Latvijas Zinātņu akadēmija: Par jaunām personībām Zinātņu korpusā

 Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents, akadēmiķis, Dr.h.phys., prof. Juris Ekmanis pirms pāris dienām, Cicerona balvas laureātus sveicot. Bet šodien, 2.decembrī, zinātnes un kultūras sabiedrība nāks pie viņa – viņu sveikt 70.dzimšanas dienā… Vivat, crescat, floreat! (Lai dzīvo, lai zeļ, lai plaukst!)

Foto: Ernests Dinka, SK

Pirms nedēļas, 24.novembrī, uz savu Rudens pilnsapulci kopā nāca Latvijas Zinātņu akadēmijas saime. Dziļā ieinteresētībā tika uzklausīta Latvijas arheoloģijas seniora, LZA īstenā locekļa (akadēmiķa) un Latvijas Zinātņu akadēmijas Lielās medaļas šāgada laureāta Ēvalda Mugurēviča akadēmiskā lekcija "Rakstīto vēstures avotu senākās ziņas par baltu tautām" un akadēmiķa Andra Caunes laudatio (godinājums) par laureātu. Un no autoritatīvāko zinātnieku vidus dažādās nozarēs tika ievēlēti jauni Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenie locekļi, goda locekļi, ārzemju locekļi un korespondētājlocekļi. Bet reālo ainu par darīto un par darīt nepieciešamo (gan zinātniekiem, gan valstij, gan sabiedrībai) atainoja

Zinātņu akadēmijas prezidents akadēmiķis Juris Ekmanis:

"(..) Uz tradicionālo Rudens pilnsapulci mēs esam sapulcējušies sarežģītā brīdī: sarežģītā Latvijai, sarežģītā Eiropai... Kārtējā budžeta konsolidācija Latvijai. Cilvēku un zinātnieku aizbraukšana no Latvijas. Ļoti nopietna eirozonas krīze. Banku problēmas. Ekonomisti un finansisti saka, ka otrā (vai – kārtējā) pasaules ekonomikas krīze jau ir sākusies.

Vienlaikus jāatzīst, ka Latvijas un Latvijas zinātnes organizatoriskās un finansiālās situācijas prognozes mainās ne tikai pa gadiem, bet jau pa mēnešiem. Tradicionāli šajā ZA Rudens pilnsapulcē man jāsaka, ka mums atkal ir jauna Saeima un jauna valdība. Tradicionāli tādēļ, ka tieši šādus vārdus par jaunu valsts vadību no šīs tribīnes teicu jau pirms gada.

Tieši pirms mēneša, oktobra beigās, ar vērienu aizvadījām Pasaules latviešu zinātnieku 3.kongresu un Letonikas 4.kongresu – Latvijas zinātnes sasniegumu un problēmu skati. (..) Interesi par mūsu problēmām izrādīja gan Valsts prezidents, gan vairāki ministri, gan Latvijā akreditētie ārvalstu diplomāti. Kopumā vairāk nekā 1200 dalībnieku no 15 valstīm četras dienas apsprieda Latvijas zinātnes iespējas. Vairāki dalībnieku priekšlikumi kongresa deklarācijas veidā publicēti presē, redzami videoierakstā kongresa mājaslapā, un tagad var apspriest tikai priekšlikumu izpildes gaitu.

Vairākos kongresa referātos un diskusijās tika izvirzītas idejas, kuras jāattīsta un tuvākajā laikā jārealizē. Vispirms tā ir valsts politika par zinātnes lomu un līdz ar to zinātnes attīstību Latvijā. Politiķu aprindās operē ar argumentāciju, ka mazo valsts zinātnes finansējumu mums aizstāj ES struktūrfondu piesaiste. Aritmētiski tas tiešām tā ir. Bet ES pašreizējā līdzfinansēšanas stratēģija paredz naudas plūsmas proporcionāli dalībvalsts ieguldījumam! Tātad, ja Latvijas ieguldījums zinātnē būs viszemākais un lēnāk augošais Eiropas Savienībā, tad ES finansēšana draud vispār izsīkt. Tad jau tā būs pilnīga Latvijas zinātnes pašlikvidācija.

