Ministru kabineta sēdē: 2011.gada 29.novembrī

AM: Par grozījumiem Saeimas vēlēšanu likumā

29.novembrī Ministru kabinetā apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā".

Lai starptautisko operāciju rajonos izvietotie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) karavīri varētu balsot Saeimas vēlēšanās, likumprojekta grozījumos viņiem tiek paredzēta atsevišķa, vienkāršota balsošanas kārtība.

Pašlaik pastāvošā balsošanas kārtība nav pietiekami efektīva, jo atrauj karavīrus no tiešajiem dienesta pienākumiem, lai veiktu nepieciešamās formalitātes, turklāt atsevišķu vēlēšanu iecirkņu atvēršana starptautisko operāciju rajonos nav iespējama, jo vēlēšanu iecirknis operāciju rajonā neatbilstu likumā noteiktajām normām.

Likumprojekts paredz, ka karavīrs, kurš vēlas balsot starptautiskās operācijas rajonā, iesniedz Nacionālā kontingenta komandierim iesniegumu, kurā norāda savu vārdu, uzvārdu un personas kodu, piesakoties balsošanai ne vēlāk kā septiņas nedēļas pirms vēlēšanu dienas.

Nacionālā kontingenta komandieris apkopo karavīru iesniegumus, reģistrē tos iesniegumu sarakstā un minēto sarakstu ne vēlāk kā sešas nedēļas pirms vēlēšanu dienas elektroniski nosūta Centrālās vēlēšanu komisijas norādītajai vēlēšanu iecirkņa komisijai.

Savukārt komisija ne vēlāk kā piecas nedēļas pirms vēlēšanu dienas nosūta NBS pārsūtīšanai Nacionālā kontingenta komandierim balsotāju sarakstu veidlapas, visu Rīgas vēlēšanu apgabalā pieteikto kandidātu sarakstu vēlēšanu zīmes, vēlēšanu aploksnes un aizzīmogotu vēlēšanu kasti.

Pēc balsošanas Nacionālā kontingenta komandieris balsotāju sarakstus, pāri palikušās vēlēšanu aploksnes un vēlēšanu kasti nekavējoties nosūta Nacionālo bruņoto spēku Apvienotajam štābam pārsūtīšanai vēlēšanu iecirkņa komisijai.

Aizsardzības ministrijas Militāri publisko attiecību departaments

 

 

EM: Par elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, "Augstsprieguma tīkla" daļas nododot Finanšu ministrijai

Ministru kabinets 29.novembrī atbalstīja neatkarīga elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora izveidi, no AS "Latvenergo" atsavinot AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļas Latvijas Republikai un nododot tās Finanšu ministrijas (FM) valdījumā.

Ar pārvades sistēmas operatora nodalīšanu Latvija veic tālāku elektroenerģijas tirgus liberalizāciju, tādējādi veidojot lielāku tirgus pārskatāmību attiecībā uz tīklu darbību un piegādēm.

"Augstsprieguma tīkla" daļas tiks nodotas valdījumā FM saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/72/EK, kas nosaka, ka viena un tā pati persona nevar tieši vai netieši kontrolēt vienlaikus elektroenerģijas ražošanas un tirdzniecības, kā arī pārvades darbības. Līdz ar to AS "Latvenergo", kas nodarbojas ar elektroenerģijas ražošanu un tirdzniecību, vienlaikus nevar nodarboties arī ar pārvadi. Ņemot vērā, ka Ekonomikas ministrija jau ir "Latvenergo" kapitāla daļu turētāja, tā nevar būt arī "Augstsprieguma tīkla" kapitāla daļu turētāja, tāpēc "Augstsprieguma tīkla" daļas saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu tiks nodotas FM.

Ekonomikas ministrija jau iepriekš informēja, ka 12.janvārī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvai 2009/72/EK tika noteikts elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora nodalīšanas modelis – neatkarīga sistēmas operatora izveidošana, šā mērķa īstenošanai atsavinot Latvijas Republikai AS "Augstsprieguma tīkls" kapitāla daļas.

Latvija, rūpīgi izvērtējot dažādus apstākļus, kā piemērotāko risinājumu izvēlējās veidot neatkarīgu sistēmas operatoru, jo tas nodrošinās pārvades sistēmas operatora funkciju un pārvades pakalpojumu sniegšanas nepārtrauktību, kā arī nepastāv juridiski šķēršļi tā ieviešanai. Izvēlētais ražotāja un pārvades sistēmas nodalīšanas modelis neietekmēs pārvades pakalpojumu tarifus.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/72/EK mērķis ir tālāka elektroenerģijas tirdzniecības un ražošanas nodalīšana no darbībām, kas saistītas ar elektroenerģijas pārvadi.

Ekonomikas ministrija atgādina, ka elektroenerģijas pārvades sistēmas darbībā pastāv dabiskais monopols. Ja dabiskais monopols darbojās vertikāli integrētā komersanta sastāvā, to ir grūti kontrolēt un tas nerada sistēmas caurspīdīgumu. Lai nodrošinātu dabiskā monopola darbības pārskatāmību, sekmētu labāku tā uzraudzību un veicinātu konkurences attīstīšanos elektroenerģijas tirgū, tas ir jānodala no pārējām elektroenerģijas sistēmas darbībām.

Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa

 

 

EM: Par "Parex bankas" mazākuma akcionāru investīciju aizsardzību

Valdība 29.novembrī pilnvaroja Ekonomikas ministriju (EM) kopā ar Ārlietu ministriju (ĀM) un Valsts kanceleju uzklausīt AS "Parex bankas" mazākuma akcionārus par viņu investīciju aizsardzību Latvijā saskaņā ar starptautiskajiem investīciju līgumiem.

Šāds pilnvarojums bija nepieciešams, jo "Parex bankas" mazākuma akcionāri šā gada februārī nosūtīja vēstuli premjeram, vairākiem ministriem un arī Privatizācijas aģentūrai (PA), lūdzot Latvijas valdības pārstāvjus iesaistīties viņu ieguldījumu aizsardzībā. Tāpēc atbilstoši starpvalstu līgumiem par investīciju aizsardzību Latvijai ir jāuzklausa "Parex bankas" mazākuma akcionāri, tāpat kā tas būtu gadījumā, ja ar šādu lūgumu valdībā vērstos citi ārvalstu investori.

Saskaņā ar 29.novembrī valdībā nolemto, mazākuma akcionārus uzklausīs EM kopā ar ĀM un Valsts kanceleju, pēc tam sagatavojot informāciju un ziņojot valdībai par šo sarunu gaitu un rezultātu. 

PA pašlaik pieder 83,07%, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai 13,61%, bet mazākuma akcionāriem 3,32% "Parex bankas" akciju.

Daiga Grūbe, ekonomikas ministra preses sekretāre

  

 

FM: Par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu vadību

29.novembrī Ministru kabinetā tika apstiprināti grozījumi Likumā par budžetu un finanšu vadību, lai sasaistītu gadskārtējo valsts budžeta likumu ar valsts politikas vidēja termiņa mērķiem, stiprinātu vidēja termiņa budžeta plānošanas elementus un harmonizētu likuma normas ar citiem spēkā esošajiem likumiem, kā arī pilnveidotu budžeta procesu.

Likumprojekts ir iekļauts vienotajā budžeta likumprojektu paketē, un tā saturs tieši ietekmēs likumprojektu "Par valsts budžetu 2012.gadam", budžeta 2012.gadam izpildi, kā arī ietver normas attiecībā uz 2013.gada un turpmāko gadu budžeta plānošanu, kas būs jāsāk īstenot jau 2012.gada sākumā un ir budžeta procesa neatņemama sastāvdaļa.

Ar likumprojektu paredzēts stiprināt vidējā termiņa budžeta plānošanas procesu, izstrādājot Vidēja termiņa budžeta ietvara likumu nākamo triju gadu periodam. Tas nodrošinātu iespēju iestādēm plānot resursus vidējā termiņā, kā arī sasaistīt finanšu resursu izlietojumu ar valsts attīstības prioritātēm.

Tāpat tiks pilnveidota budžeta procedūra arī attiecībā uz neatkarīgo iestāžu (piemēram, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija, Valsts kontrole u.c.) budžetiem, kuru izdevumu maksimālo apjomu turpmāk apstiprinās Saeima.

