Baltijas asamblejas 30.sesija

 "Savos divdesmit pastāvēšanas gados Baltijas asambleja ir spējusi saglabāt sevi un mainīties līdzi laikam" — Solvita Āboltiņa

Baltijas asamblejas Prezidija locekļi (no kreisās) – Laine Randjerve (Igaunija), Pauļus Saudargs (Lietuva) un Raimonds Vējonis (Latvija) – pēc Baltijas asamblejas 30.sesijas Nobeiguma dokumenta parakstīšanas Tallinā 2011.gada 25.novembrī

Foto: Ernests Dinka, Saeimas kanceleja

PAZIŅOJUMS

1991.gada 8.novembrī Tallinā Igaunijas Republikas, Latvijas Republikas un Lietuvas Republikas augstāko padomju deputāti izveidoja Baltijas asambleju, lai veicinātu un stiprinātu Baltijas valstu parlamentu sadarbību ārlietu, drošības un iekšlietu jautājumos.

Igaunija, Latvija un Lietuva ir visai pasaulei apliecinājušas, ka šīs trīs nelielās valstis, kurām ir gan kopīgas, gan atšķirīgas intereses, spēj apvienot savas pūles un resursus, lai nodrošinātu sadarbību politiskos, sociālos, ekonomiskos un kultūras jautājumos, vienlaikus veicinot demokrātisku vērtību nostiprināšanu, mainot ekonomisko un sociālo iekārtu, kā arī atgriežoties Eiropas valstu saimē un transatlantiskajā telpā. Baltijas asambleja ir apliecinājusi sevi kā iedarbīgu instrumentu, kas pārstāv un aizstāv Igaunijas, Latvijas un Lietuvas nacionālās intereses, un kā efektīvu platformu, kur Baltijas valstis var apmainīties ar viedokļiem, formulēt nostāju un dalīties ar paraugprakses piemēriem ne tikai savā starpā, bet arī ar tuvākajiem sadarbības partneriem.

Iestājoties par Baltijas sadarbības tradīcijām, ilgtspējīgu attīstību, ilgtermiņa stabilitāti un labklājības līmeņa paaugstināšanu reģionā, kā arī apzinoties, ka jauno izaicinājumu pārvarēšanai un problēmu atrisināšanai ir nepieciešamas jaunas Baltijas valstu parlamentu sadarbības metodes, Baltijas asambleja sāka mērķtiecīgi īstenot savstarpēji saskaņotus pasākumus, lai atjaunotu šīs parlamentārās organizācijas politisko un inovatīvo lomu un veicinātu tās darbu šādos stratēģiskos virzienos:

• vidēja termiņa un ilgtermiņa sadarbības prioritāšu noteikšana gan parlamentu,     gan valdību līmenī;

• parlamentārās organizācijas struktūras pilnveidošana, kas nodrošinātu daudz ietekmīgāku, saskaņotāku un efektīvāku darbību;

• sasniegumu, kas panākti kopīgā parlamentāriešu un valdību darbībā, popularizēšana.

Tallinā 2011.gada 25.novembrī

REZOLŪCIJA

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2011.gada 24.–25.novembrī Tallinā, Igaunijas Republikā, savā 30.sesijā;

apspriedusi aktuālāko informāciju par Baltijas valstu sadarbību, ilgtspējīgu reģionālo enerģijas tirgu, kopīgo veselības aprūpes projektu ieviešanā panākto progresu, migrācijas tendences, kopīgos infrastruktūras projektus, kā arī cilvēku drošības jautājumus;

uzsvērdama, ka Baltijas valstu parlamentiem un valdībām arī turpmāk īpaša uzmanība jāpievērš finanšu stabilitātei, energodrošībai, ekonomikas stabilizācijai un sociālajai drošībai, izvirzot konkrētus vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspējīgas ekonomiskās un sociālās attīstības mērķus;

apliecinādama, ka Baltijas valstīm paveras plašākas iespējas efektīvāk un mērķtiecīgāk risināt konkrētas problēmas, īstenot ilgtermiņa sociālos un ekonomikas mērķus, kā arī palielināt sava reģiona nozīmi, ja tās apvieno resursus, attīsta kopīgus projektus dažādās jomās un kopīgi aizstāv nacionālās un reģionālās intereses;

atzinīgi novērtēdama progresu, kas panākts Baltijas valstu sadarbības uzlabošanā kopīgo veselības aprūpes projektu jomā;

atzinīgi novērtēdama Eiropadomes politikas dokumentus, kuros pausta apņemšanās nodrošināt godīgu konkurenci Eiropas Savienībā, kā arī Eiropas Komisijas 2010.gada 18.novembra paziņojumā pausto viedokli par to, ka kopējās lauksaimniecības politikas tiešajiem maksājumiem jābūt taisnīgiem, līdzsvarotiem un aprēķinātiem, ņemot vērā ekonomikas un vides kritērijus;