Bet kāda būs Latvijas un zinātnes situācija pēc 2013.gada?

Nākamais, 2012.gads mums nesola satricinājumus, jo vēl dzīvosim ar būtisku ES finansējuma atbalstu, kurš ir lielāks par valsts budžeta atbalstu zinātnei.

Pirms gada jau aizrādīju, ka ar plānoto valsts zinātnes finansējumu 2020.gadā nevar cerēt sasniegt 2% no Latvijas IKP. Laikam jau mēs tikām "saklausīti", un šajā gadā Nacionālajā reformu programmā mums šo ciparu samazināja uz 1,5% . Protams pārējās ES valstis 2020.gadā tad būs jau mums tālu priekšā, jo ES valstīs vidēji 2% no IKP ir jau šobrīd.

Šie apsvērumi ir jo svarīgāki, jo 2013.gadā Latvijā draud traģisks ES finansējuma pārrāvums. Piemēram, ES struktūrfondu 1.1.1.2.aktivitātei "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" tagad realizējas pirmie posmi, un pēdējais etaps beidzas nākamgad. Aktivitātē iesaistīti vairāk nekā 600 Latvijas jauno zinātnieku, ar kuriem darba attiecības 2012.gada decembrī beigsies. Ja mēs nemācēsim bez pārrāvuma finansēt nākamo aktivitātes posmu 2013.–2015.gadam, tad neatgriezeniski uz ilgiem gadiem zaudēsim lielāko daļu aktīvāko jauno zinātnieku. Jaunie cilvēki negaidīs gadu vai ilgāk, kamēr tiks sakārtota likumdošanas bāze nākamajam ES struktūrfondu periodam. Tātad mums radikāli jāmaina domāšana: nedrīkst domāt tikai īstermiņā un uzskatīt, ka pašreizējās 1–3 gadu programmas ir pietiekami tāls skats nākotnē. Programmai "Cilvēkresursu piesaiste zinātnei" jākļūst par programmu turpinājumos – pirmais posms norit pašlaik, otrais – 2013.–2015.gadā, trešais – 2016.–2020.gadā...

Šajā gadā bijuši vairāki mēģinājumi analizēt un sākt jaunu valsts attīstības plānu izstrādi. Bez šiem plāniem, bez Latvijas attīstības vīzijas nav iespējama Latvijas virzība uz priekšu. Turklāt, atšķirībā no agrākajām vīzijām, tagad ļoti nopietni jārēķinās ar pasaules un ES krīzēm, ar cilvēku aizbraukšanu no Latvijas.

Ar Izglītības un zinātnes ministrijas un Zinātņu akadēmijas iniciatīvu Latvijā sākta zinātnes potenciāla izvērtēšana ar starptautisku ekspertu piesaisti. Ļoti ceru, ka iegūtais vērtējums tiks ņemts vērā, arī veidojot jauno valsts attīstības plānu.

Arvien nepiedodami lēni virzās zinātnei un uzņēmējdarbībai nepieciešamie likumdošanas papildinājumi. Turpat trīs gadus virzās grozījumi Zinātniskās darbības likumā par intelektuālā īpašuma komercializāciju. Septembrī tikts līdz pirmajam lasījumam, bet uz otro jāgaida vēl vismaz līdz janvāra vidum. (..)"

Pēc aizklātām vēlēšanām LZA akadēmijas īsteno locekļu ložu nu ieņem:

Arvīds Barševskis: Dr.biol., Daugavpils Universitātes rektors, profesors, Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs;

Edīte Kaufmane: Dr.biol., Latvijas Valsts augļkopības institūta (Dobelē) direktore;

Jevgenijs Kotomins: Dr.habil.phys., LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks, teorētiskās fizikas un datormodelēšanas laboratorijas vadītājs;

Ēriks Kupče: Dr.habil.chem., "Agilents Tehnologies" (Anglijā) vecākais zinātniskais padomnieks;

Juris Urtāns: Dr.hist., Dr.habil.art., Latvijas Kultūras akadēmijas profesors.

