No ministra redzespunkta
Par katru Saeimas sociālu lēmumu — ar pilnu politisku atbildībuVladimirs Makarovs, labklājības ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"
Kā labklājības ministrs un arī kā Saeimas deputāts es vienmēr esmu pretojies un pretošos nepamatotām izmaiņām likumā "Par valsts pensijām".
1998.gada maijā, veicot straujāku pensiju indeksāciju tiem pensionāriem, kuriem pensiju piešķīra līdz 1996.gada 1.janvārim, šādam lēmumam bija gan ekonomisks, gan arī politisks un morāls attaisnojums — valsts nomaksāja parādu pensionāriem, ko iepriekšējās valdības nebija pildījušas un sedza nenotikušās indeksācijas Māra Gaiļa valdības laikā. Jaunpiešķirtās pensijas tiem, kuri devās pensijā pēc 1996.gada 1.janvāra, indeksējām pēc Finansu ministrijas pesimistiskākās prognozes par to, kāda pēc 1998.gada 1.maija varētu būt inflācija, un šī pensionāru grupa indeksācijā ieguva mazāk.
Neraugoties uz to, ko šodien pārmet finansu ministrs un Tautas partijas deputāti, nesaskatu 1998.gada maija indeksācijā populistisku lēmumu no manas puses. Daudz populistiskāks bija 6. Saeimas deputātu politiskais spiediens 1998. gadā — indeksēt pensijas par ne mazāk kā 10 latiem. Indeksējot pensijas, mēs rēķinājāmies ar to, ka speciālais valsts sociālās apdrošināšanas budžets 1998.gadā tika pildīts apmierinoši un ka tajā būs pietiekami daudz līdzekļu pensiju izmaksām 1999. un 2000.gadā. Mūsu prognoze diviem turpmākajiem gadiem bija korekta.
Problēmas sākās pagājušā gada rudenī, kad 6.Saeimas deputāti, vēloties tikt vēlreiz ievēlētiem, ierosināja ekonomiski nepamatotus Pensiju likuma grozījumus. Gan es, gan Labklājības ministrija toreiz masu medijos protestējām pret šiem ierosinājumiem.