Par civillietu kasācijas kārtībā izskatīšanu rakstveida procesā

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas sēdē 29.novembrī deputāti konceptuāli atbalstīja Augstākās tiesas (AT) ierosinājumu civillietas Senāta Civillietu departamentā izskatīt rakstveida procesā.

“Mūsu uzdevums ir meklēt visus iespējamos veidus, lai lietas tiesās varētu izskatīt ātri, efektīvi un kvalitatīvi, un šis ir viens no soļiem, ko līdz šim neesam izmantojuši,” atzina Tiesu politikas apakškomisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa un aicināja atbildīgo Tieslietu ministriju un visas iesaistītās puses pēc iespējas ātri virzīt izskatīšanai Saeimā attiecīgus grozījumus Civilprocesa likumā.

Augstākā tiesa, lai veicinātu lietu ātrāku izskatīšanu kasācijas kārtībā, rosina pilnveidot Civilprocesa likuma normas un noteikt, ka arī civillietas kasācijas kārtībā var izskatīt bez tiesas sēdes – rakstveida procesā. Šāda kārtība, ja lēmumu var pieņemt pēc lietā esošajiem materiāliem, patlaban ir krimināllietās. Rakstveida procesu plānots ieviest arī administratīvajās lietās, un attiecīgi grozījumi Administratīvā procesa likumā patlaban jau ir Saeimas darba kārtībā, apakškomisijas sēdē pauda AT Senāta Civillietu departamenta priekšsēdētājs Zigmants Gencs. Viņš arī norādīja, ka tādējādi tiktu panākta vienota pieeja civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu izskatīšanai kasācijas kārtībā.

Apakškomisijas deputāti 29.novembrī noskaidroja, ka pēdējos gados Augstākajā tiesā ievērojami ir palielinājies ne tikai saņemto un izskatīto lietu skaits, bet būtiski pieaudzis arī neizskatīto lietu apjoms. Kā liecina AT informācija, šāda situācija veidojusies, jo bieži vien lietās, kurās ierosināta kasācijas tiesvedība, lietas izskatīšana mutvārdu procesā ir nelietderīga laika tērēšana, jo tiesas sēdē atkārtoti tiekot izteikti tie paši argumenti, kas kasācijas sūdzībā, kā arī iebildumi, kas pausti rakstiskajos paskaidrojumos.

AT tiesas ierosinājumu par iespēju civillietas kasācijas kārtībā izskatīt arī rakstveida procesā atbalstīja gan atbildīgā Tieslietu ministrija, gan arī advokatūras un prokuratūras pārstāvji.

Saeimas preses dienests