Par LZA goda locekļiem gratulēti:

Aina Nagobads-Ābola (diplomāte, sabiedriskā darbiniece),

Guntis Gailītis (režisors, sabiedriskais darbinieks),

Tomass Transtremers (dzejnieks, kultūras darbinieks).

LZA ārzemju locekļu pulku papildina:

Olafs Daugulis (ķīmiķis, ASV),

Eberhards Vinklers (ģermānists un somugrists, Vācija).

Savukārt par LZA korespondētājlocekļiem ievēlēti:

fizikā

Donāts Erts: Dr.chem., LU Ķīmiskās fizikas institūta vadošais pētnieks, direktora p.i.;

Mārtiņš Rutkis: Dr.phys., LU Cietvielu fizikas institūta vadošais pētnieks;

mehānikā

Andrejs Krasņikovs: Dr.sc.ing., RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes profesors;

informātikā / matemātikā

Modris Greitāns: Dr.sc.comp., Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors;

bioloģijā

Gunta Spriņģe: Dr.biol., LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes asociētā profesore, LU Bioloģijas institūta vadošā pētniece, Hidrobioloģijas nodaļas vadītāja;

ķīmijā

Māris Turks: Dr.chem., RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes asoc. profesors, RTU Organiskās ķīmijas tehnoloģijas institūta direktors;

medicīnā

Dainis Krieviņš: Dr.med., LU Medicīnas fakultātes asoc. profesors, P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aisnsvadu ķirurģijas centra ķirurgs;

vides zinātnē

Tālis Juhna: Dr.sc.ing., RTU Būvniecības fakultātes profesors, RTU zinātņu prorektora vietnieks;

juridiskajās zinātnēs

Ringolds Balodis: Dr.iur., LU Juridiskās fakultātes profesors;

folkloristikā

Valdis Muktupāvels: Dr.art., LU Humanitāro zinātņu fakultātes asoc. profesors;

lauksaimniecības zinātnēs

Inga Ciproviča: Dr.sc.ing., LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesore, dekāne.

Lai ar vismaz dažiem no viņiem iepazīstamies tuvāk:

Arvīds BARŠEVSKIS:

dz. 1965., Dr.biol., LZA kor.loc., Daugavpils Universitātes rektors, profesors. Zinātnisko pētījumu virzieni: skrejvaboļu ģinšu Notiophilus, Loricera, Broscosoma, Elaphrus pasaules fauna, izplatība, taksonomija, bioloģija un ekoloģija; Baltijas reģiona vaboļu fauna, izplatība, ekoloģija un aizsardzība; etnokoleopteroloģija, kultūras koleopteroloģija. 8 doktoranti (t.sk. 3 aizstāvējušies). Publicētie darbi: >170 zinātniskas publikācijas, t.sk. 3 monogrāfijas, 4 nodaļas grāmatās, ~60 raksti starptautiskās datubāzēs iekļautos žurnālos. Zinātniskie projekti: Vairāk nekā 60 pētniecisko, izglītības vai demokrātijas attīstības projektu vadītājs vai dalībnieks. Pedagoģiskais darbs: Izstrādātas un vadītas 4 maģistra un bakalaura studiju programmas, vada doktora studiju programmu bioloģijā. Organizatoriskā darbība: 2 starptautisku žurnālu izveidotājsun galvenais redaktors, 5 starptautisku žurnālu redkolēģiju loceklis, daudzu starptautisku konferenču zinātnisko komiteju priekšsēdētājs, orgkomiteju loceklis. Baltijas Koleopteroloģijas biedrības dibinātājs un prezidents. Latvijas Entomoloģijas biedrības, Gesselschaft für Angewandte Carabidology (Vācija) biedrs. Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs, Latvijas Universitāšu asociācijas valdes loceklis, Eiropas Universitāšu asociācijas valdes loceklis, Valsts Zinātniskās kvalifikācijas komisijas loceklis, LU Promocijas padomes un LU Profesoru padomes loceklis, Latvijas Zinātnes padomes eksperts u.c. Darbojas LR Ministru kabineta, Saeimas, Izglītības un zinātnes ministrijas komisijās un padomēs. Atzinības: LZA H.Skujas balva, Polijas Republikas Nopelnu ordenis, Krievijas Federācijas Draudzības ordenis, "Goda Daugavpilietis", LR IZM Atzinības raksts, DU Gada balva zinātnē.