Paredzēts arī atvieglot administratīvo procedūru un nenoslogot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisiju ar tehniska rakstura jautājumu izskatīšanu, kā arī samazināt administratīvo slogu ministrijām, kas veic vadošās iestādes funkciju vai nacionālās atbildīgās amatpersonas pienākumus un gatavo informāciju iesniegšanai Finanšu ministrijā.

Grozījumus likumā vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

 

 

FM: Par Fiskālās disciplīnas likumprojekta apstiprināšanu

29.novembrī Ministru kabinets apstiprināja Fiskālās disciplīna likumprojektu, kura mērķis ir fiskālās politikas nodrošināšana Latvijā ilgtermiņā.

Piemērojot Fiskālās disciplīna likumprojektu, Latvijā tiks īstenota pretcikliska fiskālā politika, kas nozīmē, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiks īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika.

Pašreizējā finanšu un ekonomiskā krīze Latvijā un tās ietekmes analīze ļoti skaidri ir parādījusi, ka, īstenojot līdzšinējo fiskālo politiku, straujas ekonomiskās izaugsmes gados tiek veicināta ekonomikas pārkaršana, padarot situāciju grūti kontrolējamu brīdī, kad sākas ekonomiskā lejupslīde. Tādējādi turpmākā fiskālā politika ir jābalsta uz pretcikliskuma principu un ir nepieciešams tiesisks regulējums, kas nodrošinātu stingru disciplīnu ilgtermiņā.

"Piesardzīga, konsekventa un caurredzama fiskālā politika, kas nodrošina budžeta plānošanu vidējā termiņā, kā arī deficīta un vispārējās valdības parāda strikta kontrole paaugstinās tautsaimniecības konkurētspēju un samazinās tās ievainojamību ārējo un iekšējo faktoru ietekmes rezultātā. Tāpat arī dos būtisku pozitīvu ieguvumu finanšu tirgiem, jo nostiprinās uzticību valsts spējai īstenot budžeta politiku ilgtermiņā. Rezultātā paredzama kredītreitingu uzlabošanās, vispārējās valdības parāda apkalpošanas izmaksu samazināšanās, kā arī kopējo investīciju apjoma pieaugums tautsaimniecībā," uzsver finanšu ministrs Andris Vilks. 

Likumprojekts nosaka, ka gadskārtējā valsts budžeta likumprojekts jāsagatavo saskaņā ar to vidēja termiņa budžeta ietvara likumu, kura pirmais gads sakrīt ar sagatavojamā budžeta gadu. Likumprojekts nosaka ietvara likumā ietveramos fiskālos nosacījumus, ietvara grozīšanas nosacījumus, kā arī gadskārtējā budžeta grozīšanas nosacījumus.

Lai nodrošinātu pretciklisku fiskālo politiku, ir noteikta konsolidētā kopbudžeta bilances sākotnējā līmeņa aprēķināšanas formula pēc Eiropas kontu sistēmas metodoloģijas.

Likumprojektu vēl skatīs un par to lems Saeima.

 

 

FM: Par grozījumiem likumā "Par nodokļiem un nodevām"

Lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un lai pilnveidotu mehānismu cīņai ar fiktīvo uzņēmējdarbību un nelegālo nodarbinātību, 29.novembrī Ministru kabinetā tiks skatīti Finanšu ministrijas sagatavotie grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām", grozījumi likumā "Par Valsts ieņēmumu dienestu" (VID), kas paredz pilnveidot uzņēmumu likvidācijas procesu, un grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz paplašināt VID kompetenci.

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz noteikt detalizētu nodokļu maksātāju saimnieciskās darbības apturēšanas un atjaunošanas kārtību (brīdināšanu, lēmuma pieņemšanu un publicēšanu, lēmumu apstrīdēšanu), definēt pārkāpumu veidus, kā arī paredzēt nodokļu maksātāju pienākumu ievērot saimnieciskās darbības veikšanas aizliegumu. Ja konkrētais aizliegums netiks ievērots, grozījumi paredz noteikt nodokļu maksātājam administratīvo atbildību.

Grozījumi nepieciešami, jo šobrīd pastāvošā saimnieciskās darbības apturēšanas kārtība (konstatējot normatīvo aktu pārkāpumus, nodokļu maksātāja struktūrvienības darbība, kurā noticis pārkāpums, tiek apturēta speciālās pārbaudes veikšanai ne ilgāk kā uz 10 dienām) ir darbietilpīga un nesasniedz mērķi, kas paredz liegt ar saimniecisko darbību nodarboties nodokļu maksātājiem, kuri pieļauj būtiskus normatīvo aktu pārkāpumus un neizpilda nodokļu administrācijas prasības.

Paredzēts, ka VID būs tiesības apturēt nodokļu maksātāja saimniecisko darbību, ja nodokļu maksātājs izdarīs smagu pārkāpumu, kas ietekmēs maksājamo nodokļu apmēru, (piemēram, nodokļu maksātājs nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts darba līgums atbilstoši normatīvo aktu prasībām; nodokļu maksātājs ir izvairījies no nodokļu vai nodevu maksāšanas; nodokļu maksātājs veic darbības, ar kurām radīta iespēja slēpt vai samazināt ar nodokļiem un nodevām apliekamo objektu).

Grozījumi paredz, ka, konstatējot pārkāpumus, VID rakstveidā brīdinās nodokļu maksātāju par saimnieciskās darbības apturēšanu. Ja nodokļu maksātājs novērsīs VID konstatēto pārkāpumu 15 dienu laikā pēc brīdinājuma saņemšanas, saimnieciskā darbība netiks apturēta. Taču gadījumos, kad paralēli konstatētajam nodokļu maksātāja veiktajam pārkāpumam VID vēl arī konstatēs kādu no likumā paredzētajiem pastiprinošiem apstākļiem (fiktīvā uzņēmuma pazīmes), nodokļu maksāta saimniecisko darbību varēs apturēt bez brīdināšanas. VID būs noteikts pienākums uzturēt riska adrešu sarakstu un regulāri sniegt šo informāciju Uzņēmumu reģistram.

Ja komersants nenovērsīs pārkāpumu, VID tam neatjaunos saimniecisko darbību. Minētajos likumprojektos paredzētais mehānisms ir efektīvs līdzeklis cīņai ar fiktīvo uzņēmējdarbību, ēnu ekonomiku un nelegālo nodarbinātību.

FM sagatavotie grozījumi ir saistīti ar Tieslietu ministrijas izstrādātajiem grozījumiem Komerclikumā, kas paredz vienkāršotās likvidācijas procesu. Komerclikumā iestrādātais regulējums paredz sabiedrības darbības izbeigšanu, pamatojoties arī uz VID lēmuma pamata, ja ir konstatēts kāds no objektīvi novērtējamiem pārkāpumiem, tajā skaitā ja sabiedrība nodarbina personas, ar kurām nav noslēgts rakstveida darba līgums un šo personu skaits ir vismaz piecdesmit procenti, bet ne mazāks kā trīs personas no nodarbināto skaita, un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc sabiedrības darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.

Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām" paredz jaunu regulējumu – tiesības nodokļu maksātājam slēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju (VID) par darījuma tirgus vērtības (cenas) noteikšanu, ja darījuma vērtība ar saistīto ārvalstu personu pārsniedz vienu miljonu latu gadā vai plānotajam darījumam pārsniegs vienu miljonu latu gadā. Ja nodokļu maksātājs būs rīkojies atbilstoši noslēgtās vienošanās nosacījumiem, tad nodokļu administrācijai nebūs tiesību nodokļu revīzijā (auditā) precizēt konkrētam darījumam vai darījumu veidam noteikto tirgus vērtību (cenu).

Normatīvais regulējums paredzēs arī stingrākus skaidras naudas lietošanas ierobežojumus. Lai varētu veikt efektīvāku skaidrā naudā veikto darījumu kontroli, likumprojektā ir noteikts pienākums saimnieciskās darbības veicējiem deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, ja viena darījuma summa (kas ir notikusi vienā operācijā) pārsniedz 1000 latus, arī ar fiziskajām personām, kurām atbilstoši nodokļu jomu reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem nav jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējiem. Šobrīd nodokļu maksātājiem, kas veic saimniecisko darbību, ir jādeklarē tikai savstarpēji skaidrā naudā veiktie darījumi, kuri mēneša ietvaros pārsniedz noteiktu summu.

