstas mācīšanās spējas un tās pilnvērtīgi jāizmanto bērnam piemērotā un draudzīgā vidē.

Izglītības un zinātnes ministrs pauda viedokli, ka sarunās par izmaiņām izglītības procesā pārāk maz iesaistās vecāku organizācijas un tam būtu jāmainās. Deputāti ministram paskaidroja, ka komisijas darbā vecāku pārstāvji tiek aktīvi iesaistīti un ir klāt arī šajā sēdē. Biedrības “Pro Futuro” valdes priekšsēdētāja Eva Birzniece pievērsa uzmanību jautājumam, kas notiks ar pašreizējiem pirmklasniekiem, jo biedrības veiktā pētījuma rezultāti liecina, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mācību gadu, pirmajā klasē par 41 procentu pieaudzis otrgadnieku skaits.

Tiekoties ar ministru, deputāti pievērsa uzmanību pārliekai birokrātijai, ar ko jāsaskaras nozares profesionāļiem. Patlaban zinātniskajos institūtos notiek divi kvalitātes izvērtējumi un zinātniekiem jāaizpilda tik daudz atskaišu, ka zinātnei laika neatliek, teica deputāte Janīna Kursīte-Pakule, notiekošo raksturojot kā absurdu. Deputāts Jānis Vucāns norādīja, ka problēmu rada koordinācijas trūkums, jo patlaban atskaites vienlaikus prasa dažādas institūcijas.

I.Druviete arī jautāja, vai ministrs plāno izvērtēt Izglītības kvalitātes valsts dienesta darbu. R.Ķīlis apliecināja, ka pār skolotāju darbu kontrole ir neproporcionāli stingra, taču salīdzinoši maza uzmanība tiek pievērsta racionālai saimnieciskajai darbībai.

R.Ķīlis sniedza savu redzējumu par jomas attīstību turpmākajiem trīs gadiem, akcentējot nepieciešamību palielināt doktorantu skaitu un pastiprinātu uzmanību pievēršot profesionālajai izglītībai.

Ministrs deputātus 23.novembrī informēja, ka nākamā gada valsts budžeta projektā finansējums sportam un jaunatnei netiks samazināts. Vairākās pozīcijās pat gaidāms neliels naudas līdzekļu palielinājums, atzina R.Ķīlis. Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Olga Kokāne vēlējās noskaidrot, vai saistībā ar skolēnu skaita samazinājumu gaidāms samazinājums arī mērķdotācijām, ko pašvaldības saņem pedagogu algām.

Komisija arī turpmāk sekos līdzi ministrijas darba aktualitātēm, un šajā darbā liela loma būs komisijas deputātei Ingai Vanagai, kas līdztekus pilda arī Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārās sekretāres pienākumus, atzīst komisijas priekšsēdētāja.

Saeimas preses dienests