Edīte KAUFMANE:

dz. 1956., Dr.biol., Latvijas Valsts augļkopības institūta direktore, zinātniskās padomes locekle. Zinātnisko pētījumu virzieni: Plūmju un aprikožu selekcija (Latvijā reģistrētas 3 aprikožu un 2 plūmju šķirnes, iesniegtas reģistrācijai 4 plūmju šķirnes). Augļaugu citoembrioloģija (Fluorescentā mikroskopēšanas metode pielāgota jaunai augļaugu kultūrai – krūmcidonijai. Ar tās palīdzību konstatētas apputeksnēšanās un augļu aizmešanās likumsakarības, kam svarīga nozīme praktiskajā selekcijā). Augļaugu bioloģiski aktīvo vielu izpēte jaunu produktu izstrādei. Plūmju šķirņu/potcelmu saderības pētījumi (ilggadīgu pētījumu rezultātā izdalīti 2 Latvijas apstākļiem piemēroti plūmju potcelmi). Publicētie darbi: Kopējais publikāciju skaits – 98, t.sk. 7 monogrāfijas, 39 zinātniskie raksti, 23 konferenču tēzes, 52 populārzinātniskie raksti. LR reģistrētu šķirņu apliecības un patenti: 5, kā arī 4 plūmju šķirnes iesniegtas reģistrācijai. Zinātniskie projekti: 8 vietējo pētniecisko projektu vadītāja, 6 vietējo pētniecisko projektu izpildītāja, 4 starptautisko pētniecisko projektu vadītāja (t.sk. ES struktūrfondu finansēto), 7 starptautisko pētniecisko projektu izpildītāja (t.sk. ES struktūrfondu finansēto). Atzinības: LZA korespondētājlocekle (kopš 2007.gada). Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenā locekle. Dobeles rajona Atzinības raksts. LR Ministru kabineta balva, LR Atzinības krusta 5.pakāpes ordenis, LR Ministru prezidenta Pateicības raksts, LR Zemkopības ministrijas "Medaļa par centību", LR Zemkopības ministrijas un Vides ministrijas konkursa "Sējējs 2004" laureāte, Latvijas Zinātņu akadēmijas, SIA "Itera Latvija" un Latvijas Izglītības fonda mērķprogrammas Izglītībai, zinātnei un kultūrai balva. Dalība starptautiskajās organizācijās: EUFRIN (European Fruit Research Institute Network) Latvijas pārstāve, ISHS (International Society for Horticultural Science), EUCARPIA (European Association for Research on Plant Breeding)un EC/PGR (Prunus working group) locekle. Citu veidu zinātniskā darbība: LLU Lauksaimniecības nozares Laukkopības apakšnozares promocijas padomes locekle, ES 7.Ietvarprogrammas programmas "Food, Agriculture and Fisheries and Biotechnology" programmkomitejas locekle, ES tehnoloģiskās platformas "Food for life" Communication, Technology Transfer and Training" programmas izstrādes darba grupas locekle, Latvijas Zinātnes padomes Lauksaimniecības, vides, zemes un meža apakšnozares ekspertu komisijas locekle, ES COST akcijas Pārtikas un lauksaimniecības vadības komitejas (Domain Committee on Food and Agriculture) locekle, Latvijas pārtikas tehnoloģiskās platformas valdes locekle, Lauksaimniecības resursu izmantošanas un pārtikas VNPC stratēģijas sagatavošanas darba grupas un projekta vadītāja. Dalība zinātnisko žurnālu redkolēģijās: "Journal of fruit and ornamental plant research", Research institute of pomology and floriculture (Poland), "Scientific Works of the Lithuanian Institute of Horticulurae and Lithuanian university of Agriculture" (Lithuania), Proceedings of the international conference "Fruit production and fruit breeding. Fruit Science" (Tartu).