Ar likumprojektu tiek samazināts slieksnis no 3000 uz 1000 latiem, kuru sasniedzot nodokļu maksātājiem ir noteikts pienākums deklarēt skaidrā naudā veiktos darījumus, kā arī tiek samazināts slieksnis no 10 000 latu uz 5000 latu, kuru sasniedzot nodokļu maksātāji nedrīkst veikt darījumus skaidrā naudā. Samazinot skaidrā naudā veiktā darījuma summu, tiks pastiprināta veikto darījumu kontrole. Iestrādājot šāda veida normas, tika ņemta vērā arī šābrīža ekonomiskā situācija valstī, kad darījumi tiek veikti mazākā apjomā un par mazākām summām.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

FM: Par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē

29.novembrī Ministru kabinets (MK) apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātos grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, kas paredz konstitucionālā līmenī nostiprināt ar fiskālās disciplīnas īstenošanu saistītus principus.

Grozījumi nepieciešami, lai izvairītos no situācijas, ka ekonomikas cikla augšupejas fāzē valdībai un Saeimai nav pietiekamas motivācijas samazināt valsts budžeta deficītu, savukārt ekonomiskās lejupslīdes apstākļos tām nav finansiālu iespēju stimulēt tautsaimniecības attīstību. Satversmē paredzēts noteikt principus, kas papildus nostiprinās Saeimas atbildību par taupīga budžeta un uzkrājumu izveidošanu valsts attīstībai un finanšu stabilitātei.

Grozījumi paredz, ka Saeima katru gadu pirms saimnieciskā gada sākuma lemj par valsts ienākumu un izdevumu budžetu vairāku gadu budžeta plāna ietvaros.

Valsts attīstības princips paredz valsts tautsaimniecības augšupeju, ko atspoguļo nacionālā kopprodukta un citu apkopojošo rādītāju pieaugums noteiktā laika periodā. Par tautsaimniecības attīstību liecina kapitālieguldījumu un darba ražīguma palielināšanās, kā arī reālās algas un vispārējā dzīves līmeņa paaugstināšanās. Tautsaimniecības attīstībai ir dažādi nosacījumi: lieli uzkrājumi investīciju finansēšanai, labi izveidota infrastruktūra, augsts tautas izglītības līmenis, zinātnes un tehnikas sasniegumu izmantošana u.c.

Finanšu stabilitātes princips nosaka, ka valsts parāds tiek samazināts līdz ilgtspējīgam apjomam, kas nozīmē arī to, ka krīzes brīdī ir iespējams finansēt pieaugošu deficītu, vai nu par saprātīgām cenām aizņemoties starptautiskajos finanšu tirgos vai izmantojot iepriekš izveidotos (likvīdos) uzkrājumus. Finanšu stabilitāte paredz iespēju ekonomikā nepārtraukti sekmīgi īstenot norēķinus.

Taupības princips paredz esošo resursu, t.sk. aizņemto līdzekļu, ja tādi ir, saprātīgu izlietošanu un izvairīšanos no liekiem izdevumiem. Princips paredz, ka valstij ir jāsaimnieko taupīgi ne tikai t.s. sliktajos, bet arī "labajos" laikos. Valstij, neizlietojot visus ienākumus vai neiztērējot visus izdevumus, ir iespējams gūt ietaupījumus vai nu deficīta samazināšanai, vai pārpalikuma palielināšanai, kas savukārt ir priekšnosacījums uzkrājuma veidošanai.

Uzkrājuma principu, kas primāri nozīmē budžeta līdzekļu uzkrājumu, var izveidot, plānojot un realizējot budžetu ar pārpalikumu. Uzkrājums ir nepieciešams nākotnes saistību segšanai (valsts maksātspējas nodrošināšanai) ekonomiskās situācijas pasliktināšanās un budžeta neizpildes gadījumā. Papildus ar uzkrājumu saprot arī ienākumu un peļņas daļas atlikšanu nākotnes vajadzībām, peļņas daļas pārveidošanu kapitālā, krājumu palielinājumu ar materiāliem un īpašumiem, valsts kapitāla un pamatlīdzekļu palielināšanu.

Budžeta plānošanas vidējā termiņa princips paredz valsts budžeta plānošanu vairākiem gadiem uz priekšu, sagatavojot un apstiprinot daudzgadu budžeta ietvaru.

Sabalansētības princips, kas paredz iespēju valdībai īstenot pretciklisku fiskālo politiku (ekonomikas cikla augšupejas fāzē tiek īstenota ierobežojoša fiskālā politika, bet ekonomikas cikla lejupslīdes fāzē – ekonomikas attīstību stimulējoša fiskālā politika) un sabalansēt budžetu ekonomikas cikla ietvaros, t.i., ekonomikas izaugsmes laikā veidot pārpalikumu, savukārt ekonomikas krituma laikā atļaut dzīvot ar deficītu, kas tiek segts no ekonomikas izaugsmes laikā izveidotajiem uzkrājumiem.

 

 

FM: Par grozījumiem likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli"

29.novembrī Ministru kabinets (MK) izskatīja grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākumu nodokli" (UIN). Grozījumi likumā tika skatīti 2012.gada budžeta pavadošo likumprojektu paketes ietvaros.

Likumprojekts paredz saskaņot likuma normas ar jaunajām Maksātnespējas likuma normām, paredzot zaudēto parādu norakstīšanu, ja debitoram ir pabeigts maksātnespējas process.

Grozījumos noteikts papildināt sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu definīciju, lai nodrošinātu UIN atlaides piemērošanu par atbalstāmā investīciju projekta ietvaros veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem informācijas un tehnoloģijas nozarē. Plānots arī precizēt jaunas ražošanas tehnoloģiskās iekārtas definīciju, aizstājot atsauci uz pilnpiedziņu ar atsauci uz jebkura veida izpildsistēmām.

Tāpat likumprojekts papildina likuma normas, paredzot, ka UIN avansa maksājumus var neveikt, ja nodokļa maksātājs ir iesniedzis iesniegumu Valsts ieņēmumu dienestā par saimnieciskās darbības apturēšanu.

Plānots nepalielināt ar UIN banku segtos ķīlas pārņemšanas parāda piedziņas procesa laikā radušos ķīlas uzturēšanas izdevumus, ķīlas priekšmeta pārņemšanas izdevumus un nekustamā īpašuma nodokļa parāda maksājumus par attiecīgo pārņemto nekustamo īpašumu.

Sākot ar 2015.gadu, nodokļu maksātājam būs iespēja pārnest zaudējumus par neierobežotu laika periodu (šobrīd zaudējumus iespējams segt par iepriekšējiem astoņiem taksācijas periodiem). Likumprojektā arī paredzēts paplašināt iespējas piemērot nodokļa atlaidi par veiktajiem sākotnējiem ilgtermiņa ieguldījumiem, paredzot, ka nodokļa atlaidi varēs piemērot, ja ieguldījumi tiek veikti apjomā virs trim miljoniem latu (šobrīd pieci miljoni latu), kā arī paredzot pagarināt investīciju ieguldīšanas termiņu no trīs līdz pieciem gadiem.

Plānots arī piemērot vispārējo nodokļa likmi nodokļu maksātājiem, kuri piemēro UIN atlaidi par veiktajiem ieguldījumiem brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās.

Lai izveidotu pievilcīgāku Latvijas UIN režīmu un mazinātu nepieciešamību izmantot ārzonu struktūras nodokļu samazināšanas vajadzībām, likumā tiek noteikts, ka no nodokļa ir atbrīvotas: dividendes, ko sabiedrība (Latvijas rezidents) izmaksā nerezidentam, kas nav ES/EEZ vai ārzonas valsts rezidents (sākot ar 2013.gadu); dividendes, ko sabiedrība saņem no nerezidenta, ja dividenžu izmaksātājs ir tādas valsts rezidents, kas nav zemu nodokļu un beznodokļu valsts vai teritorija (sākot ar 2013.gadu); procentu maksājumi, ko sabiedrība izmaksā nerezidentam, kas nav ES/EEZ vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas rezidents, un kas tiek veikti pēc 2013.gada 31.decembra; maksājumi par intelektuālo īpašumu, ko sabiedrība izmaksā nerezidentam, kas nav ES/EEZ vai zemu nodokļu vai beznodokļu valsts vai teritorijas rezidents, un kas tiek veikti pēc 2013.gada 31.decembra.

