Latvijas Ministru prezidents Vilis Krištopans:

"Cienīsim auditoriju un iemantosim autoritāti"

Runa masu mediju vadītājiem Starptautiskajai preses brīvības dienai veltītajā pieņemšanā 1999.gada 3.maijā

Godātie redaktori, izdevēji, ģenerāldirektori un visi aicinātie viesi!

Izvēloties šo dienu mūsu pirmajai tikšanās reizei, ar nolūku esmu aicinājis ne tikai preses izdevumu vadītājus, kā tas likumsakarīgi pieklātos Starptautiskajā preses brīvības dienā, bet arī elektronisko masu saziņas līdzekļu — radio, televīziju un ziņu aģentūru — pirmās personas. Nesekojot šīsdienas oficiālā iemesla burtam un tiekoties ar plašāku mediju auditoriju, vēlos uzrunāt jūs visus, kas Latvijā pārstāvat ceturto — nešaubīgi, visnotaļ ietekmīgo — varu.

Turklāt atšķirībā no politiskās varas, kas periodiski mainās, mediju vara ir daudz pastāvīgāka un noturīgāka. Tomēr ir arī kāda īpatnība, kas ir kopīga gan mums, politiķiem, gan jums, mediju pārstāvjiem.

Mēs visi — gluži tāpat kā neatkarību atguvusī Latvijas Republika — vēl tikai veidojam savas tradīcijas, mācoties būt profesionāliem gan politikā, gan žurnālistikā. Nav šaubu, ka deviņi gadi ir visai īss laika posms, lai pārvarētu 50 gadu sekas, kuras diemžēl visvairāk skārušas cilvēku domas brīvību.

Tomēr esmu pārliecināts, ka arī šodien, pārlapojot mūsu laikrakstu pirmos numurus, pārskatot ziņu reportāžu videomateriālus un atskatoties uz neatkarības pirmo gadu politisko skatuvi, varam sacīt, ka Latvija ir augusi un gājusi uz priekšu savā demokrātiskas valsts attīstībā, kuras viens no drošākajiem balstiem nenoliedzami ir un vienmēr būs brīva un profesionāla prese, brīva un profesionāla žurnālistika.

Un tādēļ vispirms šajā dienā es vēlos pateikties tiem, kuri neatkarības pirmajos gados, darbojoties žurnālistikā, ar vārda brīvības ieročiem sargāja demokrātijas trauslo ēku.

Mediju varai neatkarības atjaunošanas pirmajos gados bija izšķiroša loma, ko prata novērtēt arī sabiedrība. Tieši šajā laikā jaunā un demokrātiskā Latvijas prese plūca pirmos uzticības laurus un pelnīja vislielāko atbalstu tautā.

Ne velti cilvēki ar kailām rokām stājās pretī bruņumašīnām, lai sargātu televīziju, radio un laikrakstu redakcijas. Tas laiks mūs saliedēja, bet: kādi esam šodien — politikā, medijos un sadzīvē? Kā veidojam savu valsti un tās nākotni?

Domāju, ka šos jautājumus sev uzdod gan valdība, gan jūs — godātie ceturtās varas vadītāji.

Patiesas demokrātijas apstākļos mums katram ir savs uzdevums. Valdībai ir jāstrādā tā, lai valsts attīstītos, lai mūsu cilvēki dzīvotu ar katru gadu labāk, lai jaunā paaudze augtu izglītota un perspektīva un lai nākamajā gadu tūkstotī Latvija sasniegtu tos mērķus, kas mūsu valsti kā pilntiesīgu partneri iekļaus Eiropas un transatlantiskajā ekonomiskās un politiskās drošības sistēmā.

Savukārt jūsu varā ir profesionāla un godprātīga notikumu atspoguļošana, lai sabiedrība varētu uzzināt patiesību par to, kas notiek gan izpildvarā, gan likumdevēju varā, gan tiesu varā.

Mēdz sacīt, ka tādas absolūtas patiesības un absolūtas objektivitātes nemaz nav, jo ikviens, atstāstot vai atspoguļojot kādu notikumu vai procesu, to redz savdabīgi. Tam nevar nepiekrist, jo arī politikā katrs aizstāv savu viedokli un uz notiekošo raugās no sava politiskā spēka pozīcijām. Tā tas notiek citās valstīs, un arī Latvija šai ziņā nav izņēmums.

Un tieši tādēļ brīvu un neangažētu mediju pastāvēšana ir pamatnosacījums tam, lai cilvēki saņemtu informāciju bez tendencioziem faktu sagrozījumiem vai pat apzinātiem meliem.

Iespējams, ka šāds mans vērtējums mediju lomai sabiedrībā skan nedaudz neatbilstīgi tam Krištopana tēlam, kurš it kā pirms kāda laika esot atteicies runāt ar žurnālistiem.

Domāju, jūs esat pārliecinājušies, ka tā vis nav noticis, jo ar žurnālistiem esmu runājis un runāšu, tikai darīšu to, stingri plānojot savu laiku. Es cienu žurnālistu darbu, kā arī vēlētos sagaidīt šādu attieksmi pret valdības vadītāja darbu.

Godātie mediju vadītāji!

Ceturtajai varai ir neaizstājama loma sabiedrības izglītošanas darbā. Jau tuvākajā laikā visvairāk nepieciešama informācijas aprite par Eiropas Savienību, NATO un citu Latvijas nākotnei nozīmīgu starptautisko organizāciju darbību un mērķiem. Neapšaubāmi, tikai vispusīgi izglītota sabiedrība izpratīs, ka vienīgi starptautiski integrētai Latvijai ir droša un neapdraudēta nākotne.

Jūsu attieksmei un pozīcijai šajos Latvijas neatkarībai tik nozīmīgajos procesos būs izšķiroša loma. Tādēļ es aicinu jūs, gluži kā pirmajos neatkarības gados, būt patiesiem sabiedrotajiem tai politiskajai pozīcijai, kura iestājas par Latvijas ceļu uz NATO un drīzu pievienošanos to valstu grupai, kas veic sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā.

Visbeidzot, Starptautiskajā preses brīvības dienā vēlu visiem Latvijas medijiem būt ne tikai brīviem, bet arī atbildīgiem par to informāciju, ko ar jūsu starpniecību saņem sabiedrība. Jūsu pārstāvētā vara ir ietekmīgākā starp varām, tādēļ esiet patiesi brīvi un atbildīgi! Cieniet savu auditoriju un iemantojiet autoritāti Latvijas sabiedrībā!

Ministru prezidents Vilis Krištopans sarunā ar — "Latvijas Vēstneša" ģenerāldirektora vietnieku Andri Doveiku (1.attēlā) , ar Latvijas Neatkarīgās televīzijas ģenerāldirektoru Andreju Ēķi, radio SWH ģenerāldirektoru Zigmāru Liepiņu, A.F.I. direktoru Intu Kalniņu (2.attēlā priekšplānā) un citiem masu mediju pārstāvjiem Foto: Māris Kaparkalējs, "LV"