Juris Tālivaldis URTĀNS:

dz. 1952. Dr.hist., Dr.habil.art. Latvijas Kultūras akadēmija, profesors, LKA Zinātniskās pētniecības centra vadošais speciālists, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vecākais eksperts. Zinātnisko pētījumu virzieni: arheoloģijas pieminekļi kā kultūrvēsturisks fenomens gan pagātnē, gan mūsdienās (senās kulta vietas, kultūrvēsturiskie akmeņi, pilskalni u.c. senvēstures pieminekļi), to apzināšana, ieviešot pētniecībā gaisa arheoloģijas metodes un zemūdens arheoloģiju. Publicētie darbi: 41 grāmata, t.sk. 7 monogrāfijas, autors, līdzautors, sastādītājs, 189 zinātniski raksti, pavisam ap 1250 publikāciju, t.sk. izdevumi "Atrast pilskalnu", "Ancient Cult Sites of Semigallia. Zemgales senās kulta vietas", "Augšzemes ezeri. Arheoloģija un folklora", "Daugavas kultūrvēsturiskie akmeņi", "Augšzemes pilskalni". Mākslinieciskās aktivitātes: 8 gaisa attēlu izstādes. Zinātniskie projekti: Valsts pētījumu programma Letonika. Organizatoriskā darbība: Eiropas Arheologu asociācijas biedrs (EAA), Aerālās arheoloģijas darba grupas (AARG) biedrs, Latvijas Profesoru asociācijas valdes loceklis, filistru biedrības Lacuania valdes loceklis, UNESCO Starptautiskās kampaņas par Nūbijas muzeju Asuānā un Ēģiptes Civilizācijas muzeju Kairā izpildkomitejas loceklis. Atzinības: Ernesta un Arvīda Brastiņu balva, Folkloras Lielā gada balva ( 2003, 2004, 2007). Barikāžu dalībnieka piemiņas zīme.

Aina NAGOBADS-ĀBOLA:

dz. 1920.gadā Rīgā. 1939.g. sākusi studēt zobārstniecību, vēlāk medicīnu Latvijas Universitātē. 1944.g. evakuēta uz Vāciju kopā ar Rīgas pilsētas 2.slimnīcas personālu. 1949.g. beigusi Tībingenas universitāti Vācijā, ārste stomatoloģe. 1951.g. kopā ar ģimeni izceļojusi uz Maroku. Kopš 1955.g. dzīvo Parīzē. Vīrs Guntars Ābols – naftas un gāzes ierīču tehnoloģiju speciālists, piedalījusies viņa uzņēmumu Francijā, Holandē, Vācijā dibināšanā un vadībā. Kopš 1990.gada marta Latvijas ārlietu dienestā, kad tiek iecelta par goda konsuli Parīzē, darbojusies tur kā Latvijas diplomātiskā pārstāve. Sagatavojusi vizītes un pavadījusi Latvijas parlamentāriešus I.Daudišu un I.Bērziņu Francijas Nacionālajā asamblejā, Augstākās padomes priekšsēdētāju A.Gorbunovu – vizītē Francijas parlamentā 1991.gadā. Piedalījusies Latvijas ārlietu dienesta darbinieku apspriedē 1991.g. aprīlī Vašingtonā, 1991.gadā Gretemā (Vācija) – sadarbības koordinācijā starp Latvijas valsts un sabiedriskajām institūcijām, Latvijas sūtniecībām, Pasaules brīvo latviešu savienību, 1991.g. jūnijā – Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas konferencē Berlīnē. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas – vēstniece Francijā (1991.g. decembris – 1997.g. maijs), no 1993.g. līdz 1997.g. – vēstniece Spānijā un Portugālē (1998). No 1992.g. līdz 2000.g. – pastāvīgā pārstāve pie UNESCO. 2000.gadā piešķirts Latvijas pastāvīgās pārstāvniecības UNESCO padomnieces statuss. No 1993.g. – Augstākās izglītības starptautiskās sieviešu organizācijas valdes locekle. No 1992.g. līdz 1997.g. – Starptautiskās diplomātiskās akadēmijas Parīzē valdes locekle. 1998.g. ievēlēta par Latviešu apvienības Francijā goda prezidenti. Apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni, ar Francijas un Portugāles ordeņiem. 