Papildus tam, sākot ar 2013.gadu, ienākumi vai zaudējumi no kapitāla daļu un akciju atsavināšanas netiek ņemti vērā, nosakot nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamo ienākumu, izņemot ienākumus, ja kapitālsabiedrība, kuras akciju iegāde ir notikusi, ir tādas valsts vai teritorijas rezidents, kas saskaņā ar MK noteikumiem ir atzīta par zemu nodokļu vai beznodokļu valsti vai teritoriju.

 

 

FM: Par likumprojektiem, kas ievieš ES direktīvu par Eiropas Uzraudzības iestādēm

29.novembrī Ministru kabinets (MK) izskatīja grozījumus vairākos likumprojektos, lai Latvijas likumdošanā ieviestu Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvu 2010/78/ES, kas attiecas uz Eiropas Uzraudzības iestāžu (Eiropas Banku iestāde, Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) pilnvarām.

Lai ieviestu šīs direktīvas prasības, tika izstrādāti grozījumi likumā "Par norēķinu galīgumu maksājumu un finanšu instrumentu norēķinu sistēmās", Kredītiestāžu likumā, Finanšu instrumentu tirgus likumā, likumā "Par privātajiem pensiju fondiem", kā arī Finanšu konglomerātu likumā.

Izvērtējot finanšu krīzes radītās sekas, tika nolemts Eiropas Savienībā (ES) veikt finanšu uzraudzības sektora reformu, izveidojot Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi, Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju un Eiropa Banku iestādi. Tādējādi ar šīm iestādēm tika aizstāta Eiropas Apdrošināšanas un pensiju fondu uzraugu komiteja, Eiropas Vērtspapīru uzraugu komiteja un Eiropas Banku uzraugu komiteja, kas darbojās līdz 2010.gada 31.decembrim, un jaunizveidotajām iestādēm tika piešķirtas plašākas pilnvaras.

Eiropas Banku iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, piedalīties banku uzraugu kolēģiju darbā, vākt informāciju, uzturēt datubāzi, kā arī īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus.

Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, vākt informāciju, uzturēt datubāzi, kā arī īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus.

Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes galvenās funkcijas ir izstrādāt tehnisko standartu projektus, izdot pamatnostādnes un ieteikumus, nodrošināt vienādu ES tiesību aktu piemērošanu, izšķirt strīdus starp uzraudzības iestādēm, koordinēt vienotu rīcību ārkārtas situācijās, piedalīties banku uzraugu kolēģiju darbā, vākt informāciju, uzturēt datubāzi un īpašos gadījumos pieņemt tirgus dalībniekiem saistošus lēmumus.

Līdz ar to atbilstoši iepriekš minētajai direktīvai ir jāveic atbilstoši precizējumi nacionālajos normatīvajos aktos.

Grozījumus likumos vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

 

 

FM: Par bezmantinieku mantas atsavināšanas funkcijas  nodošanu zvērinātu tiesu izpildītājiem

29.novembrī Ministru kabinetā (MK) izskatīta Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā likumprojektu pakete, kas paredz bezmantinieku mantas atsavināšanas funkciju, kreditoru prasījumu apmierināšanu un pēc atsavināšanas atlikušo finanšu līdzekļu ieskaitīšanu valsts budžeta ieņēmumos nodot zvērinātu tiesu izpildītāju kompetencē. Likumprojektu pakete ietver grozījumus Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, grozījumus Komerclikumā, grozījumus Tiesu izpildītāja likumā, grozījumus Notariāta likumā, grozījumus Meža likumā, grozījumus likumā "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", grozījumus Civillikumā un grozījumus likumā "Par valsts un pašvaldību kapitāla daļām un kapitālsabiedrībām".

Grozījumi paredz, ka zvērināti notāri nosūtīs notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu zvērinātam tiesu izpildītājam, kura teritorijā atrodas bezmantinieka manta. Zvērināts tiesu izpildītājs pārņems, atsavinās šo mantu un pēc tam, kad būs segti ar uzturēšanu, pārņemšanu un atsavināšanu saistītie izdevumi, atlikušās summas izmaksās kreditoriem, kuri būs pieteikuši pretenzijas.

Līdz ar grozījumiem tiks atvieglots valsts īpašumu pārvaldošo institūciju darbs, jo ir plānots, ka zvērināti tiesu izpildītāji varētu pārņemt un atsavināt bezmantinieka mantu ātrāk. Tāpat, balstoties uz VAS "Valsts nekustamie īpašumi" un VAS "Privatizācijas aģentūra" veiktajiem aprēķiniem, ir konstatēts, ka zvērinātiem tiesu izpildītājiem bezmantinieka mantas atsavināšanas procedūra ir lētāka.

FM ir arī ņēmusi vērā pašvaldību un valsts iestāžu vēlmi pārliecināties, ka netiek atsavināti īpašumi, kuri varētu tikt izmantoti pārvaldes funkciju īstenošanai. Tādējādi grozījumi paredz, ka desmit darba dienu laikā no notariāla akta kopijas saņemšanas valsts iestāde vai pašvaldība vēršas pie zvērināta tiesu izpildītāja ar lūgumu veikt nekustamā īpašuma novērtējumu, lai divdesmit darba dienu laikā pēc novērtējuma saņemšanas informētu zvērinātu tiesu izpildītāju par savu lēmumu attiecībā uz bezmantinieka mantas pārņemšanu valsts vai pašvaldības īpašumā, sedzot kreditoru prasījumus nekustamā īpašuma novērtējuma apmērā.

Ja novērtējumu veiks zvērināti tiesu izpildītāji, tad pašvaldības un valsts pārvaldes iestādes netiks apgrūtinātas ar tām bieži vien netipisku funkciju īstenošanu vai nepieciešamību pasūtīt ārpakalpojumu – nekustamā īpašuma vērtēšanu, kas var nevajadzīgi paildzināt atsavināšanas procedūru.

Paredzēts, ka grozījumi likumos stāsies spēkā nākamā gada 1.martā, savukārt atbilstošie MK noteikumi FM un Tieslietu ministrijai jāizstrādā un jāiesniedz MK līdz 2012.gada 1.februārim.

Grozījumus likumos vēl skatīs un par tiem lems Saeima.

Finanšu ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

IeM: Par projektu pieteikšanu vairākās Eiropas Komisijas tieši administrētajās programmās

29.novembrī Ministru kabinets (MK), pamatojoties uz Iekšlietu ministrijas informatīvo ziņojumu, atļāva Iekšlietu ministrijai pieteikt projektus vairākās Eiropas Komisijas tieši administrētajās programmās. MK atļauja nepieciešama, lai nodrošinātu papildu nepieciešamo finanšu līdzekļu piešķiršanu projektu īstenošanai.

Iekšlietu ministrijai dota atļauja piedalīties šādās Eiropas Komisijas tieši administrētajās programmās: Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai programmās (2007–2013); Septītajā ietvarprogrammā (2007–2013); programmā "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" (2007–2013); Rīcības programmā civilās aizsardzības jomā (2007–2013).

Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai programmas "Hercules II" (2007–2013) mērķis ir aizsargāt Eiropas Savienības finansiālās intereses un apkarot krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas skar Eiropas Savienību un tās institūcijas. Programmas "Pericles II" (2007–2013) mērķis ir stiprināt eiro banknošu un eiro monētu aizsardzību pret to viltošanu.

Septītā ietvarprogramma (2007–2013) piedāvā veikt pētniecību par iedzīvotāju drošību, infrastruktūru un komunālo pakalpojumu drošību, ar izlūkošanu saistītu uzraudzību un robežu drošību, drošības un drošuma atjaunošanu krīzes gadījumā un citiem virzieniem.

