No ministra redzespunkta

Vladimirs Makarovs, labklājības ministrs, — "Latvijas Vēstnesim"

Nevaru piedot deputātiem Kārlim Leiškalnam un Ilgai Kreitusei viņu izteicienus Saeimā un medijos par to, ka Labklājības ministrijas iesniegtie aprēķini ir neprecīzi un ka speciālajā valsts sociālās apdrošināšanas budžetā esot "lieki" 56 miljoni latu, kas esot slēpta rezerve. Šie izteicieni izraisīja nepārdomātu lēmumu pieņemšanu Saeimā: pirmkārt, par pensiju piešķiršanu no jauna jeb pārrēķinu strādājošajiem pensionāriem, kuri aizgāja pensijā līdz 1996.gada 31.decembrim, ja ir jau nostrādāti trīs gadi; un, otrkārt, par pensiju indeksāciju papildus 10 procentu apmērā par katru nodzīvoto gadu pensionāriem, kuri ir vecāki par 80 gadiem. Ja šī norma būtu tāda, ka vecākiem par 80 gadiem indeksētu par 10 procentiem, nevis par 10 procentiem par katru nodzīvoto gadu, man nebūtu iebildumu, bet pašreizējā norma nav iespējama, jo tuvākajos gados dažiem pensionāriem pensijas divkāršotos un četrkāršotos.

Abi šie 6.Saeimas deputātu iebalsojumi maksātu speciālajam valsts sociālās apdrošināšanas budžetam aptuveni 33 līdz pat 40 miljonus latu.

Bieži sievietes, kuras dzimušas 40. gadu beigās un priekšlaikus aizgājušas pensijā, uzdod jautājumu: vai ir taisnīgi viņām aprēķināt 40 latu pensiju? Atbildot gribas jautāt: vai tiešām cilvēkam ir jādodas pensijā, sasniedzot 52 vai 53 gadu vecumu, vai tik "vecam" cilvēkam nevajadzētu turpināt strādāt un pelnīt sev lielāku pensiju? Citādi ir, ja cilvēks ir darbanespējīgs — tad viņam pienākas invaliditāte — un tad jau invalīda pensiju rēķina pēc citiem noteikumiem, un tā ir lielāka. Gribas arī jautāt — vai, aizejot pensijā šādā vecumā un turpinot saņemt pensiju vēl 25–30 gadus, cilvēks iepriekšējā darba mūžā no saņemtās darba algas ir sakrājis "summu", kura valstij ir jāizmaksā viņam pensijā šajos turpmākajos 25–30 gados. Vai tas ir taisnīgi, un kura būs tā sabiedrības grupa, kas arī saņem valsts pensijas un pabalstus no speciālā valsts sociālās apdrošināšanas budžeta un uz kuras rēķina varēsim daudzus gadus izmaksāt pensijas tiem, kuri dodas pensijā priekšlaikus?

Latvijas pensiju sistēma ir balstīta uz paaudžu solidaritāti, bet pašreizējā sabiedrības attīstības brīdī mazo darba algu un citu ienākumu dēļ cilvēki lielākoties nedomā par citiem. Pensiju rēķina no individuālā ieguldījuma — darba algas un sociālo iemaksu lieluma. Šobrīd individuālais ieguldījums līdz 1996.gada 1.janvārim tiek rēķināts kā iepriekšējo trīs gadu vidējā alga, un, ja tā ir bijusi maza, arī pensija nebūs tik liela, kā gribētos.

Pēdējo triju gadu laikā strādājošo pensionāru skaits valstī ir palielinājies no 46 līdz 64 tūkstošiem. Ir jāsāk domāt par to, kas šiem strādājošajiem pensionāriem ir pensija. Vai tā ir piemaksa pie darba algas vai arī pensija ir ienākumu aizvietojums tad, kad aktīvās darba gaitas ir beigušās? Manuprāt, pensija ir ienākumu aizvietojums, un pensijas vajadzētu maksāt tad, kad cilvēks pārstāj strādāt. Taču lai lasītājs mani pareizi saprastu — es neuzskatu, ka ir godīgi šodien strādājošajiem pensionāriem pārtraukt maksāt pensijas. Valstij Saeimas personā pēc kāda laika vajadzētu paziņot izmaiņas, ka pensiju turpmāk sāks izmaksāt cilvēkiem, kuri aiziet no darba un turpmāk vairs nestrādā. Pašlaik, kad cilvēki saņem mazas algas un pensijas, to darīt vēl ir pārāk agri. Labklājības ministrija uzskata, ka jāturpina maksāt pensijas šodien strādājošajiem un vienlaikus jāsāk domāt par to, vai nākotnē cilvēkiem piešķirt pensijas tad, ja viņi turpina strādāt.