Guntis GAILĪTIS:

dz. 1949.gadā Cēsu rajonā, Līgatnē. Pašreizējās darba vietas: "Rīgas Pieminekļu aģentūra", Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs, docenta v.i. J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Izglītība: J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija, L.Mihailova (Maskava) meistarklase, B.Pokrovska (Maskava) meistarklase, G.Ansimova (Maskava) meistarklase, "Mūsdienu opera" – (Kemnica–Leipciga–Drēzdene) starptautiska radošā laboratorija, "Baroka opera" – Karaliskās Mūzikas akadēmijas un Kings College (Londona) radošā laboratorija, "Jaunas auditorijas veidošana muzikālā teātra mākslā" – Britu Padomes starptautisks seminārs kultūras vadībā, starptautisks sertifikāts (Glāzgova–Lestera–Londona), "Muzikālā teātra attīstības perspektīvas" – Eiropas Nacionālais teātra institūts, starptautisks seminārs (Minhene). Latvijas Universitāte: pedagoģijas un psiholoģijas maģistrs. Ieņemtie amati: Kultūras darba vadītājs, mūziķis, pedagogs, režisors. Latvijas Nacionālā opera – režisora palīgs inspicients, režisora asistents, režisors, galvenais režisors. Galvenie iestudējumi, inscenējumi, režijas – vairāk nekā 50 operu inscenējumi un to atjaunojumi. Pirmo reizi Latvijā sākta aktīva brīvdabas operu izrāžu prakse. Iestudējumu starptautiskā aprite – viesizrādēs un koncertturnejās Bulgārijā, Beļģijā, Igaunijā, Lietuvā, Taivānā, Nīderlandē, Francijā, Spānijā, Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Somijā, Zviedrijā, Krievijā u.c. Pedagoģiskais darbs: J.Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Karaliskajā Skotijas Mūzikas un drāmas akadēmijā. Citi nozīmīgākie darbi: vairāk nekā 500 visdažādāko kultūras pasākumu, festivālu, koncertu veidošana un režijas. Raidījumi TV un radio, publikācijas presē, kultūras programmu prezentācijas u.c. Literārā darbība un līdzdalība: izdevējdarbībā – scenāriji, libreti, bukleti dažādiem pasākumiem, operas "Baņuta" librets 5 valodās, "Latgales koka baznīcas" (akadēmiķa A.Krūmiņa zinātnisks darbs), "Kristaps Morbergs" (monogrāfija), "Rotary pasaulē un Latvijā" u.c. "Dānija Latvijai" – pilnmetrāžas dokumentālās filmas producents. Sabiedriskās aktivitātes: Teātra savienības biedrs un valdes loceklis, Dantes Aligjēri biedrības Latvijas nodaļas biedrs un viceprezidents, Rīgas Rotary kluba biedrs un prezidents un apgabala 2410 gubernatora palīgs, Rīgas Latviešu biedrības biedrs un domnieks, nodibinājuma "Baņutas Fonds" direktors, nod. "Dejas varavīksne" valdes priekšsēdētājs. Dažādu konkursu žūrijās un starptautisku pasākumu organizēšana. Lielākie apbalvojumi: Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks, Rotary International "Paul Harris Fellow" Atzinības medaļa un goda diploms u.c.