Savukārt programmas "Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība" (2007–2013) īpašo programmu "Ārējo robežu fonds" mērķis ir kopējās, integrētās robežu pārvaldības sistēmas izveidošana dalībvalstīs, "Eiropas Bēgļu fonds" mērķis ir atbalstīt starptautiskas darbības vai darbības pašas Eiropas Savienības interesēs attiecībā uz patvēruma politiku un pasākumiem, "Eiropas Atgriešanās fonds" mērķis ir pilnveidot integrētas atgriešanās pārvaldības organizēšanu un īstenošanu dalībvalstīs, "Eiropas Trešo valstu valsts piederīgo integrācijas fonds" mērķis ir atbalstīt dalībvalstu centienus palīdzēt trešo valstu valsts piederīgajiem ar dažādu ekonomisko, sociālo, kultūras, reliģijas, valodas un etnisko izcelsmi izpildīt uzturēšanās noteikumus un atvieglot viņu integrāciju Eiropas sabiedrībā.

Rīcības programmas civilās aizsardzības jomā (2007–2013) mērķis ir risku novēršana cilvēcei, videi un nekustamiem īpašumiem dabas un tehniska rakstura nelaimes gadījumos.

Savukārt šā gada augustā, pamatojoties uz informatīvo ziņojumu, Iekšlietu ministrijai jau ir dota atļauja uzņemties saistības un īstenot apstiprinātus projektus šādās Eiropas Komisijas un citu ārvalstu finanšu palīdzības sniedzēju tieši administrētajās programmās: "Pamattiesības un tiesiskums" (2007–2013), Ziemeļu Ministru padomes Ziemeļvalstu un Baltijas valstu mobilitātes programma, kā arī "Drošība un brīvību garantēšana" (2007–2013).

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

  

IeM: Par spridzinātāja sertifikāta un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta izsniegšanas kārtību

29.novembrī Ministru kabinets (MK) izdevis noteikumus, kas nosaka spridzinātāja sertifikāta un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta izsniegšanas kārtību, valsts nodevas apmēru un maksāšanas kārtību par spridzinātāja sertifikāta vai spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta, tā dublikāta un atkārtota sertifikāta izsniegšanu.

Lai saņemtu spridzinātāja sertifikātu MK noteikumi paredz, ka, darbiniekam ir jāapgūst spridzinātāja profesionālās pilnveides izglītības programma, kā arī jāiesniedz Valsts policijas licencēšanas komisijai psihiatra un narkologa atzinums par personas veselības stāvokli. Spridzināšanas darbu vadītāja sertifikāta iegūšanai papildus vēl ir jāiziet kursi pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanā, kā ir jābūt vismaz trīs gadu praktiskai darba pieredzei. Spridzinātāja un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikātu izsniedz uz pieciem gadiem.

Tāpat MK noteikumi nosaka, ka spridzinātāja un spridzināšanas darbu vadītāja sertifikātus izsniedz Valsts policijas licencēšanas komisija.

Saskaņā ar Civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu aprites likuma prasībām spridzināšanas darbus veikt uzdod darbiniekam, kurš saņēmis spridzinātāja sertifikātu, savukārt spridzināšanas darbus vadīt uzdod darbiniekam, kurš saņēmis spridzināšanas darbu vadītāja sertifikātu.

Iekšlietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

LM: Par 6000 latu pabalsta piešķiršanu novembrī dzimušo trīnīšu ģimenei

Valdība 29.novembrī vienojās par 6000 latu pabalsta piešķiršanu Rīgā dzimušo trīnīšu ģimenei. Pabalsts piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

18.novembrī Rīgas Dzemdību namā dzimušie trīnīši – divi puisīši un meitenīte – ir piektie šogad dzimušie trīnīši Latvijā.

Pirmie trīnīši šogad piedzimuši 15.septembrī Rīgas Dzemdību namā. Otrie trīnīši šogad piedzimuši 27.septembrī Jēkabpils reģionālajā slimnīcā. Trešie un ceturtie trīnīši šogad piedzimuši 4.oktobrī un 16.oktobrī Rīgā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

Ģimenēm, kurās piedzimuši trīnīši, tiek sniegts vienreizējs materiālais atbalsts, izmaksājot valsts sociālo pabalstu. Vienreizējs pabalsts ģimenēm, kurās piedzimst trīnīši, tiek izmaksāts jau vairāk nekā 10 gadus, un pa šiem gadiem pabalsta apmērs ir audzis.

2004. un 2005.gadā pabalsta apmērs bija 3000 latu, 2006.gadā to paaugstināja līdz 5000 latiem, bet kopš 2008.gada pabalsts ir 6000 latu.

Pēdējos gados visvairāk trīnīšu pasaulē nācis 2005.gadā, kad trīnīši piedzima četrās ģimenēs 2006.gadā Latvijā trīnīši piedzima divās ģimenēs, 2007.gadā – vienā ģimenē, bet 2008.gadā – trijās ģimenēs, 2009. un 2010.gadā trīnīši piedzima vienā ģimenē.

Pašlaik Latvijā ir apmēram 25 545 ģimenes ar trīs bērniem. Kopš gada sākuma ģimeņu ar trīs bērniem skaits ir pieaudzis par 453 ģimenēm.

 

 

LM: Par papildu finansējumu tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšanai

Valdība 29.novembrī vienojās par papildu 706 710 latu finansējuma piešķiršanu, lai vidēji 6962 cilvēkiem šogad nodrošinātu iespēju saņemt tehniskos palīglīdzekļus.

To paredz valdībā apstiprinātais Labklājības ministrijas (LM) sagatavotais rīkojums "Par papildus finansējuma piešķiršanu ārkārtas situācijas valsts nodrošināto tehnisko palīglīdzekļu jomā novēršanai".

Ņemot vērā iepriekšminēto noteikts, ka:

• vidēji 2289 tehniskos palīglīdzekļus nodrošinās VSIA NRC "Vaivari";

• vidēji 2997 surdotehniskos palīglīdzekļus nodrošinās Latvijas Nedzirdīgo savienība;

• vidēji 1676 tiflotehniskos palīglīdzekļus nodrošinās Latvijas Neredzīgo biedrība.

Lai to nodrošinātu, pārdalīs finansējumu no Finanšu ministrijas budžeta apakšprogrammas "Valsts parāda vadība" uz LM budžeta apakšprogrammu "Sociālās rehabilitācijas valsts programmas" pasākumam "Tehnisko palīglīdzekļu nodrošināšana".

Savukārt jautājums par papildu finansējumu tehnisko palīglīdzekļu pieejamības nodrošināšanai 2012.gadā un turpmākajos gados izskatāms kārtējā gada valsts budžeta sagatavošanas un izskatīšanas procesā.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, uz 2011.gada 1.septembri rindā tehnisko palīglīdzekļu saņemšanai gaidīja 10 909 cilvēki (uz 2010.gada 1.septembri 9917 cilvēki), t.sk. 1311 cilvēki (12% no kopējā rindā gaidošo cilvēku skaita), kuriem bija tiesības uz tehnisko palīglīdzekļu saņemšanu steidzamības kārtā (cilvēki ar pirmreizējiem funkcionāliem traucējumiem – pēc operācijām, avārijām, hroniskām saslimšanām u.tml. un bērni).

 

 

LM: Par grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā

Valdība 29.novembrī apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tos vēl izskatīs Saeima.

Likumprojekta mērķis ir nodrošināt valsts līdzfinansējumu pašvaldībām 50% apmērā pabalsta garantētā minimālā ienākumu (GMI) līmeņa nodrošināšanai visu 2012.gadu un 20% apmērā dzīvokļa pabalsta izmaksām līdz 2012.gada 30.aprīlim.

Vienlaikus likumprojekts paredz:

• ka, no 2012.gada 1.janvāra vecāku pabalstu, ģimenes valsts pabalstu, bezdarbnieka stipendiju ņems vērā, izvērtējot klienta materiālo situāciju;

• atteikties no likumā "Par sociālo drošību" noteiktajiem klienta līdzdarbības pienākumu ierobežojumiem, tādējādi dodot iespēju līdzdarbības pienākumus mērķtiecīgāk pielāgot klientu dažādo situāciju risināšanai.