Ir nepieciešams laiks, lai pirms izmaiņām sociālās drošības likumos, arī likumā "Par valsts pensijām", informētu par to sabiedrību, uzklausītu viedokļus un sabiedrību pārliecinātu. Šim laikam pirms lēmuma pieņemšanas Saeimā jābūt ne mazākam par pusgadu, varbūt pat diviem gadiem. Līdz šim izmaiņas sociālajā likumdošanā ir notikušas pārāk strauji, cilvēki nespēj tām izsekot un tās izprast.

Daudzi uzskata, ka man ir jāpieņem nepopulāri lēmumi, taču es domāju, ka valstī nav svarīgi man būt par populāru ministru, bet gan sava darba laikā izveidot valstī ilglaicīgu un stabilu pensiju sistēmu. Gribu Latvijā dzīvot arī pēc 20 gadiem un redzēt, ka cilvēki, saņemot pensiju, varēs neknapināties, aiziet arī uz teātri un pirkt grāmatas. Tā vārdā šodien ir vērts pieņemt arī nepopulārus lēmumus. Vēlos Latvijā stabilu sociālās apdrošināšanas likumdošanu, kuru katrs politisks spēks vai atsevišķs deputāts nepārtraukti nemainītu.

Kā var pārliecināt šodien strādājošo maksāt no darba algas sociālās iemaksas, ja viņš redz nepārtrauktas problēmas sociālajā likumdošanā? Ko, piemēram, nozīmē 6.Saeimas deputātu — politiķu — īslaicīga popularitāte, iebalsojot Pensiju likumā minētās izmaiņas, ja šodien, jau pēc sešiem mēnešiem, likumā ir jāizdara grozījumi, kas atjauno iepriekšējo stāvokli?

Finansu ministrs ierosina mainīt pensiju indeksācijas formulu, izslēdzot no tās vidējo iemaksu algu un atstājot tikai sasaisti ar inflāciju. Neatbalstu šo priekšlikumu, jo uzskatu, ka norma, kuru solījām 1997.gadā — ar 2000.gadu indeksēt pensijas atbilstoši cenu un arī algu indeksa pieaugumam — ir jāievieš. Ievērot I.Godmaņa priekšlikumu nozīmē 2000.gadā atteikties no straujākas pensiju indeksācijas, t.i., par lielāku summu.

Esmu pārliecināts, ka Valsts ieņēmumu dienests, kuru pārrauga Finansu ministrija, nav veicis visu iespējamo, lai iekasētu visas sociālās iemaksas, ja pašlaik tas nespēj izpildīt sociālo iemaksu iekasēšanas pieaugumu pat par 8 procentiem, salīdzinot ar 1998.gadu.

Uzskatu, ka nav bijis īpaši korekti no Finansu ministrijas puses pēdējās dienās radīt satraukumu sabiedrībā un ka mums likumā "Par valsts pensijām" pēc diskusijām Saeimā un valdībā 1995.gada martā pieņemtās normas ir jāpilda. Turpmāk vajadzētu atteikties no papildu labojumiem Pensiju likumā, kuriem ir nepieciešami papildu izdevumi. Jo noteikto saistību izpilde ir valdības goda lieta.

Neatkarīgi no tiešām dramatiskās situācijas valsts un speciālajā sociālās apdrošināšanas budžetā un tā, ka sociālās apdrošināšanas budžetā līdz gada beigām ir paredzēts fiskālais deficīts 38 miljonu latu apjomā, pensiju indeksācijai šogad ir jānotiek atbilstoši patēriņa cenu indeksam. Ja mēs neveiksim indeksāciju šogad, mēs radīsim precedentu tam, lai atteiktos no kādas citas Pensiju likuma normas nākamreiz, un tad valdības parāds pensionāriem tikai pieaugtu. Valdībai ir jāstrādā, lai ieņēmumi budžetos stabilizētos. Tiem politiķiem, kas iepriekšējā rudenī solīja strauju pensiju indeksāciju, ir jādomā, kā savus solījumus pildīt.

Tas, ko valdība solīja pensionāriem, 1995.gadā pieņemot Saeimā likumu "Par valsts pensijām", kas ir pamats pensiju sistēmas valsts politikai, tiks īstenots, un šie valdības un deputātu dotie solījumi, kuri šodien vēl arvien ir Pensiju likumā, ir tie, par kuriem es kā labklājības ministrs esmu gatavs atbildēt.