akcentēdama Eiropas Savienības budžeta svarīgo nozīmi kohēzijas politikas mērķu sasniegšanā, jo īpaši mazāk attīstīto valstu un reģionu izaugsmē un attīstībā, kā arī nepieciešamību tajā atspoguļot solidaritātes un taisnīguma principus; kohēzijas politikai jāatspoguļo ES dalībvalstu solidaritāte, kohēzijas politikas finansējumu koncentrējot galvenokārt tieši mazāk attīstītajās valstīs un reģionos;

pauzdama bažas par jaunākajām Baltijas valstīs vērojamām demogrāfiskajām tendencēm, kas tieši un plaši ietekmē ekonomiku un sociālo sfēru, palielinot valsts izdevumus, jo īpaši pensiju sistēmām, veselības aprūpes un citām valsts infrastruktūras jomām;

attiecībā uz Eiropas Savienības kopējo lauksaimniecības politiku:

secinot, ka piedāvātais tiešo maksājumu aprēķina modelis pēc 2013.gada negarantēs godīgus un samērīgus konkurences apstākļus Baltijas un citu ES dalībvalstu zemniekiem. Ja dalībvalstīm piešķirto tiešo maksājumu apmērs joprojām paliks būtiski atšķirīgs, tad nepamatoti zemie tiešie maksājumi negatīvi ietekmēs gandrīz visus Igaunijas, Latvijas un Lietuvas iedzīvotājus – gan ražotājus, gan patērētājus, kā arī tautsaimniecību kopumā;

atgādinot, ka kopš 2004.gada Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemnieki saņem vismazākos tiešos maksājumus salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm un tādējādi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas zemniekiem nav nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas Eiropas kopējā tirgū,

aicina ES dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju:

• izstrādāt tādu kopējās lauksaimniecības politikas tiešo maksājumu sistēmu, kas nodrošinātu visu Eiropas Savienības zemnieku godīgu un samērīgu konkurenci;

• koriģēt tiešo maksājumu sadali, lai novērstu ievērojamās atšķirības starp lielākajiem un mazākajiem tiešajiem maksājumiem Eiropas Savienībā;

• Igaunijai, Latvijai un Lietuvai pilnībā piemērot ar jauno metodi aprēķinātus tiešos maksājumus, sākot ar 2014.gada 1.janvāri, jo Igaunijai, Latvijai un Lietuvai noteiktais pārejas periods ilgst jau no 2004.gada un turpināsies līdz 2013.gada beigām;

• nodrošināt adekvātu finansējumu gan tiešajiem maksājumiem, gan lauku attīstības politikai, lai veicinātu ilgtspējīgu lauksaimniecības un lauku reģionu attīstību Eiropas Savienībā;

attiecībā uz Eiropas Savienības kohēzijas politiku:

atsaucoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību XVIII sadaļu un konkrēti tās 174.pantu, kas paredz, ka "Savienība jo īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņu atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību";

izsakot nožēlu par Eiropas Komisijas 2011.gada 29.jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020"" ietverto priekšlikumu noteikt nepārsniedzamas kohēzijas piešķīrumu likmes 2,5% apmērā no nacionālā kopienākuma (NKI), kas ievērojami samazinās esošās un iespējamās valsts un privātās investīcijas konverģences valstīs,

aicina ES dalībvalstis, Eiropas Parlamentu un Eiropas Komisiju:

• turpmāk sniegt adekvātu finansējumu konverģences valstu attīstības programmām un infrastruktūrai, lai netiktu apdraudēta sekmīgi uzsākto un efektīvi īstenojamo investīciju programmu izpilde, kas veicina šo valstu izaugsmi un tuvināšanos vidējam ES attīstības līmenim;

attiecībā uz ekonomisko sadarbību:

akcentēdama, ka tuvākajā laikā jāizstrādā darba kārtība Baltijas valstu īstermiņa un ilgtermiņa sadarbībai ekonomikas un finanšu jomā, nosakot turpmākās praktiskās ekonomiskās sadarbības virzienus;

uzsvērdama, ka Baltijas valstīm jāapvieno resursi inovācijas veicināšanai, kā arī konkurētspējīgas un uz zināšanām balstītas ekonomikas attīstīšanai, koordinējot investīcijas izpētē un izstrādnē, kā arī veidojot integrētus tirgus;

norādīdama, ka kopīgo infrastruktūras projektu – Via Baltica un Rail Baltic – turpmāka īstenošana veicinās investīciju piesaisti, kā arī paaugstinās mobilitāti un konkurētspēju,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• sekot Ziemeļvalstu sadarbības paraugam izpētes un inovācijas jomā, izveidojot kopīgu Baltijas platformu, kas veicinātu sadarbību visās izpētes un uz izpēti balstītas inovācijas jomās, ja tādējādi tiek pievienota vērtība Baltijas valstīs veiktajam darbam;