Tomass TRANSTRĒMERS:

dz. 1931.gadā Stokholmā. Studējis literatūras un reliģijas vēsturi un psiholoģiju Stokholmas universitātē. Strādājis Stokholmas Psihometrijas institūtā un jauniešu labošanas iestādē Rokstunā. Literārā darbība: debija – "17 dzejoļi" tiek uzskatīta par vienu no spilgtākajām piecdesmitajā desmitgadē. Ar Latviju saistīts kopš 1970.gada, kad iepazinies ar latviešu dzejniekiem Vizmu Belševicu un Knutu Skujenieku. T.Transtrēmera dzeja atdzejota un tulkota 60 valodās, latviešu izdevums "Dzeja" (2011, Mansards) apkopo T.Transtrēmera dzeju Jura Kronberga un Guntara Godiņa atdzejojumā. T.Transtrēmers ir pirmais zviedrs, kopš 1974.gada, kurš saņēmis prestižo Nobela balvu literatūrā. Pirms mēneša, 29.oktobrī, dzejnieks viesojās Rīgā, piedaloties savas dzejas grāmatas atvēršanā.

Eberhards VINKLERS:

dz. 1955.gadā Minhenē (Vācija). Getingenas Georga Augusta universitātes Somugristikas semināra (institūta) direktors, profesors, Dr. philol. Studējis Minhenes universitātē ģermāņu un somugru valodas, ģermāņu kultūrvēstures avotus. Zinātniskās intereses: ģermāņu un somugru valodas, ģermāņu kultūrvēstures avoti, lībieši, krieviņi. Septiņu monogrāfiju autors, t.sk. "Lībiešu valodas materiāli", "Krieviņiski: slēdzienam par vienu izzudušu Baltijas somu valodu", "Senākie avoti par lībiešiem", "Salacas lībiešu vārdnīca". Publicēti 39 zinātniskie raksti, no tiem septiņpadsmit (divi "Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstīs") – par lībiešu valodu un tās saskari ar igauņu un latviešu valodu. E.Vinklers ir starptautiskās Urālu–altaistikas zinātniskās biedrības prezidents, triju somugristu zinātnisko biedrību (Igaunijā, Somijā, Vācijā) loceklis. Referējis/lasījis lekcijas daudzu Eiropas zemju universitātēs. Veic plašus salīdzinošus pētījumus četru starptautisku zinātnes virzienu – baltistikas, ģermānistikas, slāvistikas, somugristikas – ietvaros. Viņa publikācijas balstās uz rūpīgām pirmavotu studijām. Viņa darbiem ir autoritāte visās pasaules valstīs, kurās attīstās minēto virzienu pētījumi.

Tālis JUHNA:

dz. 1972.g., Dr.sc.ing., RTU Būvniecības fakultātes profesors, RTU zinātņu prorektora vietnieks. Zinātnisko pētījumu virzieni: dzeramā ūdens kvalitāte, mikroorganismu augšanas kontroles iespējas dabas ūdeņos, patogēno mikroorganismu uzvedība ūdensapgādes sistēmu bioplēvēs, dabas ūdeņu attīrīšana no grūti noārdāmām organiskām vielām, ražošanas notekūdeņu attīrīšana. Izveidojis vienu no modernākajām dzeramā ūdens pētniecības laboratorijām Baltijas valstīs un unikālu lielmēroga ūdens sistēmas eksperimentālo iekārtu iecirkni. 5 doktorantu vadītājs (2 aizstāvējušies). Publicētie darbi:vienas monogrāfijas līdzautors, nodaļas divās grāmatās, divās mācību grāmatās, 10 publikācijas starptautiskos citējamos žurnālos, 15 raksti recenzētos izdevumos. 9 referāti starptautiskās konferencēs, 8 starptautisku konferenču referātu līdzautors. Zinātniskie projekti: četru Latvijas projektu vadītājs, 4 starptautisku un 5 Latvijas projektu atbildīgais izpildītājs, 6 Latvijas projektu dalībnieks. Pedagoģiskā darbība: 7 lekciju kursi RTU, 9 mācību līdzekļi, katru gadu viens kurss "Erasmus" programmā Drēzdenes (Vācija) universitātē, studentu apmaiņa. Vadījis 11 maģistra un ~50 bakalaura darbu izstrādi. Organizatoriskā darbība: ES, starptautisku un Latvijas Zinātnes padomes ekspertu u.c. komisiju loceklis vai vadītājs. Starptautisku konferenču orgkomiteju un žurnālu redkolēģiju loceklis.