Tāpat pašvaldības sociālajam dienestam būs tiesības organizēt darbspējīgo klientu iesaisti pasākumos darba un sociālo prasmju saglabāšanai, atjaunošanai un apgūšanai, slēdzot līgumu ar klientu par veicamajiem pasākumiem, kā arī noteikt pasākumu vietu, laiku, abu pušu tiesības, pienākumus un atbildību. Tajā pašā laikā pašvaldības sociālajam dienestam būs tiesības organizēt darbspējīgo klientu iesaisti arī darbos pašvaldības teritorijā ar darba līguma slēgšanu uz noteiktu laiku.

Vienlaikus likumprojekts nodrošina klienta tiesību aizsardzību attiecībā uz līdzdarbības pienākumu veikšanu, nosakot, kādos gadījumos klientu nav pamata iesaistīt līdzdarbības pasākumos, un attiecinot to ne tikai uz sociālo palīdzību, bet arī uz sociālajiem pakalpojumiem.

Saskaņā ar grozījumiem darbspējīgam cilvēkam, kurš vēlas saņemt sociālo palīdzību (ne tikai pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai) un nestrādā, būs pienākums reģistrēties Nodarbinātības valsts aģentūrā kā bezdarbniekam. Savukārt vecuma pensijas saņēmējam tas nebūs jādara.

Plānots, ka sociālās palīdzības pabalsti (ne tikai pabalsts GMI līmeņa nodrošināšanai) tiks samazināti vai netiks piešķirti, ja klients būs atteicies no līdzdarbības savas sociālās problēmas risināšanā, sniedzis nepatiesas ziņas vai nav tās sniedzis vispār.

Atbilstoši izmaiņām sociālajam dienestam būs pienākums operatīvi reaģēt uz izmaiņām klienta sociālajā un materiālajā situācijā, kā arī aktīvi atteikt sociālo palīdzību negodīgiem sociālās palīdzības saņēmējiem. Ja būs konstatēti negodīgi sociālās palīdzības saņemšanas gadījumi, klientam būs jāatlīdzina pašvaldībai nepamatoti saņemtais sociālās palīdzības pabalsts.

 

 

LM: Par grozījumiem Invaliditātes likumā

Labklājības ministrija (LM) sagatavojusi grozījumus Invaliditātes likumā, ierobežotu finanšu resursu dēļ pārceļot uz vēlāku laiku jaunu valsts budžeta finansētu pakalpojumu uzsākšanu. Grozījumus 29.novembrī apstiprināja valdība. Par tiem vēl lems Saeima.

Atbilstoši grozījumiem plānots, ka asistenta pakalpojumus izglītības iestādēs cilvēkiem ar invaliditāti nodrošinās no 2013.gada 1.septembra, nevis no 2012.gada 1.septembra, kā bija noteikts līdz šim.

Savukārt asistenta pakalpojumu dzīvesvietā līdz 40 stundām nedēļā ieviesīs no 2015.gada 1.janvāra, nevis no 2013.gada 1.janvāra. Arī surdotulka pakalpojumus nodrošinās no 2015.gada 1.janvāra, nevis no 2013.gada 1.janvāra.

Šādas izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu valsts budžeta izdevumu palielināšanu par 52,4 tūkstošiem latu 2012.gadā, par 3,7 miljoniem latu 2013.gadā un par 3,8 miljoniem latu 2014.gadā. LM uzsver, ka valsts budžeta izdevumu samazināšana, pārceļot uz vēlāku laiku jaunu valsts budžeta finansētu pakalpojumu uzsākšanu, ir samērīgāks risinājums, nekā jau esošu un cilvēkiem piešķirtu pakalpojumu atcelšana vai to apjoma vai kvalitātes samazināšana.

LM norāda, ka piedāvātie grozījumi neparedz atteikties no cilvēkiem likumā noteikto tiesību nodrošināšanas no valsts puses. Tie tikai pārceļ pakalpojumu īstenošanu uz vēlāku laiku ierobežoto finanšu resursu dēļ. Arī Satversmes tiesa ir norādījusi, ka sociālās tiesības ir ļoti nozīmīgas, taču vienlaikus īpašas, atšķirīgas cilvēktiesības, jo šo tiesību realizācija ir atkarīga no katras valsts ekonomiskās situācijas un pieejamiem resursiem, proti, tā ir cieši saistīta ar katras valsts iespējām. Tādēļ arī starptautiskajos dokumentos sociālās tiesības ir formulētas kā vispārīgi valsts pienākumi, atstājot valstīm plašas izvēles iespējas šo tiesību realizācijā.

Piedāvātais tiesiskais regulējums nav pretrunā arī no Satversmes 1.panta izrietošajam tiesiskās paļāvības principam. Minētie pakalpojumi vēl nevienam cilvēkam nav piešķirti.

Pēc LM rīcībā esošās informācijas, 2011.gada augustā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras uzskaitē bija 147 550 cilvēki ar invaliditāti, tajā skaitā ar I grupu – 16 720, II grupu – 75 154, III grupu – 48 226, bērni – 7450.

 

 

LM: Par līdzekļu novirzīšanu bezdarbnieku apmācības nodrošināšanai un subsidēto darba vietu izveidei 2012.gadā

Valdība 29.novembrī atbalstīja vairāk nekā 8 miljonu latu Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļu novirzīšanu bezdarbnieku apmācības nodrošināšanai un subsidēto darba vietu izveidei 2012.gadā.

Paredzēts, ka apmēram 7 miljonus latu Labklājības ministrija (LM) ieguldīs bezdarbnieku apmācībā, lai papildus apmācītu gandrīz 5000 bezdarbnieku. No pārdalītajiem līdzekļiem 3 miljoni latu pārdalīti bezdarbnieku apmācībai, lietojot kuponu sistēmu, ko īsteno Nodarbinātības valsts aģentūra. Saņemot noteiktas vērtības mācību kuponu profesionālās vai neformālās izglītības iegūšanai, bezdarbnieks var izvēlēties sev piemērotāko mācību iestādi, kurā apgūt izvēlēto mācību kursu.

Savukārt 4 miljonus latu ieguldīs jaunā pasākumā, ko plānots sākt nākamgad – bezdarbnieku apmācība prioritārajās nozarēs sadarbībā ar darba devēju organizācijām. Pasākums izstrādāts sadarbībā ar Ekonomikas ministriju un darba devēju asociācijām. Tā ietvaros ar ES fondu atbalstu darba devējiem būs iespēja apmācīt bezdarbniekus darbam Latvijas tautsaimniecības prioritārajās nozarēs: apstrādes rūpniecībā un uz eksportu orientētās pakalpojumu nozarēs, piemēram, transporta, kokrūpniecības, ķīmiskās rūpniecības, mašīnbūves, tūrisma, loģistikas u.c. nozarēs. Profesiju sarakstu, kurās veicama apmācība, noteiks labklājības ministra izveidota starpinstitūciju komisija.

Plānots, ka bezdarbnieku apmācība notiks vienā no diviem veidiem – bezdarbnieks mācīsies izglītības iestādē atbilstoši darba devēja pieprasītajai specialitātei vai arī bezdarbnieks mācīsies pie konkrētā darba devēja. Pēc bezdarbnieku apmācības pabeigšanas darba devēja pienākums būs slēgt darba līgumu ar bezdarbnieku vismaz uz sešiem mēnešiem. Kopumā jaunajā pasākumā plānots ieguldīt apmēram 11,2 miljonus latu.

Savukārt, lai pie darba devējiem papildus izveidotu 235 subsidētās darba vietas mērķa grupu bezdarbniekiem (invalīdiem, ilgstošajiem bezdarbniekiem, pirmspensijas vecuma bezdarbniekiem), LM nākamajos divos gados šim nolūkam ieguldīs papildus gandrīz 1,6 miljonus latu.

Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

SM: Par grozījumiem Autopārvadājumu likumā

Lai cīnītos ar "nelegālajiem" pasažieru pārvadātājiem, kas nodara zaudējumus regulārajiem sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem, Satiksmes ministrija (SM) rosina noteikt ierobežojumus neregulārajiem pasažieru pārvadājumiem.