• regulāri konsultēties par nodokļu politiku un pievērst uzmanību tādas stabilas un prognozējamas uzņēmējdarbības vides nodrošināšanai, kas būtu labvēlīga Baltijas valstu uzņēmumiem un ārvalstu investoriem;

• pieņemt lēmumus par kopīgu ES enerģētikas un transporta infrastruktūras projektu ieviešanu;

• izstrādāt kopīgu pieeju un stratēģiju ES fondu izmantošanai saskaņā ar jauno ES daudzgadu budžetu 2014.–2020. gadam;

• koordinēt un aktīvi atbalstīt Baltijas valstu kopīgo nostāju attiecībā uz ES iniciatīvām un pieņemtajiem tiesību aktiem ekonomikas un finanšu jomā;

attiecībā uz ilgtspējīga enerģijas tirgus izveidi:

uzsvērdama, ka Baltijas valstis, lai gan ir Eiropas Savienības dalībvalstis, joprojām paliek nošķirtas no Eiropas energosistēmām un enerģijas tirgus, kā arī tiešā veidā ir atkarīgas no dabasgāzes, naftas un daļēji arī elektrības importa;

akcentēdama Baltijas valstu mērķi ilgtspējīga enerģijas tirgus jomā sasniegt Eiropas Savienības stratēģiskos mērķus, nodrošinot nepārtrauktu enerģijas un energopakalpojumu piegādi tirgū par visiem patērētājiem pieņemamu cenu un tajā pašā laikā pievēršot uzmanību arī plašākiem mērķiem sociālajā sfērā un klimata jomā,

aicina Igaunijas, Latvijas un Lietuvas parlamentus un valdības, kā arī Baltijas Ministru padomi:

• dažādot energoresursu piegādes ģeogrāfiskos avotus un veidus;

• izstrādāt kopīgu ilgtermiņa Baltijas enerģētikas stratēģiju, kas būtu vērsta uz reģionālu pieeju un savstarpēju savietojamību, un iesniegt to nacionālajiem parlamentiem apstiprināšanai;

• veikt pasākumus, lai paātrinātu BEMIP noteikto sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecību Baltijas valstīs;

• aktīvi turpināt darbu ar Visaginas atomelektrostacijas projektu, ievērojot augstos ES drošības standartus, kas ir jo īpaši svarīgi pēc kodolkatastrofas Fukušimas atomelektrostacijā;

• ierosināt kopīgus atjaunojamo energoresursu projektus, apzinoties reģiona ievērojamo potenciālu šai ziņā;

• ES līmenī saskaņot Baltijas valstu pozīcijas un aktīvi aizstāvēt to intereses enerģētikas jomā.

Tallinā 2011.gada 25.novembrī

NOBEIGUMA DOKUMENTS

Baltijas asambleja,

sapulcējusies 2011.gada 24.–25.novembrī Tallinā, Igaunijas Republikā, savā 30.sesijā,

apspriedusi aktuālāko informāciju par Baltijas valstu sadarbību, ilgtspējīgu reģionālo enerģijas tirgu, kopīgo veselības aprūpes projektu ieviešanu, migrācijas tendences, kopīgos infrastruktūras projektus, kā arī cilvēku drošības jautājumus,

pieņēma šādus dokumentus:

• Baltijas asamblejas 30.sesijas rezolūciju,

• Paziņojumu par Baltijas asamblejas 20.gadskārtu un turpmāko sadarbību;

pieņēma grozījumus Baltijas asamblejas statūtos;

apstiprināja Baltijas asamblejas 2010.gada budžeta izpildes pārskatu;

apstiprināja Baltijas asamblejas 2012.gada budžetu;

noteica Baltijas asamblejai 2012.gadā šādas prioritātes:

1) integrēta un stabila Baltijas valstu un Ziemeļvalstu finanšu tirgus veidošana;

2) inovatīvas un konkurētspējīgas Baltijas valstu ekonomikas attīstība;

3) valstu drošība;

4) Baltijas valstu un Ziemeļvalstu ideja – reģiona integrācija kultūras jomā;

noteica Baltijas asamblejas un Baltijas Ministru padomes sadarbībai 2012.gadā šādas prioritātes:

1) kopīgi ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību veicinoši pasākumi un projekti;

2) vienota digitālā tirgus izveide;

3) Baltijas valstu enerģijas tirgus attīstība

un nolēma, ka Baltijas asamblejas 31.sesija notiks 2012.gada 8.–9.novembrī Viļņā, Lietuvas Republikā.

Tallinā 2011.gada 25.novembrī