Ināra Baumane,

Labklājības ministrijas

preses sekretāre

Ar 1. maiju par 0,31 procentu jeb vidēji par 18 santīmiem tiek paaugstinātas vecuma pensijas,

bet pensionāriem, kas vecāki par 80 gadiem, stājas spēkā pensiju paaugstinājums par desmit procentiem

Kā piektdien, 30. aprīlī, uz preses konferenci saaicinātajiem žurnālistiem paziņoja labklājības ministrs Vladimirs Makarovs, atbilstoši Pensiju likumam viņš ir parakstījis rīkojumu par kārtējo vecuma pensiju paaugstinājumu. Pensiju likums nosaka vecuma pensiju indeksāciju divas reizes gadā — maijā un novembrī—atbilstoši Finansu ministrijas prognozētajai patēriņa cenu inflācijai turpmākajā pusgadā. Laika periodam no šī gada 1. aprīļa līdz 30. septembrim tiek prognozēta patēriņa cenu inflācija 1,51 procenta apmērā. Šis skaitlis ticis koriģēts, lai novērstu neprecizitāti, kas ieviesusies pagājušā gada novembrī noteiktās pārāk lielās gaidāmās inflācijas dēļ. Šo aprēķinu rezultātā konstatēts, ka pensiju palielinājums turpmākajam pusgadam jānosaka 0,31 procenta apmērā no aprēķinātās vecuma pensijas. Tas nozīmē, ka, sākot ar 1. maiju, vecuma pensijas Latvijā palielināsies vidēji par 18 santīmiem.

Straujāka pensiju indeksācija nav bijusi iespējama arī tādēļ, ka jau pašlaik ir jāsāk veidot uzkrājumus pensiju izmaksām 2000. gadā.

Sākot ar 1. maiju, ir spēkā arī Saeimā šī gada 22. aprīlī akceptētie grozījumi Pensiju likumā, kas nosaka, ka tiem aptuveni 56 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju, kas vecāki par 80 gadiem, pensija ik gadu tiek indeksēta par desmit procentiem. Kaut gan, kā preses konferencē atzina Vladimirs Makarovs, šādam Saeimas lēmumam nav bijis nedz ekonomiska, nedz teorētiska pamatojuma, arī viņš, pretēji valdības viedoklim, Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā nav iestājies pret šāda lēmuma pieņemšanu, jo uzskatījis, ka tam par pamatu noder politiskās pēctecības princips — tas, ko Saeimas deputāti solījuši pirms vēlēšanām, ir jāpilda arī pēc tām. Pēc pašreizējiem aprēķiniem, pensiju palielinājums Latvijas iedzīvotājiem, kas vecāki par 80 gadiem, sociālās apdrošināšanas budžetam ik mēnesi papildus izmaksās 280 tūkstošus latu. Kopā ar regulāro indeksāciju sociālās apdrošināšanas budžeta izdevumi, sākot ar šī gada maiju, pieaugs par 4 miljoniem latu.

Kā atzina gan labklājības ministrs, gan Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras ģenerāldirektore Inese Šmitiņa, pensionāri virs 80 gadu vecuma savu pensijas palielinājumu saņems tikai jūnijā — arī par maiju aprēķināto summu. Veikt pensiju palielinājuma aprēķinu un izmaksu agrāk, nav iespējams šī procesa tehniskās sarežģītības dēļ. Turpretī vecuma pensiju regulāro indeksāciju, tātad jau minēto palielinājumu par 0,31 procentu, Latvijas pensionāri sagaidīs jau līdz ar pensiju izmaksu maijā. (Ministra viedokli par grozījumiem Pensiju likumā publicējam atsevišķi).

Labklājības ministrs un citi preses konferences dalībnieki vērsa žurnālistu uzmanību arī uz grozījumu Pensiju likumā, saskaņā ar kuru pensionāri, kas pensionējušies līdz 1996. gada 1. janvārim un pēc aiziešanas pensijā nostrādājuši vēl trīs gadus, var pieprasīt pensijas pārrēķinu. Šo normu pagaidām ir izmantojuši tikai aptuveni seši tūkstoši cilvēku. Kaut gan Labklājības ministrijas valsts sekretāre Maija Poršņova uzsvēra, ka šāda pensijas pārrēķina sistēma faktiski grauj spēkā esošā Pensiju likuma pamatmērķi — veicināt to, lai pensionēties būtu izdevīgāk pēc iespējas vēlāk, turklāt masveidā veikti šādi pensiju pārrēķini radītu deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā. Gan M. Poršņova, gan V. Makarovs aicināja Latvijas pensionārus izmantot šo likuma grozījumu radīto iespēju. Šāds aicinājums tika pamatots divējādi — Saeimas deputātiem, kas balsoja par šādu grozījumu izdarīšanu Pensiju likumā, būtu jārūpējas arī par trūkstošo līdzekļu gādāšanu, savukārt informācijai par šādu iespēju būtu jānonāk līdz katram Latvijas pensionāram, lai novērstu situāciju, ka Pensiju likumā ieviestās priekšrocības izmanto tikai informētākie.