SM izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā, ko 29.novembrī apstiprināja valdība, paredz, ka pasažieru neregulāros pārvadājumus jāveic pēc iepriekšēja pieteikuma, tāpat iepriekš jānokomplektē pasažieru grupa un jānorāda brauciena mērķis (tas nevar būt sabiedriskā transporta pakalpojums). Pasažieru grupu nedrīkstēs papildināt vai veidot no jauna autoostās vai pieturvietās, kas paredzētas regulārajiem pasažieru pārvadātājiem.

Kā norāda satiksmes ministrs Aivis Ronis, valdības rīcības plānam Satiksmes ministrija kā uzdevumu vēl šajā gadā paredzēja sagatavot normatīvos aktus, lai pastiprinātu cīņu ar nelicenzētajiem pārvadātājiem, tādējādi veicinot ēnu ekonomikas apkarošanu.

Lai grozījumi stātos spēkā, tie jāatbalsta Saeimai.

Šādi ierobežojumi nepieciešami, jo neregulārie pasažieru pārvadātāji saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai, taču, tā kā nav noslēgts sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līgums un saņemta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas atļauja, tiem nav tiesību veikt regulāros pasažieru pārvadājumus. Tomēr atsevišķos gadījumos pārvadāji nosaka maršrutu, piemēram, Rīga–Bauska, Rīga–Liepāja, Rīga–Kalnciems u.c. un autoostās piedāvā pasažieru regulāros pārvadājumus, tādējādi atņemot ienākumus sabiedriskā transporta pakalpojuma sniedzējiem un radot zaudējumus valsts budžetā.

Provizoriski aprēķini liecina, ka tādējādi regulāro pasažieru pārvadātāju negūtie ieņēmumi sasniedz aptuveni 1,2 miljonus latu gadā.

 

 

SM: Par papildu finansējuma piešķiršanu valsts autoceļu uzturēšanai

29.novembrī valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas lūgumu piešķirt papildu 1,5 miljonus latu valsts autoceļu uzturēšanai šajā ziemas periodā.

Papildu līdzekļi nepieciešami, lai pienācīgi sagatavotos 2011./2012.gada ziemas sezonai un mainīgajiem laikapstākļiem, kā arī varētu veikt ieplānotos valsts autoceļu ziemas uzturēšanas darbus.

Iepriekšējā ziemas sezonā valsts autoceļu ziemas uzturēšanai izlietoti 65,5 tūkstoši tonnu tehniskās sāls un 55,9 tūkstoši tonnu smilts/sāls maisījuma. Savukārt šai ziemas sezonai līdz šim sagatavoti 43,1 tūkstoši tonnu tehniskās sāls un 25,6 tūkstoši tonnu smilts/sāls maisījuma jeb tehniskās sāls. Šim mērķim jau izlietoti 1,9 miljoni latu.

Satiksmes ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

 TM: Par Zemnieku un zvejnieku saimniecību likuma atcelšanu

29.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumu atcelt vēl spēkā nestājušos Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu.

Iemesli atcelt zemnieku, zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reformu ir valsts budžeta līdzekļu trūkums, un nav iespējams prognozēt to piešķiršanu. Reformas īstenošanai būtu nepieciešami 462 445 lati. Turklāt valsts ekonomiskās situācijas dēļ nebūtu pamatoti zemniekiem, zvejniekiem un individuālajiem uzņēmējiem radīt papildu finansiālo slogu. Tāpēc nav lietderīgi katru gadu pārcelt likuma spēkā stāšanos, jo saimniecību īpašnieki nevar paredzēt savu tālāko rīcību (piemēram, vai un kad notiks zemnieku un zvejnieku saimniecību un individuālo uzņēmumu reforma).

Šā gada aprīlī TM notika diskusija par izmaiņām regulējumā, kurā piedalījās TM, Finanšu ministrijas, Zemkopības ministrijas (ZM), Valsts ieņēmumu dienesta, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes un biedrības "Zemnieku Saeima" pārstāvji. Diskusijas laikā ZM informēja par Eiropas Komisijas plānotajām izmaiņām lauksaimniecības regulējumā. Eiropas Komisija 2013.gadā definēs jēdzienu "aktīvais lauksaimnieks", un pēc tā varēs izstrādāt kritērijus zemnieku un zvejnieku saimniecību nodalīšanai no citiem tiesību subjektiem. Tāpēc nolēma pēc Eiropas Savienības normatīvā regulējuma pieņemšanas nepieciešamības gadījumā izstrādāt nacionālo regulējumu, kas noteiktu zemnieku un zvejnieku saimniecību statusu un darbības jautājumus.

2008.gada janvārī Saeima pieņēma Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumu, kas nosaka to turpmāko statusu, dibināšanas un darbības pamatnoteikumus, kā arī pārejas periodu, kad zemnieku un zvejnieku saimniecībām, kā arī individuālajiem uzņēmumiem ir jāveic pārreģistrācija komercreģistrā vai arī jāveic likvidācija. Tomēr, tā kā reformas veikšanai bija nepieciešama papildu valsts budžeta nauda, likumā izdarīja grozījumus to atlikt līdz nākamā gada 1.janvārim.

 

 

TM: Par trešo personu aizsardzības, komersantu atbildības, komerctiesiskās vides drošības un stabilitātes sakārtošanu

29.novembrī Ministru kabinets atbalstīja Tieslietu ministrijas izstrādātos grozījumus Komerclikumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā un Kooperatīvo sabiedrību likumā. Grozījumi sakārtos un paaugstinās trešo personu aizsardzību, komersantu atbildību, komerctiesiskās vides drošību un stabilitāti.

Grozījumi paredz "tukšo" un ekonomiski neaktīvo komersantu ātru izslēgšanu no komerctiesiskās vides. Komersanta darbību varēs izbeigt pēc Uzņēmumu reģistra (UR) vai Valsts ieņēmumu dienesta lēmuma, ja, piemēram, subjektam ilgstoši nebūs valdes, tas ilgstoši nebūs iesniedzis nodokļu likumos paredzētās deklarācijas vai gada pārskatu. Pašlaik, beidzot komercdarbību, daļa komersantu netiek juridiski likvidēti un netiek izslēgti no komercreģistra. Ne sabiedrības dalībnieki, ne kreditori neveic darbības, lai nodrošinātu šo subjektu likvidāciju, tajā skaitā mantas sadali un kreditoru prasījumu apmierināšanu, līdz ar to šie subjekti neatrodas aktīvos likvidācijas vai maksātnespējas procesos. Šāda informācija var maldināt trešās personas par šo subjektu eksistenci. Šādus komersantus, par kuriem neviena persona nebūs izrādījusi interesi, izslēgs no komercreģistra divu mēnešu laikā no likumā noteiktā pārkāpuma konstatēšanas dienas. Izmaiņas papildinās regulējumu kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai arī pēc tiesas lēmuma.

Tāpat grozījumi noteiks aizliegumus noteikta vai visu veidu komercdarbībai un aizliegumus ieņemt amatus komercsabiedrības pārvaldes institūcijās. Minētos aizliegumus personai piemēros saskaņā ar Krimināllikuma un Administratīvo pārkāpumu kodeksa (APK) regulējumu. Persona, kurai piemērots kāds no šiem tiesību ierobežojumiem, nevarēs būt par komersanta valdes vai padomes locekli, prokūristu un likvidatoru, kā arī par personālsabiedrības biedru un individuālo komersantu. Tāpat šādai personai būs liegts dibināt jaunu komercsabiedrību.

Grozījumi arī paredz, ka UR valsts notārs varēs uzlikt sodu par pārkāpumu – ziņu un dokumentu nesniegšanu vai savlaicīgu neiesniegšanu UR. Par šiem pārkāpumiem būs lielāki sodi. Grozījumi APK noteiks soda apmēru pārkāpumiem no 50 līdz 300 latiem, iepriekšējo 20–100 latu vietā. Pašlaik par ziņu nesniegšanu vai nesavlaicīgu iesniegšanu UR sastāda administratīvo pārkāpumu protokolu, bet tiesa pieņem lēmumu sodīt pārkāpēju vai lietu izbeigt. Nododot administratīvās sodīšanas funkciju UR, ne tikai sankciju piemērošanas mehānisms būs ātrāks un efektīvāks, bet arī mazināsies tiesu noslodze.