Valdis MUKTUPĀVELS:

dz. 1958., Dr. art., LU asoc. prof., LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Folkloristikas un etnoloģijas katedras vadītājs. Zinātnisko pētījumu virzieni: etnomūzika, folkloristika, Latvijas–Lietuvas zinātnisko sakaru veidošanās, ERAF projektu, Valsts pētījumu programmu dalībnieks un autors. Publicētie darbi: 2 monogrāfijas, 36 raksti, 3 konferenču tēzes, 65 ziņojumi kongresos un konferencēs (3 no tiem kā keynote speaker). The Dangerous Folksongs: the Neofolklore Movement of Occupied Latvia in the 1980s//. Popular Music and Human Rights, vol. II: World Music. – Farnham UK: Ashgate Press. Kokles un koklēšana Latvijā. The Baltic Psaltery and Playing Traditions in Latvia. Musical Instruments in the Baltic Region: Historiography and Traditions//The World of Music. Pedagoģiskā darbība: docēti latviešu folkloras, tradicionālās dziedāšanas, mūzikas instrumentu, lietuviešu kultūras vēstures, pasaules tautu mūzikas akadēmiskie kursi bakalaura/maģistra programmās, tradicionālās kultūras mūsdienu interpretācijas, mūzika, kultūra un sabiedrība, zinātniskās literatūras, avotu un tekstu analīze doktorantūras programmās. Vadīti 2 promocijas, 8 maģistra, 9 bakalaura darbi. Organizatoriskā darbība: starptautisko konferenču organizācijas komiteju priekšsēdētājs un dalībnieks (10). LU Filoloģijas doktorantūras padomes, LMA promocijas padomes, augstskolu doktora, maģistra un bakalaura programmu starptautiskās akreditācijas komisijas loceklis.

Inga CIPROVIČA:

dz.1969., Dr. sc. ing., Latvijas Lauksaimniecības universitātes Pārtikas tehnoloģiju fakultātes dekāne, profesore. Zinātnisko pētījumu virzieni: Piena kvalitātes analīze, funkcionālo piena produktu izpēte, siera mikrofloras vērtējums. Vadīti un aizstāvēti 5 promocijas darbi. Publicētie darbi: 87, tai skaitā 5 monogrāfijas, 48 zinātniskie raksti un konferenču raksti, 19 konferenču tēzes, 6 populārzinātniskās publikācijas, 4 metodiskie materiāli, 5 mācību grāmatas un mācību materiāli. Zinātniskie projekti: Pēdējo trīs gadu laikā – dalība 3 starptautiskos zinātniskos projektos un 4 vietēja mēroga zinātniskos projektos. Organizatoriskā darbība: Latvijas Zinātnes padomes eksperte. Starptautiskās zinātniskās konferences "Research for rural development" rakstu krājuma redkolēģijas locekle, 11th International Congress of Engineering and Food International Scientific Committee of ICEF11 Member, zinātniskās orgkomitejas / redkolēģijas locekle, Eiropas projektu eksperte, EFSA (European Fund Safety Authority) eksperte. Atzinības: Latvijas Lauksaimniecības un meža zinātņu akadēmijas īstenā locekle.

"Latvijas Vēstneša" informācija – pēc Zinātņu akadēmijas nodaļu raksturojuma