Savukārt Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktore Inese Šmitiņa atzīmēja, ka speciālā budžeta līdzekļi, kurus būtu iespējams izmantot pārrēķināto pensiju palielinājuma izmaksai, veido tikai desmit miljonus latu, savukārt aģentūras prognozes rāda, ka gadījumā, ja pārrēķina iespējas izmanto visi, kas pensionējušies pirms 1996. gada 1. janvāra un pēc tam nostrādājuši trīs gadus, izmaksājamo pensiju palielinājums šogad vien varētu būt vismaz 16 — 20 miljoni latu.

Īpašu V. Makarova un I. Šmitiņas uzmanību izpelnījās sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļas izpilde, kas kopš 1998. gada 1. janvāra ir Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē, pirms tam šo procesu administrēja pati Sociālās apdrošināšanas aģentūra.

Kā atzina V. Makarovs, sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanas nodošana Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pagaidām nav devusi cerēto pozitīvo efektu — administrēšanas izdevumi ir pieauguši, turklāt Valsts ieņēmumu dienests neveic personificētu datu analīzi, kas izraisa VSAA un VID datu nesakritību.

Šī datu nesakritība bijusi vērojama arī aprīlī. Kā zināms, pirmajos trīs šī gada mēnešos sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana tikusi veikta daudz mazākā apmērā, nekā plānots. Pēc ārkārtas pasākumu veikšanas, tai skaitā lielāko šī nodokļa parādnieku publiskošanas, iemaksu iekasēšana uzlabojusies. Mēneša beigās VID vadība un valsts ieņēmumu valsts ministre Aija Poča informēja sabiedrību par to, ka jau 26. aprīlī sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšanā izpildīta mēnesī plānotā summa — iekasēti jau 39 miljoni latu. Dažas dienas vēlāk, 29. aprīlī, VID ziņoja, ka sociālās apdrošināšanas budžetā iemaksāti jau 42,5 miljoni latu.

Savukārt, kā atzina I. Šmitiņa un V. Makarovs, viņi šo VID sniegto informāciju uzskata par nekorektu, jo šādas naudas summas nosauktajos datumos VSAA rīcībā nav nonākušas. Tā, piemēram, no mēneša sākuma līdz 25. aprīlim sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā ieskaitīti tikai 31,7 miljoni latu, bet izdevumi bijuši gandrīz 40 miljonus latu lieli. Kā atzina ministrs un VSAA direktore, datu atšķirības cēlonis meklējams aprēķina metodē — VID, atšķirībā no VSAA, par speciālā sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumiem uzskata arī iekšējos pārskaitījumus no citiem VSAA pārziņā esošajiem speciālajiem budžetiem, kas nenozīmē reālus skaidras naudas ieņēmumus. Tomēr I. Šmitiņa un V. Makarovs līdzīgi VID vadības iepriekš deklarētajam izteica cerību, ka aprīlis varētu būt pirmais šī gada mēnesis, kad tiek izpildīta sociālās apdrošināšanas budžeta ieņēmumu daļa un līdz ar to pārtraukta deficīta palielināšanās tendence.

Kā atzina ministrs un VSAA direktore, patlaban sociālās apdrošināšanas budžets vēl spēj tikt galā ar likumā noteiktajām saistībām, arī veikt pensiju indeksācijas un palielinājuma izmaksu, kas stājas spēkā ar šī gada 1. maiju. Tomēr, kā uzsvēra I. Šmitiņa, pagājušajā gadā uzkrātā rezerve ir pilnībā zudusi un pašlaik izdevumu daļa bieži tiek finansēta, īslaicīgi aizņemoties līdzekļus no Valsts kases, dažās dienās aizņēmuma summa sasniedz pat 15–20 miljonus latu.

Turklāt, kā gandrīz vienprātīgi atzina preses konferences dalībnieki, likumā noteiktajās 38 miljonu latu fiskālā deficīta robežās speciālajam sociālās apdrošināšanas budžetam acīmredzot līdz gada beigām neizdosies iekļauties. Pēc I. Šmitiņas domām, ņemot vērā jau pašlaik uzkrāto deficītu, šī budžeta ieņēmumi varētu tikt izpildīti tikai par 95 procentiem.

Dina Gailīte,

"LV" Saeimas un valdības lietu

redaktore