Tieslietu ministrijas Administratīvais departaments

 

 

VM: Par Latvijas nacionālo pozīciju ES Ministru padomes 1.–2.decembra sanāksmei

29.novembrī Ministru kabineta sēdē apstiprinātas Latvijas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju lietu ministru padomes (EPSCO) 2011.gada 2.decembra sanāksmei par izskatāmajiem Veselības ministrijas kompetences jautājumiem.

Sanāksmē plānots izskatīt Eiropas Savienības (ES) Padomes secinājumu projektus par bērnu hronisko elpceļu slimību profilaksi, agrīno diagnostiku un ārstēšanu; bērnu saziņas traucējumu agrīnu noteikšanu un ārstēšanu, izmantojot e-veselības instrumentus un inovatīvus risinājumus; nevienlīdzības mazināšanu, uzsākot vispusīgu rīcību neveselīga dzīvesveida jomā; kā arī sākt debates par Eiropas Komisijas piedāvājumu programmai "Veselība izaugsmei" 2014.–2020.gadiem.

Attiecībā uz bērnu hronisko elpceļu slimību profilaksi, agrīno diagnostiku un ārstēšanu secinājumos norādīts, ka astma un alerģiskais rinīts ir biežākais iemesls bērnu vizītēm slimnīcu uzņemšanas nodaļās, tādēļ ES dalībvalstis aicinātas samazināt kaitīgos hronisko elpceļu slimību izraisošos ģenētiskos un vides faktorus, īpaši attiecībā uz tabakas dūmu ietekmi uz grūtniecēm un bērniem. Tiek aicināts arī pastiprināt centienus ar astmu saistītas invaliditātes un priekšlaicīgas nāves samazināšanā. Uzsvērta nepieciešamība palielināt sabiedrības informētību par bērnu hroniskām elpceļu slimībām un veicināt labas prakses pieredzes apmaiņu par slimību izplatības cēloņiem un to mazināšanu.

ES Padomes secinājumos par bērnu saziņas traucējumu agrīnu noteikšanu un ārstēšanu uzsvērts, ka saziņas traucējumus bērniem vajadzētu konstatēt, veicot pārbaudes pēc iespējas agrāk, bet iestāšanās skolā ir pēdējais brīdis, kad, diagnosticējot traucējumus, var izvairīties vai samazināt negatīvo ietekmi, ko tie var atstāt uz bērna valodu un saziņu. Tādēļ Latvija atbalsta pieredzes apmaiņu un dalībvalstu speciālistu dalīšanos pieredzē ar labākajiem praksē izmēģinātajiem piemēriem, vienlaikus uzsverot datu un informācijas pieejamības nozīmi, kas ļautu veikt sistēmu salīdzināšanu un attiecīgi labāko risinājumu piedāvāšanu.

Nevienlīdzības mazināšanai veselības jomā ES Padomes secinājumos norādīts, ka to veicina tādi veselību ietekmējošie faktori kā tabakas izstrādājumu un alkohola pārmērīga lietošana, nepareizs uzturs un fizisko aktivitāšu trūkums. Tādēļ jāpastiprina un jāturpina rīcība, kas vērsta uz tabakas kontroli ES; izmaiņām pārtikas sastāvā ar mērķi mazināt sāls tauku un kaloriju daudzumu; tauku un cukuru lielos daudzumos saturošās pārtikas reklāmas ierobežošanu bērniem un pusaudžiem; ātrākas rīcības pieejamību alkohola kaitīgās ietekmes mazināšanai, kā arī fiziskās un sociālās vides attīstīšanu, kas sekmētu fiziskās aktivitātes arī iedzīvotāju risku grupās.

Latvija atbalsta secinājumus nevienlīdzības veselībā mazināšanai, jo tādējādi iespējams mazināt novēršamas saslimstības un mirstības gadījumus, kā rezultātā netiktu radītas nelabvēlīgas sekas valsts tautsaimniecībā.

Savukārt programma "Veselība izaugsmei" 2014.–2020.gadam, par ko ir plānotas pirmās debates, ir turpinājums iepriekš sāktajām veselības aprūpes programmām, atbalstot un realizējot darbības, kuru mērķis ir iedrošināt inovatīvo risinājumu ieviešanu veselības aprūpē, izveidot labāku un drošāku veselības aprūpi, veicināt labu veselību un novērst slimības, kā arī aizsargāt iedzīvotājus no pārrobežu veselības apdraudējumiem. Nākamajā periodā plānots paplašināt sadarbību veselības aprūpes tehnoloģiju novērtējumā, lai dalītos informācijā par, piemēram, zāļu, medicīnisko iekārtu un profilakses pasākumu efektivitāti; Eiropas līmeņa sadarbību attiecībā uz retajām slimībām, uzlabojot profilaksi, diagnosticēšanu un ārstēšanu, kā arī saslimstības ar vēzi novēršanu un kontroli, izmantojot Eiropas mēroga skrīninga pamatnostādnes.

Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļa

 

 

ZM: Par makaronu un piena pulvera piešķiršanu vistrūcīgākajām personām 2012.gadā

29.novembrī valdībā apstiprināja Zemkopības ministrijas (ZM) izstrādātos grozījumus Ministru kabineta (MK) 2009.gada 8.decembra noteikumos Nr.1415 "Kārtība, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības un lopkopības produktu tirgū, īstenojot Eiropas Komisijas programmu vistrūcīgākajām personām".

Eiropas Savienības (ES) vistrūcīgāko personu pārtikas apgādes programmai 2012.gadā kopējais finanšu līdzekļu apjoms tika noteikts 113 miljoni eiro, precīzi nosakot, cik piešķirts katrai dalībvalstij. Tas ir krass samazinājums (par 77%) salīdzinājumā ar 500 miljoniem eiro, ko ES piešķīra dalībvalstīm iepriekšējos gados.

Ņemot vērā 2011.gada 13.aprīļa ES Vispārējās tiesas spriedumu, liedzot ES dalībvalstīm programmas īstenošanai iespēju pārtikas produktus iepirkt vietējā tirgū, sākot ar 2012.gadu, programmas īstenošanai atļauts izmantot tikai intervences krājumos esošos produktus.

2012.gadā ES dalībvalstīs kopā programmas īstenošanai ir pieejami no intervences krājumiem tikai 162 000 tonnu labības un 54 000 tonnu sausā piena pulvera. Eiropas Komisija, sadalot krājumus pa dalībvalstīm, Latvijai 2012.gada programmas īstenošanai piešķīra tikai vienu intervences krājumu produktu – sauso vājpiena pulveri.

Ņemot vērā tirgus situāciju, kad graudu un vājpiena pulvera cenas ES dalībvalstīs ir augstas, iepirkumi intervences krājumos nav notikuši. Līdz ar to, pamatojoties uz piešķirtajiem finanšu līdzekļiem, 2012.gada programmas īstenošanai ir paredzēts, ka vienai trūcīgajai personai varēs dalīt 0,4 kg pilnpiena pulvera un 1  kg makaronu ne biežāk kā sešas reizes gadā. 2012.gadā programmā trūcīgajām personām iekļauti makaroni, kuru iegādei finansējums piešķirts no valsts budžeta.

Diskusijās par 2012.gada programmas īstenošanu, t.sk. pārtikas produktiem, kurus dalīt vistrūcīgākajām personām, piedalījās pārstāvji no Labklājības ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas domes Labklājības departamenta, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības lietu ministrijas, Lauku atbalsta dienesta un Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī Latvijas Sarkanā Krusta. Attiecīgie produkti tika izvēlēti, ņemot vērā vairākus faktorus, tostarp produkta uzturvērtību, kā arī uzglabāšanas ilgumu.

Tā kā 2012.gada programmā izdalei paredzēts pilnpiena pulveris un makaroni, izmaiņas noteikumos paredz papildināt pārtikas kvalitātes un ražošanas kritērijus ar minēto produktu kvalitātes un ražošanas kritērijiem.

Izmaiņas noteikumos stāsies spēkā pēc to publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

Zemkopības ministrijas Preses un sabiedrisko attiecību nodaļa